Autors:
Tatjana Steklova
Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju
Paražas, rituāli, svētki
Spēles/performatīvās mākslas
Nosaukums
Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls (2019)
Педедзская свадьба по старинному.
Ģeogrāfija
Alūksnes novada Pededzes pagasts. Aprakstītā rituāla lokālie varianti fiksēti Alūksnes novadā (Pededzes pagastā) – vēl nesen kāzu rituāls bija izplatīts visā pagasta teritorijā, to pazina gandrīz visi. Balvu novadā (Balvu pagastā), Viļakas novadā (Viļakā, Šķilbēnu pagastā), Baltinavas novadā (Baltinavas pagastā), Kārsavas novadā (Goliševas pagastā, Mērdzenes pagastā), Ludzas novadā (Pildas pagastā) – elements bija izplatīts tikai atsevišķās vietās, jo šajos rajonos ir maz pareizticīgo un krievu tautības iedzīvotāju.
Minēto pagastu iedzīvotāji, kuri pārstāv īpašu subetnisku grupu, ko apvieno:
1. Vietējā izloksne, kas atšķiras no izloksnēm, kurās runā citas grupas (piemēram, tuvumā aiz robežas dzīvojošie Krievijas iedzīvotāji), ar to, ka tās leksikā ir vārdi, kuri radušies, burtiski tulkojot no latviešu valodas, piemēram, "žuravina" (журавина) – "kļukva"(kлюква): dzērvene, "razoraļi" (разорали) – "raspohaļi" (распохали): uzara, "burki" (бурки) – "banki" (банки): burkas, "barkan" (баркан) – "morkovj" (морковь): burkāns.
Vairākas desmitgades ilgās vēsturiskās, saimnieciskās un kultūras izmaiņas kopienas dzīvē valodu neattīstīja un neizmainīja. Piemēram, vēl aizvien tiek lietoti vārdi: "korņevatka" (корневатка) – koka lūku grozs, "drjanki" (дянки) – dūraiņi, "abrjažatsja" (абряжатся) – apkopt lopus, "tina" (тина) – kartupeļu laksti, "srjašitsja" (сряшиться) – neveikli pakrist utt.
2. Īpaša identitātes sajūta, kas atspoguļojas kultūras faktos, tradīcijās, svētkos, rituālos, dziesmās, dejās un cita veida folklorā.
3. Piederība pareizticīgajai baznīcai, kas atspoguļojas gan vietējā sadzīvē, gan folkloras tekstos.
Nozīme kopienas dzīvē
Pededzē pareizticībā vēsturiski bijuši ne tikai krievi un setu etniskās grupas pārstāvji, bet arī ievērojams latviešu ģimeņu skaits. Tā radies spilgts, savdabīgs kāzu rituāls un to pavadošās darbības, kas ir raksturīgas tikai Pededzes apvidum.
Mūsdienās Pededzes pagasta kāzu rituāls šķiet interesants ne tikai pagasta iedzīvotājiem, bet arī tiem, kuri Pededzē dzīvojuši agrāk, visiem, kuri kaut reizi ir piedalījušies tādās kāzās.
Daļēji kāzu tradīcijas zina daudzi Pededzes iedzīvotāji, un arī mūsdienu kāzās tiek izmantoti tradicionālo, senatnīgo Pededzes kāzu elementi.
Aktivitātes/darbības
Līdz pat mūsdienām bieži tiek izmantota bildināšana - "svatovstvo" (сватовствo), noruna - "sgovor" (сговор) un topošo radinieku ciemošanās - "smotrini"(смотрины) – viss kopā “dimņičaņje" (дымничанье). Gandrīz obligāta mūsdienās ir laulāšanās ceremonija un pat līgavas pūrs.
Daudzās mūsdienu kāzās tiek izmatoti tradicionālie kāzu personāži: kāzu vadītāji – līgavas un līgavaiņa “družkas”, “līgavaiņa brāļi”, “draudzenes” vai “līgavas māsas”.
“Družkas”, “brāļi” un kāzu vadītāji, ja tādi ir, tiek saposti ar krustā sasietiem kāzu dvieļiem un jostām.
Reizēm tiek izmantoti atsevišķi “družkas” teicieni. Bieži līgavai un līgavainim savu svētību dod vecāki (наделяют и благославляют) – skaitot lūgšanu, virs jaunā pāra galvām tiek apļota maize un ikona. Bieži līgavu izpērk no “līgavas māsām”. Tāpat kā senos laikos, jaunlaulātos uzved uz paklāja, pie galda viņi sēž uz spilveniem.
“Kāzu vilciens” tagad ir nevis pajūgu virkne, bet automašīnu rinda. Kāzinieku kortežs pēc senas tradīcijas nekad nebrauc pa vienu un to pašu ceļu (piemēram, uz baznīcu vai dzimtsarakstu nodaļu pa vienu ceļu, bet atpakaļ – pa citu, noteikti pārbraucot pāri vienam tiltam).
Bieži tiek izmantotas kāzu rituāla detaļas, kas saistītas ar “kāzu vilciena” ceļa aizšķērsošanu un izpirkuma pieprasīšanu.
Sagaidot līgavaini un līgavu pēc laulāšanās ceremonijas, ciema iedzīvotāji jau iepriekš izgatavo, izpušķo un pie līgavaiņa mājas izveido vārtus, bet ceļu uz vārtiem aizšķērso ar soliņu. Jauno pāri apsēdina uz soliņa un ceļ augšā, saucot "urā!”. Līgavaiņa vecāki jaunlaulātos sagaida ar sālsmaizi izstieptās rokās, notiek līgavas apklāšana un atsegšana līgavaiņa mājā, un vīramāte noņem plīvuru. Ja tas ir iespējams, jaunie pie galda nokļūst, ejot pa soliem un krēsliem.
Bieži tiek izmantoti līgavas “zagšanas” rituāli, nozagtās līgavas izpirkšana, attīrīšanas rituāls pirtī otrajā kāzu dienā un, protams, līgavas dāvanas jaunajiem radiem.
Pārmantošana un tālāknodošana
Lai arī ne vienmēr tiek ievērota tradicionālā darbību secība, daudzu seno rituālu izmantošana mūsdienu kāzās ir saglabājusies.
Vēl nesen uz daudzām kāzām tika aicinātas dziedātājas "pesnohorki" (песнохорки), kuras zināja tradīcijas un prata dziedāt kāzu dziesmas.
Šobrīd Pededzes pagasta kāzās pieprasītākās dziesmas ir atsevišķas kāzu apdziedāšanas un dziesma ”bainečik”, “apļa deju" dziesmas un līgavaiņa un līgavas sumināšanas dziesma pēc salaulāšanās “Urā!”.
Vēsture
Vairāku gadsimtu garumā Pededzes pagasta teritorija gandrīz nekad nav bijusi vienota teritoriāla vienība. Līdz 1782. gadam teritorija bija sadalīta starp Krieviju, Poliju un Zviedriju, par ko liecina Silenieku krustakmens ar iegravētu gada skaitli 1782.
No 1782. līdz 1917. gadam pagasta teritorija piederējusi Krievijas impērijai, taču sadalīta trīs daļās starp Pleskavas, Līvlandes (Vidzemes) un Vitebskas guberņām.
No 1920. līdz 1923. gadam lielākā Pededzes pagasta teritorijas daļa piederēja Igaunijai, pārējā ietilpa Latvijā.
Tikai 1924. gadā pagasta robežas kļuva tādas, kādas tās pazīstam mūsdienās. Šādas robežu un valstiskās piederības izmaiņas atstājušas ietekmi uz tradīcijām, ieražām un pat iedzīvotāju sadzīvi, tajā skaitā uz pareizticīgo kāzu rituālu.
Latvijas austrumu novadu pareizticīgo kāzu rituālam ir ciešas kultūrvēsturiskās saites ar Pleskavas apgabala Pečoru apvidus un Pleskavas apgabala centrālā apvidus kāzu tradīcijām.
Kāzu rituāls ar tajā iekļautajām mākslinieciskajām formām – uzrunas "prigovori, pričitaņija" (приговоры, причитания), dziesmas un dejas – Latvijas austrumu rajonos dzīvojošo pareizticīgo krievu tautības iedzīvotāju tautas tradīciju kultūras sistēmā ieņem dominējošu vietu.
Kāzas līdztekus tādiem gadskārtu svētkiem kā Ziemassvētki, Masļeņica un Troica, instrumentālajai un horeogrāfiskajai kultūrai (gusļi, ermoņikas un vijoles spēle, dažādi vīriešu, sieviešu un jauktās horeogrāfijas veidi) ir būtiska Pededzes pareizticīgo krievu subetniskās savdabības iezīme.
Jāuzsver, ka no uzskaitītajām tradīcijām tieši kāzu rituāls līdz mūsdienām nonācis ar vismazākajām izmaiņām, un daudzas tā formas šo apvidu iedzīvotāju vidū ir populāras vēl šobrīd.
Papildu informācija
1. Ar kāzu rituālu cieši saistīti sieviešu rokdarbi:
audumi (audekli, svētku un ikdienas dvieļi, grīdsegas, jostas),
izšuvumi (galdauti, dvieļi, sieviešu apģērbi, gultasveļa),
adījumi un tamborējumi (galdauti, mežģīnes, cimdi, zeķes, apģērbs).
Daudzi no šiem izstrādājumiem tika izmantoti kā rituāla priekšmeti, kā pūra sastāvdaļa utt.
2. Ar rituālu saistīta arī kāzu kulinārija – īpaša kāzu maize, alus, kandža.
3. Kāzu sagatavošanās procesā svarīgi bija tradicionālie amati – telpu, zirgu pajūgu, kāzu vārtu noformēšana.
4. Tāpat būtiski bija zināt pareizticīgās baznīcas likumus un kanonus.
5. Mutvārdu folklora – visu kāzu norisi vada “družka”, turklāt to dara saistītā valodā, lietojot vietējo dialektu un izmantojot gan tēlainus teicienus (piemēram, "ņevesta, utuška" - невеста, утушка), gan pareizticīgās baznīcas tekstus.
Visi rituāli notiek dziesmu vai lasījumu "pričeti" (причеты) pavadībā. Lasījumu veidi ir "skučaņija" un "gološeņija" (скучания и голошения). Ir kāzu apdziedāšanās, dziedājumi "svadebnie veļičaļnie" (свадебные величальные). Praktiski viss kāzu rituāls notiek sieviešu “riņķa” dejas pavadījumā. Eksistē plašs klāsts “riņķa” dziedājumu un tekstu.
Tradicionālā mūzika: noteikti piedalās harmoniku un balalaiku spēlētāji, īpaši populāras Pededzē bija vācu tipa trīsrindu harmonikas "pēterburģenes" un Ieviņa tipa harmonikas (“Петроградка”, “Ивушка”).
6. Ticējumi vienmēr ir bijuši neatņemama kāzu rituāla sastāvdaļa.
Slikta zīme, ja kāzu laikā kāds iziet starp jauno pāri, uzkāpj vai citādi nosmērē līgavas kleitu vai plīvuru.
Kurš no abiem, jaunajam pārim satiekoties, pirmais uzkāps otram uz kājas, tam vienmēr būs taisnība strīdos.
Ieejot baznīcā, līgavai jāpārvelk ar papēdi pa slieksni, pirms laulāšanās kleitu nedrīkst apsiet ar jostu, lai vēlāk būtu veiksmīgas dzemdības.
Laulības ceremonijas laikā jāskatās uz eņģeļu attēliem ikonās, lai bērni būtu skaisti.
Ieejot līgavaiņa mājā, pēc sālsmaizes pagaršošanas līgava uz maizes liek adītus dūraiņus vīramātei, lai tā būtu labvēlīga.
Pūrā jābūt tik daudz cimdiem un zeķēm, lai pietiktu desmit gadiem, jo pirmajos gados pēc kāzām piedzims bērni un adīt nebūs laika.
Kāzinieki pēc iespējas nebrauc pa vienu un to pašu ceļu, lai laulātie dzīvē viens otram neapniktu, tāpat noteikti ir jāpārbrauc pār tiltu, tajā brīdī līgavai upē vai strautā jāiemet josta, lai laulības dzīvē neraudātu.
Meistari
1. Tatjana Steklova (dz. 1966) no Pededzes,
2. Antoņina Girs (dz. 1953) no Pededzes,
3. Jevgēnija Rozina (dz. 1926) no Rīgas,
4. Jevgēnija Illarionova (dz. 1944) no Pededzes,
5. Zinaida Kručkova (dz. 1939) no Pededzes,
6. Marija Pavlova (dz. 1935) no Pededzes,
7. Inese Volšteine (dz. 1969) no Pededzes,
8. Ludmila Uglovska (dz. 1970) no Pededzes,
9. Tatjana Krutina (dz. 1969) no Pededzes,
10. Antoņina Kaminskaja (dz. 1944) no Pededzes,
11. Inta Ņikitina (dz. 1950) no Pededzes.
Daļēji kāzu tradīcijas zina daudzi Pededzes iedzīvotāji.
Iestādes un institūcijas
Alūksnes novada Pededzes tautas nams;
"FPC "Tradīcija"".
Nostiprināšana
2014. gadā ar Alūksnes novada Pededzes Tautas nama (Tatjana Steklova) un Alūksnes novada Pededzes muzeja (Inese Volšteine) atbalstu tika izstrādāts novadpētniecības darbs “Krievu kāzu tradīcijas Pededzes pagastā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā”. Pētījuma ietvaros tika apkopotas senās kāzu fotogrāfijas, pierakstītas veco iedzīvotāju stāstītās atmiņas, atrasta un restaurēta 20. gadsimta sākuma kāzu kleita, līgavaiņa krekls un cits apģērbs, jostas, dvieļi, cimdi, citi senie Pededzes apvidus sadzīves priekšmeti, kuri atrodas Pededzes Tautas nama ekspozīcijā ”Pededzes senā sadzīve” un foto ekspozīcijā "Latvijai 100 gadi".
2014. gadā biedrība ”Pededzes Nākotne” un Pededzes Tautas nams organizēja tradicionālo Pededzes kāzu svinību izspēlēšanu Valmieras novada fonda un Kultūras ministrijas atbalstītā projekta “Pededzes vēsturisko kāzu tradīcijas pagātnē un mūsdienās” ietvaros. Šajā pasākumā izspēlētā kāzu ceremonija tika ierakstīta DVD, ieraksts ir biedrības rīcībā, kā arī tika izsniegts projekta sadarbības partneriem.
2015. gadā Pededzes bibliotēka un Pededzes Tautas nams (T. Steklova, A. Girs) izveidoja vietējās izloksnes savdabīgāko vārdu vārdnīcu (eksemplārs atrodas Tautas namā).
Biedrība "FPC "Tradīcija”” (valdes priekšsēdētājs S. Oļenkins) Pededzes pagastā veikusi vairākas folkloras ekspedīcijas. Savāktie materiāli iekļauti "FPC "Tradīcija”” audio, video materiālu arhīvā. Ekspedīcijas gaitā tika atklāts un dokumentēts folkloras materiāls, tajā skaitā minēto pagastu kāzu folklora, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Ekspedīcijas materiāli daļēji publicēti S. Oļenkina grāmatā "Krievu un baltkrievu folkora Latvijā tūkstošgades mijā " (“Русский и белорусский фольклор в Латвии на рубеже тысячелетий”).
Uzņemta dokumentālā spēlfilma “Krievu kāzas Latgalē. Rīts līgavas mājā”. Scenārija autors S. Oļenkins, režisore N. Stratanoviča. Dokumentālie kadri uzņemti Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Folkloras ansamblis “Iļjinskaja pjatņica” uzkrājis vērā ņemamu pieredzi aprakstītā rituāla piekopšanas vietu tradicionālās kāzu folkloras rekonstrukcijā, apgūšanā un izpildīšanā.
Pēdējos piecos gados paveiktais, lai nodrošinātu Elementa pastāvēšanu.
2019.-2020.gads – izstādes Pededzes tautas namā:
• "Pareizticīgo kāzas Pededzē";
• "Senlaicīgie mūzikas instrumenti";
• "No vecmammas pūra lādes".
2020. gads – forums Pededzes tautas namā „Ak, šīs Pededzes kāzas...” (ārkārtas situācijas dēļ daļēji atsaukts).
2020. gads – iepazīstināšana un apmācības (meistarklases) Pededzes tautas namā "Darbnīca dvēselei – lakatu aušana" (tika izmantoti kā rituāla priekšmeti kā pūra sastāvdaļa).
2020. gads – projekts "Izstāsti par sevi" – starpkultūru dialogs Vidzemē 2020. Uzstādīta planšete-izkārtne pie pagasta pārvaldes ēkas sienas. Projektu īsteno biedrība "Pededzes Nākotne", Valmieras novada fonds un Kultūras ministrija.
2021. gads – projekts "Pededzes kāzu materiāli". Projektu īsteno Biedrība FPC "Tradīcija", Valsts Kultūrkapitāla fonds.
2022.-2023. gads – projekts "Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāla transformācija laikmetīgā kopienas teātra iestudējumā "Kāzas, когда-то" (mainīts nosaukums uz "Sateka"). Projektu īsteno biedrība "Pededzes Nākotne" ,fonds "INITIUM" un "Eguilibrium Group", to atbalsta "British Council Latvija", Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Alūksnes novada pašvaldība.
2023. gads – sadziedāšanās Pededzes tautas namā "Kāzu dziesmas pie galda".
Aktivitātes ir veicinājušas pagasta iedzīvotāju interesi par sava pagasta folkloru un kāzu rituālu. Kultūras nemateriālā mantojuma saglabāšanai, pasākuma dalībnieki, īpaši jaunieši, saņēmuši jaunas zināšanas un prasmes seno tradīciju, paražu apgūšanā. Veicināta savdabīgu tautas daiļrades formu attīstīšana un popularizēšana ar mērķi nodot tās nākamajām paaudzēm. Caur sava pagasta, sava novada kultūras un vēstures izzināšanu jaunatnei veidota lepnuma sajūtu par „mazo dzimteni”.
Līdz šim saņemtais un plānotais valsts un pašvaldību institūciju vai citu personu atbalsts.
2019.-2020.gads
Izstādes Pededzes tautas namā:
• "Pareizticīgo kāzas Pededzē"
• "Senlaicīgie mūzikas instrumenti"
• "No vecmammas pūra lādes"
EUR 20,00 Pededzes tautas nama budžets
2020. gads
Forums Pededzes tautas namā „Ak, šīs Pededzes kāzas...” (ārkārtas situācijas dēļ daļēji atsaukts)
EUR 700,00 Alūksnes novada pašvaldība
2020. gads
Iepazīstināšana un apmācības (meistarklases) Pededzes tautas namā "Darbnīca dvēselei - lakatu aušana" (tika izmantoti kā rituāla priekšmeti, kā pūra sastāvdaļa.)
EUR 70,00 Pededzes tautas nama budžets
2020. gads
Projekts "Izstāsti par sevi - starpkultūru dialogs Vidzemē 2020". Uzstādīta planšete-izkārtne pie pagasta pārvaldes ēkas sienas ministrija.
EUR 1300,00 Biedrība "Pededzes Nākotne", Valmieras novada fonds un Kultūras ministrija
2021. gads
Projekts "Pededzes kāzu materiāli"
EUR 5000,00 Biedrība FPC "Tradīcija", Valsts Kultūrkapitāla fonds
2022.-2023.gads
Projekts "Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāla transformācija laikmetīgā kopienas teātra iestudējumā "Kāzas, когда-то" (mainīts nosaukums uz "Sateka").
EUR 6000,00 Biedrība "Pededzes Nākotne", fonds "INITIUM" un "Eguilibrium Group", "British Council Latvija", Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Alūksnes novada pašvaldība
2023. gads
Sadziedāšanās Pededzes tautas namā "Kāzu dziesmas pie galda"
EUR 100,00 Pededzes tautas nama budžets
Turpinājums/attīstība
Elementa dokumentēšanai un pētniecībai plānotie pasākumi.
2025. gadā izveidot strukturizētu dokumentu un materiālu uzskaites sistēmu, kas būtu vienkārša un labi pārskatāma izmantojot jaunas tehnoloģijas. Pededzes tautas nama budžets.
2026.-2027. gadā, balstoties uz izveidotājiem materiāliem un dokumentiem:
• veikt plānošanu;
• veikt pašu dokumentu tālāko attīstību;
• publicēt materiālos sociālos tiklos un Alūksnes novada pašvaldības portālā;
• bukletu un brošūru izveide.
Meistarklašu organizēšana:
• video un foto materiālu sagatavošana balstoties uz meistarklašu pasākumiem;
• veikt video un foto materiālu publicēšanu un popularizēšana sociālos tiklos.
Pededzes tautas nama budžets, Valsts Kultūrkapitāla fonds
2027.-2030. gadā interaktīvo un multimediju tehnoloģiju iegāde izglītojoša rakstura spēļu ieviešanai.
Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Plānotie pasākumi Elementa aizsardzībai un attīstīšanai.
2025. gadā trīs dienu seminārs "Ak, šīs Pededzes kāzas..."
Iepazīstināšana ar tradicionālo tautas izpildītājmākslu un apmācības (meistarklases) sekojošās daiļrades jomās:
• Tautas dziesmas: meistarklase "Pareiza kāzu dziedāšana" ar S. Oļenkinu un folkloras kopu "Iļjinskaja pjatņica".
• Tautas dejas: meistarklase "Pededzes vietējas dejas" ar L. Uglovsku un L. Bundzenu un deju kolektīvu "Kaimiņi".
• Tautas kustīgās spēles (tajā skaitā tradicionālās rotaļas un sacensības).
Alūksnes KC Jaunalūksnes un Pededzes pagasta darba speciāliste Tatjana Steklova.
2025. gadā lekcija-koncerts "Skatuves kāzu dziesma"(tradīciju, interešu un cieņpilnu attiecību veicināšana un saglabāšana).
Alūksnes KC Jaunalūksnes un Pededzes pagasta darba speciāliste Tatjana Steklova.
2026. gadā forums-seminārs "Ak, šīs kāzas..." ar programmā iekļautu tautastērpu defilē skati "Etnomode"(iepazīšanās ar Alūksnes novada un Latvijas tautību un mazākumtautību kāzu tradīcijām un tautastērpiem, tautisko tērpu elementu pielietošana mūsdienu modē ar mērķi piesaistīt jaunatnes uzmanību, nacionālo kultūru sinerģija).
Alūksnes KC Jaunalūksnes un Pededzes pagasta darba speciāliste Tatjana Steklova.
2027.-2029. gadā brošūras “Pededzes vēsturiskās kāzas” izdošana - reklāmas, iepazīstināšanas, informatīvo un lietišķo funkciju nodrošināšanas nolūkos.
Alūksnes KC Jaunalūksnes un Pededzes pagasta darba speciāliste Tatjana Steklova.
2027-2029. gadā interaktīvo un multimediju tehnoloģiju iegāde izglītojoša rakstura spēļu ieviešanai. Informācija tiks pasniegta dažādai auditorijai, it īpaši jaunatnei-aizraujošā formā, tādējādi padarot to vieglāk iegaumējamu.
Alūksnes KC Jaunalūksnes un Pededzes pagasta darba speciāliste Tatjana Steklova.
Augstākminēto pasākumu mērķi ir nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana ar uzdevumiem:
• iesaistīt tradīciju apgūšanā un izkopšanā Pededzes pagasta jaunatni un vidējo paaudzi;
• popularizēt tradīcijas, intereses un cieņpilnu attieksmi pret tautu kultūru;
• nostiprināt kultūras mantojuma atdzīvināšanas nozīmi kā vērtību;
• veidot tūrisma attīstību pagastā kā pagātni izzinošu estētisko un māksliniecisko vērtību.
Apdraudējumi
Šobrīd Pededzes pagasta tradicionālā kāzu rituāla saglabāšana nav iespējama bez zinātniski pētnieciska darba – bez pētnieku atbalsta un bez organizāciju, kas būtu ieinteresētas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, finansiāla atbalsta.
Šāda atbalsta trūkums apdraudēs kāzu rituāla tradīciju pastāvēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
Jāņem vērā, ka, no lauku reģioniem pastāvīgi aizplūstot cilvēkiem, samazinās palikušo iedzīvotāju kultūras aktivitāte. Tādēļ jāpieliek pūles vispārējai pagasta kultūras dzīves aktivizēšanai, organizējot tradicionālos, svētkus, rīkojot folkloras kolektīvu koncertus utt.
Esam pārliecināti, ka, izzinot un iepazīstinot pagasta iedzīvotājus ar tradīcijām, kāzās pieprasīto dziesmu saraksts ievērojami paplašinātos.
Diemžēl vietējām iedzīvotājām, kuras pārzina kāzu dziedājumus, vecums vairs neļauj pašām piedalīties kāzās.
Pagastā dzīvo jaunāka un vidēja vecuma sievietes, kuras vēlētos izpētīt kāzu tradīcijas un apgūt tradicionālās kāzu dziedāšanas prasmes.
FPC “Tradīcija” vadītājs Sergejs Oļenkins un autentiskās folkloras studijas un folkloras kopas “Iļjinskaja pjatņica” dalībnieki ir gatavi Pededzes pagastā organizēt kāzu tradīciju apmācību seminārus un tradicionālās kāzu dziedāšanas apgūšanas meistarklases.
Pieteikuma iesniedzējs
Biedrība “Pededzes Nākotne”, reģ. nr. 40008051202
Attēlu galerija
Audio materiāli
Video materiāli
Teksta materiāli
Publikācijas
Народная традиционная культура Псковской области: Обзор экспедиционных материалов из научных фондов Фольклорно–этнографического центра: В 2 т. / Сост., науч. ред. А. М. Мехнецов. – СПб.; Псков: Изд–во Псковск. обл. центра народного творчества, 2002. Т. 1. – 688 с.; Т. 2. – 816 с.: нот.
Фридрих И. Д. Фольклор русских крестьян Яунлатгальского уезда. Кн. 1. Песни: Детские, хороводные, беседные, обрядовые, заговоры и духовные стихи и др. / Собраны И. Д. Фридрихом; под ред. П. Шмита; фоногр. записи мелодий на ноты переложены М. Гривским. – Riga: Izdots Kultūras fonda, 1936. – 527 с.
И.Д.Фридрих «Русский фольклор в Латвии: песни, обряды, детский фольклор». Рига. «Лиесма». 1972 г. 485 стр
М.Шпис “Свадебные песни и обряды”. Собственное издание. 1936 год
С.А.Оленкин “Русский и белорусский фольклор в Латвии на рубеже тысячелетий”. Рига. „Zelta rudens”. 2017 г. 300 стр. нот.