Nematerialakultura.lv – Nemateriālais kultūras mantojums

Nemateriālais
kultūras
mantojums

Semināra “Latviešu vēsturisko zemju kopienu nozīme līdzdalība un iespējas dzīvā mantojuma saglabāšanā. Dzīvā mantojuma spēks un projektu veiksmes atslēga” video ieraksts

2024. gada 12. novembrī Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālē "Kaltenes klubs" norisinājās seminārs "Latviešu vēsturisko zemju kopienu nozīme līdzdalība un...

Top jauns, dziedāšanas tradīcijām veltīts Eiropas kultūras ceļš, kas apvienos Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu

Jaunā Eiropas kultūras ceļa mērķis ir izveidot tīklojumu starp kopienām, kas dzīvo gar Eiropas austrumu robežu, izceļot viņu joprojām dzīvās tradīcijas un šodienas kultūras aktivitātes.

5. martā notika tiešsaistes seminārs par Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja”

Šogad mērķprogrammas nolikumā ir vairākas izmaiņas, tostarp paplašināts projektu iesniedzēju loks, tādēļ trešdien, 5. martā, plkst. 15.30 interesenti ir aicināti apmeklēt tiešsaistes semināru.

Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi – atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.

Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē (2024)

Zvejas tīklu darināšanas amatu prasmes ir uzskatāmas par kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes pamatu, jo vairāku gadsimtu garumā nodarbošanās ar...

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju; Tradicionālās amatniecības prasmes;

Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana (2024)

Tradicionālo jostveida audumu darinātāju kopienu veido cilvēki, kuri darina jostveida audumus, nelietojot stelles, un ir apguvuši šīs prasmes gan no...

Tradicionālās amatniecības prasmes;

Piebalgas kultūrtelpa (2023)

Piebalgas kultūrtelpu veido nepilni seši tūkstoši iedzīvotāju. Piebaldzēniem ir izteikta piederības sajūta vietai un telpai, kurā dzīvo un kuru pārstāv....

Cita joma; Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju; Paražas, rituāli, svētki; Spēles/performatīvās mākslas; Tradicionālā virtuve; Tradicionālās amatniecības prasmes; Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu;

Celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē (2023)

Savu nosaukumu celu jostiņas (celu jostas, celaines, celu apauds, celu jūstine) ieguvušas no celu galdiņiem – dēlīšiem, kuros ievērtie velku...

Tradicionālās amatniecības prasmes;

Sēņu vākšana un izmantošana (2023)

Sēņošana tradicionāli ietver savvaļas sēņu vākšanu, kas parasti notiek mežā, kā arī ievākto sēņu tālāku apstrādi un gatavošanu tūlītējai lietošanai...

Tradicionālā virtuve; Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu;

Bārtas kultūrtelpa (2023)

Bārtas kultūrtelpa ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta Lejaskurzemē, kur tiek saglabātas un dzīvas uzturētas tradīcijas. Bārtas kultūrtelpu veido iedzīvotāju kopiena, kura...

Doties uz sarakstu