Author:
Ilmārs Pumpurs
Music/performing arts
Title
Garmanes spēle Latgalē
Garmane (ieteicamais nosaukums latgaliešu literārajā valodā)
Garmoška (ikdienā biežāk lietotais), Hromka; Dvuhrjadka (rusucismi), Divrindene
Ermoņikas, Harmonikas (latviešu lietrārajā valodā un zinātniskajos tekstos)
Armoņika (Baltinava)
Vilkt, staipīt – ironisks spēles apzīmējums
Garmane – instrumenta nosaukums latgaliešu literārajā valodā, izvēlēts šīs galvenokārt Latgalē izplatītās tradīcijas aprakstam (turpmāk lietots šajā dokumentā). Neraugoties uz to, ka ikdienas saziņā kopiena biežāk lieto rusicismu “garmoška”, pieteikuma gatavotāji, konsultējoties ar latgaliešu kultūras un valodas speciālistiem, vienojušies izmantot un popularizēt nosaukumu garmane. Hromka – starptautiski atpazīstams konkrētā instrumenta tipa apzīmējums – kopienā retāk lietots, to precīzai instrumenta tipa nosaukšanai parasti izmanto ar folkloru un tautas mūziku saistītas personas.
Ne kopienā lietotais nosaukums garmoška, ne latgaliešu garmane precīzi nenorāda instrumenta tipu, tas ir saprotams tikai no konteksta. Uz citiem, mūsdienās retāk sastopamiem ermoņiku tipiem allaž norāda ar precizējošu apzīmējumu – trīsrindene (trjohrjadka), Pēterburgas, Vīnes tipa (venka). Retumis kopienā lieto arī latviešu literārās valodas vārdu “ermoņikas”.
Instrumenta nosaukums sākotnēji aizgūts no krievu valodas jau 19. gadsimtā. Tas cēlies no krievu гармоника (garmonika), kam pamatā no grieķu valodas vārda αρμονία (harmonija) veidotais vācu nosaukums Harmonika.
Geography
Spēles tradīcija izteikti vairāk izplatīta Latgalē, plašākas, pilnvērtīgi funkcionējošas kopienas ietvaros, tomēr instrumenta spēle novērota arī citviet Latvijā, kur darbojas ar Latgali saistīti spēlmaņi. Tā apgūta un praktizēta arī folkloras un tautas mūzikas grupās.
Garmanes spēles tradīciju (tā izmanto 20. gadsimta sākumā Krievijā izveidoto divrindu ermoņiku modeli, kas Latvijā kļuva plaši pieejams un iekļāvās vietējā kultūrvidē pēc Otrā pasaules kara) veido un uztur vietējās kopienas, kurās garmanes spēle ir kopienas saskari, neformālo komunikāciju veicinošs elements. Zīmīgi, ka pilnvērtīgai tradīcijas pastāvēšanai vienlīdz svarīgi ir gan aktīvie tradīcijas nesēji, instrumenta spēlmaņi, gan pasīvie dalībnieki, personas, kas paši instrumentu nespēlē, bet kuru mājas viesībās, atpūtas pasākumos, ballēs, godos, gadskārtu svinībās u. c. nozīmīga loma ir garmanes spēlei. Šo kopienu struktūra un apjomi var būt visai atšķirīgi – ģimenes, kurās tiek praktizēta garmanes spēle, plašākas radu saimes (no kuriem daļa var būt ārpus Latgales dzīvojoši); kaimiņu kopienas ciema, mazpilsētas, pagasta ietvaros; interesentu kopienas, kas īpaši interesējas un apmeklē garmanes spēlmaņu pasākumus; “kultūras cilvēki”, personas, kas aktīvi iesaistās vietējā kultūras dzīvē, muzicē paši vai organizē atbilstošus mūzikas pasākumus.
Personas, kas apzinās spēles tradīcijas nozīmi un jūtas ieinteresēti tās uzturēšanā un tālāk nodošanā, ir aktīvie tradīcijas nesēji. Tie ir spēlmaņi, kas piedalās spēlmaņu saietos, festivālos, citās publiskās aktivitātēs, muzicējot un stāstot par tradīciju (starp tiem meistaru sarakstā iekļautās personas). Ne mazāk nozīmīgi tradīcijas un tradīcijas nesēju kopienu uzturēšanā ir iesaistītie kultūras darbinieki – kopienas pasākumu, saietu, večerinku, festivālu rīkotāji – un viņu pārstāvētās organizācijas. Starp tiem izceļami:
• Skaidrīte Šaicāne;
• Medņevas tautas nams un biedrība “Visi kopā”;
• Festivāla “Ermoņiku skaņas” rīkotāji Artūrs Uškāns un Vija Pabērze;
• Vaboles tautas nams;
• Vaboles tautas muzikantu saieta rīkotāji Terēze Kūkoja, Rogovkas tautas nams un biedrība “Rogovkieši”;
• pasākuma “Večerinka “O, bļaka!”” rīkotāji.
Significance in community life
Garmanes spēlei kopienā nav vienas skaidri definējamas nozīmes. To veido vērtību komplekss, kurā apvienojas dzīvās muzicēšanas pieredze, estētiskie priekšstati, kultūrpiederības simbola nozīme, pārmantotības nozīme (tēvu un vectēvu instruments) u. c. Garmanes spēlmanis ir tas, kurš piešķir kopienas komunikācijai nepieciešamo muzikālo komponenti –, atkarībā no situācijas, tā ir fona mūzika, pavadījums dziedāšanai vai deju mūzika. Būtiska nozīme ir mūzikas un dziesmu repertuāra zināšanām, kas var būt atšķirīgas katrā vietējā kopienā. Mūsdienu situācijā, ja kopienai nav sava piederīga spēlētāja, saviesīgu pasākumu kuplināšanai tāds var tikt pieaicināts. Kopienai piederīgie labprāt apmeklē muzikantu svētkus, “večerinkas”, festivālus ar garmanes spēlmaņu piedalīšanos.
Samazinoties mājas muzicēšanai un instrumenta spēlei sadzīves situācijās, īpašu nozīmi spēles tradīciju un kopienas uzturēšanā iegūst speciālie publiskie pasākumi – garmanes spēlmaņu saieti, festivāli. Tie kļūst par kopienas tikšanās vietām, kur notiek spēlmaņu un ieinteresēto klausītāju (pasīvo tradīcijas nesēju) komunikācija. Šie pasākumi ir motivējoši spēlētājiem, kuri tiem īpaši gatavojas, vingrinās, apgūst jaunu repertuāru.
Garmanes spēlmanim kā kopienas dzīvē nozīmīgai personai ir zināmas privilēģijas. Muzikanta klātbūtne būs vēlama, neraugoties uz nepatīkamām rakstura īpašībām vai atkarībām. Stabilā spēles praktizēšanas vidē kopienai piederīgie spēj atpazīt un atšķirt spēlētāju pēc skaņas un individuālās manieres vien, nemaz neredzot pašu muzikantu.
Activities
Instrumenta izmantošana cieši saistīta ar sabiedriskām aktivitātēm, dažādiem saviesīgiem pasākumiem – ģimenes, kaimiņu kopienu, darba kolektīvu svinībām. Muzicēšanu kāzās, dzimšanas dienu svinībās, citos ģimenes svētkos, kur garmanes spēle papildina un palīdz veidot noskaņu, pavada kopīga dziedāšana un dejas. Muzikants bieži ir viens no savējiem, kopienai piederīgs.
Garmanes spēlmanis – viens vai kā ansambļa muzikants – var būt pieaicināts, nolīgts muzicēšanai izklaides pasākumos, deju vakaros, kāzās. Tad lielāka nozīme ir spēlētāja meistarībai, repertuāra apjomam, spējai pielāgoties publikas vēlmēm.
21. gadsimtā arvien populārāki kļūst tautas muzikantu, t. sk. ermoņiku spēlmaņu saieti un svētki. Sarūkot ikdienā aktīvi muzicējošo spēlmaņu skaitam, šādiem pasākumiem ir īpaši liela nozīme spēles tradīciju uzturēšanā. Piemēram, Medņevā pulcējas līdz pat 20 muzikantiem – garmanes spēlmaņiem vienā pasākumā. Nozīmīga šo pasākumu daļa ir t. sk. muzikantu–vecmeistaru meistarklases, kurās interesenti var iepazīties ar spēlētājiem, viņu pieredzes stāstiem, mūzikas repertuāru un spēles manieri. Šie un citi līdzīgi pasākumi ir būtiski veicinājuši spēles tradīcijas atpazīstamību un popularitāti. Nereti tie rosinājuši vecākās paaudzes spēlmaņus atsākt aktīvu muzicēšanu, kas kādu iemeslu dēļ bijusi pārtraukta, un iesaistīties kopienas publiskajos pasākumos. Tāpat tie rosina apgūt un uzlabot prasmes arī jauniem spēlētājiem. Bieži šādos pasākumos nolūkoti spēlmaņi un ansambļi tiek aicināti muzicēt vēl citos pasākumos. Īpaša nozīme saietos ir spēlmaņu komunikācijai, salīdzinot pieredzi, spēles manieri, paņēmienus, instrumentus. Daudzi mūsdienu spēlmaņi ir instrumentu kolekcionāri, kas paši veic instrumentu apkopi, remontu.
Ar folkloras kustību saistītie ermoņiku spēlētāji biežāk muzicē savā ansamblī, kapelā un parasti dara to priekšnesumam – ar folkloras kopu vai tautas mūzikas grupu uzstājas kultūras pasākumos, koncertos, festivālos. Neraugoties uz labām spēles prasmēm, arī tradicionālo tehniku un repertuāra zināšanām, šie spēlmaņi var būt nesaistīti ar Latgales spēles tradīciju.
Bieži instruments tiek spēlēts pašizklaidei, prieka pēc. Tie var būt gan ar Latgales tradīciju un kopienu saistīti spēlmaņi, gan ar to nesaistītas personas ārpus tradīcijas izplatības reģiona.
Beliefs, rituals, and unwritten rules
Instrumenta sakarā bieži tiek citēts teiciens “Skripka ir nu valna, kūkļe nu Dīva, garmoņika nu cītumnīka, stabuļe nu gona, bubjeniņš nu suņa” (St. Ulanowska, Lotysze Infland Polskich, Krakow, 1891). Pēc fiksācijas laika ir saprotams, ka domāts kāds senāks instrumenta tips, bet tas apliecina, ka jaunais unisonorais instruments (ermoņiku modelis, kura skaņa nav atkarīga no plēšu kustības virziena, atšķirībā no senākajiem bisonorajiem instrumentiem, kuriem katrs taustiņs var dot divas atšķirīgas skaņas) visticamāk ir pārņēmis senāko instrumentu lietojuma funkcijas un nozīmes.
Parasti muzicē tikai viens garmanes spēlmanis. Pat, ja instrumentu skaņojums sakrīt, parasti nav pieņemts pievienoties cita spēlmaņa priekšnesumam. Tāpat muzikantu kapelā garmanei var pievienoties cītara, vijoles, sitamie instrumenti u. c., bet nav vēlama vairāku garmaņu spēle vienlaikus. Mūsdienās šis princips arvien biežāk tiek pārkāpts, gan veidojoties mūzikas grupām, kurās sociālais faktors dominē pār muzikālo tradīciju, gan festivālu un saietu situācijās, kurās muzikanti tiek rosināti spēlēt kopā.
Passing on and transferring skills
Spēles prasme, repertuārs un tehnikas parasti nav mērķtiecīgi mācīti, bet apgūti patstāvīgi, pašmācībā, atdarinot redzētus/dzirdētus paraugus. Prasmes pārmantošana notiek ne tikai ģimenes ietvaros – no tēva, no brāļa, māsas, krusttēva –, bet arī bez kāda noteikta parauga, tikai sekojot vēlmei muzicēt un, protams, iespējai iegūt instrumentu. Dažkārt instrumenta izvēli noteikusi nejaušība – šāds instruments ir bijis pieejams (paņemts no kāda radinieka vai iegādāts) – tomēr biežāk spēlētājam jau iepriekš, kopš bērnības, ir patikusi instrumenta skaņa. Nozīme ir arī tam, ka iemācīties spēlēt šo instrumentu ir vieglāk, nekā akordeonu vai bajānu. Apgūstamais repertuārs ir populāras dziesmu, tautas dziesmu un deju melodijas, citu muzikantu spēlētais repertuārs, kas iepaticies, “vecās latviešu” dziesmas, gan sadzīvē dziedātās, gan no magnetofona ierakstiem saklausītās (repertuāra piemērus skat. pielikumā). Melodijas tiek apgūtas pēc dzirdes, praktiski neviens no tiešajiem tradīcijas nesējiem nepārzin un neizmanto nošu pierakstu. Augstu vērtēta ir laba muzikālā dzirde un atmiņa, spēja dzirdēto melodiju tūlīt izspēlēt uz instrumenta, tomēr ir arī spēlmaņi, kas spēlē tikai iepriekš apgūtus gabalus. Muzikanti atzīst, ka spēlējamā repertuāra izvēli parasti nosaka publikas pieprasījums katrā spēlēšanas situācijā – norise, publikas noskaņojums, konkrēti pasūtījumi.
Atsevišķu garmanes spēlmaņu grupu veido personas, kas instrumenta spēli apguvušas darbojoties amatierkolektīvos – folkloras kopās vai tautas mūzikas ansambļos. Tad instrumenta izvēli nosaka priekšstats, ka tas ir sens (folkloras repertuāram atbilstošāks par klaviertaustiņu akordeonu), viegli apgūstams, viegli pieejams. Spēlējamā repertuāra izvēli nosaka ansambļa repertuārs – tautas dziesmu pavadījumi un instrumentālas interpretācijas, folkloras dejas–danči. Repertuāra apguvei var tikt izmantoti nošu materiāli. Šī lietotāju grupa spēles prasmes biežāk apgūst izglītības ceļā, instrumentu spēles kursos. Kontaktējoties ar pamata grupas tradīcijas nesējiem, viņi var pārņemt spēles manieres elementus, rotāšanas tehnikas, mūzikas gabalus.
History
Neraugoties uz ievērojamo izplatību – 20. gadsimta otrajā pusē ermoņikas “hromka” dominēja gan Krievijā, gan citās PSRS republikās – drošticamas informācijas par instrumenta izcelsmi nav daudz. Instruments izveidots 20. gs sākumā Krievijas Ziemeļos – Vologdā (atšķirīgos avotos minētas arī citas izcelsmes vietas un laika versijas), mainot Vīnes tipa divrindu ermoņiku skaņojumu uz unisonoru (uz taustiņiem iegūstamās skaņas nav atkarīgas no plēšu kustības virziena). 10–15 gadu laikā tā Krievijā ieguva ievērojamu popularitāti. Salīdzinājumā ar citām ermoņikām, šo ermoņiku spēles pamatus apgūt ir daudz vienkāršāk, tāpēc, sākot ar 1925. gadu, “hromkas” sāka ražot masveidā padomju “mākslinieciskās pašdarbības” (amatiermākslas) un sadzīves muzicēšanas vajadzībām.
Var pieņemt, ka instruments Latvijā bijis pieejams un spēlēts jau pirms Otrā pasaules kara. Zināms, ka Lietuvā tas pirkts galvenokārt zemās cenas dēļ, tomēr nelielā apjomā, un bieži pārskaņots par bisonoru instrumentu. Pieļaujams, ka Latvijā process noticis līdzīgi. Savukārt pēc padomju okupācijas garmanes izplatība notika ļoti strauji – tirdzniecībā vairs nebija pieejami citi ermoņiku modeļi, bet piejamie bija salīdzinoši lēti. Nav izslēdzams arī muzicējošo krievu (baltkrievu, ukraiņu) iebraucēju piemērs. Šie procesi līdz šim nav mērķtiecīgi pētīti. Domājams, sākotnēji instrumenta spēle izplatījās, uzslāņojoties uz senākajām plēšu instrumentu, bisonoro ermoņiku (instrumenti, kam uz taustiņiem iegūstamās skaņas mainās, atkarībā no plēšu kustības virziena) spēles tradīcijām, samazinoties senāko instrumentu pieejamībai padomju laikā. Vienlaikus ar repertuāru un funkcijām, instruments pārņēma arī senāko nosaukumu – garmane (un citus sadzīvē lietotos). Neraugoties uz ievērojamo izplatību un izmantošanu sadzīves muzicēšanā, padomju laika publiskajā kultūrvidē instruments tika ignorēts. Arī folkloras un tautas mūzikā Latgalē priekšroka tika dota klaviertaustiņu akordeonam.
Spēles tradīciju aktīva apzināšana un dokumentēšana, t. sk. skaņu un video ieraksti, Latvijā sākusies 20. gadsimta 90. gados (M. Jansona skaņu arhīvs). Šobrīd nozīmīgākās kolekcijas savāktas LFMI Latviešu folkloras krātuves un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas arhīvos. Kopš 2001. gada tautas muzikantus, starp kuriem liela daļa ir tieši ermoņiku – garmanes – spēlmaņi, pulcina Tautas muzikantu svētki Barkavā, kopš 2004. gada tautas muzikantu saiets Vabolē, bet kopš 2006. muzikantu saiets “Ermoņiku skaņas” Medņevā, “Večerinka “O, bļaka!”” Rogovkā. Kopš 2014. gada iespēju interesentiem apgūt instrumenta spēles pamata prasmes regulāri piedāvā biedrības “Skaņumāja” rīkotie instrumentu spēles kursi (līdz 2024. gadam to ir darījis 31 interesents). Garmanes spēli iespējams mācīties Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas Tradicionālās mūzikas programmas ietvaros.
Priekšstatu par garmanes spēles izplatību Latvijā iespējams gūt no kolekcijās un atkārtotā tirdzniecībā esošo veco instrumentu daudzuma. Precīzāks vērtējums iespējams, sākot ar laika posmu, kad uzsākta plašāka spēles tradīciju dokumentēšana. Ir skaidrs, ka spēlētāju skaits turpina rukt, kas ir raksturīgi mājas muzicēšanai kopumā. Kā iemeslus var minēt konkurenci ar populārākiem, prestižākiem, arī pieejamākiem mūzikas instrumentiem, piemēram, akordeonu, ģitāru. Tāpat tradīciju iespaido mehāniskās mūzikas, ierakstu pieejamība jebkurā sadzīves situācijā, kā arī ģimeņu saišu vājināšanās, ikdienas situāciju ar muzicēšanu izzušana. Paradoksāli, bet tradīcijas pārņemšanu negatīvi iespaido mūzikas skolas, kas piesaista jaunos muzicēt gribētājus un ievirza viņus akadēmiskās un populārās mūzikas pasaulē. Šobrīd dažādos publiskos pasākumos aktīvi muzicējošu garmanes spēlmaņu skaits ir 50–60, bet kopējais tradīcijas nesēju (aktīvo) skaits lēšams ap 200 vai vairāk.
Garmanes spēlmaņu līdzdalība dažādos kultūras pasākumos, spēlmaņu saietos, festivālos, tautas muzikantu svētkos, arī valsts mēroga norisēs – Dziesmu un deju svētkos, Latvijas tautas mūzikas svētkos, folkloras festivālā “Baltica” – ievērojami veicinājusi tās atpazīstamību un prestižu līdzās citiem tautas mūzikas un folkloras pasākumos lietotajiem instrumentiem. Tas radījis interesi piedalīties publiskajās norisēs tiem muzikantiem, kas līdz tam spēlējuši tikai mājās, kā arī atsākt muzicēt vecākās paaudzes spēlētājiem, kas to bija pārtraukuši. Tāpat instrumenta spēles apguvei pievēršas arvien jauni interesenti – gan Latgales kultūrtelpai piederīgie, gan tie, kas saistīti ar folkloras un tautas mūzikas ansambļu aktivitātēm. Viņiem motivējoša ir nevis novada tradīcija, bet priekšstats par garmani kā senu, folkloras muzicēšanai atbilstošu instrumentu, iespējams, arī lietuviešu, igauņu folkloras spēlmaņu paraugs – tie šo instrumentu izmanto daudz biežāk.
Ja 1980–90. gados spēlēt gribētāji meklēja un iegādājās vecus, lietotus instrumentus, kopš 2000. gadiem kļuva pieejami arī jauni Krievijā ražoti instrumenti (Krievijas izraisītā kara dēļ šobrīd sagādes iespējas ir pārtrauktas, bet turpinās mainīšanās un tirgošanās ar iepriekš ievestajiem).
Additional Information
Garmanes spēlmaņi, kā sabiedriski aktīvas personas, nereti ir arī neformāli kopienu līderi, viņi var būt tradīciju zinātāji, dziedātāji, stāstnieki, mūzikas grupas (kapelas, folkloras kopas) vadītāji.
Spēlmaņi paši nereti apgūst arī sava instrumenta remonta prasmes (ar to saistītās amatniecības prasmes, koka un metāla apstrādes tehnoloģijas, zināšanas par materiāliem), veic garmanes apkopi, skaņošanu, konstrukcijas uzlabojumus.
Masters
Garmanes spēles lietpratēji no dažādām tradīcijas izplatības vietām ir aktīvi pasākumu dalībnieki, viņu apliecinājumi pievienoti šim pieteikumam.
Balvu novads:
• Alfrēds Circenis (Medņeva);
• Dainis Babāns (Medņeva);
• Anita Pakalnīte (Briežciems);
• Elīza Pužule (Žīguri);
• Jāzeps Zaremba (Medņeva);
• Kristians Šaicāns (Viļaka);
• Māris Briediņš (Medņeva);
• Māris Spriņģis (Medņeva);
• Pēteris Laganovskis (Baltinava);
• Staņislavs Erciks (Medņeva);
• Vitālijs Logins (Viļaka).
Ludzas novads:
• Andris Zeiļuks (Salnava);
• Aleksandrs Maļkevičs (Ludza), spēlmanis un spēles skolotājs;
• Dainis Ločmelis (Salnava);
• Zinaida Kaupuža (Ludza).
Rēzeknes novads:
• Dace Baltkāje (Kaunata);
• Antons Savickis (Kaunata);
• Gunārs Igaunis (Gaigalava), spēlmanis un instrumentu meistars.
Daugavpils novads:
• Jānis Mukāns (Daugavpils);
• Jānis Gipters (Vabole).
Līvānu novads:
• Staņislavs Zabianko (Līvāni);
• Ansis Ataols Bērziņš (Rudzāti).
Jēkabpils novads:
• Nikolajs Bogdanovs (Mežāre).
Gulbenes novads:
• Maija Avena (Ranka).
Rīga:
• Andris Kapusts (Rīga);
• Oskars Patjanko (Rīga), spēlmanis, pētnieks un spēles skolotājs.
Šis saraksts pilnībā neatspoguļo tradīcijas izplatību, tajā iekļauti tikai tie aktīvākie spēlmaņi, kas regulāri piedalās garmanes spēlmaņu saietos un citos pasākumos.
Institutions and Organizations
Ar elementu cieši saistītas organizācijas, kas apzinās šīs tradīcijas nozīmi un regulāri rīko (un/vai atbalsta) kopienām nozīmīgus, tradīciju popularizējošus un tās saglabāšanu veicinošas publiskas aktivitātes – tautas mūzikas pasākumus, festivālus, svētkus un saietus – Medņevas tautas nams, biedrība “Visi kopā”, Vaboles tautas nams, Rogovkas tautas nams, biedrība “Rogovkieši”; valsts nozīmes pasākumu rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Izglītības, mācību aktivitāšu rīkotāji un atbalstītāji – Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, biedrība “Skaņumāja”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Video un skaņu arhīvi, kur apkopota nozīmīga informācija tradīcijas pētīšanai un tālāknodošanai izglītības ceļā – LU LFMI Latviešu folkloras krātuve un JVLMA Tradicionālās mūzikas digitālais arhīvs.
Consolidation
Tradīcijas popularizēšana, spēles praktizēšana – spēlmaņu iesaiste publiskos pasākumos un kopienas uzturēšana:
Regulāri tiek rīkoti vairāki mājas muzicēšanu un ermoņiku spēli popularizējoši pasākumi – Tautas muzikantu svētki, festivāls “Ermoņiku skaņas” Medņevā, Vaboles tautas muzikantu saiets, tautas muzikantu saiets “Večerinka “O, bļaka!”” Rogovkā. Šie pasākumi sniedz interesentiem priekšstatu par aprakstāmo tradīciju, palīdz piesaistīt jaunus interesentus – gan spēlmaņus, gan klausītājus. Garmanes spēlmaņi tiek iesaistīti arī citos Latgales tradicionālās kultūras, folkloras un tautas mūzikas pasākumos. Arvien biežāk garmaņu spēlmaņi tautas mūzikas un folkloras ansambļu sastāvā piedalās valsts nozīmes pasākumos – Latvijas tautas mūzikas svētkos, folkloras svētkos “Novadu dienas”, starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica”, Dziesmu un deju svētku tautas mūzikas un folkloras norisēs.
Apguves iespējas izglītības ceļā:
Tiek nodrošinātas garmanes – ermoņiku “hromka” – mācību iespējas: kopš 2016. gada pieejams Oskara Patjanko veidotais mācību materiāls, instrumenta apguves iespējas regulāri tiek piedāvātas biedrības “Skaņumāja” rīkotajos tradicionālo instrumentu spēles kursos. Instrumenta spēli iespējams mācīties Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas Tradicionālās mūzikas programmas ietvaros.
Spēles un tradīcijas dokumentēšana:
Kopš 1990. gadiem ir savākts un apkopots ievērojams informācijas daudzums par garmanes spēli – spēles paraugu audio un video ieraksti, ziņas par muzikantiem un instrumenta spēles kontekstiem (vairāk par 50 intervijām) –, kas pieejams Latviešu folkloras krātuves lapā garamantas.lv un Mūzikas akadēmijas lapā tradarhivs.lv, kā arī Vaboles tautas muzikantu saieta youtube kontā. Šis materiāls sniedz priekšstatu par spēles paņēmieniem, variēšanas tehnikām, individuālo manieri, repertuāru.
Aktivitāšu rezultātā instrumenta spēle ir ieguvusi lielāku atpazīstamību, vairumā situāciju arī nespeciālistu acīs tā tiek uztverta kā vietējām tradīcijām piederīga. Ievērojami palielinājies instrumenta prestižs līdzās citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem. Daudzi iepriekš neaktīvi tradīcijas nesēji atsākuši instrumenta spēli un piedalās publiskajos pasākumos. Instrumenta spēlei pievēršas arī jaunākās paaudzes pārstāvji – bērni, jaunieši, jauni pieaugušie – gan Latgales mūzikas tradīciju ietvaros, gan folkloras kustībai piederīgie Rīgā un citos Latvijas novados.
Ar tradīcijas uzturēšanu saistītās aktivitātes tiek rīkotas ar valsts (VKKF), pašvaldību (pasākumu rīkošana un atbalsts dalībniekiem, grupām), privātu atbalstu (atbalsts pasākumiem, līdzdalības izdevumi).
Festivāls “Ermoņiku skaņas” veidots ar pašvaldības, VKKF, privātu atbalstu; plānots piesaistīt arī turpmāk.
Tautas muzikantu saiets Vabolē veidots ar pašvaldības atbalstu; plānots piesaistīt arī turpmāk.
Tautas muzikantu saiets “Večerinka “O, bļaka!”” veidots ar pašvaldības un VKKF atbalstu; plānots piesaistīt arī turpmāk.
“Skaņumājas” instrumentu spēles kursi veidoti ar VKKF un norises vietas pašvaldības atbalstu, kā arī dalībnieku līdzmaksājumu. Instrumenta apguve mūzikas skolās (esošā un plānotā) nodrošināta ar valsts un pašvaldību finansējumu.
Oskara Patjanko pētnieciskā darbība un tradīcijas dokumentēšana tiek veikta par personīgiem līdzekļiem. Līdz šim veiktas vairāk kā 30 video intervijas, intervēti – Alberts Mednis, Antanas Šakis, Normunds Tušinskis, Jānis Logins, Aleksandrs Ločmelis, Pēteris Baranovs, Jānis Zapans, Antons Rutka, Viktors Kozlovskis, Pēteris Tabunovs, Ādolfs Strapcāns, Romualds Vasiļevskis, Herta Voldovska, Juris Dūmiņš, Irēna Znūteņa, Jāzeps Lubāns, Antons Livdans, Jānis Podiņš, Antonijs Skrebels, Andris Mičulis, Pēteris Kokarevics, Staņislavs Erciks, Alfrēds Circenis, Jānis Uzkliņģis, Voldemārs Džigurs, Nikolajs Zaharovs, Romu muzikants Elmārs, Jānis Ģipters, Aleksandrs Boginskis, Aleksandrs Afanasenko Paličs, Leonīds Bērziņš, Staņislavs Zabiņako, Pēteris Justs, Antons Savickis, Antons Butāns, Jānis Upenieks. Intervijas pieejamas JVLMA vietnē tradrhivs.lv.
Continuation/development
Paredzams, ka tiks turpināti visi nozīmīgākie garmanes spēlētāju pasākumi (kuru ietvaros notiek arī spēles dokumentēšana).
Ikgadējais muzikantu saiets “Ermoņiku skaņas” Medņevā (kopš 2005). Pasākumā regulāri piedalās vidēji 7–8 kapelas un 12–14 individuāli spēlmaņi.
Tautas muzikantu saiets Vabolē (kopš 2004). Katru gadu tajā piedalās apmēram 15 individuālie spēlmaņi un 3–4 grupas.
Ikgadējais Tautas muzikantu saiets “Večerinka “O, bļaka!”” (kopš 2011). Turpmāk plānots saieta norises papildināt ar meistarklasēm.
Iespēju robežās tiks izmantota iespēja iekļaut un demonstrēt Latgales garmanes spēles tradīciju valsts nozīmes pasākumos (festivāls “Baltica”, Latvijas Tautas mūzikas svētki, Vispārējie Dziesmu un deju svētki), kā arī citos tradicionālās kultūras pasākumos.
Tiks turpināta instrumenta spēles un kopienu stiprinošo pasākumu dokumentēšana – intervēti spēlmaņi, veikti skaņas un video ieraksti, apzināts repertuārs (Oskars Patjanko, Ilmārs Pumpurs, Artūrs Uškāns u. c.).
Piedaloties visām iesaistītajām organizācijām, saistībā ar NKM vērtības statusa iegūšanu plānots veidot apjomīgu publicitātes kampaņu, ar mērķi piesaistīt plašāku kultūras dzīves organizētāju, pašvaldību darbinieku, tradicionālās kultūras interesentu uzmanību, veicināt jaunu personu un norišu vietu iesaistīšanos tradīciju iekļaujošu un atbalstošu aktivitāšu rīkošanā.
Paredzēts turpināt “Skaņumājas” pieaugušo neformālās izglītības kursu programmu, līdztekus citiem tradicionālajiem instrumentiem iekļaujot divrindu ermoņikas–garmanes spēli. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru turpināt darbu pie Tradicionālās mūzikas izglītības programmas ieviešanas un akreditācijas, lai uzsāktu instrumenta spēles mācīšanu kultūrvēsturiskā novada mūzikas skolās.
Instrumentu pieejamības uzlabošanai biedrība “Skaņumāja” plāno piesaistīt finansējumu un rīkot garmanes skaņošanas un remonta kursus/meistarklases.
Pasākumu mērķis ir pievērst plašākas sabiedrības – novada pašvaldību, kultūras NVO – uzmanību, lai tās plānotu un iesaistītos mērķtiecīgās aktivitātēs garmanes spēles tradīciju apzināšanā un popularizēšanā, palielinātu spēles tradīcijas klātbūtni esošajos novada kultūras pasākumos un veidotu jaunus pasākumus, aptverot visu tradīcijas izplatības areālu. Biedrība plāno arī pievērst novadu un Latgales reģionālās kultūras programmas uzmanību ar tradīcijas saglabāšanu saistītu aktivitāšu atbalstam.
Nodrošināt interesentiem, pieaugušajiem un bērniem, regulāras instrumenta spēles un kultūras konteksta apguves iespējas, nodrošināt iespēju uzsākt spēles apmācību Rēzeknes un Viļānu mūzikas skolās.
Nodrošināt kvalitatīvu instrumentu pieejamību visiem interesentiem.
Dangers
Latgales garmanes spēles tradīcijas saglabāšanos ilgtermiņā apdraud gan spēlētāju skaita samazināšanās (t. sk. iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionā kopumā), gan izmaiņas kopienās, kas šo tradīciju uztver kā nozīmīgu savas kultūrvides daļu, vienu no kopienas dzīvi raksturojošiem elementiem.
Spēles tradīciju saglabāšanai būtiskie popularizējošie pasākumi novados ir atkarīgi no pašvaldību atbalsta iespējām, kas var krasi samazināties vai pārtrūkt.
Tradicionālā muzicēšana konkurē ar citām, atraktīvākām mūzikas formām, ieskaitot postfolkloru, popfolkloru un pasaules mūziku, tāpat instruments konkurē arī ar citiem mūzikas instrumentiem, gan iespēju, gan pieejamības, gan idejiskā līmenī (t. sk. ar NKM vērtībām – Ieviņa un Pēterburgas ermoņikām). Tas mazina jaunu interesentu pievienošanos tradīcijai, kā arī tās iespēju tikt pārstāvētai kultūras pasākumos.
Tradīcijas saglabāšanos negatīvi iespaido kvalitatīvu instrumentu trūkums. Veco instrumentu apkopei joprojām trūkst kvalificētu meistaru, ne visi vecie spēlmaņi var atļauties remonta izmaksas. Šī brīža starptautiskajā situācijā apsīkusi jaunu instrumentu iegāde, tie līdz šim tika piegādāti no ražotājiem Krievijā.
Applicant
Biedrība “Skaņumāja”
Image Gallery
Video
Text Materials
Publications
Ločmele Inese (2012). Garmane. Raksts izdevumā Latgolys ligvoteritorialuo vuordineica II. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola .
Websites
Patjanko, Oskars (2016). Hromkas tipa ermoņiku apmācība/mācību līdzeklis ermoņiku spēles apguvei. - e-grāmata. Ievads ar īsu plēšu instrumentu saimes un Hromkas tipa ermoņiku raksturojumu ; melodiju krājums spēles apguvei pašmācībā ar tabulatūrām un video paraugiem.
Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze/ Ermoņiku skaņas - Apraksts par Muzikantu saietu "Ermoņiku skaņas" Medņevā
Пой, гармоника! Всё о гармони и гармонистах. - Informācija par par ermoņiku tipiem un krievu instrumentu vēsturi (krievu val.) Autors Sergejs Akimovs
«Русская гармонь». - Daudzpusīga informācija par un ap krievu ermoņikām vēsturiski un mūsdienās (krievu val.) Autori Vitālijs Aleksejevs, Oļegs Ivanovs, Sergejs Serjodkins..