Pirtī iešana ir ģimeniska tradīcija – daudziem Latvijā ir sava pirtiņa, kas parasti tiek iekurināta nedēļas nogalēs. Latvijā pirts tradīcija...
Talkas darbu, kura veikšanai kopā sanāk kaimiņi, radi un draugi, latvieši sauc par talku. Šāda savstarpējās palīdzības prakse pazīstama daudzās...
Kaut arī Nautrānu vārds tā dažādajos variantos pazīstams jau vairāk nekā 400 gadu, nevienā kartē apdzīvotu vietu ar šādu nosaukumu...
Nēģu zvejniekus vieno apziņa, ka nēģu zvejā joprojām tiek izmantota “vecvecā metode”, kas mantota no senčiem un kurā nekas no...
Novuss ir vairāk nekā tikai spēle – tā ir sabiedrību vienojoša tradīcija. Tas sniedz iespēju dažāda vecuma cilvēkiem pavadīt laiku...
Instrumenta nosaukums sākotnēji aizgūts no krievu valodas jau 19. gadsimtā. Tas cēlies no krievu гармоника (garmonika), kam pamatā no grieķu...
Zvejas tīklu darināšanas amatu prasmes ir uzskatāmas par kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes pamatu, jo vairāku gadsimtu garumā nodarbošanās ar...
Tradicionālo jostveida audumu darinātāju kopienu veido cilvēki, kuri darina jostveida audumus, nelietojot stelles, un ir apguvuši šīs prasmes gan no...
Piebalgas kultūrtelpu veido nepilni seši tūkstoši iedzīvotāju. Piebaldzēniem ir izteikta piederības sajūta vietai un telpai, kurā dzīvo un kuru pārstāv....
Savu nosaukumu celu jostiņas (celu jostas, celaines, celu apauds, celu jūstine) ieguvušas no celu galdiņiem – dēlīšiem, kuros ievērtie velku...
Sēņošana tradicionāli ietver savvaļas sēņu vākšanu, kas parasti notiek mežā, kā arī ievākto sēņu tālāku apstrādi un gatavošanu tūlītējai lietošanai...
Bārtas kultūrtelpa ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta Lejaskurzemē, kur tiek saglabātas un dzīvas uzturētas tradīcijas. Bārtas kultūrtelpu veido iedzīvotāju kopiena, kura...
