Nozīme kopienas dzīvē

Ieviņa tipa ermoņikas jeb ieviņas ir Vidzemei raksturīgs ermoņiku (jeb harmoniku) veids, kas 20. gadsimta pirmajā pusē bija neiztrūkstošs mūzikas instruments viesībās un dančos.
Tām ir īpaša vieta reģiona kultūras tradīcijās, jo šajā apvidū praktiski nebija sastopami citu tipu instrumenti, savukārt šādas konstrukcijas instrumenti nav sastopami nekur citur.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Ieviņām ir tembrāli ļoti bagātīga, kupla skaņa, ko nodrošina neparasti liels mēlīšu jeb balsu skaits.
Tipiskai ieviņai katru skaņu veido sešas balsis, kas skaņotas oktāvās, turklāt ar nelielu nobīdi, kas veido raksturīgu vibrējošu toni.
Vietējo meistaru būvētajiem instrumentiem ir visai arhaiska uzbūve ar plēšām, kas līmētas uz koka rāmīšiem, kā arī īpašs pavadījuma klaviatūras mehānisms, kas atļauj ļoti vienkārši spēlēt pavadījumu plašā akordu salikumā. Instrumentam ir neparasti krāšņs ārējais izskats ar krāsainām ziedu motīvu uzlīmēm, dekoratīviem reģistru slēdžiem un lielu daudzumu dekoratīvu metāla rotājumu.
Ieviņas tika spēlētas gan sadzīvē sev vai ģimenei par prieku, gan arī muzicējot publikai – solo vai kopā ar citiem kapelas instrumentiem (vijolēm, mandolīnu, cītaru, basi) deju mūzikas pasākumos, kāzās, iesvētībās un citos ģimenes godos, tirgos, talkās un teātra izrādēs.
20. gadsimta otrajā pusē, mainoties kultūrvidei, ieviņas lielākoties kļuva par mājas muzicēšanas rīku, kā arī iekļāvās lauku kapelu priekšnesumos.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Instrumenta spēle nav ļoti sarežģīta, vairums tradīcijas mantinieku to ir apguvuši paši, vērojot citu muzikantu spēli un mēģinot izspēlēt pazīstamas meldijas.
Mūsdienās spēles apguvējiem lielākās grūtības sagādā nelineārais skaņu izkārtojums – līdzīgi kā citiem bisonorajiem plēšu instrumentiem, visu diatonisko skaņurindu var izspēlēt, mainot plēšu kustības virzienu.
Mūsdienu spēles apguves interesenti parasti ir saistīti ar folkloras kustību, viņi pamatā apgūst folkloras deju – danču – melodijas.
Mūsdienās instrumentu visbiežāk iespējams dzirdēt koncertos.

Lasīt vēl

Vēsture

Pirmās ermoņikas Latvijas teritorijā tika ievestas 19. gadsimta 40. gados no Vācijas un Austrijas, un savu unikālo īpašību dēļ – tas ir viegls, skanīgs, ērts, viegli pārnēsājams un vienkārši apgūstams instruments – ātri kļuva par vienu no svarīgākajiem deju mūzikas instrumentiem latviešu zemnieku un pilsētnieku vidē.
19. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija pazīstamas dažāda tipa ermoņikas, starp tām arī Vācijā tajā laikā populārās ērģeļermoņikas – instruments ar daudziem reģistru pārslēgiem un bagātu tembrālo skanējumu, kas rodas no daudzām vienlaicīgi skanošām mēlītēm.
Tieši pēc šo instrumentu parauga Vidzemes meistari sāka izgatavot paši savas ermoņikas, mācoties šo prasmi viens no otra.
20. gadsimta sākumā par veiksmīgāko un populārāko ermoņiku izgatavotāju kļuva Augusts Ieviņš, no kā, visticamāk, instruments arī ieguvis nosaukumu ieviņas. Bet viņš nebija vienīgais – Rīgā un Vidzemes lielākajās pilsētās darbojās daudzi citi profesionāli instrumentu izgatavotāji.
Šobrīd ir iegūtas ziņas par vismaz 10 meistariem. Diezgan izplatīta prakse bijusi arī muzikantiem pašiem izgatavot savus instrumentus.
Ieviņas 20. gadsimta pirmajā pusē bija neaizstājams deju mūzikas instruments visā Vidzemē. Tās spēlēja gan solo, gan ansamblī – visbiežāk kopā ar vienu vai divām vijolēm, cītaru un bungām.
Sava krāšņā izskata un palielās cenas dēļ ieviņas bija arī simbolisks apliecinājums spēlētāja turībai – pretstatā vijolēm, ko varēja iegādāties arī mazāk turīgie sabiedrības slāņi.
20. gadsimta otrajā pusē ieviņu vietu publiskos pasākumos sāka aizņemt taustiņu akordeoni, bet vēlāk – ģitāras un sintezatori. Tā iemesli bija populārās mūzikas modes tendenču maiņa, arī oficiālās kultūras visai noraidošā attieksme, kā arī instrumentu meistaru trūkums.
Tomēr muzikanti, kuri bērnībā apguvuši un spēlējuši ieviņas, tās turpināja spēlēt privāti un atsevišķos gadījumos arī pusprofesionāli muzicējošos ansambļos.

Mūsdienās ieviņām ir pievienojusies jauna – kultūridentitātes – loma.
Ieviņas tiek lietotas, lai simbolizētu latviešu tautas mūziku gan filmās, gan attēlos uz grāmatu un mūzikas disku vāciņiem, gan arī pasākumu afišās, kaut arī paši instrumenti tajos netiek spēlēti un to skaņa nav dzirdama.
Dažkārt ieviņas izmanto arī tautiska interjera radīšanai privātmājās, krogos un sabiedriskās iestādēs.
Arī muzikanti, kuri spēlē ieviņas, nereti tās izmanto nevis kā pamatinstrumentu mūzikas priekšnesumam, bet kā īpašu priekšnesuma elementu – unikālās tradīcijas demonstrējumu.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Ieviņa tipa ermoņiku spēlēšana saistīta ar sadzīves muzicēšanu, kapelu muzicēšanu, formālu un neformālu deju vakaru rīkošanu.
Ieviņu spēlēšanas tradīcija ir cieši saistīta ar tradicionālo deju un dziesmu repertuāra pārzināšanu.
Muzikantam ir svarīgi arī pārzināt kopienas svinību tradīcijas, un nozīmīga prasme ir spēja izmantot muzicēšanu kā komunikācijas rīku – izvēlēties situācijai atbilstošu materiālu un spēt ar savu izpildījumu emocionāli ietekmēt auditoriju.

Ermoņiku būve ir saistīta ar galdniecības un amatniecības prasmēm, arī ar mājražošanas tradīciju.
Meistari, kas izgatavoja instrumentus, paši piedalījās visos instrumenta izgatavošanas posmos, ieskaitot balsu (štimmju) izgatavošanu.
Ir ziņas, ka bieži muzikanti izgatavoja un laboja ermoņikas paši savām rokām.

Lasīt vēl

Meistari

Ermoņiku spēles meistari, kuri spēles prasmi vai priekšstatu par to mantojuši tradicionālā ceļā.
1. Valdis Andersons (dz. 1936, Tūjā), kapelas “Ieviņa” vadītājs,
2. Juris Golvers (dz. 1946, Vainižu pagastā),
3. Juris Saukums (dz. 1941, Mazsalacā),
4. Juris Dūmiņš (dz. 1948, Palsmanē),
5. Aivars Katajs-Paeglis (dz. 1954, Alūksnē).
Meistari, kuri apguvuši ermoņiku remontēšanu un ar to nodarbojas.
Raitis Sondors,
Juris Golvers.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Biedrība “Skaņumāja”, sagatavojusi un aktualizē NKM vērtības pieteikumu, nodrošina izglītības un popularizēšanas pasākumus.
Biedrība “IMUS”, nodrošina instrumentu remontu un izgatavošanu, kā arī popularizēšanas pasākumus
Biedrība “Ķekavas muzikanti”, nodrošina popularizēšanas pasākumus

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Savstarpēji papildinošas elementa saglabāšanas aktivitātes vērstas vairākos virzienos -
Tradīcijas popularizēšana, t.sk. praktiski izmantojot koncertdarbībā.
• Instruments ir apskatāms un tiek demonstrēts “Skaņumājas” tradicionālo instrumentu ekspozīcijā.
• 2017 starptautiskā tautas mūzikas festivāla “Dzīvā mūzika” tēma bija ermoņiku spēle, īpaši koncentrējoties uz vietējās tradīcijas, t.sk. Ieviņa ermoņiku spēli; vairāki koncerti un izzinošas lekcijas/demonstrācijas.
• 2018 festivāla Baltica teicēju un muzikantu koncertā uzstājas grupas “Ieviņa” un “Brička”.
• 2018, 2019 “Seno un reto mūzikas instrumentu spēlmaņu saiets” Liepupes pagastā ar Ieviņu spēlmaņu piedalīšanos.
• 2020 televīzijas sižeti ReTv un LTV “Latvijas Sirdsdziesma”.
• 2020 biedrības “Lauska” rīkots Ieviņu koncerts Amatas novada Ruķeļos.
• 2020 video koncertu cikla “Pērles kabatā” izveidota filmiņa “Ieviņa ermoņika” ar vairāku spēlmaņu un grupu priekšnesumiem https://www.muzikanti.lv/ievina-ermonika.
• 2021 L.Līcītes publikācija “Daiļā lēdija Ieviņa un trīs vidzemnieki” žurnālā Mūzikas Saule.
• Mainoties rīkotājiem (V.Andersons, Ķekavas muzikantu biedrība), līdz 2021 notikuši 3.,4.,5. Ieviņu spēlmaņu saieti.
• Epizodes ar Ieviņu spēli iekļautas nacionālas nozīmes kinofilmās – “Dvēseļu putenis” (2018) un “Zeme, kas dzied” (2022).
• Vairākas mūzikas grupas un individuāli spēlmaņi demonstrē Ieviņa ermoņiku spēli dažādos pasākumos – Tautas mūzikas grupa “Brička” (vairāk nekā 40 pasākumi, t.sk. ārvalstīs), kapela “Ieviņa” (ap 10 pasākumu ik gadu), Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tāluta.
Pētniecība un dokumentēšana. Skaņumājas videokoncertu ciklā “Pērles kabatā. Bubyns” dokumentēti vairāki vecākās paaudzes un jaunie spēlētāji (Valdis Andersons, Juris Golvers, Oskars Patjanko, Līga Broduža). Ķekavas muzikantu biedrība 2021 intervēja A.Ieviņa mazmeitu Brigitu Krastiņu, atmiņu stāsti. O.Patjanko dokumentējis Jura Dūmiņa repertuāru, kā arī vācis ziņas par citiem spēlmaņiem.
Spēles apmācība. Apmācības iespēju nodrošina “Skaņumājas” tradicionālo instrumentu spēles kursi (2017 mācījās 4 interesenti), kā arī meistarklases “Saspēlēsim Skaņumājā” (2019-2021). 2018 publicēta Ieviņa ermoņiku spēles pašmācību grāmata latviešu un angļu valodās, lejuplādējama bez maksas lapā muzikanti.lv.
Instrumentu nodrošinājums/izgatavošana. Instrumentu remontu veic Oskars Patjanko un biedrība “IMUS”, meistars Arnis Ābelīte. “IMUS” ir izstrādājusi tehnoloģiskos paņēmienus pilnīgai visu instrumenta daļu izgatavošanai. Kopumā līdz 2022 izgatavoti 2 jauni instrumenti, veikta 6 instrumentu pilnīga atjaunošana un 7 instrumentu remonts un skaņošana. Mācību aktivitāšu nodrošināšanai biedrība “Skaņumāja” iegādājusies 2 instrumentus.

Pieaugusi NKM vērtības atpazīstamība, sabiedrības, interesentu izpratne par instrumenta vietu latviešu muzicēšanas tradīcijās. Palielinājusies spēlējamas kvalitātes instrumentu pieejamība (bet vienlaikus arī vēsturisko instrumentu tirgus cenas). Aktīvi muzicējošu personu skaits pieaug ārkārtīgi lēni – pārskata periodā 2-3 personas. Attiecīgi, tradīcija joprojām uzskatāma par īpaši apdraudētu.

Līdzšinējās aktivitātes īstenotas pateicoties galvenokārt VKKF atbalstam (mūzikas pasākumi, spēles kursi, dokumentēšana, citi popularizēšanas pasākumi), ES izglītības programmas Erasmus+ atbalstam (pašmācības grāmatu projekts), Nacionālā kultūras centra finansējumam (izglītības un mūzikas pasākumi), pašvaldību atbalstam (atbalsts mūzikas pasākumu norisei), privāto interesentu ieguldījumam (instrumentu iegāde, mācību izmaksas)

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Tiks uzturēti visi izveidotie resursi vērtības popularizēšanai – interneta lapas ar informatīviem, izglītības un mākslinieciskajiem materiāliem, Skaņumājas instrumentu ekspozīcija.
Iespēja potenciālajiem interesentiem iepazīties ar Ieviņa ermoņiku spēli tiks nodrošināta festivāla Baltica 2022 apmeklētājiem. Ķekavas muzikantu biedrība iecerējusi izdot ansambļa “Brička” skaņu ierakstu.
Tāpat paredzēts turpināt rīkot Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saietus, tiks izmantotas iespējas piesaistīt attiecīgas mūzikas grupas un spēlmaņus, informēt publiku un dalībniekus citos mūzikas un tradicionālās kultūras pasākumos. Ermoņiku spēles entuziasts Valdis Andersons iecerējis izveidot publiski pieejamu instrumentu, t.sk. Ieviņa ermoņiku ekspozīciju, sadarbībā ar Limbažu muzeju. O.Patjanko turpinās spēlmaņu repertuāra dokumentēšanu.

Turpināsies regulāra izglītības iespēju nodrošināšana, spēles apmācība kursos un meistarklasēs. Ieviņa ermoņiku spēlmaņu grupu paredzēts veidot “Skaņumājas” kursos 2022 gada rudenī.
Kā vienu no apgūstamajām spēles prasmēm, iekļaut veidojamajā tradicionālo instrumentu spēles programmā profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādēs.
Biedrība “IMUS” paredzējusi nodrošināt instrumentu remontu, izgatavot 2-4 jaunus instrumentus gadā, kā arī uzlabot tehnoloģiskos risinājumus izmaksu samazināšanai.
Biedrība “Skaņumāja” veiks instrumenta spēles lietojuma dinamikas uzraudzību, mūsdienu spēlmaņu apzināšanu un dokumentēšanu, kā arī vēsturisko liecību, fotoattēlu, instrumentu u.c. apzināšanu un vākšanu.

Pasākumu mērķi ir NKM vērtības – Ieviņa tipa ermoņiku izgatavošanas un spēlēšanas tradīciju saglabāšana, aizsardzība un popularizēšana. Nodrošināt pietiekamas visu veidu kvalitatīvas informācijas pieejamību, tradīcijas pārstāvniecību reprezentablos mūzikas un kultūras pasākumos, pārmantošanas nodrošināšanu izglītības ceļā, uzturot stabilai uzturēšanai un izplatībai nepieciešamo ekspertu skaitu, kā arī instrumentu pieejamību.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Ieviņa tipa ermoņiku spēlēšanas tradīcija ir ļoti apdraudēta vairāku iemeslu dēļ.
1. Kvalitatīvu un mūsdienu kopmuzicēšanai piemērotu instrumentu trūkums.
Lielākā daļa vēsturisko instrumentu ir slikti saglabājušies un gaida remontu, ko pašreiz Latvijā ir iespējams veikt tikai daļēji – pagaidām ne visas detaļas ir iespējams izgatavot vai iegādāties. Jau šobrīd ir interesenti, kuriem nav iespējas iegūt pietiekami labā spēlēšanas stāvoklī esošu instrumentu. Turklāt gandrīz visu vēsturisko instrumentu skaņojums atšķiras no mūsdienās pieņemtā, tādējādi tos ir problemātiski izmantot muzicēšanai ansamblī kopā ar citiem instrumentiem.
2. Jaunu instrumentu izgatavošana ir ļoti dārga.
Ieviņas satur ļoti daudz elementu, ko nepieciešams izgatavot ar rokām, tas ir visai laikietilpīgs process. Tāpat ir augstas izmaksas speciāli pasūtāmajām detaļām, ko ir neracionāli censties izgatavot ar rokām (balsis, metāla apkalumi, pogas u. c.).
Kaut arī Latvijā šobrīd ir meistari ar nepieciešamajām zināšanām, jauna instrumenta izgatavošana prasītu lielus finansiālus ieguldījumus (salīdzinājumam – radniecīgas konstrukcijas igauņu instrumenta cena ir līdz 4000 eiro).
Šāda instrumenta iegādi varēs atļauties tikai retais mūziķis. Paredzams, ka turpmākai veiksmīgai attīstībai ļoti nozīmīgs var būt izprotošu pašvaldību, sponsoru, mecenātu atbalsts.
3. Tradicionālajai instrumentālajai mūzikai ir zems sabiedrības pieprasījums.
Tradicionālais ieviņu repertuārs (kas, līdzīgi kā citiem instrumentiem, ir attīstījies sava laika mūzikas modes tendenču un instrumenta tehnisko iespēju mijiedarbē) veidojas no folkloras jaunākā slāņa, dziesmu (ziņģu) un deju, kā arī gadsimta pirmās puses populārās mūzikas repertuāra.
Pieprasījums pēc šādas mūzikas nav īpaši liels, savukārt folkloras ansambļi un danču klubi ir radījuši savu deju mūzikas repertuāru, kurā iekļautas arī daudzas nesen radītas vai no citām kultūrām aizgūtas dejas un melodijas, kas nav ērti spēlējamas ar ieviņām instrumenta tehnisko īpatnību dēļ. Instrumenta spēles aktualizēšana būs veicama kopā ar atbilstoša repertuāra un kopmuzicēšanas formu popularizēšanu.

Lasīt vēl

Publikācijas

Senkēviča, B. Jāņi – vasaras saulgrieži. Rīga: Zinātne, 1994

Tihovska, I. Ziemas saulgriežu mūzika. Krāj. Praktiskā Ziemassvētku grāmata. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, 2009

Patjanko, O. Ieviņas, Rīga: Lauska, 2014

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://muzikanti.lv/lv/projekti/skanu-maja/ - Informācija par projektu un video pamācības Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanā un spēlēšanā

http://ermonikas.blogspot.com/ - Oskara Patjanko veidots blogs par ermoņikām Latvijā

Lasīt vēl