Autors:
Guntars Brālītis, Uldis Balodis
Spēles/performatīvās mākslas
Nosaukums
Latvijas tradicionālā spēle Novuss
Novuss ir latviešu izcelsmes galda spēle, kas atgādina biljardu. To spēlē uz koka galda, izmantojot kiju un ripveida kauliņus, cenšoties ar sitieniem ietriekt savas krāsas kauliņus stūros esošajos caurumos.
Nosaukums “novuss” bieži tiek saistīts ar latīņu valodas vārdu “novus”, kas nozīmē “jauns”, tomēr precīza šī nosaukuma etimoloģija nav dokumentēta. Iespējams, tas tika radīts, lai atspoguļotu spēles jaunināto, oriģinālo raksturu, kad 20. gadsimta sākumā tā tika attīstīta Latvijā. Neskatoties uz nosaukuma nelatvisko izcelsmi, spēle ir cieši saistīta ar Latvijas kultūru un identitāti.
Novuss tiek uzskatīts par Latvijas nacionālo sporta veidu, jo tieši Latvijā izveidojās šobrīd atzītā spēles versija ar konkrētajām galda, spēles zonu, kiju un ripu proporcijām. Šī forma kļuva populāra un masveidīgi izplatījās visā valstī, ieņemot stabilu vietu sabiedrības kultūras un sporta dzīvē.
Līdzīgi spēļu galdi bija sastopami 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Baltijas jūras ostu pilsētās, kur tos izklaidei izmantoja jūrnieki, tomēr tikai Latvijā šī spēle tika sistematizēta, pilnveidota un institucionalizēta, kļūstot par tautas sportu un neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
Novuss tiek spēlēts gan profesionāli, gan brīvā laika pavadīšanai, un tā spēlētāji iedvesmojas ne tikai no sacensības gara, bet arī no vēstures un tradīcijām, kas saistītas ar novusu Latvijā. Šie cilvēki ir spēles sirds, viņi kopj spēles kultūru un rūpējas par tās tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.
Novusa klubi un organizācijas darbojas kā sabiedriski un izglītojoši centri, kuros notiek sacensības, meistarklases, novusa tradīcijas uzturēšana. Tur tiek stiprināta kopienas sajūta, kas ļauj spēlētājiem attīstīties un veicina sadarbību starp valsts reģioniem.
Latvijas Novusa federācija koordinē spēles attīstību valsts mērogā, organizē turnīrus un popularizē novusu gan mūsu valstī, gan ārvalstīs. Lai nostiprinātu spēles lomu sabiedrībā, tā sadarbojas ar skolām, klubiem un pašvaldībām.
Skolēnu un jauniešu ikdienā novuss ir mācību un brīvā laika aktivitāte, kas ne vien attīsta prasmes, bet arī ieaudzina cieņu pret nacionālām vērtībām. Savukārt ģimenes un draugu lokā šī spēle kļuvusi par tradīciju, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē.
Seniori ir viena no aktīvākajām spēles kopienām – viņiem novuss sniedz iespēju būt fiziski un sociāli aktīviem, veicina veselīgu dzīvesveidu un sabiedrisko integrāciju.
Identitātes izjūta, kas vieno šīs grupas, ir nesaraujami saistīta ar vēlmi saglabāt novusu kā svarīgu Latvijas kultūras un sporta mantojuma daļu.
Nozīme kopienas dzīvē
Novuss nav tikai spēle — tā ir daļa no kopienas identitātes un dzīves ritma.
Novusa turnīri, meistarklases un brīvā laika spēles veicina cilvēku savstarpējo saprašanos, sniedz iespēju socializēties un stiprināt savstarpējo cieņu. Daudzviet novusa klubi kalpo kā kopienas centri, kur pulcējas un dalās pieredzē dažādu paaudžu cilvēki.
Īpaša nozīme novusam ir lauku un mazpilsētu vidē, kur tas kļuvis par vienu no retajiem regulārajiem kopienas pasākumiem. Spēle palīdz saglabāt vietējās sabiedrības aktivitāti, mazināt sociālo izolāciju, it sevišķi senioru vidū, bet jauniešiem sniedz iespēju veselīgi pavadīt laiku un attīstīt koncentrēšanās, cieņas un sadarbības prasmes.
Novuss kalpo arī kā kultūras tilts diasporas kopienās, palīdzot saglabāt saikni ar Latviju. Tas ir sporta veids, kas apvieno, stiprina piederības sajūtu un iedvesmo lepoties ar savu izcelsmes valsti.
Aktivitātes/darbības
Novuss līdzinās biljardam, taču atšķirībā no tā tiek spēlēts uz īpaša kvadrātveida koka galda (1000×1000mm) ar barjerveida apmalēm un četrām apaļām atverēm stūros (lūzām), zem kurām piestiprināti maisiņi kauliņu savākšanai.
Uz galda novilktās melnas līnijas ir būtisks novusa spēles elements, — tās nosaka spēles zonu robežas un nodrošina precizitāti, vienlaikus atšķirot novusa galdu no jebkura cita līdzīga galda ar lūzām. Bez šīm līnijām galds kļūtu par parastu virsmu, bet ar tām tas iegūst noteiktu, reglamentētu spēles laukumu.
Viduslīnija sadala galdu divās vienādās daļās un norāda robežu, kuru spēlētāji nedrīkst pārkāpt ar ķermeni vai kiju.
Starta līnijas katra spēlētāja pusē nosaka vietu, aiz kuras sākumā tiek novietoti kauliņi un no kuras tie tiek sisti noteiktās spēles situācijās.
Speciālas atzīmes kalpo, lai spēles sākumā precīzi novietotu lielo ripu.
Galds balstās uz pamatnes 75–78 cm augstumā. Spēlē piedalās divi spēlētāji. Katram ir sava kija, viena lielā ripa (šaiba) un 8 kauliņi (peškas) — vienam sarkanā, otram melnā krāsā. Spēles sākumā katrs spēlētājs savus kauliņus novieto galda pretējā pusē aiz starta līnijas un pēc tam atgriežas savā vietā.
Spēles mērķis ir sadzīt visus savus kauliņus lūzās. Spēlētājs drīkst atrasties tikai savā galda pusē. Sitieni tiek veikti ar kijas tievo galu, triecot pa lielo ripu, kas savukārt atsitas pret savas krāsas kauliņiem. Sitienu skaita ierobežojuma nav, un pēc katra veiksmīga sitiena spēlētājs turpina gājienu. Sitiens skaitās veiksmīgs, ja vismaz viens no spēlētāja kauliņiem iekrīt lūzā, ņemot vērā spēles noteikumus attiecībā par pretinieka kauliņiem un šaibas atrašanās vietu.
Detalizēti oficiālie noteikumi pieejami Latvijas Novusa federācijas mājaslapā: www.novuss.lv
Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi
Novusu pavada tradīcijas, ticējumi un nerakstīti uzvedības principi. Tiek uzskatīts, ka pirmais sitiens nosaka spēles gaitu, bet kijas maiņa spēles vidū nes neveiksmi. Klusums sitiena brīdī apliecina cieņu pret pretinieku un raksturo spēles kultūru.
Tā kā novusa noteikumi un apzīmējumi tiek nodoti mutvārdu veidā, dažādos Latvijas reģionos tie atšķiras. Piemēram, lielo ripu vienā novadā sauc par ripu, citā par šaibu, mammu vai pat govi. Ja spēlētājs ar vienu sitienu sēriju sadzen lūzās visus savus kauliņus, to dēvē gan par štoseni, gan par štosi, gan par kuģīti, – kā kurā reģionā. Savukārt situāciju, kad kauliņš iekrīt lūzā negaidītā vai amizantā veidā, mēdz saukt par veiksmes sitienu vai cūceni. Šī nosaukumu un izteicienu daudzveidība katrā noteiktā vietā piešķir spēlei savu lokālu raksturu un ir būtiska novusa nemateriālā mantojuma daļa.
Pārmantošana un tālāknodošana
Novusa spēles tradīcija tiek uzturēta un nodota tālāk dažādos veidos: ģimenē, kur bērni un jaunieši apgūst spēles pamatus, spēlējot ar vecākiem un draugiem; klubos un sporta biedrībās, kas organizē sacensības un meistarklases; skolās un jauniešu centros, kur novusa nodarbības tiek piedāvātas kā brīvā laika aktivitāte.
Svarīga loma tradīcijas uzturēšanā ir arī neformālajām draugu un domubiedru grupām, kurām spēle kļūst par regulāru satikšanās un socializēšanās iemeslu. Novuss tiek spēlēts privātās un sabiedriskās iestādēs — piemēram, kultūras namos, senioru centros, kafejnīcās un brīvā laika klubos. Arī darba kolektīvos novuss bieži kalpo kā atpūtas un komandas saliedēšanas aktivitāte brīvbrīžos.
Lai spēlētu novusu, nepieciešama tehniskā meistarība, noteikumu izpratne un sacensību pieredze. Latvijas Novusa federācija kopā ar reģionālajām organizācijām rūpējas par spēles popularizēšanu un vienotu standartu uzturēšanu. Digitālie resursi palīdz apgūt spēli attālināti, savukārt starptautiskie turnīri veicina tradīcijas izplatību ārpus Latvijas.
Vēsture
Novuss ir Latvijas nacionālais sporta veids, kuru spēlē gan mūsu republikā, gan diasporā. Precīzs tā izcelsmes laiks nav zināms, taču pirmās pieejamās ziņas par šo spēli datējamas ar 1927. gadu. Saskaņā ar novusa veterāna Voldemāra Vītoliņa stāstījumu, A. Nadoļskis — bijušais sporta darbinieks — jaunībā svešās ostās piedalījies spēlē, kas bijusi līdzīga novusam. To spēlējuši jūrnieki nabadzīgos krodziņos un tieši šie pieredzes stāsti kalpojuši kā iedvesma pirmā novusa galda izgatavošanai Latvijā. Ventspils, Liepāja un Rīga bija tās vietas mūsu valstī, kur 1927. gadā sākās novusa izplatība un attīstība.
Pirmie novusa spēles noteikumi tika publicēti 1932. gadā, un tos izdeva P. Tjutenikovs. Lai arī sākotnēji novuss tika spēlēts tikai ostas pilsētās, tas ātri ieguva lielu popularitāti visā valstī. 1932. gadā Rīgā jau norisinājās pirmās Latvijas meistarsacīkstes, kurās čempiona titulu ieguva Alberts Ramiņš.
Pēckara periodā novuss piedzīvoja jaunu uzplaukumu, un 1963. gadā tika nodibināta Latvijas Novusa federācija, kas sāka organizēt sacensības. 80. gados novuss bija ļoti populārs, ar šo sporta veidu nodarbojās vairāk nekā 55 000 cilvēku.
Izcilie Latvijas cilvēki, kas 20. gadsimtā ir ievērojami veicinājuši šīs spēles attīstību un popularizēšanu :
• Voldemārs Vītoliņš – novusa veterāns, kura atmiņas un sarunas ar sporta darbinieku Nadoļski sniegušas vērtīgu informāciju par spēles izcelsmi;
• A.Nadoļskis – bijušais sporta darbinieks, kura pieredze ārvalstu ostu krodziņos, spēlējot līdzīgu spēli, iedvesmoja pirmo novusa galdu izgatavošanu Latvijā (A. Nadoļska pilnais vārds LNF arhīvā nav saglabājies);
• P.Tjutenikovs – pirmo novusa noteikumu autors, tie izdoti 1932. gadā (Tjutenikova vārds LNF arhīvā nav saglabājies);
• Alberts Ramiņš – pirmais Latvijas čempions novusā (1932);
• Zenta Ankrava (ZIPI) un Vladislavs Trušelis (VEF) – pirmie individuālie čempioni (1964);
• Jānis Piebalgs – pirmais Latvijas Novusa federācijas vadītājs (1963).
Neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, novuss joprojām saglabā savu vietu Latvijas sporta tradīcijās, un katru gadu tiek rīkotas sacensības kā pilsētās, tā novados. 1993. gadā novuss bija populārāko sporta veidu trijniekā Latvijā, kas tikai apliecina šīs tradicionālās spēles vajadzību un nezūdošo dzīvotspēju tautā.
Savus pirmos soļus vēsturē novuss spēris kā izklaides veids, kā spēle, kuru spēlēja atpūtas vietās un klubu zālēs, īpaši Kurzemē. Tas neprasīja dārgu aprīkojumu un kļuva populārs savas vieglās pieejamības dēļ. To varēja spēlēt vienkāršos apstākļos, spēles pievilcība slēpās tās aizraujošajā dinamikā. Ar laiku novuss izplatījās visā Latvijā, kļūstot par iecienītu spēli arī ģimenēs, draugu lokā, līdz attīstījās kā sports un visbeidzot ieguva nacionālas tradīcijas raksturu.
Šodien novuss ir ne tikai izklaides aktivitāte, bet arī oficiāls sporta veids ar turnīriem, līgām un starptautiskām sacensībām. Spēle tiek iekļauta pasaules un Eiropas čempionātos, kuros piedalās ne tikai latvieši, bet arī spēlētāji no citām valstīm, tādējādi veicinot Latvijas popularitāti aiz mūsu valsts robežām. Novuss kļuvis par nozīmīgu, redzamu Latvijas sporta un kultūras sastāvdaļu, un ar savu atvērto, iekļaujošo raksturu simbolizē nacionālo vienotību.
TEHNOLOĢIJU UN GLOBALIZĀCIJAS IETEKME
Tehnoloģiju attīstība un globalizācija ir ievērojami ietekmējuši novusa popularitāti. Spēle ir atradusi savu vietu digitālajā vidē, kur tiek rīkoti tiešsaistes turnīri un izplatītas video pamācības, arī sociālie tīkli palīdz popularizēt šo sporta veidu. Elektroniskās novusa versijas un mobilās aplikācijas, nodrošinot jaunās paaudzes piekļuvi spēlei jebkurā laikā un vietā, ir palīdzējušas to apgūt un saglabājušas jauniešu interesi par šo spēli.
Ar tehnoloģiju palīdzību novuss tiek eksportēts arī uz citām valstīm, īpaši uz vietām, kuras apdzīvo latviešu diaspora. Tādā veidā ar šo unikālo Latvijas sporta veidu tiek iepazīstināti citu kultūru pārstāvji.
NOVUSS KĀ SOCIĀLĀS UN KULTŪRAS VIENOTĪBAS ELEMENTS
Novuss šodien nav tikai sporta veids, tā ir svarīga Latvijas kultūras identitātes sastāvdaļa. To spēlē ne tikai ģimenēs, bet arī skolu pulciņos, senioru klubos un pat sporta nometnēs – tas ir kļuvis par rīku sociālās integrācijas veicināšanai. Spēle apvieno dažādu paaudžu un kopienu cilvēkus, veidojot spēcīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni.
Novuss kļuvis arī par nozīmīgu sabiedrisko pasākumu sastāvdaļu. Novusa turnīri tiek rīkoti Latvijas simtgades pasākumos, pilsētu svētkos un diasporas salidojumos, kur spēlētāji no visas pasaules piedalās un dalās savās prasmēs.
MŪSDIENU IZAICINĀJUMI UN SAGLABĀŠANAS NOZĪME
Neskatoties uz novusa ievērojamo popularitāti, spēle saskaras ar izaicinājumiem. Konkurence ar digitālajiem sporta veidiem – e-sportiem un videospēlēm – bieži noved pie tā, ka jaunieši izvēlas citus izklaides veidus. Arī amatniecības tradīciju saglabāšana, īpaši kvalitatīvu novusa galdu un rīku ražošanas jomā, līdz ar to kļūst arvien sarežģītāka, – meistaru zināšanu nodošana jaunajām paaudzēm mazinās.
SECINĀJUMS
Novuss no vienkāršas krodziņu izklaides ir pārtapis par nozīmīgu Latvijas kultūras un sporta mantojuma daļu. Tā loma turpina augt, spēlei attīstoties par starptautisku sporta veidu, kas ne tikai saglabā vietējo tradīciju, bet arī vieno kopienas, veidojot jaunas sociālās saites un identitātes.
Meistari
• Guntars Brālītis – Latvijas novusa lielmeistars ar 35 čempiona tituliem komandu, pāru un individuālajās disciplīnās, spēlējis un uzvarējis vairāk nekā piecu gadu desmitu garumā.
Aktīvie meistari, kas sekmē novusa tradīcijas saglabāšanu šodien:
• Elmārs Zemrūķis– vairākkārtējs Latvijas čempions un treneris;
• Dace Balaka – vadošā sieviešu kategorijas spēlētāja un treneru meistarklašu vadītāja;
• Valdis Rubenis – starptautisku turnīru laureāts un jauniešu apmācību programmu veidotājs;
• Ainars Pēčs – novusa galdu meistars un aktīvs sacensību organizētājs.
Iestādes un institūcijas
1. Latvijas Novusa federācija (LNF) – galvenā institūcija, kas organizē nacionālos čempionātus, izstrādā noteikumus un veicina novusa attīstību valstī un pasaulē.
2. World Novuss Union World Novuss Union (Pasaules Novusa Savienība) – starptautiska organizācija, kas apvieno novusa klubus un spēlētājus no dažādām valstīm ar mērķi attīstīt, popularizēt un aizsargāt novusu kā kultūras un sporta mantojumu:
• Starptautiskā novusa federācija FINSO;
• Polijas Novusa Federācija;
• Igaunijas Novusa Federācija;
• Ukrainas Novusa Federācija;
• Vācijas Novusa Federācija;
• Lielbritānijas Novusa Federācija;
• Amerikas Novusa Federācija.
3. Latvijas Novusa federācijas biedru saraksts:
• Aizkraukles novada pašvaldība;
• Augšdaugavas novada pašvaldības centrālā administrācija;
• Babīte, Sporta klubs;
• Bauskas novada pašvaldība, Sporta nodaļa;
• Cēsu novusa klubs;
• Dienvidkurzemes novada pašvaldība;
• Dienvidkurzemes novada pašvaldība;
• Dobeles novada pašvaldība, Dobeles novada Sporta pārvalde;
• Dobeles novada pašvaldība, Dobeles novada Sporta pārvalde;
• Grieta 3, SIA;
• Impulss 84, biedrība;
• Jaunpils novusa klubs;
• Jelgavas novada novusa klubs;
• Jelgavas Novusa klubs;
• Jēkabpils novada pašvaldība, Jēkabpils sporta centrs;
• Kuldīgas novusa klubs;
• Ķekavas novada pašvaldība;
• Ķekavas novada pašvaldības sporta aģentūra;
• Liepājas novusa klubs;
• Limbažu novada pašvaldība;
• Madonas novada pašvaldība;
• Mālpils sporta klubs;
• Olaines novada pašvaldības iestāde, Olaines sporta centrs;
• Olimpiskais centrs Limbaži SIA;
• Poga EP SIA;
• Priekules Novusa klubs;
• Rēzeknes valstspilsētas dome, Sporta pārvalde;
• Rīgas Satiksme, SIA “Arodbiedrību koordinācijas centrs” novusa komandas;
• Rīgas Sociālā dienesta Dienas centrs “Rīdzene”;
• Rūjienas sporta klubs;
• Saldus, novusa klubs;
• SB Vilnis;
• SK Lauciene, biedrība;
• Smiltenes sporta centrs, biedrība;
• Sporta klubs Durbe;
• Studentu korporācijas Lettonia filistru palīdzības biedrība;
• Talsu novusa klubs;
• Tukuma novada pašvaldība, Kandavas un pagasta apvienība;
• Tukuma Novusa klubs;
• Ventspils novusa klubs;
• Ventspils KUAF komanda – rekordiste ar 15 Latvijas čempiona tituliem pēc kārtas;
• Vidzemes novusa klubs;
• Rūķi;
• Astii;
• Berģu snaiperi;
• TTNT;
• VPK Novusa klubs.
Nostiprināšana
Ienākusi Latvijā gandrīz pirms simts gadiem, šī unikālā spēle ir piedzīvojusi ievērojamu attīstību un pieaugošu interesi, kas sniedzas krietni pāri tās robežām. Padomju Savienības laikā novuss kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu daudzviet tās teritorijā. Popularitāte veicināja arī oficiālu struktūru izveidi — novusa federācijas tika dibinātas Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt Latvijā ilgus gadus darbojas Latvijas Novusa Federācija, kas ir galvenā organizācija visiem novusa spēlētājiem, mīļotājiem un atbalstītājiem visā pasaulē.
Ārpus Latvijas novusu īpaši sirsnīgi piekopa trimdas latvieši, kuri spēli uztvēra un sajuta kā ciešu saikni ar dzimteni un tās kultūru. Tas sekmēja vairāku novusa organizāciju izveidi Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, un pavisam nesen arī Kiprā.
Lai veicinātu novusa attīstību pasaules mērogā un celtu spēlētāju meistarības līmeni, tika nodibināta Starptautiskā novusa organizācija – FINSO (Federation of International Novus Organisations). Tā katru gadu organizē starptautiskus turnīrus gan Eiropā, gan ASV, pulcējot labākos novusa spēlētājus un šo tradicionālo latviešu sporta veidu popularizējot globālā līmenī.
Mūsdienu digitālajā laikmetā novuss ir veiksmīgi pārcēlies arī uz tiešsaistes vidi. Tā klātbūtne jūtama sociālajos medijos, piemēram, YouTube, Facebook un TikTok, kur tiek publicēti spēļu video, meistarklases un turnīru pārraides. Latvijā novusa notikumi regulāri tiek atspoguļoti televīzijas kanālā “Latvija 24”, kas vēl vairāk stiprina šī sporta veida prestižu un atpazīstamību sabiedrībā.
Novuss ir ne tikai aizraujoša spēle, bet arī daļa no latviskās identitātes, tā ir tradīcija, kura vieno paaudzes un tautas visā pasaulē.
Novuss ir vairāk nekā tikai spēle – tā ir sabiedrību vienojoša tradīcija. Tas sniedz iespēju dažāda vecuma cilvēkiem pavadīt laiku kopā, attīstīt domāšanu un spēju sadarboties. Novusa klubi un pasākumi palīdz cilvēkiem veidot draudzību, mazināt vientulību un uzturēt aktīvu dzīvesveidu. Īpaši nozīmīga ir novusa loma diasporas kopienās, kur tas kļūst par saikni ar Latviju, latviešu valodu un kultūru. Spēles vienkāršie noteikumi padara to pieejamu visiem – bērniem, senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Novuss iemāca disciplīnu, cieņu un pacietību. Tas kļuvis par kultūras tiltu, kas vieno un iedvesmo.
Latvijas Sporta pārvalde sniegusi nelielu atbalstu Novusa čempionātu organizēšanā, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru un resursus, lai šie pasākumi varētu notikt, veicinājusi spēles pieejamību un attīstību.
Vietējie Novusa klubi regulāri iesniedz pieteikumus pašvaldībām, lūdzot atbalstu telpu īrei, apkures tarifiem un citām praktiskām lietām, kas nepieciešamas sacensību un treniņu organizēšanai. Šāda atbalsta palīdzība veicina spēles izplatību.
Novusa spēles entuziasti ar savu neatlaidību un aizrautību turpina uzturēt šo sporta veidu dzīvu. Viņu ieguldījums ir būtiski svarīgs, lai spēle saglabātos un attīstītos kā latviešu tradicionālais sports.
Turpinājums/attīstība
Līdz 2026. gadam plānots īstenot vairākas aktivitātes novusa vēstures dokumentēšanā un pētniecībā. 2025. gada 2. pusgadā plānots uzsākt vēsturisko materiālu vākšanu – tās būs vecas fotogrāfijas, spēļu rezultāti, preses izgriezumi, kā arī intervijas ar pieredzējušiem spēlētājiem. Par šo darbu atbildīga biedrība “Novusa mantojums” sadarbībā ar reģionālajiem klubiem. Paralēli vākšanai tiks uzsākta arī digitalizācija – materiālu skenēšana, video apstrāde, un ievietošana datu glabātuvē. 2026. gadā paredzēta elektroniska arhīva izveide un izstāžu stenda izstrāde. Sadarbībā ar muzejiem plānota ceļojošā izstāde un izglītojoši materiāli skolām. Finansējuma avots: VKKF projekts, ziedojumi, pašvaldību līdzfinansējums. Tiek izskatīta arī iespēja pētniecības sadaļai piesaistīt ES fondu līdzekļus.
1. NOVUSA GALDU TEHNISKĀ ATTĪSTĪBA
Modernizēt novusa galdu ražošanu, izmantojot augstvērtīgus materiālus un jaunākos tehniskos risinājumus. Plānots gūt pieredzi no Indijas Carrom meistariem un izstrādāt vienotu, tautisku dizaina koncepciju, lai novuss kļūtu vizuāli pievilcīgāks un konkurētspējīgāks pasaulē.
2. MĀCĪBU MATERIĀLU IZVEIDE VIDEO FORMĀTĀ
Izveidot kvalitatīvus mācību video gan jaunpienācējiem, gan pieredzējušiem spēlētājiem, kas palīdzētu uzlabot prasmes un veicinātu novusa profesionalizāciju.
Latvijas Novusa federācija (LNF) ir centrālā institūcija, kas koordinē novusa attīstību Latvijā un pārstāv šo sporta veidu starptautiski. Virtuālajā vidē tā ir viena no redzamākajām organizācijām, kas regulāri publicē spēles noteikumus, sacensību kalendāru, rezultātus un meistarklases, kā arī vieno spēlētājus dažādos līmeņos.
Lai stiprinātu novusa kā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, tiks īstenotas šādas iniciatīvas:
• 5 gadu attīstības plāna īstenošana.
Plāns paredz četrus galvenos virzienus:
• Novusa galdu tehniskā attīstība un dizaina modernizācija;
• Starptautiskas tiešsaistes sporta platformas izveide;
• Digitālās televīzijas un tiešraižu attīstība;
• Mācību video materiālu izstrāde iesācējiem un profesionāļiem.
(Detalizēts plāna apraksts pievienots pielikumā).
SADARBĪBAS NODOMU PROTOKOLI
Sagatavoti Nodomu protokoli ar galvenajiem plānotajiem partneriem:
• Latvijas Novusa federācija (LNF);
• Massan.store (novusa galdu ražotājs);
• SIA “Baltijas Suvenīri” (suvenīru un mārketinga materiālu izstrāde);
• Sense Media (mācību un reklāmas video, tiešraides);
• Tournated (sporta platforma un reitingu sistēma).
PLAŠA KOPIENAS IESAISTE
• Regulāras darba grupu sanāksmes starp LNF, klubiem, biedrībām un tradīcijas nesējiem;
• Kopīgas komunikācijas platformas uzturēšana; LNF mājaslapas un sociālo tīklu izmantošana; kopīgi pasākumi reģionos un diasporas kopienās ārvalstīs.
NEATKARĪGĀS STARPTAUTISKĀS KOMISIJAS IZVEIDE
Komisija darbosies uz World Novuss Union (WNU) vai starptautisku klubu pārstāvniecības bāzes, ar mērķi nodrošināt spēlētāju tiesību aizsardzību, sacensību godīgumu un ētikas principu ievērošanu.
Esošie resursi un partneri, ar kuriem paredzēta papildus sadarbība:
• Institūcijas – Latvijas Sporta federāciju padome, pašvaldību sporta pārvaldes, muzeji;
• Biedrības un klubi – VPK Novusa klubs, Ventspils Novusa klubs, Talsu Novusa klubs, Kuldīgas Novusa klubs, Priekules Novusa klubs, Liepājas Novusa klubs;
• Meistari – vadošie spēlētāji, treneri un galdu meistari;
• Entuziasti – vietējie organizatori un atbalstītāji, kas ikdienā uztur un attīsta tradīciju.
Šī koordinētā pieeja nodrošinās to, ka novuss tiek ne tikai saglabāts kā sporta veids, bet attīstās kā plaši pieejama un vienojoša kultūras tradīcija Latvijā un pasaulē.
Galvenais pasākumu mērķis ir nodrošināt novusa kā Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīgu attīstību, saglabāšanu un popularizēšanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Plānoto iniciatīvu ietvaros paredzēts:
• Stiprināt tradīcijas saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, īpaši iesaistot bērnus, jauniešus un diasporas kopienas;
• Izveidot un uzturēt kvalitatīvu infrastruktūru – gan fizisku (moderni un vizuāli pievilcīgi galdi, aprīkojums), gan digitālu (starptautiska sacensību platforma, spēles arhīvs, video materiāli);
• Attīstīt mācību resursus visos spēlētāju līmeņos, lai veicinātu prasmju uzlabošanu un vienotu spēles izpratni visā pasaulē;
• Stiprināt starptautisko sadarbību ar organizācijām, ražotājiem un mediju partneriem, radot kopīgu platformu novusa popularizēšanai;
• Veicināt veselīgu dzīvesveidu un sociālo iekļaušanos, izmantojot novusu kā vienojošu spēku starp paaudzēm, reģioniem un tautām.
Tādējādi novuss kļūst ne tikai par sporta veidu, bet arī par kultūras, izglītības un kopienu saliedēšanas instrumentu, kas stiprina Latvijas atpazīstamību un kultūras identitāti pasaulē.
Apdraudējumi
Mūsdienu straujajā un digitalizētajā pasaulē tādas tradicionālās spēles, kā novuss, sastopas ar nopietniem izaicinājumiem – uzmanības mazināšanos, interešu maiņu un jaunās paaudzes attālināšanos no vēsturiskajām vērtībām. Novuss tomēr nav spēle vien – tas ir kultūras mantojums, kas palīdz stiprināt kopienas saites, veicina paaudžu dialogu un sniedz iespēju saglabāt unikālu latvisko identitāti.
Šī sporta veida saglabāšana ir būtiska ne tikai kultūras daudzveidības nodrošināšanai, bet arī sabiedrības saliedētībai. Novuss turpina vienot dažādus cilvēkus – bērnus, seniorus, profesionāļus un amatierus – kopīgā nodarbē, kas prasa gan fizisku precizitāti, gan emocionālu līdzsvaru. Tā pieejamība, vienkāršība un spēles gars padara to par neaizstājamu sabiedriskās dzīves sastāvdaļu īpaši laukos un diasporas kopienās.
Lai šo tradīciju saglabātu, ir svarīgi atbalstīt novusa klubus, popularizēt spēli skolās, rīkot turnīrus un iekļaut to kultūrizglītības programmās. Tikai apzinoties šī mantojuma vērtību un aktīvi to nododot nākamajām paaudzēm, varam nodrošināt un sagaidīt, ka novuss turpinās dzīvot arī nākotnē.
Pieteikuma iesniedzējs
Guntars Brālītis
Attēlu galerija
![result_Reha_Germany[1]](https://nematerialakultura.lv/wp-content/uploads/result_Reha_Germany1-scaled.jpg)
Video materiāli
Teksta materiāli
Publikācijas
https://www.ventspils.lv/ventspils-novusam-50-gadi/?utm_source=chatgpt.com
https://www.nepaliecviens.lv/lv/aktualitates/2221-novuss-2022-pilnveidot-saskarsmes-prasmes-un-speles-iemanas?utm_source=chatgpt.com
https://www.lapamuzejs.lv/aicinam-apskatit-menesa-prieksmetu-novusa-turniru-balvu/
Publikācija Latvieši.com Jauns rekords Apvienotās Karalistes novusā Lielbritānija 10. mar. 2025 02.48 https://www.latviesi.com/organizaciju-jaunumi/jauns-rekords-apvienotas-karalistes-novusa
Tīmekļa vietnes
Novusa turnīri - Saikne, kur apkopojas visi turnīri, sacensības tuvākā, tālākā nākotnē/
Latvijas Novusa Federācija - Sniedz informāciju par kalendārā iekļautiem pasākumiem visa gada garumā!
Ventspils Novusa klubs - Ventspils novusa klubs, kurš nesen nosviunēja 50 gadu jubileju un klubs ar visbāgātāko trofeju klāstu Latvijā.
VPK (Vecais Peteris Krodziņš) - VPK ir vadošais novusa klubs Rīgā. Spēles popularitātes dēļ, tika atrastas plašākas telpas tieši šim sporta veidam. Šobrīd turnīri notiek Viskaļu ielā 36, Rīgā. VPK novusa klubs pateicoties Igoram Bondaram un čakliem entuziastiem attīstījās līdz lielākajam un zināmākajam novusa klubam Latvijā un arī pasaulē. Šobrīd novusa spēles var skatīties TV 4 (sportacentrs.com) kā arī visos populārākajos soc. tīklos un YouTube.
World Novuss Union - Starptautiska organizācija, kura apvieno pasaules labākos spēlētājus. Organizācijai ir radoša pieeja nestandarta situācijās, turnīros pielieto nelielas izmaiņas LNF novusa noteikumos, kuri padara spēli daudz airaujošāku tieši spēcīgu spēlētāju vidē. Iestājas par taisnīgu novusu, kā spēli.
Amerikas novusa Federācija - Sniedz informāciju par visiem notikumiem novusa dzīvē ASV.
Novuss Anglijā - Grupas mērķis ir apkopot visus Lielbritānijas novusa klubu tikšanās un pasākumus vienkopus.
Vaidavas novusa klubs - Viens no labākajiem klubiem Latvijā, pateicoties galdu ražotnei, kas arī atrodas Vaidavā.