No 2021. gada 13. līdz 18. decembrim tiešsaistē notika UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) saglabāšanai 16. sesija. Komiteja, kurā darbojas 24 ievēlētu valstu pārstāvji, izskatīja aktuālus ar NKM saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību saistītus jautājumus, tostarp UNESCO Sekretariāta darbības novērtējumu, starptautisko sarakstu veidošanas principus un dažādu partneru sadarbības tīklu darbību. Tāpat arī papildināti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saraksti.
Starpvaldību komiteja izskatīja jaunus pieteikumus NKM elementu iekļaušanai UNESCO sarakstos, lemjot par to iekļaušanu vai neiekļaušanu, sarakstos iekļauto elementu skaitam kopumā sasniedzot 630 elementus no 140 valstīm. UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tika iekļauti 4 elementi: Vienkoča laivu būve un izmantošana Somā novadā (Igaunija), Karolīnes salu iedzīvotāju navigācijas zināšanas un pirogu būve (Mikronēzija), Tradicionālais tais audums (Austrumtimora), Tradicionālais perkusiju instruments m’bolon Mali kultūrā (Mali).
UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā tika iekļauti 39 jauni elementi. Starp tiem Ziemeļu klinkera (pārlaidu) laivu būve (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija), Kaustinenas vijolēšanas tradīcijas un ar to saistītās prakses un izpausmes (Somija), Krimas tatāru ornaments “Ornek” un ar to saistītās zināšanas (Ukraina), Trifeļu vākšana Itālijā – tradicionālās zināšanas un prakses (Itālija), Gamelāns (Indonēzija), Arābu kaligrāfija: zināšanas, prasme un prakse (Apvienotie Arābu Emirāti, Sauda Arābija, Alžīrija, Bahreina, Ēģipte, Irāka, Jemena, Jordānija, Kuveita, Libāna, Mauritānija, Maroka, Omāna, Palestīna, Sudāna un Turcija), kā arī Jumo (joumou) zupa (Haiti) u.c.
Komiteja lēma arī par finansiāla atbalsta piešķiršanu 3 NKM saglabāšanas projektiem, attiecīgi no Džibuti, Austrumtimoras un Mongolijas, un 4 programmu pieteikumus atzina par labām NKM saglabāšanas praksēm, tostarp Dzīvo tradīciju skolu Filipīnās un tradicionālo ēdienu saglabāšanu Kenijā.
Komiteja šajā sesijā lēma par UNESCO Iekšējā pārraudzības biroja (Internal Oversight Service) novērtējumu par UNESCO Sekretariāta darbību saistībā ar Konvenciju par NKM saglabāšanu un pieņēma vairākas rekomendācijas. Cita starpā tika norādīts uz dažādu sadarbības tīklu būtisko lomu Konvencijas īstenošanā, atzinīgi vērtējot NKM jomā izveidoto 13 UNESCO katedru darbību dažādos pasaules reģionos, tostarp atsevišķu uzmanību veltot Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO katedras ieguldījumam.
Pagājušajā gadā UNESCO Sekretariāts ieviesa jaunu reģionālu sistēmu, pēc kuras Konvencijas dalībvalstis ir aicinātas sniegt savus ziņojumus par Konvencijas īstenošanu. Šogad Komiteja izskatīja sākotnēju apkopojumu par Latīņu un Karību jūras reģiona valstu ziņojumiem, un pilns novērtējums tiks skatīts nākamgad. Tāpat arī nākamgad tiks vērtēti Eiropas valstu ziņojumi, kurus valstīm jāiesniedz līdz 2022. gada 7. janvārim. Latvija ir sagatavojusi iesniegšanai divus ziņojumus – par Konvencijas īstenošanu kopumā un par Suitu kultūrtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Komitejai šajā sesijā skatot jautājumu par dažādu iesaistīto pušu saraksti par UNESCO sarakstos iekļauto elementu saglabāšanu, Latvija vērsa uzmanību uz gaidāmo ziņojumu par Suitu kultūrtelpas saglabāšanu, kā arī vairākām Latvijas politikas iniciatīvām un plānotu nodomu protokolu ar 14 sadarbības partneru iesaisti.
Kopumā sesijā piedalījās 905 pārstāvji no 152 pasaules valstīm. Latviju Komitejas sesijā pārstāvēja Sarmīte Pāvulēna, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja, Gita Lancere, LNKC nemateriālā kultūras mantojuma eksperte un Anita Vaivade, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, vadošā pētniece un UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja.
Fotogrāfija: Hābjas – tradicionāla igauņu laiva (vienkocis), kas darināta no viena bluķa, to izgrebjot un izdedzinot. Attēlā: Vīlades novada Somā apriņķa Karuskose saimniecības vīri gatavo laivu izdedzināšanai. Foto: © Ülo Soomets, 2012