Lai veicinātu tradīcijām atbilstošu latviešu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, rosinātu interesi par sava novada tautastērpu, tā komplektēšanas iespējām atbilstoši vēsturiskajai attīstībai, kā arī gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru rīkoja Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautas tērpu izstādi – konkursu.
Izstādi iespējams apskatīt no 2022. gada 16. jūlija līdz 2022. gada 21. augustam Vecpiebalgas kultūras namā, Gaismas ielā 1, Vecpiebalgā. Izstādes apmeklējums – iepriekš piesakoties pa tālruni 26493591.
Izstādes ietvaros notika tautastērpu konkurss. Tērpus vērtēja izstādes rīkotāju izveidota vērtēšanas komisija: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr.hist. Aija Jansone, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un Tautastērpu centra “Senā klēts” meistare Ziedīte Muze.
Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu izstādes konkursa 2022. gada laureāts, galvenās balvas saņēmējs: tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” dalībnieces Vēsma Bērziņa, Antra Cifersone, Elita Gailīte-Grauduma un Vineta Liepiņa par darba tērpu kolekciju.
Kategorijā “Nokomplektētais tautas tērps” tika godalgoti:
- Marianna Inča par Vidzemes vidienes sievas tērpu;
- Tauta tērpu centrs “Senā klēts” par Nīcas un lībiešu tērpiem;
- Vineta Radziņa par latgaļu arheoloģisko tērpu;
- Jānis Apinis par Vidzemes vīrieša tērpu;
- Alma Sedleniece par Mazsalacas – Bauņu tautastērpu.
Kategorijā “Pašdarinātais tautas tērps” tika godalgoti:
- Inga Šreibe par pilsētas tipa tērpa atdarinājumu;
- Guna Sarksņa par lībiešu arheoloģisko tērpu.
Kategorijā “No iepriekšējām paaudzēm mantotais tērps” tika godalgoti:
- Maija Smilga par Zemgales tērpu (darināts ap 1996. gadu ar 1940. gada detaļām);
- Ingrīda Krūmiņa par Zemgales tērpu (darināts ap 1940. gadu).
Kategorijā “Labākais Piebalgas novada tautastērps” tika godalgota Illa Lingarte.
Vērtēšanas komisija izteica atzinību atsevišķiem meistariem par meistarīgi darinātām tērpa detaļām:
- Intai Ezerniecei par izcili atdarināto priekšautu un sievas cepuri;
- Andai Zecmanei par izcili atdarināto Kabiles sievas cepuri;
- Līgai Tulinskai par izcili izšūtu Krustpils tipa villaini;
- Minsteres latviešu tautas deju kolektīvam “MiLaDeKo” par tērpu kolekciju dejotājiem;
- Valdai Hermanei un Dagnijai Kupčei par izcili atdarināto Krustpils tipa villaini;
- Vēsmai Bērziņai par pilsētas tērpa atdarinājumu.
Tautastērpi tika vērtēti pēc šādiem kritērijiem:
- tautastērpa atbilstība kultūrvēsturiskajam novadam un konkrētajam laika posmam (arheoloģiskais tērps, 19. gs. sākuma, vidus vai beigu posms, 20. gs. sākums);
- tautastērpa darinājuma kvalitāte – tehniskais izpildījums, materiālu atbilstība vēsturiskajai patiesībai;
- tautastērpa kopskats.
Kopā izstādē eksponēti 30 tautastērpi un to sastāvdaļas, ko iespējams izpētīt sīkāk, piemēram, zeķes, cimdi, apavi, galvassegas.
Šāds tautastērpu konkurss notiek jau trešo reizi. Tas aizsākās 2012. gadā, lai godinātu Vecpiebalgas pagasta priekšnieka Voldemāra Cīruļa darbību un viņa piemiņu tautastērpu darināšanas tradīciju saglabāšanā. 2012. gadā izstādē bija eksponēti 36 tautastērpi, bet 2017.gadā – 28 tautastērpi.
