LV EN
LV EN
Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls (2019)
Pededzē pareizticībā vēsturiski bijuši ne tikai krievi un setu etniskās grupas pārstāvji, bet arī ievērojams latviešu ģimeņu skaits. Tā radies spilgts, savdabīgs kāzu rituāls un to pavadošās darbības, kas ir raksturīgi tieši Pededzes apvidum.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Tatjana Steklova

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju

Paražas, rituāli, svētki

Spēles/performatīvās mākslas

Nosaukums

Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls (2019)

Педедзская свадьба по старинному

Ģeogrāfija

Alūksnes novada Pededzes pagasts. Aprakstītā rituāla lokālie varianti fiksēti Alūksnes novadā (Pededzes pagastā) – vēl nesen kāzu rituāls bija izplatīts visā pagasta teritorijā, to pazina gandrīz visi. Balvu novadā (Balvu pagastā), Viļakas novadā (Viļakā, Šķilbēnu pagastā), Baltinavas novadā (Baltinavas pagastā), Kārsavas novadā (Goliševas pagastā, Mērdzenes pagastā), Ludzas novadā (Pildas pagastā) – elements bija izplatīts tikai atsevišķās vietās, jo šajos rajonos ir maz pareizticīgo un krievu tautības iedzīvotāju.

Minēto pagastu iedzīvotāji, kuri pārstāv īpašu subetnisku grupu, ko apvieno:
1. Vietējā izloksne, kas atšķiras no izloksnēm, kurās runā citas grupas (piemēram, tuvumā aiz robežas dzīvojošie Krievijas iedzīvotāji), ar to, ka tās leksikā ir vārdi, kuri radušies, burtiski tulkojot no latviešu valodas, piemēram, "žuravina" (журавина) – "kļukva"(kлюква): dzērvene, "razoraļi" (разорали) – "raspohaļi" (распохали): uzara, "burki" (бурки) – "banki" (банки): burkas, "barkan" (баркан) – "morkovj" (морковь): burkāns.
Vairākas desmitgades ilgās vēsturiskās, saimnieciskās un kultūras izmaiņas kopienas dzīvē valodu neattīstīja un neizmainīja. Piemēram, vēl aizvien tiek lietoti vārdi: "korņevatka" (корневатка) – koka lūku grozs, "drjanki" (дянки) – dūraiņi, "abrjažatsja" (абряжатся) – apkopt lopus, "tina" (тина) – kartupeļu laksti, "srjašitsja" (сряшиться) – neveikli pakrist utt.
2. Īpaša identitātes sajūta, kas atspoguļojas kultūras faktos, tradīcijās, svētkos, rituālos, dziesmās, dejās un cita veida folklorā.
3. Piederība pareizticīgajai baznīcai, kas atspoguļojas gan vietējā sadzīvē, gan folkloras tekstos.

Elementa apraksts

Nosaukums

Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls (2019)

Педедзская свадьба по старинному

Ģeogrāfija

Alūksnes novada Pededzes pagasts. Aprakstītā rituāla lokālie varianti fiksēti Alūksnes novadā (Pededzes pagastā) – vēl nesen kāzu rituāls bija izplatīts visā pagasta teritorijā, to pazina gandrīz visi. Balvu novadā (Balvu pagastā), Viļakas novadā (Viļakā, Šķilbēnu pagastā), Baltinavas novadā (Baltinavas pagastā), Kārsavas novadā (Goliševas pagastā, Mērdzenes pagastā), Ludzas novadā (Pildas pagastā) – elements bija izplatīts tikai atsevišķās vietās, jo šajos rajonos ir maz pareizticīgo un krievu tautības iedzīvotāju.

Kopiena

Minēto pagastu iedzīvotāji, kuri pārstāv īpašu subetnisku grupu, ko apvieno:
1. Vietējā izloksne, kas atšķiras no izloksnēm, kurās runā citas grupas (piemēram, tuvumā aiz robežas dzīvojošie Krievijas iedzīvotāji), ar to, ka tās leksikā ir vārdi, kuri radušies, burtiski tulkojot no latviešu valodas, piemēram, "žuravina" (журавина) – "kļukva"(kлюква): dzērvene, "razoraļi" (разорали) – "raspohaļi" (распохали): uzara, "burki" (бурки) – "banki" (банки): burkas, "barkan" (баркан) – "morkovj" (морковь): burkāns.
Vairākas desmitgades ilgās vēsturiskās, saimnieciskās un kultūras izmaiņas kopienas dzīvē valodu neattīstīja un neizmainīja. Piemēram, vēl aizvien tiek lietoti vārdi: "korņevatka" (корневатка) – koka lūku grozs, "drjanki" (дянки) – dūraiņi, "abrjažatsja" (абряжатся) – apkopt lopus, "tina" (тина) – kartupeļu laksti, "srjašitsja" (сряшиться) – neveikli pakrist utt.
2. Īpaša identitātes sajūta, kas atspoguļojas kultūras faktos, tradīcijās, svētkos, rituālos, dziesmās, dejās un cita veida folklorā.
3. Piederība pareizticīgajai baznīcai, kas atspoguļojas gan vietējā sadzīvē, gan folkloras tekstos.

Lasīt vēl

Nozīme kopienas dzīvē

Pededzē pareizticībā vēsturiski bijuši ne tikai krievi un setu etniskās grupas pārstāvji, bet arī ievērojams latviešu ģimeņu skaits. Tā radies spilgts, savdabīgs kāzu rituāls un to pavadošās darbības, kas ir raksturīgas tikai Pededzes apvidum.
Mūsdienās Pededzes pagasta kāzu rituāls šķiet interesants ne tikai pagasta iedzīvotājiem, bet arī tiem, kuri Pededzē dzīvojuši agrāk, visiem, kuri kaut reizi ir piedalījušies tādās kāzās.
Daļēji kāzu tradīcijas zina daudzi Pededzes iedzīvotāji, un arī mūsdienu kāzās tiek izmantoti tradicionālo, senatnīgo Pededzes kāzu elementi.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Līdz pat mūsdienām bieži tiek izmantota bildināšana - "svatovstvo" (сватовствo), noruna - "sgovor" (сговор) un topošo radinieku ciemošanās - "smotrini"(смотрины) – viss kopā “dimņičaņje" (дымничанье). Gandrīz obligāta mūsdienās ir laulāšanās ceremonija un pat līgavas pūrs.
Daudzās mūsdienu kāzās tiek izmatoti tradicionālie kāzu personāži: kāzu vadītāji – līgavas un līgavaiņa “družkas”, “līgavaiņa brāļi”, “draudzenes” vai “līgavas māsas”.
“Družkas”, “brāļi” un kāzu vadītāji, ja tādi ir, tiek saposti ar krustā sasietiem kāzu dvieļiem un jostām.
Reizēm tiek izmantoti atsevišķi “družkas” teicieni. Bieži līgavai un līgavainim savu svētību dod vecāki (наделяют и благославляют) – skaitot lūgšanu, virs jaunā pāra galvām tiek apļota maize un ikona. Bieži līgavu izpērk no “līgavas māsām”. Tāpat kā senos laikos, jaunlaulātos uzved uz paklāja, pie galda viņi sēž uz spilveniem.
“Kāzu vilciens” tagad ir nevis pajūgu virkne, bet automašīnu rinda. Kāzinieku kortežs pēc senas tradīcijas nekad nebrauc pa vienu un to pašu ceļu (piemēram, uz baznīcu vai dzimtsarakstu nodaļu pa vienu ceļu, bet atpakaļ – pa citu, noteikti pārbraucot pāri vienam tiltam).
Bieži tiek izmantotas kāzu rituāla detaļas, kas saistītas ar “kāzu vilciena” ceļa aizšķērsošanu un izpirkuma pieprasīšanu.
Sagaidot līgavaini un līgavu pēc laulāšanās ceremonijas, ciema iedzīvotāji jau iepriekš izgatavo, izpušķo un pie līgavaiņa mājas izveido vārtus, bet ceļu uz vārtiem aizšķērso ar soliņu. Jauno pāri apsēdina uz soliņa un ceļ augšā, saucot "urā!”. Līgavaiņa vecāki jaunlaulātos sagaida ar sālsmaizi izstieptās rokās, notiek līgavas apklāšana un atsegšana līgavaiņa mājā, un vīramāte noņem plīvuru. Ja tas ir iespējams, jaunie pie galda nokļūst, ejot pa soliem un krēsliem.
Bieži tiek izmantoti līgavas “zagšanas” rituāli, nozagtās līgavas izpirkšana, attīrīšanas rituāls pirtī otrajā kāzu dienā un, protams, līgavas dāvanas jaunajiem radiem.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Lai arī ne vienmēr tiek ievērota tradicionālā darbību secība, daudzu seno rituālu izmantošana mūsdienu kāzās ir saglabājusies.
Vēl nesen uz daudzām kāzām tika aicinātas dziedātājas "pesnohorki" (песнохорки), kuras zināja tradīcijas un prata dziedāt kāzu dziesmas.
Šobrīd Pededzes pagasta kāzās pieprasītākās dziesmas ir atsevišķas kāzu apdziedāšanas un dziesma ”bainečik”, “apļa deju" dziesmas un līgavaiņa un līgavas sumināšanas dziesma pēc salaulāšanās “Urā!”.

Lasīt vēl

Vēsture

Vairāku gadsimtu garumā Pededzes pagasta teritorija gandrīz nekad nav bijusi vienota teritoriāla vienība. Līdz 1782. gadam teritorija bija sadalīta starp Krieviju, Poliju un Zviedriju, par ko liecina Silenieku krustakmens ar iegravētu gada skaitli 1782.
No 1782. līdz 1917. gadam pagasta teritorija piederējusi Krievijas impērijai, taču sadalīta trīs daļās starp Pleskavas, Līvlandes (Vidzemes) un Vitebskas guberņām.
No 1920. līdz 1923. gadam lielākā Pededzes pagasta teritorijas daļa piederēja Igaunijai, pārējā ietilpa Latvijā.
Tikai 1924. gadā pagasta robežas kļuva tādas, kādas tās pazīstam mūsdienās. Šādas robežu un valstiskās piederības izmaiņas atstājušas ietekmi uz tradīcijām, ieražām un pat iedzīvotāju sadzīvi, tajā skaitā uz pareizticīgo kāzu rituālu.

Latvijas austrumu novadu pareizticīgo kāzu rituālam ir ciešas kultūrvēsturiskās saites ar Pleskavas apgabala Pečoru apvidus un Pleskavas apgabala centrālā apvidus kāzu tradīcijām.
Kāzu rituāls ar tajā iekļautajām mākslinieciskajām formām – uzrunas "prigovori, pričitaņija" (приговоры, причитания), dziesmas un dejas – Latvijas austrumu rajonos dzīvojošo pareizticīgo krievu tautības iedzīvotāju tautas tradīciju kultūras sistēmā ieņem dominējošu vietu.

Kāzas līdztekus tādiem gadskārtu svētkiem kā Ziemassvētki, Masļeņica un Troica, instrumentālajai un horeogrāfiskajai kultūrai (gusļi, ermoņikas un vijoles spēle, dažādi vīriešu, sieviešu un jauktās horeogrāfijas veidi) ir būtiska Pededzes pareizticīgo krievu subetniskās savdabības iezīme.
Jāuzsver, ka no uzskaitītajām tradīcijām tieši kāzu rituāls līdz mūsdienām nonācis ar vismazākajām izmaiņām, un daudzas tā formas šo apvidu iedzīvotāju vidū ir populāras vēl šobrīd.

Lasīt vēl

Papildu informācija

1. Ar kāzu rituālu cieši saistīti sieviešu rokdarbi:
audumi (audekli, svētku un ikdienas dvieļi, grīdsegas, jostas),
izšuvumi (galdauti, dvieļi, sieviešu apģērbi, gultasveļa),
adījumi un tamborējumi (galdauti, mežģīnes, cimdi, zeķes, apģērbs).
Daudzi no šiem izstrādājumiem tika izmantoti kā rituāla priekšmeti, kā pūra sastāvdaļa utt.
2. Ar rituālu saistīta arī kāzu kulinārija – īpaša kāzu maize, alus, kandža.
3. Kāzu sagatavošanās procesā svarīgi bija tradicionālie amati – telpu, zirgu pajūgu, kāzu vārtu noformēšana.
4. Tāpat būtiski bija zināt pareizticīgās baznīcas likumus un kanonus.
5. Mutvārdu folklora – visu kāzu norisi vada “družka”, turklāt to dara saistītā valodā, lietojot vietējo dialektu un izmantojot gan tēlainus teicienus (piemēram, "ņevesta, utuška" - невеста, утушка), gan pareizticīgās baznīcas tekstus.
Visi rituāli notiek dziesmu vai lasījumu "pričeti" (причеты) pavadībā. Lasījumu veidi ir "skučaņija" un "gološeņija" (скучания и голошения). Ir kāzu apdziedāšanās, dziedājumi "svadebnie veļičaļnie" (свадебные величальные). Praktiski viss kāzu rituāls notiek sieviešu “riņķa” dejas pavadījumā. Eksistē plašs klāsts “riņķa” dziedājumu un tekstu.
Tradicionālā mūzika: noteikti piedalās harmoniku un balalaiku spēlētāji, īpaši populāras Pededzē bija vācu tipa trīsrindu harmonikas "pēterburģenes" un Ieviņa tipa harmonikas (“Петроградка”, “Ивушка”).
6. Ticējumi vienmēr ir bijuši neatņemama kāzu rituāla sastāvdaļa.
Slikta zīme, ja kāzu laikā kāds iziet starp jauno pāri, uzkāpj vai citādi nosmērē līgavas kleitu vai plīvuru.
Kurš no abiem, jaunajam pārim satiekoties, pirmais uzkāps otram uz kājas, tam vienmēr būs taisnība strīdos.
Ieejot baznīcā, līgavai jāpārvelk ar papēdi pa slieksni, pirms laulāšanās kleitu nedrīkst apsiet ar jostu, lai vēlāk būtu veiksmīgas dzemdības.
Laulības ceremonijas laikā jāskatās uz eņģeļu attēliem ikonās, lai bērni būtu skaisti.
Ieejot līgavaiņa mājā, pēc sālsmaizes pagaršošanas līgava uz maizes liek adītus dūraiņus vīramātei, lai tā būtu labvēlīga.
Pūrā jābūt tik daudz cimdiem un zeķēm, lai pietiktu desmit gadiem, jo pirmajos gados pēc kāzām piedzims bērni un adīt nebūs laika.
Kāzinieki pēc iespējas nebrauc pa vienu un to pašu ceļu, lai laulātie dzīvē viens otram neapniktu, tāpat noteikti ir jāpārbrauc pār tiltu, tajā brīdī līgavai upē vai strautā jāiemet josta, lai laulības dzīvē neraudātu.

Lasīt vēl

Meistari

1. Tatjana Steklova (dz. 1966) no Pededzes,
2. Antoņina Girs (dz. 1953) no Pededzes,
3. Jevgēnija Rozina (dz. 1926) no Rīgas,
4. Jevgēnija Illarionova (dz. 1944) no Pededzes,
5. Zinaida Kručkova (dz. 1939) no Pededzes,
6. Marija Pavlova (dz. 1935) no Pededzes,
7. Inese Volšteine (dz. 1969) no Pededzes,
8. Ludmila Uglovska (dz. 1970) no Pededzes,
9. Tatjana Krutina (dz. 1969) no Pededzes,
10. Antoņina Kaminskaja (dz. 1944) no Pededzes,
11. Inta Ņikitina (dz. 1950) no Pededzes.

Daļēji kāzu tradīcijas zina daudzi Pededzes iedzīvotāji.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Alūksnes novada Pededzes tautas nams;
Biedrība ,,Pededzes Nākotne";
"FPC "Tradīcija"".

Lasīt vēl

Nostiprināšana

1. 2014. gadā ar Alūksnes novada Pededzes Tautas nama (Tatjana Steklova) un Alūksnes novada Pededzes muzeja (Inese Volšteine) atbalstu tika izstrādāts novadpētniecības darbs “Krievu kāzu tradīcijas Pededzes pagastā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā”.
Pētījuma ietvaros tika apkopotas senās kāzu fotogrāfijas, pierakstītas veco iedzīvotāju stāstītās atmiņas, atrasta un restaurēta 20. gadsimta sākuma kāzu kleita, līgavaiņa krekls un cits apģērbs, jostas, dvieļi, cimdi, citi senie Pededzes apvidus sadzīves priekšmeti, kuri atrodas Pededzes Tautas nama ekspozīcijā ”Pededzes senā sadzīve” un foto ekspozīcijā "Latvijai 100 gadi".
2. 2014. gadā biedrība ”Pededzes Nākotne” un Pededzes Tautas nams organizēja tradicionālo Pededzes kāzu svinību izspēlēšanu Valmieras novada fonda un Kultūras ministrijas atbalstītā projekta “Pededzes vēsturisko kāzu tradīcijas pagātnē un mūsdienās” ietvaros.
Šajā pasākumā izspēlētā kāzu ceremonija tika ierakstīta DVD, ieraksts ir biedrības rīcībā, kā arī tika izsniegts projekta sadarbības partneriem.
3. 2015. gadā Pededzes bibliotēka un Pededzes Tautas nams (T. Steklova, A. Girs) izveidoja vietējās izloksnes savdabīgāko vārdu vārdnīcu (eksemplārs atrodas Tautas namā).
4. Biedrība "FPC "Tradīcija”” (valdes priekšsēdētājs S. Oļenkins) Pededzes pagastā veikusi vairākas folkloras ekspedīcijas. Savāktie materiāli iekļauti "FPC "Tradīcija”” audio, video materiālu arhīvā.
Ekspedīcijas gaitā tika atklāts un dokumentēts folkloras materiāls, tajā skaitā minēto pagastu kāzu folklora, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Ekspedīcijas materiāli daļēji publicēti S. Oļenkina grāmatā "Krievu un baltkrievu folkora Latvijā tūkstošgades mijā " (“Русский и белорусский фольклор в Латвии на рубеже тысячелетий”).
5. Uzņemta dokumentālā spēlfilma “Krievu kāzas Latgalē. Rīts līgavas mājā”. Scenārija autors S. Oļenkins, režisore N. Stratanoviča. Dokumentālie kadri uzņemti Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Folkloras ansamblis “Iļjinskaja pjatņica” uzkrājis vērā ņemamu pieredzi aprakstītā rituāla piekopšanas vietu tradicionālās kāzu folkloras rekonstrukcijā, apgūšanā un izpildīšanā.

Aktivitātes ir veicinājušas pagasta iedzīvotāju interesi par sava pagasta folkloru un kāzu rituālu.

.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

.

Elementa saglabāšanas un attīstības plānu skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Šobrīd Pededzes pagasta tradicionālā kāzu rituāla saglabāšana nav iespējama bez zinātniski pētnieciska darba – bez pētnieku atbalsta un bez organizāciju, kas būtu ieinteresētas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, finansiāla atbalsta.
Šāda atbalsta trūkums apdraudēs kāzu rituāla tradīciju pastāvēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
Jāņem vērā, ka, no lauku reģioniem pastāvīgi aizplūstot cilvēkiem, samazinās palikušo iedzīvotāju kultūras aktivitāte. Tādēļ jāpieliek pūles vispārējai pagasta kultūras dzīves aktivizēšanai, organizējot tradicionālos, svētkus, rīkojot folkloras kolektīvu koncertus utt.
Esam pārliecināti, ka, izzinot un iepazīstinot pagasta iedzīvotājus ar tradīcijām, kāzās pieprasīto dziesmu saraksts ievērojami paplašinātos.
Diemžēl vietējām iedzīvotājām, kuras pārzina kāzu dziedājumus, vecums vairs neļauj pašām piedalīties kāzās.
Pagastā dzīvo jaunāka un vidēja vecuma sievietes, kuras vēlētos izpētīt kāzu tradīcijas un apgūt tradicionālās kāzu dziedāšanas prasmes.
FPC “Tradīcija” vadītājs Sergejs Oļenkins un autentiskās folkloras studijas un folkloras kopas “Iļjinskaja pjatņica” dalībnieki ir gatavi Pededzes pagastā organizēt kāzu tradīciju apmācību seminārus un tradicionālās kāzu dziedāšanas apgūšanas meistarklases.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Biedrība “Pededzes Nākotne”, reģ. nr. 40008051202

Attēlu galerija

01.attels.jpg.

Laulības ceremonija notiek pēc visiem Pareizticīgās baznīcas kanoniem arī tagad, tāpat kā pirms 100 gadiem
2015. gads. Foto no Olgas Ivanovas personiskā arhīva

03.attels.jpg.

Līgavai savu svētību dod vecāki
2015. gads. Foto no Olgas Ivanovas personiskā arhīva

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Virs jaunā pāra galvām tiek apļota maize un ikona
2010. gads. Foto no Tatjanas Krutinas personiskā arhīva

05.attels.jpg.

Līgavu izpērk no "līgavas māsām"
2015. gads. Foto no Olgas Ivanovas personiskā arhīva

11.attels.jpg.

Līgavaiņa vecāki jaunlaulātos sagaida ar sālsmaizi izstieptās rokās
2010. gads. Foto no Tatjanas Krutinas personiskā arhīva

12.attels.jpg.

Līgavaiņa vecāki jaunlaulātos sagaida ar sālsmaizi izstieptās rokās
2010.gads. Foto no Tatjanas Krutinas personiskā arhīva

22.attels.jpg.

Līgavaiņa brālis un līgavas brālis apsieti ar dvieļiem un jostām krusteniski
1985. gads. Foto no Tatjanas Steklovas personiskā arhīva

02.attels.jpg.

Kāzu vadītāji saposti ar krustā sasietiem kāzu dvieļiem un jostām
1988. gads. Foto no Tatjanas Krutinas personiskā arhīva

15.attels.jpg.

Līgavas apklāšana un atsegšana līgavaiņa mājā
1988. gads. Foto no Tatjanas Krutinas personiskā arhīva

16.attels.jpg.

Līgavas apklāšana un atsegšana līgavaiņa mājā
1988. gads. Foto no Tatjanas Krutinas personiskā arhīva

20.attels.jpg.

Podruškas
19. gadsimta beigas. Foto no Leonida Možarova personiskā arhīva

23.attels.jpg.

Līgavaiņa brālis (družka) Vadītājs bija gan līgavai, gan līgavainim - vienmēr ar pātagu rokā
1955. gads. Foto no Tatjanas Steklovas personiskā arhīva

Audio materiāli

"Grimnul grom" (Грымнул гром) jeb dziedājums līgavai pirms kāzām
Dzied Aleksandra Višņevskaja (1914). 1991. gads. Sergeja Oļenkina audio

"I šļi devki s fonarečkom" (И шли девки с фонарёчкам) jeb Kāzu deja "Kružka"
1991. gads. Sergejs Oļenkina audio

"Oi, vjasjol kņaz radilsja... ("Ой, вясёл князь радылся ат вянца он едучы" jeb kā no laulībām baznīcā brauc mājās
Intervija ar Intervija ar Pededzes iedzīvotājiem Natāliju Terskuju, Tatjanu Zavjalovu (1923), Zinaīdu Rusakovu (1924), Nikolaju Beļajevu (1923), Mariju Beļajevu (1923), Antoņinu Girs (1953), Uļjanu Hrustaļovu (1906), Jeļenu Nikolajevu. Pededzes novads, "Kurši". 1991. gads. Sergejs Oļenkina audio

"Bainečik-karabainečik" (Байнечык-карабайнечык), kurā viesi apveltī līgavu
Intervija ar Pededzes iedzīvotājiem Jevgēņiju Piragovu (dz.1918). Pededzes pagasta "Šeļehova", 1991. gads. Sergejs Oļenkina audio

"Ura!" (Ура!) jeb Kāzu slavināšana, kurā līgavai noņem lakatu
Intervija ar Aleksandru Zaicevu (1918.g.), Natāliju Šipovu (1918.g.), Tatjanu Zavjalovu (1918.g.) no Pleskavas apgabala Pečoru rajona Krasikovas ciema. 1991. gads. Sergeja Oļenkina audio

Video materiāli

Intervija par kāzu rituāliem ar Pededzes iedzīvotājiem Natāliju Terskuju, Tatjanu Zavjalovu (1923.g.), Zinaīdu Rusakovu (1912.g.), Nikolaju Beļajevu (1923.g.), Mariju Beļajevu (1923.g.), Antoņinu Girs (1953.g.), Uļjanu Hrustaļovu (1906.g.), Jeļenu Nikolajevu
Pededzes novada "Kurši". 1999. gads. Sergeja Oļenkina video ("Labvakar")

Kāzu dejas (pļaskas) "Kružka"
Pededzes novada "Kurši". 1999. gads. Sergeja Oļenkina video ("Labvakar")

Kāzu rituāls ar līgavas raudu "Pokloņitsa četirjom storonuškam" ("Поклониться четырём сторонушкам). Sergeja Oļenkina rekonstrukcija. "Iļjinskaja pjatņica" izpildījums
Pededzes novada "Kurši". 1999. gads. Sergeja Oļenkina video ("Labvakar")

Kāzu rituāla fragmeti no Sergeja Oļenkina rekonstrukcijas
Piedalās Pededzes pašdarbības kolektīvi: folkloras kopa "Labā oma", sieviešu deju kolektīvs "Tikai tā", jauniešu deju kolektīvs, vidējās paaudzes deju kolektīvs "Pededzieši", Pleskavas apgabala ansamblis "Lavrovskije devčata", Viļakas novada ansamblis "Ivuški". 2014. gads. Tatjanas Steklovas video

Kāzu rituāla fragmeti no Sergeja Oļenkina rekonstrukcijas
Piedalās Pededzes pašdarbības kolektīvi: folkloras kopa "Labā oma", sieviešu deju kolektīvs "Tikai tā", jauniešu deju kolektīvs, vidējās paaudzes deju kolektīvs "Pededzieši", Pleskavas apgabala ansamblis "Lavrovskije devčata", Viļakas novada ansamblis "Ivuški". 2014. gads. Tatjanas Steklovas video

Teksta materiāli

plāns 5 gadiem

Plānotie pasākumi Elementa aizsardzībai un saglabāšanai.

1.pielikums

Kāzu rituāla apraksts

Publikācijas

Народная традиционная культура Псковской области: Обзор экспедиционных материалов из научных фондов Фольклорно–этнографического центра: В 2 т. / Сост., науч. ред. А. М. Мехнецов. – СПб.; Псков: Изд–во Псковск. обл. центра народного творчества, 2002. Т. 1. – 688 с.; Т. 2. – 816 с.: нот.

Фридрих И. Д. Фольклор русских крестьян Яунлатгальского уезда. Кн. 1. Песни: Детские, хороводные, беседные, обрядовые, заговоры и духовные стихи и др. / Собраны И. Д. Фридрихом; под ред. П. Шмита; фоногр. записи мелодий на ноты переложены М. Гривским. – Riga: Izdots Kultūras fonda, 1936. – 527 с.

И.Д.Фридрих «Русский фольклор в Латвии: песни, обряды, детский фольклор». Рига. «Лиесма». 1972 г. 485 стр

М.Шпис “Свадебные песни и обряды”. Собственное издание. 1936 год

С.А.Оленкин “Русский и белорусский фольклор в Латвии на рубеже тысячелетий”. Рига. „Zelta rudens”. 2017 г. 300 стр. нот.

Lasīt vēl