Nozīme kopienas dzīvē

Nīcas viesi regulāri atzīst, ka novadā tradīcijas var teju ieelpot. Paši nīcenieki un otaņķnieki vietējo tradīciju caurvītu ikdienu un svētkus uztver kā pašsaprotamu lietu, jo kultūrtelpu veido daudzveidīgs savstarpēji cieši saistītu nemateriālā kultūras mantojuma vienību kopums. Līdzšinējā pašvaldība gan plānošanas dokumentos, gan atbalstot Kultūras centra darbību, nodrošinājusi Nīcas kultūrtelpas elementu uzturēšanu un veicinājusi iespējas tos izprast un pārmantot. Tā nodrošina vietējo amatiermākslas kolektīvu darbību, ieskaitot tautastērpu iegādi. Vīru un sieviešu kori, deju kolektīvu dalībnieki koncertē Nīcas tautastērpos. Līdzšinējā Nīcas novadā katru gadu gan Gada, gan Goda novadniekam, kā arī Nīcas un Otaņķu pagasta jaundzimušajiem tika dāvināta Nīcai raksturīgā burbuļsakta – kā topošā tautastērpa, kurš tiks komplektēts dzīves laikā, pamats. Arī šobrīd, esot Dienvidkurzemes novada sastāvā, Gada un Goda Nīcas un Otaņķu pagasta iedzīvotājiem sveikšanas reizē pasniedz burbuļsaktu. Turpinās arī darbs pie amatierkolektīvu atbalsta un attīstības. Darbam ar tradicionālās kultūras mantojumu Kultūras pārvaldē izveidota speciāla struktūrvienība.
Nīcas etnogrāfiskais ansamblis pērn nosvinēja 100 gadu jubileju. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī, folkloras festivāla "Baltica 2022" skatē atzīts par labāko Kurzemē un dalījis 1. vietu Latvijas mērogā. Nīcas un Otaņķu senlietu krātuves ne tikai saglabā iedzīvotāju dotos eksponātus, bet arī veic padziļinātu novadpētniecības darbu. Piemēram, tikai Nīcas senlietu krātuvē ikviens bez maksas digitāli var iepazīties ar savas dzimtas koku, nereti, sākot pat no 17. gadsimta. Savukārt Otaņķu senlietu krātuve jau divus mācību gadus pirmo klašu skolēnus iepazīstina ar kultūrvēsturisko mantojumu nodarbībā "Nedēļas senā lieta", kuru vada īsta Nīcas tautumeita. Jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem Nīcas izloksnei ir sava pētniece – filoloģe Brigita Bušmane. Šobrīd turpinās darbs pie digitālās Nīcas izloksnes vārdnīcas. Nīcas un Otaņķu pagasta iedzīvotāji lepojas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, jūtas piederīgi tam, vēlas to saglabāt un, dažkārt pat neapzināti, ikdienas dzīves ietvaros to sniedz nākamajām paaudzēm.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Nīcas kultūrtelpu veido vairāku nemateriālā kultūras mantojuma vērtību kopums.
1. Nīcas tautastērps, tā darināšanas prasmes un valkāšanas tradīcija. Nīcas un Otaņķu tautastērps ir vizuāli ļoti līdzīgs (Otaņķu pagasts mākslīgi atdalīts no Nīcas vien 1949. gadā), un tomēr katrs no tiem ir unikāls, jo atšķiras raksti. Mūsdienās tautastērpu regulāri koncertos velk vietējie amatiermākslas kolektīvi, t. sk. folkloras ansambļi, retāk, kāds individuāli īpašu pasākumu vai notikumu ietvaros, piemēram, Nīcas svētku gājienā, Valsts prezidenta vizītē Nīcā un pieņemšanā, Tautas tērpu centra "Senā Klēts" akcijā "Tautastērpu gājiens", tradicionālajos pasākumos senajā sētā "Galdnieki" Pērkonē un abu pagastu senlietu krātuvēs u. c. Regulāri Nīcas tautastērpu velk, pārstāvot Nīcas un Otaņķu pagastu pašvaldības, kultūras un tūrisma notikumos. Kopienas dalībnieki labprāt uztic glabāšanā mantotos tērpus abām senlietu krātuvēm, taču ir apzinātas vēl aptuveni 150 mājsaimniecību, kurās ģimenes ar vislielāko rūpību glabā vai izgatavojušas no jauna Nīcas tautastērpu vai kādu no tā sastāvdaļām.


2. Nīcas izloksne, kas ir Lejaskurzemes izlokšņu grupas sastāvdaļa ar savu īpatnu izrunas veidu (piemēram, platā "e" lietošana; lietvārdu un īpašības vārdu deminutīvi ar galotni "-iņš", "-iņa" Nīcā beidzas ar "-īns", "-īna", piemēram, māmīna, meitīna, maģīns vīrīns, labīns bērnīns; darbības vārdos pagātnē saglabājusies senā galotne "-e", piemēram, kāva – kave, deva – deve, nāca – nāce; vairākzilbju darbības vārdi ar izskaņu "-ot" pagātnes formā tiek pārvērsti uz "-ava", piemēram, "Zvejnieki jūrmalā ilgi rēkava un prātava, ko darīt: iet jūrā, vai nē, bet kad daži galvava un beidzot pat nobalsava, ka vētras nebūs, tad gāja jūrā un zvejava"; refleksīvajos darbības vārdos savienojas divkārši refleksīvie vietniekvārdi, no kuriem viens atrodas vārda beigās, otrs – starp priedēkli un pašu darbības vārdu, piemēram, "dadzis piesakārās pie drēbēm", "šī skuķe ir dikti pasalaidusēs"; lietvārdos un īpašības vārdos sastopams instrumentālis ar galotni "-is", piemēram, "Mīļis vārdis tautu dēls / Noņem manu vainadzīnu[..]", "Puisis dodas lielis soļis", "Viņš ir rītis, ir vakaris pie darba", "Kaimiņš atbrauca ar dižis zirgis"; lauztā intonācija, piemēram, nevis Nīca, stiepjot "ī", bet Nī-ca, īsi to uzsverot, vārdu it kā salaužot, arī teikumā: "Viņš vilka atspēries", vārds "at-spēries" it kā tiek sadalīts, ieturot mazu pauzi) un vārdu krājumu (piemēram, apvidvārdiem – knausis (ods), āzbars (putraimi), dātali (dāvanas), bambalis (vabole), subine (pēcpuse), bruzda (troksnis), pumpas (pogas), čapatāt (staigāt), apguģināt (apsegt), bīstāklis (koks ogļu maisīšanai krāsnī), pakacēt (pasniegt, padot), naģe (varde), ķirmēt (nīkt), ķocis (grozs), skutuls (bļoda), rācenis (kartupelis), smakaris (zods), ķenkles (ciskas), dzievāt (strādāt un dzīvot), čekls (čakls un skaists)). Nīcas izloksne joprojām tiek lietota daudzu nīcenieku un otaņķnieku vidū, to pārmanto arī jaunā paaudze.

3. Nīcas daudzbalsīgā dziedāšana, īpaši "garais sauciens" un tam sekojošais "leitis". Burdona dziedāšana sastopama galvenokārt gadskārtu un ģimenes ieražu dziesmās un saistīta ar pārejas rituāliem (piemēram, apdziedāšanos kāzās). Nīcai raksturīgo melodiju dažādība saglabāta līdz mūsdienām tiešā pārmantošanas veidā – dziedot ģimenēs un etnogrāfiskajos ansambļos. Vietējie joprojām atceras, ka, katru lielāku darbu beidzot, bija jāsauc garais sauciens, pēc kura uzreiz sekojusi kāda "leišu" variācija. Mūsdienās Nīcas pusei raksturīgā dziedāšana galvenokārt dzirdama Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu izpildījumos un dažādos publiskos pasākumos.

4) Nīcā un tās apkārtnē pierakstītā folklora, īpaši ticējumi, teikas un rotaļas, tostarp bērēs ejamas rotaļas: "Zvejnieku amats", "Sieviņ' brauca mežā, vīrs palika mājās". No ticējumiem saglabājies uzskats, ka izkritušais bērna piena zobs jāmet uz krāsns, saucot: "Še, pelīte, piena zobs, atnes manu kaula zobu!" Tāpat, ka, ja meita ēdīs knipšeļus (maizes kukuļu galus), tad dabūs saimnieka dēlu par vīru. Ja meita, lindruku velkot, tajā kāpj iekšā, nevis velk pār galvu, tad vīru nedabūs. Vasaras sākumā pēc pirmā pērkona dzirdēšanas var sēdēt uz zemes, pēc otrā - gulēt, pēc trešā - iet peldēties. Ja saime, ieskaitot ganiņu, pirmajā ganu dienā pavasarī rumulējas (aplaistās ar ūdeni), tad ganiņš vasarā, ganot lopus, nesnaudīs un lopi neieies labībā; ja februārī maskojas un lec ķekatās, tad piesaista svētību, auglību un pārticību gan mājai, kurā ielec ciemos, gan vēl jo vairāk savai mājai. No teikām populārākās ir par Nīcas, Bārtas un Rucavas tautastērpa krāsu rašanos un par Jūrmalciema kāpām - Pūsēnu un Ķupu kalnu. No sakāmvārdiem un parunām joprojām izmanto tādus teicienus kā: "Tas vēl nav zvanīts [kuros kapos glabās]", ja kāds jautājums vēl nav līdz galam izlemts; "Tā kā bīstāklis (ogļu kruķis krāsnij) pa kājām", ja kaut kas nostājies vai nolikts traucējoši"; "Izplēties kā ciekurzis [uz mūrīša] (Jūrmalciemā)" u.c.

4. Nīcā un tās apkārtnē pierakstītā folklora, īpaši ticējumi, teikas un rotaļas, tostarp bērēs ejamas rotaļas: "Zvejnieku amats", "Sieviņ' brauca mežā, vīrs palika mājās". No ticējumiem saglabājies uzskats, ka izkritušais bērna piena zobs jāmet uz krāsns, saucot: "Še, pelīte, piena zobs, atnes manu kaula zobu!" Tāpat, ka, ja meita ēdīs knipšeļus (maizes kukuļu galus), tad dabūs saimnieka dēlu par vīru. Ja meita, lindruku velkot, tajā kāpj iekšā, nevis velk pār galvu, tad vīru nedabūs. Vasaras sākumā pēc pirmā pērkona dzirdēšanas var sēdēt uz zemes, pēc otrā – gulēt, pēc trešā – iet peldēties. Ja saime, ieskaitot ganiņu, pirmajā ganu dienā pavasarī rumulējas (aplaistās ar ūdeni), tad ganiņš vasarā, ganot lopus, nesnaudīs un lopi neieies labībā; ja februārī maskojas un lec ķekatās, tad piesaista svētību, auglību un pārticību gan mājai, kurā ielec ciemos, gan vēl jo vairāk savai mājai. No teikām populārākās ir par Nīcas, Bārtas un Rucavas tautastērpa krāsu rašanos un par Jūrmalciema kāpām – Pūsēnu un Ķupu kalnu. No sakāmvārdiem un parunām joprojām izmanto tādus teicienus kā: "Tas vēl nav zvanīts [kuros kapos glabās]", ja kāds jautājums vēl nav līdz galam izlemts; "Tā kā bīstāklis (ogļu kruķis krāsnij) pa kājām", ja kaut kas nostājies vai nolikts traucējoši; "Izplēties kā ciekurzis [uz mūrīša] (Jūrmalciemā)" u. c.

5. Amatniecības un sadzīves tradīcijas, kuru pamatā ir no sendienām saglabātais viensētu dzīvesveids un pieejamie dabas resursi, kas savā ziņā ietekmējuši un veidojuši pēctecīgas gan lauksaimnieku, gan piekrastes zvejnieku kopienas Nīcā un tās apkārtnē arī mūsdienās. Joprojām tiek atzīmēts darbu sezonas sākums un beigas, rīkotas talkas u. c. Katru gadu bula laikā (zvejas tukšajā periodā, jūlijā, kad ir karsts un zivis ir lielākā dziļumā) svinam Zvejnieku svētkus Jūrmalciemā. Saimniecībās, kurās tur govis, pirmajā ganu dienā pavasarī rumulējas. Lauksaimniekiem un lopkopjiem joprojām aktuāla ir ražas un lopu aizsardzība, veselība, tāpēc ar prieku februārī, jaunā saimnieciskā gada sākumā, mājās tiek uzņemti ķekatnieki. Pēc katra lielāka darba beigšanas, piemēram, kad norauti rāceņi (novākts kartupeļu lauks), vecākie ļaudis jaunākos mudina saukt garo saucienu un pēc tam seko lielāks cienasts.

6. Svētku tradīcijas. Kā vieni no raksturīgākajiem gadskārtu svētkiem Nīcas pusē minami Jāņi un Meteņi jeb ķekatās lēkšana Pelnu dienas priekšvakarā, otrdienā, parasti februārī, šādi atzīmējot saimnieciskā gada sākumu. Joprojām tiek svinēti godi – krustabas (mūsdienās kristības), kāzas un bēres, kam raksturīgs savs noteikts notikuma scenārijs (rituālas darbības, dziesmas, melodijas u. c.) un arī atribūti (ziedošanas cimdi, bēru cimdi un segas, īpaši mūzikas instrumenti, piemēram, ērkulis u. c.).

7. Nīcas kulinārais mantojums. Nīcā saimnieces joprojām, ne tikai uz Jāņiem, sien cieto drānu sieru no vājpiena ar "devīņiem stūrīšiem" (krokām no siera drānas) un ar apaļo čegunu (piepacelto siera viduci), kas pašam Jānim paredzēts. Tāpat dažās mājās vēl cep rupjmaizi, saldskābmaizi, dažādus raušus (plātsmaizes), kāršeli (no rupjmaizes mīklas veidotu plāceni, kas parasti pārklāts, pārliets ar aizdaru (piemēram, ar cukuru un krējumu vai ar siļķi, gaļu (speķi un sāli) un cepts maizes krāsnī pirms tajā tiek ievietota cepšanai maize) un pīlīti (maizes kukulītis ar gaļu). Arī sklandrauši, skābputra un baltais sviests, šai pusē saukts par leiti, ir nīcenieku iecienīti ēdieni. Saimnieces mēdz gatavot uzkodas no rudzu miltiem, sauktas par spirām.

Plašāku informāciju par katru no minētajām Nīcas kultūrtelpas tradīcijām skatīt: https://nicaskulturtelpa.mozellosite.com/

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

1. Nīcas kultūrtelpā ir nerakstīti, bet stingri tautastērpa komplektēšanas un valkāšanas noteikumi. Tos mutiski nodevušas nākamajām paaudzēm vecāka gadagājuma sievas, kuras bieži vien ir arī etnogrāfisko ansambļu dalībnieces. Šos noteikumus pārzina un popularizē arī Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvju darbinieces – vietējās iedzīvotājas, par tiem arī aktīvi interesējas un praksē pielieto kopienas radošo kolektīvu vadītājas. Daži piemēri: zīļu vainagu velk tikai precībām gatava jauniete līdz kāzām, pēc tam – drānele (lakats) vai cepure (vainagcepure vai aube); villānei un pamuvei (nātnā villāne) ir cieši jāpieguļ pie vidukļa, tā nedrīkst nokarāties; ar villāni nekad nedejo, jo villāne ir virsdrēbe; tautastērps publiski velkams tikai pilnā komplektācijā (nedrīkst vilkt tikai lindruku (brunci) bez burstes (vestes) vai tamlīdzīgi); matiem vienmēr jābūt savāktiem; ja liek vainagu, tad mati jāsapin vienā klasiskā trīs šķipsnu bizē ar sarkanu vai zaļu lentu, kura brīvi nokarājas, nav dekoratīvi sasieta; lindruka (brunču) garums ir līdz puslielam, lai var redzēt košās caurlielenes (zeķes); saktas nesprauž zemāk par krūtīm; tautastērpu un aksesuārus darinot, jāievēro rakstu veidi un krāsu salikumi, tomēr izstrādājumi nedrīkst būt vienādi. Jāatšķiras rakstiem vai to izkārtojumam. Dažādība ievērojama brunču, kreklu, plecu siksnu un goda kabatlakatu – nēzdaugu rakstos.

2. Svarīgu darbu nobeidzot, vienmēr dzied garo saucienu. Garajam saucienam vienmēr seko "leitis". To ievēro abu etnogrāfisko ansambļu kolektīvi, uzstājoties, kā arī pārstāvot Nīcas etnogrāfisko novadu.

3. Pelnu dienas priekšvakarā lec ķekatās, lai nodrošinātos ar veiksmi un auglību, vienlaikus to atnes arī apciemoto māju iemītniekiem. Mūsdienās ķekatās lec vairs tikai Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki, tomēr tie “ielec” arī pie vietējiem iedzīvotājiem ārpus kolektīva un ar prieku tiek uzņemti un pavadīti.

4. Jāņos viensētu iedzīvotāji, kuri uzņem jāņubērnus, pušķo istabu stūrus ar meijām, no kurām pēc tam veido pirts slotas, kuras ilgi ir zaļas, stingras un nebirst; veido un dedzina pūdeli (kārts galā ar malku piepildītu mucu ); galdā liek ķimeņu sieru, raušus, alu; kurina ugunskuru, jaunieši sagaida saullēktu.

5. Lieldienās ģimenes vāra olas sīpolu mizās u. c. dabas materiālos; saullēktā mazgā muti tekošā ūdenī, rīko olu kaujas, šūpojas šūpolēs.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Nīcas kultūrtelpas elementi tiek nodoti tālāk, pirmkārt, ģimenē, pēc tam radu, kaimiņu un draugu lokā. Arī pašvaldības un izglītības iestādes Nīcas kultūrtelpu iedzīvina un aktualizē jau no mazotnes – PII "Spārīte" Nīcā, tās filiālē Otaņķu pagasta Rudē, līdzšinējā Rudes pamatskolā, kas pēc 145 gadiem aktīva darba 2020. gadā tika slēgta, Nīcas vidusskolā, kuru vairāk nekā 80 gadu garumā beiguši virkne labi sagatavotu audzēkņu.
Pašvaldība radošos kolektīvus, ieskaitot abus etnogrāfiskos ansambļus, nodrošina ar mēģinājumu telpām, labiekārtotām, mūsdienīgām kultūrvietām, kur koncertos un cita veida pasākumos iepriecināt gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus, savukārt, pārstāvot Nīcas kultūrtelpu nacionālā un starptautiskā līmenī, sedz transporta, ēdināšanas un nakšņošanas izmaksas. Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis koncertsarunās praktizē no vecākiem un vecvecākiem pārmantotās folkloras tālāknodošanu. Nīcas etnogrāfiskais ansamblis atbilstoši gadskārtu svinībām viesojas izglītības iestādēs ar rotaļām un stāstiem. Dalība vismaz vienā etnogrāfiskajā ansamblī nodrošina regulāru un jēgpilnu seno prakšu lietošanu, izprotot to pielietojumu un pārmantojamību.
Ķekatās lēkšanu uztur vairs tikai Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri ķekatniekus uzņem, vēl labi zinot tradīciju. Šogad tiks ierakstīts digitāls ķekatu dziesmu albums.
Nīcas un Otaņķu senlietu krātuves par katru Nīcas kultūrtelpas aspektu sagatavojušas plašu un vispusīgu apkopojumu, kuru turpina pētīt un papildināt sadarbībā ar vecākajiem nīceniekiem un viņu ģimenēm. Jaunu pētījumu tēmu pieprasījumi tiek saņemti no iedzīvotājiem, kas nesen iegādājušies vai mantojuši Nīcas pusē īpašumu (māju vēsture, durvju, aku dizains Nīcā u. tml.).
Par Nīcas tautastērpa un tā aksesuāru darināšanas pārmantojamību atbildīga topošā Amatu māja Otaņķu senlietu krātuvē. Tāpat to īsteno rokdarbnieču pulciņš “Vēlziedes” un individuālas meistares. Otaņķu tautas namā plānota kulinārā mantojuma digitalizācija.
Zemkopības, piekrastes zvejniecības arodu prasmes un kulinārais mantojums no paaudzes paaudzē tiek pārmantots ģimenēs, šeit raksturīgajās lielajās zemnieku saimniecībās. Pašvaldība, sadarbībā ar nozares biedrībām, rīko darba procesu filmēšanu un intervijas.
Plašāka informācija – Papildmateriāli.

Lasīt vēl

Vēsture

Līdz Latvijas valsts nodibināšanai oficiālos dokumentos Nīca tika saukta par Niederbartau, arī Nīce, Nīcava. Nīcas nosaukums ietver vietas ģeogrāfisko īpatnību – tā atrodas Bārtas upes lejasdaļā, piejūras līdzenumā, zemā vietā. Pirmā topogrāfiskā karte, kurā parādās Niederbartau (Lejas Bārta), iespiesta 1560. gadā. Tikmēr izrakumi kuršu senkapu uzkalniņā Nīcā liecina, ka šīs teritorijas bija apdzīvotas jau 10.–12. gadsimtā, savukārt piekrastes teritorijas – Paipu ciems (Pemis, Peynis), mūsdienu Jūrmalciema Virgas kapu apkārtne – Virga (Wirga) – minētas Kuldīgā izdotajā Kurzemes bīskapijas 1253. gada 20. jūlija dokumentā par Duvzari, kurā tolaik ietilpa mūsdienu Nīcas teritorija. Kopumā vēstures avotos tieši Baltijas jūras piekraste līdz Ventai un Abavai minēta kā pirmbaltu ienākšanas vieta mūsdienu Latvijā, periodā ap 2500.–2000. g. pirms Kristus.

Nozīmīga loma Nīcas izloksnes pētīšanā bija vācu tautības latviešu valodniekam Jānim (Johanam) Langijam (1615 (?)–1690 (?)), kurš bijis Nīcas un Bārtas luterāņu palīgmācītājs. Langijs 17. gadsimta beigās izveidoja latviešu–vācu vārdnīcu ar īsu latviešu gramatiku pielikumā.
Pirmie Nīcas tautasdziesmu publicējumi atrodami G. F. Bitnera sakārtotajā krājumā "Latviešu tautas dziesmas un ziņģes" (Jelgava, 1844. gads), kurā ietverta 21 Nīcā pierakstīta tautasdziesma. Turpmākās publikācijas saistās ar 764 Nīcā (tātad mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā) pierakstītām dziesmām. Daļu no tām bija iesūtījis Nīcas skolotājs M. Spriņģis (364). Šīs vairāk nekā 700 dziesmas Krišjānis Barons un Henrijs Visendorfs iekļāva "Latvju dainās", kuras tika publicētas no 1894. līdz 1915. gadam Jelgavā un Petrogradā.
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 16. un 19. rakstu krājumā (1929) ir atrodamas ziņas par Nīcas kāzām, kristībām, ķekatām un vākām. Darbu autori – Bierands Ignāts, Kārlis Lielozols, Margrieta Ignāte. Sistemātiska Nīcā dzirdēto dziesmu vākšana norisinājās 19. gadsimta 2. ceturksnī. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras daļas fondos glabājas vairāk nekā 23 000 Nīcā dzirdēto vai pierakstīto tautasdziesmu variantu.
Ap 1970. gadu filoloģe Brigita Bušmane pievēršas Nīcas izloksnes pētniecībai un sadarbībā ar vietējiem teicējiem, skolotājiem 1989. gadā izdod grāmatu "Nīcas izloksne".

Nīcā katra ļaužu sanākšana godos saistīta ar dziedāšanu, tāpēc Nīcas etnogrāfiskā ansambļa veidošanās minēta ap 1920. gadu. 1953. gadā kolektīvam uzticēja sagatavot etnogrāfisku uzvedumu "Latviešu kāzas Nīcā", ko bija paredzēts izrādīt Latviešu mākslas un literatūras dekādē Maskavā 1955. gadā. Kolektīvs, kurā bija 70 dalībnieku, savu uzdevumu paveica godam. Visi dalībnieki saņēma apbalvojumus.
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis izveidojās 1964. gadā, lai godam izvadītu pensijā kolhoza "Zelta Zvaigzne" vecākos biedrus. Rudes skolas direktores Rasmas Attekas (dzim. Ignāte) un toreizējā Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja, arī Nīcas septiņgadīgās skolas skolotāja Reinholda Jansona vadībā vietējās sievas nolēma uzvest "Nīcas kāzas". Tā kā toreizējā klubā vietas tikko pietika apsveicamajiem, uzvedums tika rādīts vairākkārt – gan citiem vietējiem iedzīvotājiem, gan arī kaimiņu pagastos un pilsētās.

Nīcas novadpētniecības centrs un senlietu krātuve dibināta 2010. gadā, lai arī pirms tam jau bija iespēja iepazīties ar tās vadītājas privāto kolekciju "Jūrmaliešu senatne" Jūrmalciemā.
Bez daudzveidīgiem Nīcas tērpiem un darbarīkiem, fotogrāfijām, dzīvesstāstiem, Gitas Vanagas lielākais nopelns ir Nīcas dzimtu koku apkopošana, digitalizēšana un nepārtraukta papildināšana (kopā ar pašiem nīceniekiem).
Otaņķu senlietu krātuve tapa 2001. gadā, pateicoties Rudes skolas muzeja izveidei, kad vietējie iedzīvotāji dalījās ar fotogrāfijām un priekšmetiem, kam nebija saistības ar skolu. Otaņķu senlietu krātuvē vietu atrada tautastērpi, sadzīves priekšmeti, seni darbarīki un pat zirglietas. Otaņķu senlietu krātuve un tās brīvprātīgie aktīvi darbojas sociālajos tīklos Instagram un TikTok, popularizējot senās Nīcas tradīcijas visā Latvijā.

Lauksaimniecība joprojām ir Nīcas un Otaņķu pagastu iedzīvotāju iztikas pamatā, bieži vien kā papildus ienākumu avots darbam valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī Liepājas vai Grobiņas uzņēmumos. Piekrastes zvejniecība joprojām ir aktuāla un novērtēta, kaut gan to praktizē arvien mazāk cilvēku, mīnuss ir arī tas, ka tā ir sezonāla nodarbe. Iedzīvotāji turpina pārmantot amatniecības prasmes, piemēram, kalēja, galdnieka, pinēja, dravenieka, audēja, adītāja arodu. Vairākas prasmes un amati tiek piekopti rekreācijas vai tūrisma vajadzībām, piemēram, vēl nesen praktiski nepieciešamais un neatsveramais meldera amats un zirgkopība.

Nīcas tautastērps vairs netiek vilkts katru svētdienu uz baznīcu vai kāzās, tomēr to regulāri valkā visu vecumu vietējie radošie kolektīvi, pārstāvot savu pagastu, kā arī atsevišķi nominanti, to sveicēji un apbalvojumu pasniedzēji Gada Nīcas un Otaņķu pagasta iedzīvotāju godināšanas pasākumos, tradicionālajos pasākumos, īpašos ģimenes godos, kā arī uzņemot tālus vai augstus viesus. Gan no senčiem matotajam, gan no jauna izgatavotajam un sakomplektētajam tautastērpam ir augsta estētiskā vērtība. Dienvidkurzemes novada tūrisma centra Nīcas tūrisma informācijas centrs Nīcas tautastērpu izmanto gan vizuālajos un video materiālos, drukas darbos. Reprezentējot Nīcu vai Otaņķus, tas ir neatņemama stāsta sastāvdaļa. Tāpat kā dziesmas, tāpat kā vietējā maize un drānu siers, tāpat kā tradīcijas.

Nīcas izloksne un apvidvārdi vēl joprojām dzirdami teju katrā mājā, un tie ar laiku "pielīp" ienācējiem no citām teritorijām.

Nīcas garais sauciens un leitis dzirdams Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu mēģinājumos un koncertos, dažkārt vietējo ļaužu starpā – publiski apdziedoties. Etnogrāfiskajos ansambļos lēnām notiek paaudžu maiņa, bet koncertsarunās vietējā publika, potenciālie jaunie dalībnieki vienmēr tiek minimāli "apmācīti", arī žanra terminus un melodijas atpazīst. Katru gadu tiek rīkots pasākums "Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājums", kuru šīs tradīcijas mantinieki – Nīcas, Otaņķu un Bārtas etnogrāfiskie ansambļi – katrs pēc kārtas organizē pie sevis un, klausoties etnomuzikologu lekcijas, pilnveido šīs prasmes, koncertos paši iepazīst reģiona savdabību un vietējās dziesmu variācijas.

Kopumā var teikt, ka mūsdienās Nīcas tradīcijas (izloksne, tautastērpa valkāšana, u. c.) veido vietējo ļaužu identitāti, pašapziņu, stiprina piederību Nīcas kultūrtelpai. No otras puses, lokālās tradīcijas tiek izmantotas vietas reprezentācijā – tūrismā, pasākumos u. c., kas savukārt nostiprina vietas identitāti, veido atpazīstamību.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Ir zināms, ka Nīcas tautastērps ir viens no populārākajiem tautastērpiem, kas tiek darināts un valkāts ārzemju latviešu vidū visā pasaulē. Arī Anglijas karalienes Elizabetes II kāzu dienā, 1947. gada 20. novembrī, Latvijas trimdas valdības pārstāvis un sūtnis Kārlis Zariņš Latvijas vārdā viņai pasniedza kāzu dāvanu – Nīcas tautastērpa komplektu.

Nīcas mantojums bijis arī iedvesmas avots jaundarbiem.

Mūzikā: Raimonda Paula kora dziesmas (2016) – NĪCAS DZIEDĀTĀJAS PIRTNIEKU MĀTES PIEMIŅAI (Imants Ziedonis), kas ir Imanta Ziedoņa iedziedāts dzejolis no krājuma "Caurvējš" (1975). https://koris.lv/rozes-gars/
Tas savukārt radies pēc draudzības ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli un vietējiem iedzīvotājiem.

Izglītībā, tūrismā: Nīcas novada tūrisma centrs izveidoja etnogrāfiski pareizu papīra lelli-nīcenieci un apģērbiem pievienoja vietējos nosaukumus (lindruks, burste, vaiņags u. c.)
http://www.papiralelles.lv/kolekcijas/lelles-latvijas-novadu-tautasterpos/pr/ieva-no-nicas-novada.html

Modē, interjera dizainā:
*Karelsshop.lv pārdod zīda lakatus arī ar Nīcas etnogrāfisko cimdu rakstu apdruku;
*Latvijastekstils.lv pārdod interjera priekšmetus un aksesuārus (dvieļi, krūžu paliktņi, auduma maisiņi, spilvendrānas, mobilo telefonu vāciņi u. c.) ar Nīcas etnogrāfiskajiem rakstiem;
*Mākslinieces Andras Gulbes 2012. gadā radīts gaismas objekts – „XXL” – liela lampa Nīcas vainaga formā, kas skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā;
*Tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra "Tumšādainā tautumeita", kas tērpta Nīcas tautastērpā un 2022. gadā bija skatāma Mākslas parka “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” izstādē Rīgā, iepriekš – 2016. gada Liepājas Mākslas foruma ietvaros u. c.

Lasīt vēl

Meistari

Nīcas kultūrtelpai īpaši nozīmīgi tradīcijas zinātāji un meistari (alfabēta secībā).
Ambrēna Inta – izšuvēja (Nīcas krekli, goda kabatlakati), TLMS "Liepava" dalībniece.
Dilēviča Velta – Nīcas tautastērpa sastāvdaļu darinātāja (buršlaki, Nīcas adītās jakas, sievu cepures, krekli) Studija "Latva", Liepāja

Drāznieks Andrejs – pinējs. "Mūrēni", Rumbas gals, Otaņķu pagasts.
Dzintare Ausma – tradicionālās sētas saimniece, tūrisma uzņēmēja. "Galdnieki", Pērkone, Nīcas pagasts.
Jagmina Lelde – novadpētniece, "Nīcas un Otaņķu pagastu tautasdziesmu krājums" sastādītāja, Otaņķu pagasta gide.
"Pļavmalas", Rude, Otaņķu pagasts.
Jekste Guntis – galdnieks (Dizaina galdi). "Pērkones Zvejnieki", Pērkone, Nīcas pagasts.
Kadeģis Oskars – piekrastes zvejnieks sestajā paaudzē. Zvejnieka māja "Oskars", Jūrmalciems, Nīcas pagasts.
Kalniņa Regīna – Nīcas tautastērpa sastāvdaļu adītāja un audēja, Nīcas tautastērpa darināšanas prasmju daudzinātāja.
"Agri", Nīca, Nīcas pagasts.
Klāsēna Maira – teicēja un Nīcai raksturīgā dziedāšanas veida pārzinātāja, Nīcas kulinārā mantojuma pārzinātāja, Otaņķu
etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. "Ķezberes", Otaņķi, Otaņķu pagasts.
Klāsons Žanis – kalējs. "Līčupes", Otaņķi, Otaņķu pagasts.
Krētainis Valters – galdnieks Jūrmalciemā, "Nīckrasti", Nīca, Nīcas pagasts.
Kupšis Arnis – melderis Prenclavu dzirnavās, galdnieks. "Otaņķi", Otaņķi, Otaņķu pagasts.
Maļika Velta – teicēja un Nīcai raksturīgā dziedāšanas veida pārzinātāja, bijusī Otaņķu un šobrīd Nīcas etnogrāfiskā ansambļa
dalībniece. "Upītes", Nīca, Nīcas pagasts.
Prenclava Ilga – teicēja un Nīcai raksturīgā dziedāšanas veida pārzinātāja, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. "Otaņķi",
Otaņķi, Otaņķu pagasts.
Rubeze Smaida – audēja. "Arāji", Bernāti, Nīcas pagasts.
Rumkovska Inta – zirgkopības un zirglietu speciāliste. "Ērkuļi", Laukgals, Otaņķu pagasts.
Sileniece Aija – audēja, adītāja, Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. Nīca, Nīcas pagasts.
Skalde Daina – drānu siera sējēja. "Vārpas", Rude, Otaņķu pagasts
Skrieders Ivars – dzintara apstrādes meistars, kniepķenu meistars. "Zāži", Jūrmalciems, Nīcas pagasts.
Šķipere, Alvīne – teicēja, Nīcai raksturīgā dziedāšanas veida pārzinātāja, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībniece. "Strungu Bieranti", Banažgals, Otaņķu pagasts.
Škuberte Ilze – audēja (Nīcas goda kabatlakati, dreļļi, austenes), TLMS "Liepava" dalībniece.
Vaitkusa Agra – audēja (lina un vilnas izstrādājumi). "Splītes", Rumbasgals, Otaņķu pagasts.
Vanaga Gita – teicēja, novadpētniece, grāmatu autore, Jūrmalciema zvejniecības tradīciju un Nīcas sadzīves tradīciju
pārzinātāja, gide. "Jasmīni", Jūrmalciems, Nīcas pagasts.
Vārna Alīda – teicēja, novadpētniece, drānu siera sējēja, maizes cepēja pēc vairākās paaudzēs mantotas receptes, "Nīcas un Otaņķu pagastu tautasdziesmu krājums" sastādītāja. "Vēķauši", Banažgals, Otaņķu pagasts.
Vecbaštika Arta – tradicionālās sētas saimniece, zirgkope, tūrisma uzņēmēja "Ciestomi". Jūrmalciems, Nīcas pagasts.
Ziemelis Arvis – pieredzējis piekrastes zvejnieks, kas aroda prasmes iemācījis nu jau pieaugušajiem dēliem.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde, Tautas tradīciju un folkloras centrs
Nīcas un Otaņķu pagastu pārvalžu apvienība
Nīcas kultūras nams
Otaņķu tautas nams
Nīcas senlietu krātuve
Otaņķu senlietu krātuve
Nīcas PII "Spārīte" un tās filiāle Rudē
Nīcas vidusskola,
Nīcas vidusskolas folkloras kopa "Rakari" (1.–4. kl. un 5.–10. kl.) un tautas deju dejotāji (1. kl. un 2.–4. kl.)
Nīcas mūzikas skola
Nīcas jauniešu centrs
"Nīcas novada attīstības biedrība"
Biedrība "Cerību krāsa"
Biedrība "Jūrmalciema valgums"
Jūrmalciema iedzīvotāju iniciatīvas kopa “Aizjomietes”
Interešu kopa “Kalvas”
Interešu kopa "Vēlziedes"
Interešu kopa "Rude"
Interešu kopa "Stars"
Nīcas tūrisma informācijas centrs
"Sabiedrisko mediju biedrība"
Biedrība "Kalnišķu Īves"
Biedrība "Mēs – Bernātiem"
Biedrība "Bārtas upes radošā apvienība"

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Lai nodrošinātu Nīcas kultūrtelpas pastāvēšanu, aizvadīto piecu gadu laikā izdotas grāmatas un mūzikas ieraksti, īstenoti izglītojoši pasākumi, sagatavoti koncertuzvedumi, izveidotas īsfilmas, Nīcas tradīcijas popularizētas gan vietējā mērogā, gan valsts, gan starpvalstu līmenī. Īstenoti arī vairāki infrastruktūras projekti.
17.09.2022. Nīcas novada attīstības biedrība piesaista 1500.00 eiro no Kurzemes Kultūras programmas un Otaņķu tautas namā sarīko "Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājumu", piedaloties Nīcas, Otaņķu, Bārtas etnogrāfiskajiem ansambļiem un to mantiniekiem – vietējām bērnu un jauniešu folkloras kopām. Pasākumā tiek pētīta un praktizēta vietējo dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā.
6.-20.09.2022. Tiek apzināts seno un jauno Nīcas tautastērpu vai to sastāvdaļu (zeķes, brunči, vainagi) īpašnieku skaits mūsdienās ar nolūku veidot dzimtas tautastērpu stāstu apkopojumu.
12.-18.09.2022. Jūrmalciema Tīklu māja uzņem Liepājas muzeja ekspresizstādi, kurā aplūkojami dokumentāli foto materiāli no Liepājas muzeja krājuma par piekrastes zvejniecību 20. gadsimta 20.–30. gados Liepājā un tās apkārtnes ciematos: Pērkonē, Papē, Bernātos, Nīcā un Jūrmalciemā.
1.09.2022. Nīcas kultūras nams saņem jauno pasūtīto austo Nīcas etnogrāfiskā ansambļa karogu 1800.00 eiro vērtībā.
26.05.2022. Dienvidkurzemes novada pašvaldība digitālā albuma "Ciemā lēcu ķekatās" izdošanai piesaista 1300.00 eiro no VKKF.
06.04.2022. Izdrukātas un iesietas filoloģes Brigitas Bušmanes digitālās Nīcas izloksnes vārdnīcas (apjoms – 1000 lapas līdz šķirklim "Ķ"), kas lasāma Otaņķu pagasta bibliotēkā un Nīcas senlietu krātuvē (90.00 eiro).
30.03.2022. Sadarbībā ar Kurzemes Humanitāro institūtu un Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras mantojuma nodaļu izveidots video par Nīcas izloksni (180.00 eiro).
21.02.2022. Saņemti etnogrāfisko apavu atdarinājumi, ka bija pasūtīti Nīcas un Otaņķu kultūras iestāžu amatiermākslas kolektīviem.
15.01.2022. Jau trešo gadu pie Nīcas un Otaņķu pagastu apgaismes stabiem pielikti dekoratīvi karogi ar Nīcas etnogrāfisko cimdu rakstu zīmēm – atbilstoši gadalaikiem (2500.00 eiro).
05.12.2021. Uzstādīts lielformāta gaismas objekts "Zīļu vainags" Nīcas pagasta centrā, kas nākamo piecu gadu laikā, gada tumšākajos mēnešos, veidos vienotu svētku noformējuma koncepciju "Nīcas vainags mēness gaismā" gan Nīcas, gan Otaņķu pagastos (1800.00 eiro un plānots vēl 12000.00 eiro nākamajos gados).
2021. gada oktobris – līdz COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem (arī 2019. gadā, šobrīd slēgtajā Rudes sākumskolas 1. klasē) – nodarbība "Nedēļas senā lieta" jeb novadmācība Nīcas vidusskolas abās 1. klasēs. Reizi nedēļā tikšanās ar Nīcas tautumeitu par šādām tēmām: lākturis, sētuve, zīļu vainags, ratene u.c. Aktīvas kontaktstundas ar graudu sēšanu, vainagu un cepuru dekorēšanu, vēja pūšanu lākturī u. tml.
30.09.2021. Izveidoti Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu videopieteikumi starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica 2022", t. sk. īsfilma par Krustabu tradīciju (1870.00 eiro).
2021. gada 4. septembrī. Vienīgie Kurzemē sadarbībā ar Liepājas muzeju, Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvēm, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Rucavas etnogrāfiskajiem ansambļiem, kā arī TLMS "Liepava" audēju Ilzi Škuberti, izšuvēju Intu Ambrēnu un vietējiem Nīcas un Otaņķu pagastu iedzīvotājiem Nīcas kultūras namā piedalījāmies LNKC rīkotajā pasākumā "Satiec savu meistaru!". Tēma – goda kabatlakats – etnogrāfiskais nēzdaugs – lekcija, diskusijas un aušanas paraugdemonstrējumi (90.00 eiro).
2021. gada vasarā izveidota īsfilma par piekrastes zvejniecības tradīciju Nīcas pagasta Jūrmalciemā, pieejama ikvienam interesentam: https://www.youtube.com/watch?v=4r-N2XrjOxA
2021.gada vasarā otaņķnieces Ilga Prenclava, Maira Klāsēna, Alvīne Šķipere un Lelde Jagmina piedalījās biedrības "Serde" tradīciju burtnīcas par skābputru un sklandraušiem sagatavošanas ekspedīcijā.
2020. gadā kvalitatīvi studijā ierakstītas sešas Nīcas un viena Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dziesma (2000.00 eiro).
Izveidotas trīs īsfilmas: par Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vēsturi (550.00 eiro), par Krustabu tradīciju, kur piedalās Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis (1800.00 eiro), par piekrastes zvejniecības tradīciju Jūrmalciemā (200.00 eiro).
15.06.2021. Ilgas Reiznieces lekcija Rudes skolas estrādē "Piedzīvot Jāņus" kopā ar Otaņķu un Nīcas etnogrāfiskajiem ansambļiem (250.00 eiro).
15.06.2021. Izveidotas īsfilmas ar subtitriem "Nīcas tautastērps", "Nīcas dziedāšanas veidi" pieteikumam Latvijas nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (760.00 eiro).
4.05.– 30.06.2021. Otaņķu tautas namā uzņemta multimediāla izstāde "Tautasdziesmu teicējas. 1991." par otaņķniecēm Margrietu Otaņķi un Katrīnu Radomišķi (1000.00 eiro), nofilmēta virtuāla ekskursija, pieejama:
https://www.youtube.com/watch?v=UMNLOzcB7i0
26.03.2021. Sagatavotas un publicētas kultura.nica.lv "20 pērles" no Otaņķu senlietu krātuves par godu krātuves 20. jubilejai.
30.11.2020. Sakārtota elektroinstalācija topošajā Nīcas amatu mājā – Otaņķu senlietu krātuvē (1320.00 eiro).
30.09.2020. TLMS "Liepava" izstāde "Kurzemes etnogrāfiskās sieviešu galvassegas" un sarunu pēcpusdiena par sieviešu galvassegām Otaņķu tautas namā (150.00 eiro).
15.09.2020. Remontmateriāli Otaņķu senlietu krātuves telpām – Amatu mājas iekārtošanai (7000.00 eiro).
5.09.2020. "Satiec savu meistaru!" Nīcas un Bārtas zīļu vainaga vēsture, lekcijas un meistarklase ar M. Muntagu, maizes cepšanas, sviesta kulšanas un kvasa darīšanas meistarklase bērniem (270.00 eiro).
16.08.2020. Uzņemta īsfilma – Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces Alvīnas Šķiperes stāsts par ansambli (70.00 eiro).
26.08.2020. Nīcas etnogrāfiskā ansambļa 11 dziesmu ieraksts, apstrāde, miksēšana (360.00 eiro).
21.07.2020. Nīcas senlietu krātuves grīdas seguma nomaiņa (200.00 eiro).
15.06.2020. Izgatavota vienota Nīcas un Otaņķu pagastu rota – laternu stabu karogi ar Nīcas etnogrāfisko cimdu rakstiem (640.00 eiro);
29.08.2019. Izdots Nīcas un Otaņķu pagastu tautasdziesmu krājums 500 eksemplāros.
22.10.2019. Muzikoloģes Ievas Pānes lekcija par daudzbalsību Nīcas kultūras namā kopā ar Nīcas, Otaņķu un Bārtas etnogrāfiskajiem ansambļiem (118.00 eiro).
6.03.2019. Nīcas senlietu krātuve apkopo un izstāda grāmatas un izdevumus, kur pieminēti Nīcas un Otaņķu pagasti "Nīcas novadam pa pēdām".
27.07.2019. Lieluzvedums "Latviešu kāzas Nīcā", piedaloties visiem Nīcas novada kultūras centra radošajiem kolektīviem, kā arī pieaicinātajiem aktieriem (3000.00 eiro).
12.06.2019. Suvenīra – etnogrāfiskā Nīcas novada papīra lelles "Ieva" sagatavošana un izdošana (2100.00 eiro).
18.05.2018. Otaņķu senlietu krātuves Seno zirglietu šķūņa atklāšana Muzeju nakts ietvaros.

Aizvadīto piecu gadu laikā paveiktais veicinājis Nīcas tradīciju popularizēšanu valsts mērogā un līdz ar to – cēlis prestižu vietējo iedzīvotāju vērtējumā, kā arī lokālpatriotismu par vietējo tradīciju spilgtumu un savdabību.
Vēl daži no ieguvumiem:
*Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu koncertsarunas izklaides veidā apmācījušas vietējo pasākumu apmeklētājus, kā dziedāt garo saucienu, un veicinājušas izpratni sabiedrībā, īpaši, ģimeņu ar maziem bērniem vidū, par vietējām tradīcijām; Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa augstie panākumi popularizē vietējo etnogrāfiju un veicina lokālpatriotismu;
Nīcas senlietu krātuves vadītājas Gitas Vanagas izveidotais digitālais Nīcas un Otaņķu pagastu iedzīvotāju dzimtu koks aptver 20 000 personu, sākot no 16. gadsimta. Tas bez maksas pieejams ikvienam interesentam un veicina iedzīvotāju interesi par Nīcu un Otaņķiem, kā arī dod iespēju izzināt personīgās dzimtas koku.
Otaņķu senlietu krātuves vadītājas sociālo tīklu kontos regulāri par krājumu tiek informēti 100 vietējie iedzīvotāji, vietnē "TikTok" krātuves 20. jubilejas reklāmas kampaņā "20 Otaņķu senlietu krātuves pērles" iegūti vairāk nekā 19,8 tūkstoši skatījumu.
2019. gada lieluzvedums "Latviešu kāzas Nīcā" saliedējis vietējos iedzīvotājus un atgādinājis visā Latvijā par vietējām kultūrvēstures vērtībām. Tāpat, pateicoties regulārai uzveduma demonstrēšanai "Re:TV", Nīcas tautastērpi, dziesmas, mičošanas tradīcija u. c. Nīcai raksturīgais ir popularizēts visas valsts mērogā.
2019. gadā izdotais tautasdziesmu krājums ir izmantots Nīcas un Otaņķu pagastu reprezentācijas vajadzībām, kā arī to iegādājušies vietējie iedzīvotāji, kā nozīmīgu dāvanu savām ģimenēm. Eksemplārs 2020. gadā ir pasniegts arī Valsts prezidentam Egilam Levitam vizītes Nīcā laikā un arī Janīnai Kursītei-Pakulei Rucavas konferences laikā. Krājumu regulāri izmanto Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un gatavo tam papildinājumu. Nīcas vidusskolas 2021./2022. gada 12. klašu absolventiem krājumu pasniedza izlaidumā.
Filmiņu "Piekrastes zvejniecības tradīcijas Jūrmalciemā" regulāri izmanto un demonstrē interesentiem, skolēnu grupām un tūristiem Jūrmalciema tīklu mājā "Piestātne".

Nīcas kultūrtelpas saglabāšanai saņemts regulārs stratēģisks un finansiāls atbalsts no iepriekš pastāvošās Nīcas novada domes, šobrīd arī no Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpinot Nīcas kultūras nama un Otaņķu tautas nama darbu, pilnveidojot kolektīvu materiāltehnisko bāzi, piedaloties starptautiska līmeņa pasākumos u. tml. Darbam ar novada kultūrtelpām un etnogrāfiskajiem novadiem izveidota struktūrvienība - Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centrs. Ticis saņemts finansiāls atbalsts no VKKF, no Liepājas rajona partnerības, lielākoties tautastērpu darināšanai etnogrāfiskajiem ansambļiem. Šobrīd tiek īstenots VKKF projekts, kurā izdos digitālu Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa ķekatu albumu; nupat aizvadīts "Nīcas novada attīstības biedrības" VKKF, LVM un Kurzemes plānošanas reģiona mērķprogrammas finansētais pasākums "Dienvidkurzemes daudzbalsības daudzinājums"; tiek organizēts pašvaldības iepirkums vēsturisko Nīcas kreklu atdarinājumiem Nīcas tautisko deju dejotājiem, jau piesaistīts finansējums etnogrāfisko ansambļu dalībnieku kreklu, vestu un zīļu vainagu izgatavošanai, kā arī saņemti Nīcas pusei raksturīgo apavu atdarinājumi abiem etnogrāfiskajiem ansambļiem. Finansiāli tiek atbalstīti pasākumi, kas veicina vietējās folkloras un tradicionālo prasmju pārmantošanu, ieskaitot kvalitatīvu tradīciju iemūžināšanu, tās filmējot.
Šobrīd Otaņķu tautas namā tiek iekārtota Amatu māja tautastērpu un to aksesuāru darināšanas vajadzībām. Tikmēr sadarbībā ar biedrību "Jūrmalciema valgums" un pašvaldības atbalstu tiek dokumentēti pasākumi, kas veicina piekrastes zvejniecības tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu.
Galvenā atbildīgā iestāde par Nīcas kultūrtelpas plānoto pasākumu īstenošanu ir Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde un tās Tautas tradīciju un folkloras centrs. Finansējums Nīcas kultūrtepai piešķirams no pašvaldības budžeta. Tad seko Nīcas kultūras nams un Otaņķu tautas nams, kuras piešķirto budžetu īsteno pasākumos. Pasākumu plāna īstenošanā iesaistās Nīcas senlietu krātuve (Novadpētniecības centrs) un Otaņķu senlietu krātuve. "Nīcas novada attīstības biedrība" piesaista finansējumu gan sporta, gan izglītības, taču arī tradicionālās kultūras jomai. Plānots turpināt piesaistīt gan valsts, gan pašvaldību finansējumu, tāpat arī piedalīties projektu konkursos.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai veicinātu Nīcas kultūrtelpas atpazīstamību, kopīgi ar Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes Tautas tradīciju un folkloras centra vadītāju, Nīcas kultūras nama un Otaņķu tautas nama vadītājām, Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvju vadītājām, Grīnvaltu, Kalnišķu, Jūrmalciema sabiedriskajiem centriem, Nīcas vidusskolas administrāciju, PII "Spārīte" pārstāvjiem, biedrību "Jūrmalciema valgums" un aktīvākajiem vietējās kopienas pārstāvjiem (uzņēmējiem, amatniekiem) ir izstrādāts būtiskāko pasākumu plāns līdz 2027. gadam.
2023. gads.
* Janvārī – sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem, jauniešiem aktuāliem māksliniekiem, laikmetīgo ķekatu masku vides izstādes veidošana, ķekatu tradīcijas popularizēšanas un dizaina stratēģijas izveide. Rīko Nīcas kultūras nams sadarbībā ar Nīcas un Otaņķu etnogrāfiskajiem ansambļiem, Nīcas vidusskolu un Nīcas jauniešu centru.
*Februārī reprezentatīva videomateriāla "Ķekatās lēkšana Nīcā" filmēšana un sagatavošana (ja epidemioloģiskā drošības situācija valstī to ļaus). Atbildīgais: Otaņķu tautas nama vadītāja, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, finansiālā un informatīvā sadarbībā ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvaldi.
*Septembrī Nīcas garo saucienu un leišu digitāla albuma ierakstīšana kopā ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli. Atbildīgā: Otaņķu tautas nama vadītāja.
Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvju, kultūras darba organizatora pieredzes apmaiņas brauciens uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, atklājot etnogrāfiskos u. c. krājumus no Nīcas.
Nīcas un Otaņķu pagastu iedzīvotāju teicēju teikto liecību, dziesmu, tradīciju, īpaši, kulinārā mantojuma fiksēšana.
*2023.–2027. gadā – Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu, Nīcas sieviešu kora un vidējās paaudzes deju kolektīva "Nīca" dejotāju materiāli tehniskās bāzes uzturēšana – etnogrāfiski precīzas ādas kurpes ar metāla riņķīšiem, seno Nīcas kreklu atdarinājumi (sadarbībā ar Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvēm), etnogrāfiski precīzu kreklu darināšana (t. i. katrs atšķirīgs); pusgaro vilnas zeķu adīšana.
2025. gadā Ķekatās lēkšana pa dienu Otaņķu pagastā kopā ar Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu dalību, vietējiem radošajiem kolektīviem, vietējiem iedzīvotājiem.
2024. gads.
*Sadarbība ar biedrību "Serde" Dienvidkurzemes sieru tradīciju burtnīcas sagatavošanā, iekļaujot Nīcas drānu sieru. Atbildīgais –Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes Tautas tradīciju un folkloras centrs.
*Austo krusta dvieļu (dreļļu, skāteru) grāmatas (tehniskie raksti un senā, vietējā auduma fotogrāfija) izdošana. Atbildīgais –Otaņķu senlietu krātuve.
*"Nīcas cimdu burtnīca" izdošana. Atbildīgais – Nīcas senlietu krātuve.
2025. gads.
"Dzintara žoķerētāji" – izstādes sagatavošana. Atbildīgais – Nīcas senlietu krātuve un biedrības "Jūrmalciema valgums", "Mēs - Bernātiem", Nīcas tūrisma informācijas centrs.
2023.–2027. gads.
*Nīcas kultūrtelpas nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma apzināšana, dokumentēšana, izpēte, digitalizācija (folklora, tradicionālie svētki un godi, valoda, prasmes, tekstīlijas, sadzīves priekšmeti, darba rīki, vēsturiskā apbūve u. c.) Atbildīgie – Nīcas un Otaņķu senlietu krātuves, Nīcas un Otaņķu pagastu bibliotēkas.
*Nīcas kultūrtelpas vēstures pētījumi un publikāciju izdošana. Atbildīgais – Nīcas senlietu krātuve, Otaņķu senlietu krātuve un Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes tautas tradīciju un folkloras centrs.
*Dienvidkurzemes tradīciju interneta vietnes izveide ar plašu un izvērstu Nīcas kultūrtelpai veltītu sadaļu un ikvienam pieejamu mediju datubāzi.

1. 2023.–2027. gads. Nīcas un Otaņķu tradicionālās kultūras diena visai ģimenei 1. jūnijā, vienu gadu – Nīcā, otru –Otaņķu pagasta teritorijā (Atbildīgie – Nīcas kultūras nams un Otaņķu tautas nams).
2. 2023.–2027. gads. Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvju krājuma digitalizācija un pieejamības nodrošināšana ikvienam interesentam tiešsaistē. Atbildīgie – Nīcas un Otaņķu senlietu krātuves un Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes Tautas tradīciju un folkloras centrs.
3. 2024.–2027. gads. Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu kvalitatīvi digitalizēto audio ierakstu pievienošana Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centra vietnē sadaļā "Nīcas kultūrtelpa" ikvienam pieejamajā datubāzē.
4. 2023.–2027. gads. Ķekatās lēkšanas tradīcijas atbalstu (ar transportu, digitalizāciju, vides dekoriem abos pagastos) paredzēt Nīcas un Otaņķu pagastu kultūras darba organizatoru budžetā. Atbildīgie – Nīcas kultūras nams, Otaņķu tautas nams, Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes Tautas tradīciju un folkloras centrs.
5. 2023.–2027. gads. Turpināt ikgadējo Zvejnieku svētku tradīciju Nīcas pagasta Jūrmalciemā. Atbildīgais – Nīcas kultūras nams, biedrība "Jūrmalciema valgums".
6. 2025. gads.
*Apkopot goda kabatlakatu – Nīcas nēzdaugu variantus un vēsturi un izdot audējiem un izšūšanas speciālistiem noderīgu informatīvu izdevumu ar attēliem. Atbildīgais – Nīcas senlietu krātuve.
*Otaņķu pagasta centrā uzstādīt 2 m augstu Prenclava dzirnavu maketu. Atbildīgā – Otaņķu tautas nama vadītāja.
7. Līdz 2027. gadam – atklāt un aktīvi darboties Nīcas kultūras dižvietā "Klēte", mūsdienīgajā paplašinātās realitātes un vizuālo stāstu muzejā, kuru šobrīd sadarbībā ar uzņēmumu "H2E" attīsta un veido Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības nodaļa. Atbildīgais – Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde, Attīstības nodaļa.
8. 2023.–2027. gads.
*"Otaņķu tradicionālās dziedāšanas skolas" projekta pieteikuma sagatavošana, pasākuma īstenošana. Atbildīgā – Otaņķu tautas nama vadītāja.
* 2023.–2027. gads. Vismaz viens liels etnogrāfiskas ievirzes Nīcas svētku pasākums abu pagastu iedzīvotājiem. Atbildīgie – Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde, Nīcas kultūras nams, Otaņķu tautas nams.
*Nīcas kultūrtelpas tradicionālo svētku, godu un gadskārtu atzīmēšana. Festivālu un citu lielāka mēroga kultūras pasākumu organizēšana. Atbildīgie – Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde, Nīcas kultūras nams, Otaņķu tautas nams.
*Starptautiskās sadarbības veicināšana, sadarbības veidošana un pieredzes apmaiņas veicināšana ar līdzīgām kopienām vai tradīciju kopējiem Latvijā un pasaulē. Atbildīgie – Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde, Nīcas kultūras nams, Otaņķu tautas nams.
*Nīcas etnogrāfiskās sētas izveide kā vieta, kas iekārtota lauku vidē un prezentē nīcenieku un otaņķnieku tradicionālo dzīvesveidu un nemateriālo kultūras mantojumu. Atrašanās vieta: Nīcas vai Otaņķu pagastu teritorija. Atbildīgie –Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde.
*Atbalstīt Nīcas un Otaņķu pagastu radošo kolektīvu darbību:
– nodrošināt labvēlīgu vidi un iespējas Nīcas kultūrtelpas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju padziļinātai apguvei bērnu un jauniešu vidū;
– nodrošināt etnogrāfisko ansambļu, folkloras kopu, mūzikas kapelu un deju kolektīvu dalību Nīcas kultūrtelpas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un pārmantošanā, popularizējot to vietējā, nacionālā un starptautiskā mērogā;
– nodrošināt kolektīvu izaugsmi un attīstību, kvalitatīvu instrumentu iegādi, tērpu atjaunošanu un profesionālu pedagogu piesaisti;
– kolektīvu vadītājiem, kuri veicina tradīciju saglabāšanu un tālāknodošanu, nodrošināt apmācības profesionālās kompetences pilnveides kursos;
*Nīcas novada mācību nodrošināšana Nīcas vidusskolā un PII “Spārīte” Nīcā un filiālē Rudē. Atbildīgais – Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvalde, Nīcas vidusskola, PII "Spārīte":
– nodarbību un mācību stundu programmas tiek papildinātas ar informāciju un uzdevumiem par nīcenieku kultūras mantojuma daudzveidību (novada vēsturi, folkloru, ģeogrāfiju, valodas izloksni un tradicionālām prasmēm, iesaistot tradīciju kopējus un praktizētājus);
– nodrošināta materiāltehniskā bāze “Nīcas novada mācības” apguvei, t. sk. labiekārtotas telpas, pieejams aprīkojums, izstrādāti atbilstoši metodiskie materiāli;
– interešu izglītības pulciņu darbības nodrošināšana, kas balstās kopdziedāšanas, tautas deju, instrumentālās un tautas mūzikas, tautas mākslas, amatniecības un folkloras tradīcijās;
– praktisko nodarbību organizēšana sadarbībā ar Nīcas un Otaņķu kultūras namiem, senlietu krātuvēm un bibliotēkām;
– skolu sadarbības tīkla veidošana ar citām Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā iekļautām kopienām Latvijā (Lībiešu krasts, Suitu, Rucavas un Upītes kultūrtelpa u. c.);
– pedagogu apmācība, profesionālās pilnveides nodrošinājums;
*Nodrošināt un veicināt mūžizglītības apmācību norises. Atbildīgie – Nīcas kultūras nams, un Otaņķu tautas nams.

Saglabāt un saistošā veidā rosināt pārmantot nemateriālo kultūras mantojumu – tautastērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas, tradicionālos saimniekošanas veidus, gadskārtu atzīmēšanas tradīcijas, paražas, folkloru.
Katru gadu ~ 60 Nīcas un Otaņķu pagastu pirmklasnieki aizraujošā un saistošā pieredzes iegūšanas veidā apgūst tradicionālās vietējās kultūras pamatus.
Jebkurā brīdī interesents, kurš nolēmis uzzināt vairāk par Nīcai raksturīgajām gadskārtu svinēšanas tradīcijām, ticējumiem, dziesmām u. tml., to var izdarīt sev ērtā laikā un veidā interneta vietnē nicaskulturtelpa.lv (interesentu apmeklējums izmērāms vietnes statistikā) vai Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes Tautas tradīciju un folkloras centra topošajā interneta vietnē, sadaļā "Nīcas kultūrtelpa".
Modernais un viegli pieejamais Nīcas muzejs "Klēte", kas popularizē Nīcas tautastērpu, izloksnes un dziedāšanas veidus, sākot no 2027. gada, arī ar Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas starpniecību, nodrošina savu pastāvēšanu, tirgojot ieejas biļetes, suvenīrus un iznomājot telpas. Vienlaikus kalpo arī kā "īss ieskats nīcenieciskumā" mūsdienīgā un interaktīvā valodā dažādu paaudžu un tautību apmeklētājiem.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Nīcas kultūrtelpas ilgtspēju apdraud nepilnības nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā, pētniecībā, saglabāšanā un tālāknodošanā.
1. Dokumentēšana un pētniecība.
Kaut vizuāli līdzīgi, Nīcas tautastērpi tomēr atšķiras, katrs ir unikāls, tāpēc svarīgi izpētīt nacionālo muzeju krājumus un apkopot kopīgo un atšķirīgo, lai šāds uzziņas materiāls pieejams vietējiem iedzīvotājiem tuvāk viņu mājvietām. Jāatzīmē, ka vietējās senlietu krātuvēs nav saglabājusies neviena oriģinālā Nīcas villāne (villaine), neviens nēzdaugs (goda kabatlakats), neviens ādas apavu pāris, kas ir būtiska Nīcas tautastērpa komplekta daļa. Arī bagātīgais kulinārais mantojums pagaidām dokumentēts minimāli, galvenokārt Veltas Cīpas pavārgrāmatās un netieši filoloģes Brigitas Bušmanes "Nīcas izloksnes vārdnīcā", kura šobrīd izstrādāta līdz šķirklim "Ķ".
2. Saglabāšana un tālāknodošana (t. sk. popularizēšana un pieejamība).
Jaunajā, plašajā Dienvidkurzemes novadā, kas izveidots pēc reģionālās reformas, vēsturiski pastāv veseli trīs etnogrāfiskie novadi. Etnogrāfisko ansambļu vadītājus pieņem darbā sezonāli, viņi netiek motivēti sasniegt augstus rezultātus skatēs un profesionālajā darbā ar kolektīvu dalībniekiem – vietējiem iedzīvotājiem. Ansambļu dalībnieki noveco un paaudžu maiņa nenotiek. Gremdējot vēsturisko novadu etnogrāfisko ansambļu prestižu, pamatos tiek apdraudēta arī Dziesmu un deju svētku tradīcija.
Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijā un pasaulē plosās Covid-19 pandēmija. Tieši ķekatu laiks, februāris, bijis periods, kad, lai mazinātu slimības izplatību, mājsaimniecībām bijis aizliegts tikties. Tas nozīmē, ka ķekatās lēkšanas tradīcija netiek piekopta un izplēn.
Nīcas kultūras nama un Otaņķu tautas nama radošo kolektīvu tautastērpu bāze nolietošanās dēļ regulāri atjaunojama, papildināma, atbilstoši etnogrāfiskajiem materiāliem (apģērbiem, apaviem, aksesuāriem), kas atrodami vietējās senlietu krātuvēs.
Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko kolektīvu bagātīgais dziesmu (melodiju, to variāciju un šeit fiksēto tekstu) pūrs ikdienā uzziņai, pētniecībai vai rekreācijai nav pieejams.
Vietējo iedzīvotāju ģimenes, kurās aug bērni un jaunieši, nesaņem vai reti saņem saistošu kultūras un atpūtas programmu ar Nīcas etnogrāfiskā mantojuma elementiem, kas savukārt mazina vietējās etnogrāfijas prestižu un iespēju jauniešiem ar to lepoties, par to interesēties nākotnē.
Piekrastes zvejniecības pastāvēšanu apdraud Eiropas Savienības regulas, arī intereses trūkums vietējo jauniešu vidū, nelielais pieejamās informācijas daudzums par šo jomu, par veicamā darba posmiem – ne tikai par zvejošanas procesu, bet arī zivju apstrādi, darbarīku apkopi. Krities zvejniekciemu iedzīvotāju lepnums par savu mantojumu – saglabāto piekrastes zvejniecības tradīciju un tajā ietilpstošajiem elementiem – izloksni, apvidvārdiem, zvejas dziesmām u. c.
Nīcas kultūrtelpai nav vienas centrālās vietas, kur kodolīgi, saistoši un mūsdienīgi (vizualizācijas, paplašinātā realitāte, "storytelling" (stāstu stāstīšana)) uzzināt par šo elementu. Tas pietrūkst gan no vietējo iedzīvotāju skatupunkta, no Latvijas tūristu viedokļa, kā arī nav piedāvājuma ārzemju tūristiem, īpaši lietuviešiem, kas vasaras sezonā veido 70% no kopējā tūristu skaita Nīcā.

Lasīt vēl

Publikācijas

Janševskis, J. (1928) Latvijas novadi VI. Nīca. Rīga: Valstspapīru spiestuve

Jagmina, L., Vārna, A. (Sast.). (2019). Nīcas un Otaņķu pagastu tautasdziesmu krājums. Liepāja: LiePa.

Sprincis, P. (2008). Nīca laikmetu griežos. Liepāja: LiePa.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

Brigita Bušmane Nīcas izloksnes vārdnīca (A-I). - Filoloģe B. Bušmane Nīcas izloksnes vārdnīcā apkopojusi ne tikai filologiem saistošas faktuālas liecības, vai vārdnīcai raksturīgus apvidvārdu skaidrojumus, bet skaidrojumi plaši bagātināti ar nu jau lielākoties aizsaulē esošu nīcenieku un otaņķnieku stāstījumiem. Nenovērtējami bagāts izziņas materiāls ikvienam interesentam.

Ar Nīcas kultūrtelpu saistīto elementu mājas lapa - Katras jomas apraksts, kas saistīta ar Nīcas kultūrtelpu. Mājas lapa, kurā, sadarbojoties iedzīvotājiem, biedrībām, iestādēm tiek apkopota visa pieejamā informācija, kas vēl plašākā apjomā pieejama Nīcas un Otaņķu senlietu krātuvēs, Nīcas kultūras namā, Otaņķu tautas namā, Nīcas un Otaņķu pagastu bibliotēkās.

Lasīt vēl