Nozīme kopienas dzīvē

Mūsdienās puzurus, galvenokārt, pazīst kā Ziemassvētku rotājumus, tomēr senāk tos gatavoja no rudens līdz pavasarim un izmantoja arī daudzos citos godos (kāzās, kristībās, bērēs). To veidošana palīdzēja pārdzīvot gan tumšo gadalaiku, gan arī izrotāt ar tiem telpas, jo citu rotājumu nebija. Šodien situācija ir mainījusies un telpas rotājumu piedāvājums ir ļoti plašs , sākot no krāsainām plastmasa bumbām, degošām lampiņām līdz pat spīdīgiem un vizuļojošiem serpentīniem. Neskatoties uz lielo izvēli, šodien mūsu vidū ir arī cilvēki, kuri vēlas telpas rotāt ar paša veidotiem rotājumiem, kuru izejmateriāls iegūts no dabas veltēm. Gatavojot puzuru, tiek sakārtotas paša gatavotāja domas, tiek raisīta iztēle, jo puzuru savdabīgo ģeometrisko formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram puzuru gatavotajam ir savs skatījums un savs mērķis, kāpēc viņš to veido. Ikviena paaudze no jauna atklāj sen zināmo, interpretē to, ieliek savu pieredzi, radot arī savas laikmeta zīmes, savu pasaules izpratni, tāpēc puzuru forma ir tik ļoti daudzveidīga. Mēdz gatavot ļoti krāšņus un sarežģītus puzurus, bet vienkāršu puzuru pagatavošana ir pa spēkam arī bērniem.
Pati puzuru gatavošana, kā Ausma Spalviņa uzsver, ietver sevī ne tikai darināšanas prasmes, bet arī zināšanas (piemēram, ģeometrijas likumsakarību izpratne) un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu (zināšanas par puzuru materiālu vākšanu, sagatavošanu). Veidošana attīsta vēl tādas rakstura iezīmes kā pacietība, precizitāte, iztēle. Bērniem tā labvēlīgi attīsta motoriku, uzmanību, matemātiku. Ja pati darināšana var kalpot kā prāta asināšana un sava veida meditācija, tad pats darba rezultāts ir pārsteidzošs.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Tradicionālos puzurus gatavo no niedru, rudzu, auzu, miežu salmiem. Izgatavošanas process, strādājot ar dažādiem materiāliem, ir identisks. Grūtākais un darbietilpīgākais puzuru darināšanā ir materiālu sagāde. Izejmateriālus puzuriem vāc jau vasaras beigās, rudens sākumā. Viens no piemērotākajiem ir graudaugu salmi. Salmus griež pēc iespējas zemāk, lai sanāk vairāk materiāla. Nokultā labība puzuriem neder, jo salmi ir salauzīti. Salmus sasien kūlīšos un izžāvē. Ja tos tūlīt sagriezīs gabalos, posmi galos neglīti sažūs. Izkaltušos salmus pirms lietošanas attīra no liekajām lapiņām. Daži puzuru gatavotāji griež gabalos sausus salmus, citi tos mērcē. Ja vēlas sevišķi spožu puzuri, salmus uz nakti vai pat diennakti iemērc bļodā ar ūdeni (10 l ūdens izšķīdina aptuveni tējkaroti citronskābes). Tad salmus izņem, sagarina pa vajadzīgā garuma posmiem (katram izmēram nepieciešami vismaz 12 salmiņi). Griežot mitrus salmus, to gali neieplaisās. Gatavos posmiņus strauji izžāvē un tad darina puzuri. Puzuru gatavošanai nepieciešama gara adata, vilnas vai lina diegs, šķēres, krāsaina dzija, sausie ziedi, spalvas u.c. rotājumi. Salmiņus ver uz diega, veidojot formu. Pamatā var būt četrstūris vai trīsstūris, tad ver klāt salmiņus un veido vēlamo formu. Puzura stūros var saspraust smilgu pušķus, sausos ziedus, rotājumus no krāsainas dzijas. Puzurus garā diegā pakarina, lai pietiek vietas, kur puzurs varētu griezties.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

No seniem laikiem par puzuriem saglabājušies dažādi ticējumi, kas ir pierakstīti un glabājas krātuvēs, gan arī ir joprojām dzīvi un tiek tālāk nodoti puzuru darinātāju vidū. Ja puzuru piekar virs bērna gultiņas, bērns aug laimīgs un priecīgs, tas tiek pasargāts no slimībām, ļauniem spēkiem. Īpaša nozīme puzuros ir kustībai, jo tā ir pati spilgtākā laika izpausme. Kur nav kustības, tur iestājas sastingums, panīkums, tur apstājas laiks. Tāpēc pēc ticējuma - ja puzurs griežas, tas uz labu, ja nē – gaidāma slimība vai nelaime. Savukārt svētku laikā puzuri pasargā māju no ļaunajiem gariem, raganām un laumām, pēc svētkiem tie jāsadedzina, lai šie ļaunie gari nevarētu te iemājot.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

TLMS dalībnieku un meistaru darbi apskatāmi izstādēs, tiek organizētas meistarklases un darbnīcas. Meistarklases notikušas visā Latvijā: LMA Latgales filiālē Rēzeknē, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latviešu biedrības namā, Dobeles Amatu mājā, radošajā mājā "Latvietes pūrs", veikalā "Rija", kultūras centros (Jelgavā, Mārupē, Jaunpilī, Jaunpiebalgā, Tukumā, Daugmalē, Ķekavā, Ogrē, Iecavā, Carnikavā), Valmieras muzejā, renovācijas centrā "Koka Rīga", LKA Teātra mājā "Zirgu pasts", tautas tērpu centrā "Senā klēts", festivāla "Baltica" ietvaros Vērmanes dārzā, Abgunstes muižā, Talsu mākslas skolā.

Lasīt vēl

Vēsture

Puzuri - dažādi vērumi un brīnumainas figūras no niedrēm, rudzu vai kviešu salmiem, olu čaumalām, zosu spalvām, ēveļskaidām Latvijā, kā arī Ziemeļeiropā un Viduseiropā pazīstami sen, savu sākotnējo nozīmi tie smeļ pirmskristīgajās kultūras tradīcijās. Tie ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem Latvijā, kuri latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms Ziemassvētku rotājuma – eglītes ienākšanas mūsu tradīcijās. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim brīdim nav īsti skaidrs, no kurienes šiem iekaramiem telpu rotājumiem ir aizgūta šī forma, kas atgādina Ēģiptes piramīdu. Pastāv viedoklis, ka ideja par puzura pamatelementu – "kristālu" jeb astoņskaldni – radās mūsu senčiem, domājot par Visumu, tā uzbūvi, izveidojot telpisku pasaules modeli. Iespējams, ka augšējā virsotnīte bija - debesis, pasaules ēkas jumts, vidusdaļa - horizonts starp pazemi un debesīm – telpa, kurā norit mūsu šīszemes dzīve, bet apakšējā daļa – zemzeme, veļu valsts. Lai nu kāda ir to simboliskā interpretācija, puzuri Latvijā bija neiztrūkstošs gan ziemas saulgriežu, gan gada noslēguma, gan reizēm arī kāzu elements. Puzuri mēdz sastāvēt no simtiem līdz pat tūkstošiem salmiņu. Viena no to tradicionālākajām formām ir oktaedrs – 12 kopā savērti salmiņi.

Puzuri kā telpas rotājumi bija mājas kopējais lepnums, centības un izdomas pierādījums. Ziemassvētku laikā puzurs simbolizēja prieku par drīzo gaismas un saules atgriešanos. Tos kāra gan istabas stūros, gan istabas vidū, lai tie ar savu griešanos savāktu sevī visu ļauno enerģiju un enerģētiski attīrītu telpu. Puzuri palīdzēja pārdzīvot tumšo gadalaiku, bet Lieldienās vai vasaras saulgriežos tos sadedzināja, lai neitralizētu uzkrāto negatīvo enerģiju. Katru gadu tos taisīja no jauna. Puzurus darināja arī daudzos citos godos - kāzās, kristībās, bērēs.
No šodienas viedokļa raugoties, vissaprotamākais mums ir puzuru estētiskais aspekts, tie kalpo kā interjera sastāvdaļa. Puzuru kompozīcijas ir kļuvušas arvien sarežģītākas un krāšņākas. Mūsdienās cilvēki izvēlas lietot arī dažādus netradicionālus materiālus (metāls, stikls, plastmasas salmiņi).
Līdz mūsdienām puzuru darināšanas prasme un šī tradīcija saglabājusies pateicoties tautas lietišķās mākslas studijām, taču pirms šo studiju izveidošanas, prasmes tika nodotas ģimenēs – no paaudzes paaudzē. Puzuri ir darināti visos laikos (arī padomju laikā, lai gan, piemēram, Ziemassvētki nebija iekļauti svinamo svētku statusā). Puzuru darināšana atdzima ar Atmodas laiku, jo sabiedrībā dzima vēlēšanās atgriezties pie savām “saknēm”, savas latviskās identitātes. Par apliecinājumu tam, ka puzuri tika gatavoti arī padomju laikā, liecina arī Ausmas Spalviņas pieredze, proti, puzuru darināšanu viņa apguva 20. gs. 50. gados Vecates pamatskolā pie skolotāja Timmas, kur viņa vadībā skolēni gatavoja rotājumus skolai. Savukārt, nopietni puzuru gatavošanai viņa pievērsās 90. gados, kad sabiedrībā uzplauka latviešu tautas nacionālā atmoda.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Ar puzuru veidošanu indivīds apgūst arī citas zināšanas un prasmes. Piemēram, dabas vērošana, iepazīšana (pie materiāla vākšanas un sagatavošanas), precizitāte un aprēķināšana (sagarināšana pa vajadzīgā garuma posmiem un ģeometriskā jeb telpiskā izpratne), iztēle, radošums.

Lasīt vēl

Meistari

Ausma Spalviņa – tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, puzuru meistare (Jelgava).
Brigita Ektermane – māksliniece, zintniece, grāmatas “Latviešu zīmju spēks” autore (Rīga).
Indra Petraškevica – grāmatas “Puzuri” autore, puzuru meistare.
Māra Kuplā – Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja informācijas speciāliste (Rīga).
Maira Freimane - Talsu Mākslas skolas direktore (Talsi).
Puzuru darinātāji: Gunta Celma (Rīga),Andris un Inese Rozes (Āraiši), Aina Strode (Rēzekne), Diāna Apele (Rēzekne), Aigars Šķirmanis (Rēzekne), Dagnija Kupča (Cēsis), Inita Dzalbe (Ventspils), Ilze Vekšina (Smārde), Inta Brikmane (Limbaži), Dagnija Pārupe (Rīga), Lilija Treimane (Rīga), Genovefa Koževņikova (Ozolnieki), Ieva Hofmane (Jelgava), Daina Ieviņa (Dobele), Inta Jansone (Dobele), Antra Kārkla (Dobele), Edmunds Barkāns (Jelgava), Santa Rubene (Jelgava), Valdis Piņķis (Rīga), Indra Kadaka (Rīga), Dagnija Jākobsone (Jelgava), Ārija Bērze (Sigulda), Ineta Vēvere (Garciems), Anita un Andris Žukovski (Jelgava), Vija Liepa (Rīga), Zanda un Uldis Žentiņi (Valmiera), Aija Prince (Dobele), Vita Ozerinska (Burtnieki), Ieva Ančevska (Liepāja), Druvis Cirītis (Jelgava), Vineta Šulca (Tukums), Marita Dubiniauska (Tukums), Ruta Kalniņa (Tukums), Ieva Nahodkina (Tukums), Zane Neilande(Tukums), Rita Meiļūna (Tukums), Anete Spalviņa (Jelgava), Sanita Lipšāne (Jelgava), Inta Grīnofa (Jelgava), Elīna Riekstiņa (Skulte), Iveta un Vidvuds Medeņi (Rīga), Aina un Gvido Tobji (Vidriži), Līga Reitere (Ventspils), Aija Mālkalne (Jelgava), Madara Briede (Rīga), Aija Brikmane (Rīga).

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Latvijas tautas lietišķās mākslas studijas.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Kultūra".

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Puzuru darināšanas prasme kā nemateriālais kultūras mantojums līdz šim izcelta divos galvenajos darbības virzienos.
1. Popularizēšana:
1.1. Amatu meistares Ausmas Spalviņas vadībā lielākā un apjomīgākā apjomīgākā puzura (7 kg smags puzurs, ko veidoja 1800 “kristāli”, izgatavošanai izmantoti 21600 salmiņi) izveidošana Latvijā (2016.gads, sadarbībā ar “Swedbank”);
1.2. “Swedbank” lielpuzurs kā dāvana Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijai (2019. gads. Daļa lielpuzura izstādīta skolas telpās, taču vairums vērtā materiāla nonācis darbmācības kabinetā, kur skolēni paši var apgūt puzura vēršanas prasmi);
1.3. Ausmas Spalviņas radītie puzuri starptautiskā Ziemassvētku tradīciju izstādē ASV Džordžijas pavalsts pilsētā Atlantā (2020. gada nogale);
1.4. Izstāde "Svētku rotājumi – puzuri" Limbažu muzejā (2020. gada decembris);
1.5. Lielformāta puzuru izstāde “Puzurs – pasaules modelis un Visuma simbols” Turaidas muzejrezervātā (2020. gada decembris).
2. Tālāknodošana:
2.1. Sadarbībā ar “Swedbank” videomateriāla – “Puzura veidošanas meistarstiķis” izveidošana;
2.2. Ausmas Spalviņas regulāra piedalīšanās dažādās meistardarbnīcās visā Latvijā;
2.3. Puzuru darbnīca Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā (2019. gada decembris);
2.4. Starptautiskā puzuru un salmu mākslas festivāla ieskaņas pasākums - puzuru darināšanas seminārs “Zīmes un skaņa” un izstāde “Pinumi un puzuri” Jelgavas kultūras namā (2020. gada vasara).

Jelgavā aizvadītā izstāde “Pinumi un puzuri”, kas kultūras namā bija apskatāma teju pus gadu, pulcēja ap 3000 dažādu paaudžu interesentu. Šis projekts bija pierādījums tam, kas tautas lietišķā māksla, prasmīgi pasniegta, var būt laikmetīga un šodienas cilvēkam saistoša. Projekta organizatori saņēma daudz pozitīvu atsauksmju par plašo un daudzveidīgo ekspozīciju. Savukārt, puzuru darināšanas darbnīcas apmeklēja interesenti no visām trim Baltijas valstīm – tostarp gan amatu meistari, gan citi interesenti, kuru ikdiena nav saistīta ar tautas lietišķo mākslu. Interese par abiem pasākumiem bija liela. Tāpat arī citas iepriekš minētās aktivitātes plašākā mērogā izcēla puzuru darināšanas tradīciju, apliecinot, ka puzurs ir arvien aktuāls, un var veiksmīgi integrēties šodienas dzīves un darba telpās.

Puzuru darināšanas tradīcijas saglabāšanā un attīstības veicināšanā līdz šim notikusi veiksmīga sadarbība starp Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi “Kultūra” un Latvijas Nacionālo kultūras centru. Projekta “Puzuru seminārs “Zīmes un skaņa”” kopējās izmaksas, ko veidoja Latvijas Nacionālā kultūras centra, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” un Zemgales kultūras programmas finansējums, bija 9181,52 eiro.
Izstrādājot šo pieteikumu Nemateriālā kultūras mantojuma elementu sarakstam, iestādei “Kultūra” bija iespēja iepazīties ar Latvijas Nacionālais vēstures muzeja krātuves un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta krātuves ekspedīciju materiāliem. Savukārt, vislielākie tradīcijas attīstītāji un vēstneši ir paši tautas amatu meistari, kur īpaši vēlamies izcelt Ausmu Spalviņu, kura popularizējot šo seno prasmi un tradīciju, ir aptvērusi ne tikai Latviju, bet arī ārpus tās robežām.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Puzuru darināšanas prasmes pieteikuma sagatavošana Nemateriālā kultūras mantojuma elementu sarakstam ir viens no būtiskākajiem soļiem šīs prasmes saglabāšanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Tāpat Jelgavā tiek plānots Starptautisks puzuru un salmu mākslas festivāls, kas būs līdz šim vērienīgākais puzuru darināšanas prasmei veltītais notikums Latvijā, kas pulcēs meistarus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kļūstot par sadarbības un jaunrades platformu, kā arī vietu, kur ikviens interesents varēs izzināt šī nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidīgo izpausmi un filozofiju. Darbnīcu un meistarklašu norisi plānots iemūžināt foto un video materiālos, tos izvietojot iestādes “Kultūra” mājaslapā un sociālajos tīklos ar mērķi izglītot interesentus par puzuru darināšanas tradīciju Baltijas valstīs un piedāvāt digitālu rīku puzuru darināšanas prasmes apgūšanai.

Dažādas meistardarbnīcas un seminārus par puzuru un citu tradicionālu telpu rotājumu darināšanu plānots organizēt arī turpmāk, īpašu uzsvaru liekot uz zināšanu un prasmju tālāknodošanu, kā arī to transformēšanu laikmetīgā formātā. Ir būtiski saglabāt šo tradīciju ideoloģiju, taču atrast tām šodienīgu interpretāciju – tādu, ar ko var asociēties mūsdienu cilvēks.
Nozīmīgākās iecerētās aktivitātes:
1. Puzuru darināšanas meistarklase pasākumā “Satiec savu meistaru” Jelgavā (2021. gada septembris, organizē Latvijas nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi “Kultūra”);
2. Starptautisks puzuru un salmu mākslas festivāls Jelgavā (plānots 2022. gadā, organizē Latvijas nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi “Kultūra”);
3. Video materiāla “Kā top puzurs” demonstrēšana Zemgales restaurācijas centra apmeklētājiem;
4. Puzuru darināšanas darbnīcu organizēšanana pasākumu cikla "Gadskārtu ieražas" ietvaros Jelgavā, Vecpilsētas ielā 2, Dzīves ziņas un arodu sētā (2022. gada otrā puse).

Iepriekšminēto aktivitāšu un iniciatīvu mērķi ir veicināt puzuru darināšanas tradīcijas ilgtspēju – tās saglabāšanu un attīstību, pielāgojoties laikmetīgam formātam, bet nezaudējot autentisko vēstījumu.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Pašlaik puzuru darināšanas prasme galvenokārt tiek uzturēta ar dažādu institūciju un tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieku iniciatīvu un finansiālu atbalstu. Taču būtu nepieciešama vienota elementa attīstības un aizsardzības stratēģija. Ja netiek regulāri organizētas meistarklases, darbnīcas, veidotas izstādes, kurās var aplūkot puzurus, tad varētu veidoties apdraudējums tālākai šīs tradīcijas pārmantošanai. Svarīgi ir nodot ne tikai puzuru veidošanas prasmes, bet arī dziļāku izpratni par to simbolisko nozīmi. Ja tas netiks darīts, tad puzurs paliks tikai kā interesants dekoratīvs rotājums bez dziļākas nozīmes un izpratnes. Tāpēc liela loma ir šo puzuru meistariem un darinātājiem, kuri dažādos semināros, darbnīcās, tematiskos pasākumos sniedz interesentiem savas zināšanas par šo telpas rotājumu. Mainoties paaudzēm, tiek apdraudēta tradīcijas tālāknodošana ģimenēs, jo laiks ir kļuvis dinamiskāks, mainījies dzīves stils, līdz ar to arvien retāk ģimenes sanāk kopā, vakarē, veic kopīgas aktivitātes (tostarp tradicionālo prasmju tālāknodošanu). Tieši ģimene ir tā vieta, kur veidojas personības vērtību apzināšanās, kas tālāk attīsta piederību tautas tradīcijām.

Lasīt vēl

Publikācijas

Petraškevica, I., Petraškevics, N. (1993). Puzuri. Rīga: Jāņa sēta.

Celms, V. (2007). Latvju raksts un zīmes. Rīga: Folkloras informācijas centrs.

Ektermane, B. (2018). Latviešu zīmju spēks. Rīga: Latvijas Mediji.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

Talsu televīzijas videomateriāls "Senlatviešu sapņu ķērājs - puzuris". - Puzuru nozīme, veidi. Materiālu sagatavošanas un puzuru darināšanas pamācība.

Vidusdaugavas televīzijas videomateriāls "Turku pagastā iedzīvotāji darina tradicionālos Ziemassvētku rotājumus – puzurus". - Puzuru veidi, nozīme. Puzuru darināšana un rotāšana.

Swedbank Latvia videomateriāls "Puzura veidošanas meistarstiķis". - Puzuru darināšanas pamācība.

Lasīt vēl