Nozīme kopienas dzīvē

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Rucavas tradicionālo kultūrtelpu raksturojošās iezīmes izpaužas:
• tautastērpā,
• valodā,
• dziedāšanā,
• folklorā,
• saimniekošanas veidā,
• darba un sadzīves tradīcijās,
• gadskārtu svētkos.

RUCAVAS TAUTASTĒRPS ir viens no trim (līdzās Bārtas un Nīcas) Dienvidkurzemes bagātīgākajiem, krāšņākajiem un senākajiem tērpiem, kam ir būtiska nozīme vietējās identitātes uzturēšanā, lokālpatriotisma veidošanā.

RUCAVAS VALODAS (izloksnes) savdabība veidojusies daudzu gadsimtu garumā, uzsūcot liecības gan par baltu tautu (kuršu, prūšu, lietuviešu) savstarpējiem kontaktiem, gan par slāvu un vācu valodas ietekmi.

Atšķirībā no Nīcas un Bārtas, kur ir izteikta burdona daudzbalsīgā dziedāšana, Rucavas kultūrā saglabājušās senās VIENBALSĪGĀS DZIEDĀŠANAS pēdas. Tā uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu.
Folklora, kas senāk bijusi komunikācijas un mākslinieciskās izpausmes forma, mūsdienās ir kļuvusi par bagātu izziņas avotu.

RUCAVAS FOLKLORĀ rodami Rucavas senās valodas paraugi, bagātīgs tautasdziesmu četrrinžu klāsts, kas atbilstoši norisei liekamas klāt dažādos godos – krustūbās, bērēs, talkās un ikdienas dzīves situācijās. Folklora ir vērtīgs izziņas materiāls par senākiem laikiem: vēsturi, notikumiem, vietām, personām, nodarbošanos, mājsaimniecību, darba un sadzīves tradīcijām u. c.

Cauri laikiem rucavnieki, būdami kuršu kultūras pēcteči, ir centušies uzturēt SENO SAIMNIEKOŠANAS VEIDU – iztikt un pārtikt no tā, ko dod zeme, meži un ūdeņi. Tradicionāli tā ir zemkopība, lopkopība, zvejniecība, amatniecība. Arī mūsdienu Rucavā zemkopībai un lopkopībai ir dziļas saknes, ikdienā tiek apgūtas un pārmantotas dzīvei derīgas prasmes.


RUCAVAS DARBA UN SADZĪVES TRADĪCIJAS. Rucavas folklorā un tradīciju aprakstos rodam bagātīgi aprakstītas godu norises ar plašu folkloras materiālu. Kāzu un krustūbu tradīcijas, tāpat talku godu tradīcijas ir mazpētītas, ir vēl ļoti lielas iespējas kāzu, krustūbu un talku godu folkloras apguvē un atsevišķu šo seno godu tradīciju elementu iekļaušanai mūsdienu situācijās.

GADSKĀRTU SVĒTKI. No aizlaikiem līdz mūsdienām atnākusi pa kādai gadskārtu svētku melodijai: rucavniekiem ir sava Lielās dienas melodija, dažas līgotnes un ir savs ķekatu balss. Mūsdienās gadskārtu svētku tradīcijas kopj Rucavas tradīciju klubs.
Rucavas pašvaldība un tradīciju kopēji apzinās sava kultūras mantojuma vērtību un tā nozīmi gan novada attīstībā, gan katra indivīda dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Daudzu rucavnieku goda lieta ir tikt pie sava tautas tērpa, apgūt vietējās tradīcijas.
Papildu informāciju skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Lasīt vēl

Vēsture

Kaut arī Rucavas kultūrtelpa atrodas tieši blakus Nīcas un Bārtas kultūrtelpai un to centri ir vien 20 km attālumā no Rucavas, tajās ir gan kopīgas iezīmes, kas ir saistāmas ar senāku izcelsmi (piemēram, lindruku zilā krāsa Nīcas un Rucavas senajam tērpam, sarkanais ielasītais raksts lindruku apakšmalā, baltās villaines, villaiņu kā gurnu autu nozīme u.c.), bet ļoti daudz ir atšķirīgu iezīmju, kas skaidrojams ar šo kultūru atšķirīgām ietekmēm kā senākos, tā jaunākos laikos.
Tas spilgti izpaužas valodā (Rucavas valodā atšķirībā no kaimiņiem ļoti daudz lituānismu), dziedāšanas veidā (atšķirībā no Nīcas un Bārtas, kur ir izteikta burdona daudzbalsīgā dziedāšana, Rucavas kultūrā saglabājušās senās vienbalsīgās dziedāšanas pēdas, kas uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu) un tautastērpa darināšanas un nēsāšanas tradīcijās (tautastērpā atšķirīgas iezīmes no kaimiņiem ir sievu galvasauts nāmats, meitu galvas rota kaspina, 3 villaines: baltā, rūtainā jeb mārģine un lina villaine drābule jeb snātene, kas atšķirībā no kaimiņiem tiek sastiprinātas ar vienu vai divām saktu čupām virs elkoņa).

Rucavas kultūrtelpa veidojusies uz baltu kultūras (kuršu, prūšu) pamata, jaunākos laikos mijiedarbojoties ar lietuviešu, poļu, krievu, baltvācu, zviedru un citu tautu kultūrām.

Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.
Mūsdienās senās tradīcijas ir mainījušās. Jāņem vērā, ka ir citi saimnieciskie apstākļi, sabiedriskās attiecības. Ja, piemēram, goda tērpu senāk gatavoja un godos nēsāja katra rucavniece, tad mūsdienās šo tradīciju piekopj tikai aktīvākās un pašapzinīgākās rucavnieces.
Tāpat zudusi krāšņā kāzu un krustūbu norise. Mūsdienu kāzās un krustūbās tiek izmantoti vien atsevišķi elementi un folkloras piemēri.

Lasīt vēl

Meistari

1. Rucavas tautastērpa darinātājas – meistares
Šuvējas:
Māra Tapiņa, Aija Cinkmane, Inese Rusmane.
Izšuvējas:
Katrīna Vilma Pērkona, Inga Tapiņa, Dace Tapiņa, Aina Erna Antonija, Rasma Kleina, Elga Ozola, Maija Vajevska, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta.
Adītājas:
Mirdza Ārenta, Vilma Pričina, Rasma Kleina, Rasma Paupere, Māra Tapiņa, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta, Inga Tapiņa.
Audējas:
Inga Tapiņa, Aina Erna Antonija.

2. Rucavas valodas pratēji, aktīvie Rucavas teicēji, stāstnieki
Miķelis Balčus – konkursa “Laiks Ziedonim” 2018. gada nominants nominācijā “Bize”, skat. www.YouTube.com Aizputes TV filmu “Ciemos pie Sventājas latviešiem” 23.04.2016.
Dzintra Skrube – skat. www.YouTube.com. Aizputes TV filmu “Satikšanās Papes ciemā” 29.12.2017.
Inga Tapiņa – konkursa “Laiks Ziedonim” 2018. gada nominante nominācijā “Bize”, www.rucava.lv sadaļā “Rucavas sievas” lasāmi I. Tapiņas raksti “rucavnieku valodā" .
Dace Tapiņa – skat. www.youtube.com. Aizputes TV filmu “Rucavas pūra vēdināšana kopā ar Daci Tapiņu”. 27.10.2014.
Skaidrīte Zeme – Rucavas valodas pratēja, stāstniece.
Anna Ilona Roga – Rucavas valodas pratēja, stāstniece.

3. Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas (godu balsu) pratēji
Anna Veita – ierakstīta Latvijas kultūras kartē, kāzu un kūmu balsu pratēja, dziedāšanas manieri un dziesmu pūru mantojusi no savas mātes, pazīstamās teicējas Katrīnas Grabovskas.
Olga Dūrēja – Rucavas tradīciju kluba priekšdziedātāja, kāzu un kūmu balsu pratēja, spēj lietot atbilstoši situācijai un improvizēt, dziedāšanu netieši apguvusi savā bērnībā no vecāsmammas un kaimiņienēm.
Inga Tapiņa – kāzu un kūmu balsu pratēja, bērnībā gūto iespaidu rezultātā apguvusi Rucavas vienbalsīgo dziedāšanu, joprojām apgūst bagāto Rucavas folkloras materiālu, ļoti laba materiāla izjūta, spēj pielietot tautasdziesmas visdažādākajās situācijās, manifestē Rucavas tautasdziesmu teikšanu balsos kā seno komunikācijas veidu.
Aija Dejus – bērnībā no vecmammas dzirdējusi tautasdziesmu teikšanu Rucavas kāzu un kūmu balsos, atceras bērnībā dzirdētās tautasdziesmas, apgūst prasmi teikt dziesmas kāzu un kūmu balsos.
Sandra Aigare – Rucavā ienācēja, RTK priekšdziedātāja, Rucavas godu balsus apguvusi no Rucavas teicējām (ierakstos un dzīvajā kontaktā).

4. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavotājas
Mirdza Ārenta – Rucavas baltā sviesta meistare,
Olga Dūrēja – Rucavas cietā siera un saldskābmaizes meistare,
Maija Vajevska – Rucavas siera un medalus meistare,
Lilija Vītola – gaļas ēdienu gatavotāja,
Gunita Pričina – maizes cepēja, desu un gaļas meistare,
Sandra Aigare – rupjmaizes cepēja, kvasa meistare,
Ruta Ķestere – rieža, rīvētu kartupeļu kukulīšu ar mērci, bimbalu tīres u.c. Rucavas ēdienu gatavošanas meistare,
Skaidrīte Zeme – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare,
Aleksandra Maksakova – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare, zivju kūpināšanas un zivju ēdienu gatavošanas meistare,
Sandra Roze – Rucavas baltā sviesta u.c. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

RUCAVAS KULTŪRTELPAS ATTĪSTĪBAS BIEDRĪBA (vadītāja Daiga Straupeniece) - biedrība
Rucavas tradīciju klubs (vadītāja Māra Tapiņa) – biedrība
Tradīciju kopa "Rucavas sievas" (vadītāja Māra Tapiņa)
Rucavas amatniecības kopa (vadītāja Aleksandra Maksakova) - biedrība
"SVENTĀJA" (vadītāja Daiga Straupeniece) – biedrība
Kuršu kultūras biedrība (vadītājs Miķelis Balčus) – biedrība
Kuršu Iniciatīvu Fonds (valdes loceklis Māris Muitenieks) – biedrība
Papes attīstības biedrība (biedrības vecākais Māris Muitenieks) – biedrība
Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centrs (vadītāja Ieva Tālberga)
Rucavas pamatskola (direktore Liena Trumpika)
Rucavā PII "Zvaniņš" (vadītāja Līga Jaunzeme)
Sikšņos Pirmsskolas grupa "Purenītes", filiāle (vadītāja Līga Jaunzeme)
Nīcas mūzikas skolas Rucavas mācību punkts (direktore Dina Sleže)
Rucavas filiālbibliotēka (vadītāja Gunta Timbra)
Dunika pagasta filiālbibliotēka (vadītāja Rasma Juzupa)
"Lauksargi" – senlietu krātuve (Ausma Padalka)
"Ciestomi"– senlietu krātuve (Arta Vecbaštika)
zvejnieka/zemnieka sēta "Vītolnieki" Papes Ķoņu ciemā – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle (sētas pārzinis Zigmārs Miemis, direktore Zanda Ķergalve)

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim paveiktais, lai nodrošinātu Elementa pastāvēšanu un turpināšanos.
- Pētīta novada valoda, izdota grāmata "Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā" (2018) (autore Daiga Straupeniece, biedrība "SVENTĀJA", VKKF).
- Digitalizēts 3 sabiedrisko krātuvju (Dunikas "Lauksargi", "Zvanītāji", Rucavas novadpētniecības ekspozīcija) tekstīliju materiāls (2020) (Rucavas tradīciju klubs).
- Centra dzirnavas – senlietu krātuve, Pūķu Jāņa piemiņas ekspozīcija, semināru zāle (2020, Rucavas pagasta dome).
- Atšifrēts un publicēts Rucavas folkloras materiāls, izdotas grāmatas "Rucavas garamantas I" (2019) un "Rucavas garamantas II" (2022). (Māra Vīksna – grāmatas sastādītāja; apgāds "Zinātne"; Inga Tapiņa – materiālu atšifrētāja).
- Pētīta kultūrvēsture, izdotas grāmata "Jauru dzimtas "Zvanītāji"" (2022; Rucavas tradīciju klubs, Anna Roga – teksta autore, Sandra Aigare – teksta autore, grāmatas sastādītāja), "Dunikas laika grāmata 1812–1858" (2022; Rucavas tradīciju klubs, VKKF, Rucavas novada dome).
- Pētīta sadzīves tradīcija "Raudzības", sagatavots videostāsts (2022; tradīciju kopa "Rucavas sievas").
- Izpētīta Rucavas podniecība, radīta filma, izveidota keramikas darbnīca Papē (Papes attīstības biedrība).
- Safotografēts, sistematizēts rucavnieku mantoto cimdu materiāls, izdota grāmata "Rucavas cimdu mantojums" (2023; Aija Jansone – teksta autore, Ziedīte Muze – teksta autore, Inga Tapiņa – cimdu tehnisko zīmējumu autore; apgāds "Zinātne", VKKF).
- Izstrādāta koncepcija un saturs prezentācijas teltij "Rucavas kultūrtelpa" (2022; Rucavas tradīciju klubs, tradīciju kopa "Rucavas sievas").
- Ikgadēja tradicionālās kultūras mantojuma apguve "Zvanītāju vasaras skoliņā" (Rucavas tradīciju klubs, VKKF).
- Ikgadējie tradicionālās kultūras festivāli Annās Papes "Vītolniekos" (Rucavas tradīciju klubs, Kurzemes kultūras programma).

Iepriekš minētās aktivitātes ir atstājušas nozīmīgu iespaidu.
1. Apzinātais, arhivētais un digitalizētais kultūrvēsturiskais materiāls ir pamats dažādu izglītojošu programmu, mācību metodisko materiālu, uzskates līdzekļu izstrādei.
2. Apgūtās daudzveidīgās amatu prasmes (adīšanas, šūšanas, izšūšanas, aušanas, tradicionālo ēdienu gatavošanas, dziedāšanas, muzicēšanas u.c.) devušas iespēju rucavniecēm tikt pašām pie sava goda tērpa.
3. Būtiski augusi rucavnieku pašapziņa. Rucavnieki apzinās savu tradicionālās kultūras mantojumu, novērtē un lepojas ar to.
4. Neskatoties uz paaudžu maiņu (daudzi kādreiz aktīvie mantojuma glabātāji devušies Mūžībā vai kļuvuši par Goda biedriem), Rucavas tradīciju uzturēšanā iesaistās arvien jauni biedri, augusi meistarība.
5. Rucavas mantojums tiek izrādīts tradicionālās kultūras programmās Rucavā un citviet: Liepājā, Rīgā, Sventājā, Palangā, Klaipēdā.
6. Rucava ir kļuvusi atpazīstama, Rucavas kultūras tūrisma produkti ir iecienīti un pieprasīti.

Projekti tikuši atbalstīti VKKF projektu konkursos un Kurzemes kultūras programmā. Finansējumu ieguva Rucavas tradīciju klubs (mērķprogrammā "Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja"): projekts "Atbalsts RTK tā kapacitātes stiprināšanai" EUR 9620 (2021), ""Zvanītāju" vasaras skoliņa 2022" – EUR 11520 (2022).
Atbalsts tika saņemts no Rucavas novada domes pašvaldības: ikgadējs budžets tradicionālās kultūras pasākumiem Rucavas kultūras nama budžetā (EUR 4000). Pēc Reģionālās reformas likvidēts Rucavas tradicionālās kultūras centrs. Ir izveidots Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centrs.
Ir izveidota RUCAVAS KULTŪRTELPAS ATTĪSTĪBAS BIEDRĪBA, kas uzņēmusies atbildību par Rucavas kultūras mantojuma saglabāšanu un Rucavas kultūrtelpas attīstību.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Elementa atpazīstamības veicināšanai tiks īstenoti dažādi pasākumi.
1. Grāmatas "Rucavas sievu stāsti" izdošana: tradīciju kopas "Rucavas sievas" dzīvesziņas un tradīciju dokumentēšana Rucavas izloksnē (2012–2022).
2. Grāmatas "Annas Rogas Rucavas valodas mantojums" sagatavošana un izdošana.
3. Daigas Straupenieces grāmatas "Būtiņģes un Sventājas apvidvārdu vārdnīca" sagatavošana un izdošana.
4. Tiks pētītas un dokumentētas rucavnieku kāzu tradīcijas.
5. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Liepājas muzeju tiks veidots katalogs par Rucavas materiālo mantojumu (grāmatas un elektroniskā formātā).
6. Dažādos krājumos esošā Rucavas mūzikas materiāla (nošu un tekstu), tautas dziesmu apkopošana, tematiska sakārtošana un publicēšana.
7. Sadarbībā ar Rucavas pamatskolu, Liepājas un Dienvidkurzemes izglītības iestādēm tiks veicināta Rucavas tradicionālās kultūrtelpas izpēte skolēnu radošajos konkursos un pētniecības projektos.

Elementa aizsardzībai un attīstīšanai plānots veikt dažādus pasākumus.
1. Regulāras konferences par Rucavas kultūrtelpai nozīmīgām kultūrvēstures tēmām.
2. Ikgadējie vasaras Saulgriežu svētki Annās Papes Ķoņu ciema "Vītolniekos".
3. Ikgadējie tradicionālās kultūras festivāli Annās Papes Ķoņu ciema "Vītolniekos" – Rucavas bagātā mantojuma un tradīciju demonstrēšana.
4. Ikgadējā “Zvanītāju” vasaras skoliņa – vasaras nometne visu paaudžu iedzīvotājiem, kur, piesaistot dažādu amatu prasmju meistarus, tiek piedāvāta daudzveidīga amatniecības interešu izglītība un apgūts Rucavas nemateriālais un kultūrvēsturiskais mantojums.
5. Rucavas tradicionālās kultūrtelpas atpazīstamības veicināšana reģionālā, nacionālā un starptautiskā auditorijā, sabiedrības informēšanai izmantojot dažādus veidus un iespējas (meistarklases, semināri, lekcijas, prezentācijas, diskusijas, izstādes, publikācijas, sociālie tīkli Facebook "Rucavas kultūrtelpa", mājas lapa u.c.), Rucavas kultūrtelpas iedzīvotāju iesaistīšana līdzdarbībā.
6. Grāmatas "Rucavas cimdi. Krāsojamā grāmata bērniem" sagatavošana un izdošana, veicinot jaunākās paaudzes piederības sajūtu Rucavas kultūrtelpai.
7. Zīmes "Rucavas kultūrtelpa" izveide teritorijas iezīmēšanai (tai skaitā seno ciemu, mājvietu, dabas un vēsturisko pieminekļu nosaukšanai).
8. Rucavas tradicionālās kultūrtelpas saglabāšanas nolūkos pakāpeniski attīstīt senus objektus un tradicionālos produktus.

Plānoto pasākumu mērķi:
- bagātā un vērtīgā Rucavas tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšana;
- Rucavas kultūrtelpas cilvēku labklājība, savas kultūras vērtības un piederības apziņa;
- Rucavas tradicionālās kultūrtelpas atpazīstamība Latvijā un pasaulē.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Apdraudējumi ir vispārēja rakstura, kas saistīti ar globalizāciju, iedzīvotāju migrāciju, kā arī ar Rucavas novada domes ierobežotajām finansiālajām iespējām (maza pašvaldība un salīdzinoši mazi ienākumi no nodokļu maksātājiem).

Lasīt vēl

Publikācijas

Gintnere, U. (2007) Kā apģērbt rucavnieci. Grām. Rucavā, tur Paurupē. Liepāja: LiePA, 24–38.

Jansone, A. (2010) Līdz mūsdienām Rucavā saglabātie 19.gs. beigu - 20.gs. pirmās puses sieviešu apģērbi. Krāj. Arheoloģija un Etnogrāfija, XXV. Rīga: Zinātne, 243-266.

Jansone, A. (2010) Krievijas Etnogrāfijas muzeja Riharda Zariņa 1909.–1911. gadā vāktā kolekcija. Krāj. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 55–67.

Jansone, A. (2011) Rucavas rakstaino adījumu mantojums. 19. gadsimta beigas – 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne

Jansone, A.(2017) Rucavnieku apģērbs cauri laikiem. Rīga: Zinātne

Rozenberga,V. (1997) Dienvidkurzemes novada tautas tērpi. Grām. Latviešu tautas tērpi II Kurzeme, Rīga: Jāņa sēta, 198.-209.

Ziņģīte, I. (2009) Dažādu kultūras paralēļu apliecinājumi Dienvidkurzemes tautastērpos. Krāj. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Letonika. Rīga: LZA Vēstis, 214–224.

Ābele, A. (1927.,1928) Rucavas izloksne. Krāj. Filologu biedrības raksti,VII unVIII. Rīga

Laumane, B. (2008) Rucavas izloksnes dzīvotspēja. Grām. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 293.-378.

Markus – Narvila, L. (2011) Rucavas izloksnes vārdnīca: leksiogrāfiskais un leksiskais aspekts. Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības nozares latviešu diahroniskās valodniecības apakšnozarē. Liepāja novada valoda: Lejaskurzeme.Liepāja: LiePA, 2004.

Markus – Narvila, L. (2012) Krišjāņa Barona Dainu skapja materiāli Rucavas izloksnes morfoloģijas vēsturei. Krāj. Letonikas ceturtais kongress. Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē. Liepāja: Liepājas Universitāte, 125.-145

Markus – Narvila, L. (2016) Dienvidrietumkurzemes izloksnes: Bārta, Rucava. Grām. Avoti vēl neizsīkst. Latviešu valodas dialekti 21.gadsimtā. Rīga, 142.-211.

Ozola, I. (2008) Gramatiskās īpatnības un to pārmaiņas rucavnieku valodā. Grām. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 379.-400.

Rucavas izloksnes teksti. Grām. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda Liepāja, 2008., 401.-468

Izlokšņu teksti: Sventāja, Būtiņģe, Nida, Pape. Grām. No Sventājas līdz Ancei. Liepāja, 2008., 11.- 74.

Straupeniece, D. (2018) Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā. Liepāja

Aigare, S. (2008.)Rucavas tradīcijas mūsdienās. Grām. Rucavā, tur Paurupē…Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 50. -92.

Melngailis, E. (1951.) Latviešu mūzikas folkloras materiāli. Korsa.-Rīga, 151.-172., 767.-184., 201., 205.

Bendorfs, V. Pielikums Renātes Mielavas ( Vītolas) diplomdarbam, LFK, 16335

Vīksna, M.(2008.). Folkloras vākumi Rucavā un Sventājā. Grām. Rucavā, tur Paurupē…Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 144. – 212.

Andersons, E. Latvju enciklopēdija 1962–1982. 1. sēj. Linkolna : Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts, 1983–1990.

Ansulis, V. Baltijas dzintars. Rīga : Liesma, 1979.

Bērzs, A. Kūlis, Ē. Jūras dēli : no senatnes līdz veco zvejas laivu kapsētai. Rīga: Jumava, 2018

Bumbieris, J. Rucavas pagasta monogrāfija. [Rokraksts. 1920. gadu sākums. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Jēkaba Janševska fonds.]

Juškevičs, J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga : Valstspapīru spiestuves izdevums, 1931.

Kurši senatnē. Rīga : Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2008.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 6. sēj. Faksimilizdevums. Sagat. pēc izd. Gulbja apgādībā. Rīga : Grafīts; Oreols; BaltPRESS LTD, 1992, 1. – 2046. sl

Latviešu konversācijas vārdnīca. 1. sēj. Faksimilizdevums. Sagat. pēc izd. A. Gulbja apgādībā. Rīga : Grafīts; Oreols; BaltPRESS LTD, 1992, 1. – 2046. sl.

Lazdiņš, J.Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.). Rīga : Biznesa augstskola „Turība”, 2000.

Laipeniece,L. Vize, I. Kultūrvēsturiskās ainavas un mantojuma izpēte Nīcas un Rucavas pašvaldībās. 2004, 8. lpp. Pieejams:www.daba.gov.lv/upload/

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.rucava.lv

http://khi.liepu.lv/Markus-Narvila, Liene. Rucavas izloksnes vārdnīca. Prospekts.

http://garamantas.lv/lv

http://kfvc.liepu.lv/

Lasīt vēl