Nozīme kopienas dzīvē

Rakstainā audu ripsa tehnikā darinātajiem audumiem ir plašs pielietojums, tos var izmantot gan telpu rotāšanai, piemēram, sienas segas, grīdsegas, mēbeļdrānas, aizkari, sedziņas, gan arī – kā apģērbu audumu. Svarīgākais, ka, veidojot dekoratīvas, mūsdienu prasībām piemērotas tekstilijas, tiek izmantotas senās jostu rotāšanas tradīcijas un kompozīcija. Jostiņsegas atspoguļo latviešu tautai raksturīgo un daudzu gadsimtu garumā veidoto skaistuma izpratni apvienojumā ar tehnisko meistarību. Atkarībā no audēja krāsu izjūtas, aušanas pieredzes un pacietības, darinājums iegūst lielu ģeometrisko un kolorītu ornamentālo daudzveidību.
Pateicoties publikācijai žurnālā "Sieviete" (1994. g. februāris, autore V. Steģe) un lietišķās mākslas studiju vadītāju apmācībai Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (turpmāk LNKC), jostiņsegu aušanas prasmes bija apguvušas daudzas audējas Latvijā, taču intensīva šo dekoratīvo segu darināšana notika TLMS “Krimulda” un TLMS “Sigulda”. Aptaujājot aušanas kolektīvu vadītājus, noskaidrots, ka jostiņsegu aušanas pratēju Latvijā ir atlicis maz, pārsvarā tie ir vecākās paaudzes pārstāvji, galvenokārt Siguldas novadā. Tāpēc šobrīd jostiņsegas netiek aktīvi darinātas. Tomēr jaunajai audēju paaudzei ir interese par jostiņsegu aušanas procesu, vēlme to apgūt, tādā veidā uzsverot latviskā ornamenta mūsdienīgumu, lai nezaudētu latviešu tautas nemateriālo mantojumu un identitātes kodu.
Lai jostiņsegas saglabātu kā unikālu vērtību nākamajām paaudzēm, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir iegādājies divas TLMS “Krimulda” meistaru jostiņsegas (autores – Līga Sausiņa un Laila Šteinberga), bet Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vienu (autore Laila Šteinberga). Daudzas Siguldas novada meistaru darinātās jostiņsegas kā latviešu tautas mākslas izcilības paraugi ir saglabātas privātajās kolekcijās gan Latvijā, gan arī aiz tās robežām.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

20. gs. pirmajā pusē jostiņsegu darināšanai izmantotas sarežģītas aušanas tehnikas, proti, raksta ielasīšana ar skalu palīdzību, iekārtojums dubultnītīs, lietota velkamā ierīce vai Viļumsona stelles ar daudzām (10–16 un vairāk) nīšu kārtām, kas bija darbietilpīgi. Savstarpējā konkurence motivēja audējas meklēt jaunas iespējas, lai radītu arvien krāšņākus audumus, bet ar vienkāršākām metodēm, turklāt lauku saimniecību īpašumā vairumā bija stelles, kuras tehniski varēja aprīkot ar 2–4–8 nīšu kārtām. Tika meklēti jauni risinājumi, lai šo procesu vienkāršotu, vienlaikus saglabājot ornamentālo daudzveidību.
Aušanas procesa tehniskā vienkāršošana notika, pielietojot rakstainā audu ripsa tehniku 8 nīšu kārtās. Šī metode ir analoga pazīstamajam "rožceliņam" ar 4 nīšu kārtu iekārtojumu un atvērto smailo nītījumu. Dubultojot nīšu kārtu skaitu līdz 8 un izmainot paminu sējumu, prasmīgas raksta daļu kombinācijas rezultātā rodas paplašinātas iespējas rakstu un ornamentu dažādībai.
Rakstainais audu ripss ir bieži lietota aušanas tehnika šķērssvītrotu segu aušanai, kur vienlīdz labi izmantojamas auduma abas puses. Tām raksturīga nedaudz rievota virsma ar sablīvētiem audu diegiem, bet sējumu pastiprina ar tā paša sējuma pretējām daļām. Audu blīvums ir liels, velku diegus šai audumā neredz, un rakstu veido atšķirīgās krāsās ieaustie audu pavedieni. Rakstainiem audu ripsiem pavedienus ņem vismaz divās krāsās, vienu – virspusei, otru – apakšpuse. Tāpēc abām pusēm ir vienāds raksts, tikai krāsas pretējas, kas atbilst Aulejas tipa jostu aušanas principam.
Jostiņsegu aušana iedalās vismaz trīs vienlīdz svarīgos posmos.
1. Auduma pamatnes tehniskā iekārtošana stellēs, kur velkiem lieto kokvilnas diegus, bet audiem – vilnas dziju.
2. Ornamentālo joslu kombinēšana un raksta radoša atvasināšana, izmantojot sējuma pamatrakstu. Atkarībā no tā, kādā kārtībā izmin paminas, iespējams radīt dažāda platuma un konfigurācijas ornamentālas joslas.
3. Pirms uzsāk aušanu, tiek radīts darba kolorītais risinājums jeb krāsu skice. Atbilstoši tam vilnas dziju krāso dažādos toņos, izmantojot augu vai ķīmiskās krāsvielas. Plānojot kolorīto skici jostiņsegām, bieži tiek lietota Vidzemes svītroto jeb šatiersegu kompozīcija, kur krāsu toņi kārtojas smalkās pārejās no gaišāka uz tumšāku vai otrādi, veidojot raportus jeb raksta daļas, kas simetriski atkārtojas. Biežākie krāsu kompozīcijas ierosmes avoti ir Latvijas ainava: zilās debesis, upes un ezeri, kur straumes un viļņi glaužas gar pelēkiem akmeņiem, brūnais smilšakmens, liepu un ozolu zaļums, kas spoguļojas Gaujas ūdeņos, baltie ievu ziedi Siguldā utt.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Aušana šobrīd Latvijā notiek gan individuāli, gan kolektīvos. Ir atsevišķi meistari, kas iekārtojuši amatniecības darbnīcas un profesionāli strādā, realizējot savus izstrādājumus tirgū. Taču biežāk tiek austs lietišķās mākslas studijās vai pulciņos profesionāli izglītotu aušanas jomas speciālistu vadībā, aušanas interesentiem darbojoties kopā hobija līmenī. Galvenā priekšrocība kolektīvai darbībai ir kompetenta skolotāja klātbūtne, kas palīdz risināt tehniska vai mākslinieciska rakstura problēmas, ja tādas rodas, tādējādi veicinot dalībnieku iespēju pieredzes apmaiņas ceļā vienlaikus uzkrāt teorētiskās zināšanas un apgūt un nostiprināt praktiskās iemaņas. Pašlaik aušanas prasmju apgūšana Latvijā notiek 67 studijās, kuras apvieno LNKC.
Jostiņsegu darināšanas prasmju apzināšanai, izpētei, saglabāšanai, kā arī jaunās paaudzes ieinteresēšanai par latviešu ornamentu un tautas mākslu nepieciešams:
• praktiski apmācīt interesentus,
• organizēt izstādes,
• popularizēt sabiedrībā šī izstrādājuma unikalitāti un aušanas metodiku.
Lai apkopotu TLMS “Krimulda” un TLMS “Sigulda” meistaru privātajās kolekcijās saglabātās jostiņsegas, Siguldas Jaunajā pilī 2022. gadā no 16. marta līdz 18. aprīlim tika organizēta izstāde “No pūra lādes. Jostiņsegas” ar turpinājumu Krimuldas tautas namā (22.04.–23.05.2022.). Skatītāju vērtējumam tika piedāvātas 17 segas. Izstādes apmeklēja vairāk nekā tūkstotis skatītāju.

Lasīt vēl

Vēsture

Viens no senākajiem tekstiliju veidiem – austas jostas un prievītes bija neatņemama un bieži arī viena no greznākajām latviešu apģērba sastāvdaļām, kuru nozīme mainījusies vien pēdējo gadsimtu laikā. Pirmās jostiņsegas tika darinātas 19. gs., sašujot kopā daudzas jostas un prievītes. Tās ātri ieguva lietotāju atzinīgu novērtējumu. Bet sarežģītā darināšanas tehnika rosināja audējas meklēt citus veidus, kā vienkāršāk sasniegt rezultātu.
Ideja par jostiņsegu aušanu rakstaina audu ripsa tehnikā TLMS "Krimulda" radās 20. gs. 80. gados, kad studijas dalībniece Māra Polāne parādīja mantojumu no savas māmuļas Ellas Enoks – ar ornamentu joslām rotātu austu dekoratīvu segu (skat. attēlos), ko ģimenē lietoja kā klavieru pārsegu. Ella Enoks šo segu bija noaudusi kā meistarstiķi jeb pārbaudījumu gala darbu, absolvējot Kaucmindes Mājturības semināru (1932. g.). Segu var uzskatīt par ģimenes relikviju, kas pavadījusi Ellu visu izsūtījuma laiku tālajā Sibīrijā un veiksmīgi atgriezusies Latvijā. Varbūt, ka tieši šī sega un raksti saglabāja Ellas saikni ar dzimteni, sildīja meitenes sirdi Sibīrijas aukstumā, palīdzēja izturēt smagos izsūtījuma pārbaudījumus un mudināja atgriezties mājās.
Māras vēlme bija turpināt mātes iesākto un mudināt citas audējas noaust ko līdzīgu. Pēc pamatīgas auduma izpētes TLMS "Krimulda" vadītāja Vija Ābele kopā ar Tautas daiļamata meistari Veltu Steģi atrisināja auduma tehnisko rakstu, un aušanas process varēja sākties.
Māras noaustā sega bija tik unikāla, ka arī citas studijas dalībnieces ar sajūsmu metās jaunajā izaicinājumā. Atšķirībā no agrāk darinātajām jostu segām, Krimuldas audējas, izmantojot smalkās krāsu pārejās tonētas dzijas pavedienus, jostas un prievītes kombinēja saistītā, savstarpēji saskaņotā krāsu ritmā, iegūstot vienotu kompozīciju.

Jostiņsegu aušanas uzplaukums un noriets lielā mērā saistāms ar politekonomiskajām norisēm Latvijā.
Sākot ar 20. gs. pirmo pusi, austās jostas pārsvarā tika izmantotas dekoratīviem nolūkiem, sašujot kopā un darinot segas (Aina Alsupe. “Audēji Vidzemē”. Rīga: Zinātne, 1982)
20. gs. 20. un 30. gados, Latvijas pirmās neatkarības laikā, bija īpaša vēlme tautas mākslā demonstrēt piederības sajūtu savai etniskajai grupai. Tas veicināja valdošā nacionālā romantisma izpausmju saistību ar tautas senatnes izpēti, etnogrāfiju, latviešu ornamentu. Ievērojamākie latviešu ornamenta pētnieki šai laikā bija mākslinieki Jēkabs Bīne un Ernests Brastiņš. Grāmatā “Latviešu ornamentika” (Rīga: Vālodze, 1923) Ernests Brastiņš aicina apzināties latvisko ornamentu kā pagātnes etnogrāfisko mantojumu.

80. gados, padomju okupācijas beigu posmā, latviešu etnogrāfijas un ornamenta attēlojums tautas mākslā bija sava veida etniskās identitātes apliecinājums un klusējošs protests pret valdošās politikas absurdajiem aizliegumiem un padomju propagandu. Apskatā “Tautas lietišķā māksla Padomju Latvijā 1970–1985” (A. Alsupe, A. Kargane, Rīga: Zinātne, 1988) teikts: ”Ļoti iecienītas ir tradicionālās jostu segas. Vēl 20. gs. pirmajā pusē tās darināja dažādi kontrastaini rakstotas, bet mūsu dienās audējas izstrādājumu cenšas ieturēt vienā krāsu tonalitātē, veido sīkrakstainas un izvēlas tādus rakstu motīvus, kas pakļaujas vienotākam ritmam. Tādēļ tagadējās jostu segas izskatās trauslākas, vienmuļākas, vairāk piemērotākas nelielām telpām”.
Savukārt 20. gs. 90. gadi saistījās ar nacionālo atmodu, Latvijas neatkarības atjaunošanu, sabiedrības sajūsmu par to. Tas modināja cilvēkos dziļāku izpratni par latviešu etnogrāfiju un ornamentālo rakstu kā tautas identitātes vērtību. Šajā laikā arī jostiņsegas gūst augstāko sabiedrības novērtējumu. 1993. gadā XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un XI Deju svētku lietišķās mākslas izstādē TLMS „Krimulda” audēju austās jostiņsegas iegūst mākslinieku brāļu Ernesta un Arvīda Brastiņu piemiņas medaļu
Jaunā tūkstošgade atvēra priekškaru Eiropas un pasaules tautu kultūras izzināšanai, kas kopienas dzīves uzskatos ienesa izmaiņas. Vadošo lomu ieņēma komercializācija, modē ienāca multikulturālais stils, minimālisms, sākās etno stila noliegums, kas veicināja jostiņsegu aušanas norietu.
Šodien saistībā ar pašreizējiem ģeopolitiskajiem notikumiem ir vērojama atjaunota interese par latvisko identitāti un kultūru. Anete Karlsone grāmatā "Rakstainās jostas: kopīgais kultūrslānis" (Rīga: LNKC, 2018) aktualizē jostu aušanas iespējas un uzsver: "Jostu aušana mūsdienās ir ne tikai tautastērpam piederīgu priekšmetu gatavošana. Kopš latviešu etnogrāfiskā mantojuma apzināšanas un plašas popularizēšanas 20. gs. 20., 30. gados tās kļuvušas par nozīmīgu kultūras mantojuma ornamentālās bagātības atspulgu.” Tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi saglabāt ne vien jostu, bet arī jostu segu aušanas prasmes kā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību.

Lasīt vēl

Meistari

Meistares, jostiņsegu rakstotā audu ripsa tehnikā ar 8 nīšu kārtām pratējas: Laila Šteinberga, Dzintra Ginta, Guna Zandberga, Vija Kosarenoka, Eneri Akmentiņa, Ludmila Ustinova, Marija Liniņa (TLMS "Krimulda") un Anita Pildegoviča, Rasma Rubene, Irēna Balode, Astrīda Freimane, Anda Kalanepa (TLMS "Sigulda").

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Siguldas novada pašvaldība,
TLMS "Krimulda",
TLMS "Sigulda",
NVO "9Arodi"

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Lai saglabātu un popularizētu jostiņsegu aušanas prasmes, veiktas vairākas nozīmīgas aktivitātes.
1. Organizēti semināri un apmācības:
• 1993. gadā notika tautas lietišķas mākslas aušanas studiju vadītāju apmācība jostiņsegu aušanā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Vijas Ābeles vadībā;
• 2022. gadā no 8. līdz 10. aprīlim LNKC organizētajā pasākumā “Satiec savu meistaru!” TLMS “Krimulda” un TLMS “Sigulda” meistaru vadībā notika jostiņsegu aušanas apmācība.
2. Publikācijas presē, medijos:
• Steģe, V. Jostiņsegas, Sieviete, 1994, Nr. 2;
• Deksne, D. Pārmantotais skaistums, Praktiskais Latvietis, 2009, Nr. 23;
• Deksne, D. Jostiņsegas, Praktiskie Rokdarbi, 2021, Nr. 6;
• Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei. Rīga: Sana Solaris, 2018, 574 lpp. (publicētas vairākas Latvijas daiļamatnieku darinātās jostiņsegas rakstainā audu ripsa tehnikā).
3. Segas eksponētas dažādās izstādēs:
• 1990. gads – XX Vispārējo latviešu Dziesmu un X Deju svētku izstāde;
• 1993. gads – XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un XI Deju svētku izstāde;
• 1994. gads – Rīgas pilsētas izstāde;
• 2002. gads – TLMS "Krimulda" izstāde Krimuldas pagasta tautas namā;
• 2003. gads – XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku izstāde;
• 2008. gads – XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku izstāde;
• 2009. gads – TLMS "Krimulda" izstāde Krimuldas pagasta tautas namā;
• 2009. gads – izstāde "Jostas, jostiņas, josliņas" Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā;
• 2016. gads – "Latvijas novadu segas" republikas mēroga izstāde Kuldīgā;
• 2022. gada aprīlis – izstāde "No pūra lādes. Jostiņsegas" Siguldas Jaunajā pilī;
• 2022. gads maijs – izstāde "No pūra lādes. Jostiņsegas" Krimuldas tautas namā.
Vidzemes reģionā (ar TLMS "Krimulda" iniciatīvu) ir apzināti interesenti, kas turpmākajos gados vēlētos apgūt jostiņsegu aušanas prasmes, pakāpeniski iesaistot apmācības procesā arī citas TLMS un aušanas meistarus.

Labākais veids, kā periodiski demonstrēt daiļamatnieku veikumu un ieinteresēt sabiedrību, ir izstāžu rīkošana. Minētās izstādes plaši apmeklēja gan Latvijas, gan arī ārvalstu skatītāji, un, nenoliedzami, izskanēja cieņas un apbrīnas pilns vērtējums par mūsu meistaru sasniegumu. Bieži pēc izstādēm TLMS pieteicās jauni dalībnieki, kas vēlējās apgūt aušanas prasmes un zināšanas par tautas mākslu, kā arī interesenti, kas vēlējās iegādāties savā īpašumā unikālās segas. Pateicoties publicētajai jostiņsegu aušanas metodikai vietējās preses izdevumos, informāciju ieguva audēji, kuri paši izmēģināja šo procesu. 1993. gadā TLMS "Krimulda" kolektīvs, pateicoties krāšņajām jostiņsegām, XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un XI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādē ieguva augstu novērtējumu – mākslinieku brāļu Ernesta un Arvīda Brastiņu piemiņas medaļu.

Vislielāko atbalstu un palīdzību jostiņsegu aušanas prasmju attīstīšanā un saglabāšanā ir ieguldījusi valsts: Latvijas Nacionālās kultūras centrs, koordinējot aušanas pulciņu un tautas lietišķās mākslas kolektīvu darbību, organizējot dažādas tekstilizstādes un daļēji finansējot (tiek piešķirta mērķdotācija, lai motivētu māksliniecisko kolektīvu vadītājus) TLMS vadītāju darbību, kā arī Siguldas pašvaldība, kas finansiāli atbalsta TLMS "Krimulda", TLMS "Sigulda", TLMS "Vīgrieze", TLMS "Urga" darbību, nodrošinot telpas, nepieciešamās tehnoloģijas un kompetentu skolotāju piesaisti. 2022. gadā no 16. marta līdz 22. maijam Siguldas novada kultūras centrs Siguldas Jaunajā pilī un no 18. aprīļa līdz 22. maijam Krimuldas tautas namā organizēja Jostiņsegu izstādi "No pūra lādes. Jostiņsegas", kur tika eksponētas 17 privātās kolekcijās saglabātās jostiņsegas. Īpaši svarīga ir arī mediju iesaiste, proti, "Praktiskie Rokdarbi" 2021. gada 6. numurā publicēja jostiņsegu aušanas metodiku, kas rosināja interesi par šīs aušanas tehnikas izmantošanu.
Par plānoto jostiņsegu aušanas prasmju attīstību turpmākajos piecos gados skatieties pielikumos.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

TLMS "Krimulda" dalībnieces sadarbībā ar aušanas meistarēm no citām Vidzemes (NVO "9Arodi") un Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijām veiks izpēti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kā arī citu Latvijas pilsētu vēstures un lietišķās mākslas muzeju fondos, ar mērķi noskaidrot jostiņsegu attīstības vēsturi, alternatīvas aušanas metodes un tradīcijas Latvijā un ārpus tās robežām, rezultātus dokumentējot un izveidojot metodisku materiālu.

Lai saglabātu, aizsargātu, pārmantotu un popularizētu jostiņsegu aušanas prasmes, tiks veikti pasākumi četros galvenos virzienos.
1. Aušanas studiju dalībnieku apmācība meistarklasēs.
TLMS "Krimulda" dalībnieces interesentiem regulāri organizēs meistarklases un seminārus ar mērķi piesaistīt jaunus audējus. Līdz šim interesi par jostiņsegu aušanu ir izrādījušas audējas no 11 studijām Vidzemē, taču to apzināšana turpinās. Tautas lietišķās mākslas studijās notiek paaudžu maiņa, un jaunajiem dalībniekiem īpaši svarīgi apgūt zināšanas par etnogrāfisko ornamentu un iespējām to integrēt audumā.
2. Apmācību darba vērtējums.
TLMS "Krimulda" dalībnieces kopā ar Siguldas pašvaldību un pārējām studijām (sadarbībā ar LNKC) 2027. gadā plāno jostiņsegu izstādi, kurā savus darbus prezentēs apmācītie audēji.
3. Sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, audzināšana saskaņā ar latviešu tautas mākslas vērtībām, palīdzot izprast etnogrāfisko ornamentu un latviskos krāsu salikumus.
TLMS "Krimulda" audējas ikgadējā pasākuma "Satiec savu meistaru!" ietvaros prezentēs rakstainā audu ripsa tehnikas pielietošanu austu izstrādājumu darināšanā.
TLMS "Krimulda" dalībnieces kopā ar Siguldas novada pašvaldību pirmsskolas mācību iestādēm un mākslas skolu audzēkņiem sniegs informāciju par latviešu tautas etnogrāfisko ornamentu, tā pielietošanu sadzīvē.
4. Latviskā ornamenta kā latviešu identitātes koda popularizēšana Siguldas novadā, sadarbībā ar Siguldas novada Tūrisma informācijas centru un pašvaldības atbalstu plānots veidot īpašu suvenīru līniju, veltītu jostiņsegu, jostu un latviskā ornamenta tematikai.

Iepriekšminēto pasākumu mērķi ir:
• veicināt jostiņsegu aušanas pratēju skaita palielināšanu;
• latviešu tautas etnogrāfiskā ornamenta popularizēšanu Latvijā un aiz tās robežām;
• audzināt jauniešos cieņu un izpratni par latviešu kultūras vērtībām;
• aktualizēt sabiedrībā mūsdienu etnisko un nacionālo pašapziņu kā atbildi uz globalizācijas izaicinājumiem.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Jostiņsegu aušanai Latvijā ir vairāki apdraudējumi.
1. Aušanas meistaru trūkums. Aušanas meistaru vidū vērojama izteikta novecošanās, ir maz jauniešu, kuri interesējas par šo prasmju apguvi. Globalizācija, digitalizācija un komercializācija ir mainījušas sabiedrības vērtības, dzīvesstilu un prioritātes. Tā rezultātā, lai nodrošinātu stabilus ienākumus ar lielākām peļņas iespējām, profesionālajā jomā jaunieši izvēlas rentablas nozares. Savukārt brīvā laika pavadīšanai šobrīd ir plašas alternatīvas iespējas, līdz ar to samazinās tautas mākslas entuziastu skaits.
2. Izstrādājuma dārdzība:
• dārgas aužamās stelles ar 8 nīšu kārtām un aprīkojumu procesa nodrošināšanai;
• dārgs materiāls – nepieciešami kokvilnas diegi velkiem un dažādās krāsās tonēta vilnas dzija audiem (summa vienas jostiņsegas materiālu iegādei var svārstīties no 50 līdz 100 eur);
• aušanai patērētais laiks – šīs segas ir ekskluzīvas, parasti tiek darinātas vienā eksemplārā, darbs var ilgt no divām nedēļām līdz pat mēnesim.
3. Zems pieprasījums tirgū. Tas skaidrojams ar sabiedrībā šobrīd aktuālo patēriņa kultūru, kad pircēji izvēlas lētākas, biežāk maināmas, masveidā ražotas preces, kas savukārt veido mazāku pieprasījumu un samazina noietu rokdarbu tirgū. Palielinot jostiņsegu piedāvājumu un popularizējot tās kā Siguldas novada, Vidzemei raksturīgu mantojuma vērtību, ir cerība mainīt jostiņsegu atpazīstamību un līdz ar to pieprasījumu.

Lasīt vēl

Publikācijas

Deksne, D. (2021, Nr. 6, lpp. 6,7) Jostiņsegas, "Praktiskie Rokdarbi"

Steģe, V. (1994, Nr. 2, pielikums) Jostiņsegas, "Sieviete"

Deksne, D. (2009, Nr. 23) Pārmantotais skaistums, "Praktiskais Latvietis"

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

“Satiec savu meistaru!” aicina apgūt aušanas prasmes; līdz 17. aprīlim skatāma jostiņsegu izstāde - Intervija ar izstādes "No pūra lādes. Jostiņsegas" Siguldas Jaunajā pilī (16.03.–18.04.2022.) rīkotājiem no Siguldas Kultūras centra – Lailu Šteinbergu un Līgu Sausiņu

Lasīt vēl