Piektdien, 11. oktobrī, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome izvērtēja un apstiprināja pieteikumus Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta papildināšanai.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) šogad jau septīto reizi izsludināja pieteikumu pieņemšanu Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstam. Ikviens tika aicināts pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamām NKM vērtībām un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 14. jūnija sēdē NKM padome no iesūtītajiem astoņiem pieteikumiem atlasīja piecus, dodot iespēju to iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību savus pieteikumus papildināt un precizēt.
11. oktobrī NKM padome lēma sarakstā iekļaut divas NKM vērtības: “Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana” (nodibinājums “Lielvārdes jostu audēji”; attēlā) un “Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu daļā” (Jūrmalas un Tukuma pašvaldības).
Šogad Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu papildinājušas tikai divas vērtības – tās, kas saistītas tieši ar amatnieku prasmēm: zvejas tīklu darināšana un jostu un jostveida audumu aušana bez stellēm. Nemateriālā kultūras mantojuma padome savā izvērtējumā bija ļoti prasīga un trīs pieteikumus tomēr atlika ar lūgumu tos precizēt un iesniegt vēlreiz pēc gada. Tomēr priecājos, ka mūsu saraksts palēnām kļūst arvien daudzveidīgāks, atspoguļojot mūsu tautas radošo garu. Tas ir nemateriāls, jo ir saistīts ar cilvēku zināšanām un prasmēm, bet mēs varam lepoties, ka esam prasmēm un zināšanām bagāta tauta,” uzsver LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nozares eksperte Gita Lancere.
Šobrīd kopā ar jauniekļautajām vērtībām sarakstu veido 40 vērtības. Ar tām iespējams iepazīties tīmekļvietnes www.nematerialakultura.lv sadaļā “NKM saraksts”.
Jaunu pieteikumu pieņemšanu LNKC izsludina katru gadu janvāra sākumā. Lēmumu par iekļaušanu pieņem NKM padome, kuras sastāvā ir gan pētnieki, gan augstskolu un novadu nevalstisko organizāciju pārstāvji, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas deleģēti pārstāvji.
