Autors:
Aivars Ikšelis
Tradicionālās amatniecības prasmes
Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu
Nosaukums
Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē (2018)
Dubultās šatiersegas – Valkā, Smiltenē, Kārķu un Vijciema pagastos.
No igauņu valodas Valkā – aust "topelt tekku" (dubults darbs, “dubulta darīšana” vai “darīt dubultu darbu”, vai arī “aust dubultsegu”).
Dubultīgais šatiera deķēns (Ērģemes pagastā).
Ģeogrāfija
Ziemeļvidzeme
Ir vairākas ar Elementu saistītas grupas.
1. Pasīvie tradīcijas nesēji jeb šaurākā nozīmē Elements “pieder” t.s. kopienas pārstāvjiem, kas paši neauž dubultauduma šatiera segas, bet spēj identificēt un novērtēt šo prasmi. Bieži viņiem bērnībā kāds radinieks ir audis šīs segas vai arī viņi paši ir vērojuši aušanas procesu.
2. Kopienas pārstāvji, kuri glabā ģimenēs austās dubultauduma šatiera segas, ko audis kāds no viņu radiniekiem un kuras tiek uzskatītas par audēju meistarības apliecinājumu, tajā skaitā arī atsevišķi kopienas pārstāvji, kas paši kādreiz auduši šīs segas un ir pārmantojuši aušanas prasmes no saviem senčiem, aušanas pulciņu dalībniekiem vai Tautas lietišķās mākslas studiju meistariem.
3. Dažāda vecuma audēji, kuri dubultauduma šatiera segu aušanu apguvuši patstāvīgi vai aušanas pulciņu nodarbībās, Tautas lietišķās mākslas studiju “Saulīte” un “Smiltene” meistaru organizētajos aušanas apmācību pasākumos, tādējādi veidojot nelielas Latvijas Ziemeļvidzemes audēju kopienas, kas savā starpā apmainās ar aušanas pieredzi un ar savu veikumu iepazīstina interesentus kopīgās dubultauduma šatiera segu izstādēs.
Nozīme kopienas dzīvē
Segu aušana dubultauduma veidā jeb dubultauduma šatiera (ieaustas krāsu pārejas joslas) segu aušana ir Ziemeļvidzemei raksturīgs aušanas tehnikas veids (sākot ar 19. gadsimtu), kas darba un materiālu ietilpības dēļ ir retāk izmantots aušanas paņēmiens.
20. gadsimta sākumā kopienas audēji sevišķu vērību veltīja darinājumiem ar rotājošu nozīmi. Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemes kopienās kulmināciju sasniedza 20. gadsimta 90. gados.
Valkas kopienas audēja Milda Eglīte (1926–2015) savās atmiņās 1985. gadā raksta: “Topelt tekku aušana, no vienas puses – ērti, nav jāstaipās, šaujot atspoli cauri šķīrienam – tikai kādi astoņdesmit centimetri. No otras puses – tu neredzi, kas notiek auduma apakšējā kārtā. Sevišķas problēmas rada pāreja no vienas kārtas uz otru. Šo grūtību pārvarēšana prasa īpašu meistarību.”
Mūsdienās Ziemeļvidzemes kopienās dubultauduma šatiera segu aušana sāk apsīkt ekonomisku apstākļu dēļ, lai gan nav zaudējusi savu nozīmi audēju vidū. Ziemeļvidzemes dubultauduma šatiera segu lielākās kolekcijas glabājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja pamatkrājumos un dažās privātajās Ziemeļvidzemes kopienas locekļu kolekcijās. Šīs segas parāda, kā austajos darbos saglabājušās mūžsenās tradīcijas un kā tajos ienākušas izmaiņas.
Šodien seno un jauno tradīciju sintēze dubultauduma šatiera segās apliecina, cik būtiskas ir šīs segas kopienai, tā atspoguļojot austo segu nacionālo savdabību un tradicionālās iezīmes.
Aktivitātes/darbības
Aušanai mājas apstākļos izmantoja trizuļu stelles, kuru dažādi varianti bija sastopami daudzās lauku sētās. Steļļu platums 160–200 cm.
Dubultauduma šatiera segas raksturojamas kā biezas, stingras, abpusēji skatāmas (katrā pusē citāds šatiera sakārtojums) un lietojamas svītrainas vilnas segas. Tradicionāli Ziemeļvidzemes audēji šīs segas darināja ziemas mēnešos.
Segu krāsu salikumi visbiežāk ņemti no dabas. Līdz 19. gadsimta otrai pusei dzija tika krāsota ar augu valsts krāsām.
Tautas daiļamata meistare, ilggadējā Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” bijusī vadītāja Brunhilde Pētersone (1923–2005) 1974. gadā ciemojās pie Valkas rajona audējiem un pierakstīja Lobērģos (Bilskas pagasts), Ēveles pagastā, Cirgaļu (Zvārtavas pagasts) un Smiltenes audēju krāsu izvēli, atklājot izvēlēto krāsu poētismu un simbolismu.
Brunhilde Pētersone raksta: “Vijciema un Trikātas pagastu dubultauduma šatiera segās lielā mērā jūtamas Gaujas, Vijas un Abula upju iespaids.”
Muzeju pamatkrājumos pētot Ziemeļvidzemes dubultauduma šatiera segas, izšķirami septiņi pamattoņi.
Tā Blomes pagastā audēju darbos sastopami tipiski Vidzemes vidienes toņi. Diezgan liela igaunisko toņu ietekme vērojama Valkas, Omuļu un Ērģemes pagastos austajās dubultauduma šatiera segās. Igauņu pagastu Nuijas un Karki (igauņu Karksi-Nuia) iecienītie krāsu salikumi atspoguļojas Naukšēnu audēju darbos.
Pārmantošana un tālāknodošana
Katram Ziemeļvidzemes audējam ir savs rokraksts – to veido gan mantotas un praksē iegūtas zināšanas, gan paša audēja radošums. Šo segu aušana šobrīd kopienā ir gandrīz apsīkusi, bet Tautas lietišķās mākslas studijās no meistariem segu aušanas meistarību, dziju krāsošanu, krāsu kompozīcijas veidošanu pārmanto daži jaunie audēji.
Tautas lietišķās mākslas studijā “Saulīte”, Vijciema, Kārķu un Ērģemes aušanas pulciņos auž, ada, tamborē un knipelē (sens ļoti greznu mežģīņu darināšanas veids). Te sanāk cilvēki, kas rada skaisto sev un citiem par prieku.
TLMS “Saulīte” misija ir veicināt interesi par Ziemeļvidzemes latviešu tautas kultūras mantojuma izzināšanu, saglabāšanu un vairošanu, apvienojot paaudzes un dažādus sociālos slāņus.
Te austās dubultauduma šatiera segas ir Latvijas kultūras sastāvdaļa, kuras attīstība balstīta tradicionālās kultūras mantojumā.
Lai dubultaudumu šatieru segu aušanas prasme nezustu, Tautas lietišķā mākslas studija “Saulīte” tai velta īpašu uzmanību. Tādēļ uzteicama ir audēju vēlme šo prasmi nodot tālāk jaunākai paaudzei, kā arī pašiem veltīt lielāku uzmanību aušanas paņēmiena izpētei, dokumentēšanai un praktiskais prasmes saglabāšanai.
Vēsture
1695. gadā Viru-Jāgupi (Igaunija) mācītājs un vēsturnieks Kristiāns Kelhs (Christian Kelch) minēja, ka latvieši savas gultasvietas apklāj ar rupju linu palagu vai vilnas segu. Kristiāna Kelha darbā vēl netiek pieminētas dubultauduma šatiera segas, bet tikai vilnas segas.
Zemnieku mājokļos līdz 19. gadsimta beigām segas bija telpu rotātājas – šaurās patumšās zemnieku istabas pelēkumu tīkami atdzīvināja dabas krāsās darinātie gultas pārklāji.
Vecākās segas, līdzīgi brunču audumiem, veidotas sīksvītrainas.
19. gadsimta vidū svītras jau sāka kārtot lielākos grupējumos, un katrs audējs pēc savas gaumes dažādi variēja pamata un krāsaino svītru attiecības.
Sākot ar 19. gadsimta 80. gadiem, arī zemnieku audumos parādījās t. s. šatieri – vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātu nokrāsu joslas.
Ziemeļvidzemes dubultauduma šatiera segu pamatā ir pelēkā krāsa. Joslu veido četru svītru kombinācijas – sākumā un noslēgumā melna svītra, vidū pāreja no smilškrāsas līdz tumši brūnam piecos dažādos toņos. Svītru platums ir dažāds. Kokvilnas diegi izmantoti velkos, bet audos – vilna. Šajā laikā segu aušana vairāk pārgāja amatnieku rokās, un kompozīcijā izveidojās noteikts tips – četras līdz sešas svītru grupas uz pelēcīga (bieži) pamata. Pilnveidojoties audēju prasmei un steļļu lielumam, parādījās pirmās dubultauduma šatiera segas. Auduma tehnika – saistītie divkārtaudumi ir biezi, ar atšķirīgu krāsu salikumu katrā pusē. Tādi rodas, audumu pastiprinot velku un audu virzienā, t.i., virsaudumu un apakšaudumu cieši savienojot savā starpā.
20. gadsimtā segas kļūst populāras visā Ziemeļvidzemē.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Etnogrāfijas nodaļas valsts emeritētā zinātniece, habilitētā vēstures doktore, etnogrāfe Aina Alsupe 1982. gadā grāmatā “Audēji Vidzemē 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā” raksta: “Iniciatīvas un ierosmju bagāta 20. gs. sākumā bija Raunas audējmeistaru darbība. Aukstam laikam izstrādāja jaunu smago segu tipu – īpašu pastiprinātā dubultauduma variantu, kas izskatījās kā savā starpā savienotas divu atšķirīgu krāsu un rakstu segas. P. Viļumsona kursus beigušie Smiltenes meistari izplatīja tautā savdabīga pastiprinātā auduma segas ar krāsainu virsējo un baltu apakšpusi.”
Dubultauduma šatiera segas daudzveidīgie raksti un krāsu bagātība apliecina mūsu tautas lietišķās mākslas meistaru – audēju prasmes.
Šodien arvien lielāku popularitāti iegūst no dabiskiem materiāliem austās dubultauduma šatiera segas, jo mājas interjerā (kā gultas pārklāji) tās rada komfortu un mājīgumu.
Diemžēl ne katrs var atļauties dārgo segu, kaut arī tā tiek uztverta kā vērtīga dāvana. Tā var būt svarīga interjera detaļa un dažreiz luksuss priekšmets, kura praktiskais pielietojums vairs nav tik būtisks.
Papildu informācija
Dziju krāsošana ar augu krāsvielām ir radošs process, kurā tiek gūta jauna pieredze un reizē arī idejas turpmākajiem darbiem.
Dabā izejmateriālu krāsošanai ir tik daudz, ka eksperimentēt var visu mūžu. Nav striktu noteikumu, kurus ievērojot, būtu iespējams tikt pie kādas noteiktas krāsas. Pārsteigumu var sagādāt gan auga izcelsmes vieta, gan tas, kādā laikā materiāli ievākti.
Krāsu nianses, kādas var iegūt no jūrmalas smiltīs augušām zālītēm, atšķirsies no leknā augsnē augušo dabas materiālu krāsas. Svaigi, zaļi augi dziju iekrāsos spilgtāku, kaltēti – blāvāku.
Ne mazāk būtiski arī, kāds ūdens izmantots krāsošanai – identisku daudzumu drogu mērcējot krāna, akas, lietus vai sniega ūdenī, nekad nevar iegūt vienādu krāsu. Kaļķainā vai ar dzelzi bagātā ūdenī dzijas nekrāsojas tik labi kā mīkstā sniega, lietus vai ezera ūdenī. Tāpēc to pirms krāsošanas vēlams novārīt un radušos nosēdumus nokāst. Dziju krāsošanai var izmantot visas auga daļas. Tiesa, miecvielām bagātākās (saknes, mizas) dāvās spilgtākus toņus un būs noturīgākas pret saules gaismu.
Svarīgas ir mūsu senču apkopotās zināšanas par mēness ciklu ietekmi uz augu vākšanu un dziju krāsošanu.
Arī pirmdienā nebūtu vēlams iesākt pašas dubultauduma šatiera segas aušanu, lai tā ritētu raiti.
Meistari
Dubultauduma šatiera segu aušanas meistari:
1. Astrīda Bērziņa (dz. 1940),
2. Anna Gaile (dz. 1941),
3. Ārija Lozda (dz. 1943),
4. Ārija Tomiņa (dz. 1945),
5. Irēna Galgāne (dz. 1948),
6. Inese Pētersone (dz. 1957),
7. Mārīte Kalniņa (dz. 1960),
8. Aivars Ikšelis (dz. 1961),
9. Līvija Kreile (dz. 1964),
10. Baiba Tīlēna (dz. 1965),
11. Guna Ikšele (dz. 1968),
12. Anita Āboliņa (dz. 1969).
Iestādes un institūcijas
Valkas novada pašvaldības IKSJ nodaļa, Valkas pilsētas kultūras nams un TLMS “Saulīte”.
Nostiprināšana
Lai nodrošinātu Elementa pastāvēšanu un turpināšanos, iepriekšējos 5 gados:
- notikušas 2 izstādes: “Dubultaudumu šatieru segas no muzeju krājumiem” un “Mūsdienās austo dubultaudumu šatieru segas” (kopējais pameklētāju skaits: 284);
- noticis seminārs par krāsu salikumiem dubultaudumu šatieru segās Vidzemē (32 dalībnieki);
- pirmsskolas bērniem un jaunāko klašu skolniekiem Valkas J. Cimzes ģimnāzijā, Ērģemes pamatskolā un pirmsskolas iestādē “Pasaciņa” ārpusstundu nodarbībās izvestas aktivitātes “Dzijas šatieru krāsās uztīšana uz skaliņiem”(63 dalībnieki);
- īstenota Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām veltītā LNKC izstāde “Saimes galds” Valkā;
- sākts vākt, pierakstīt un apkopot materiālus grāmatai par Vidzemes dubultaudumu šatieru segām un to aušanu.
Pirmsskolas un jaunāko klašu skolnieki ir iepazinušies ar Ziemeļvidzemes dubultauduma šatieru segām. Radīta kaut neliela interese to aušanā, jo aktivitātes notika TLMS “Saulīte” aušanas telpās. Interesi par Vidzemes dubultauduma šatieru segu aušanu izrādījušas arī Valkas pensionāru kluba “Zelta rudens” rokdarbnieču kopas dalībnieces. Šajā kopā darbojās pirmspensijas un pensijas vecuma dalībnieces, kas jau ir apmeklējušas TLMS “Saulīte” un iepazinušās ar Vidzemes dublultauduma šatieru segu aušanu. Šīs tikšanās vadīja Inese Pētersone. Arī iepriekšējos gados pasākumā “Satiec savu meistaru” tika prezentētas Vidzemes dubultauduma šatiersegu aušanas tradīcijas un praktiska aušana un tajās piedalījās ģimenes no Kārķiem, Gaujienas, Vijciema, Rūjienas un Strenčiem.
Valkas novada pašvaldība visām aktivitātēm, kas ir bijušas saistītas ar šo elementu, ir nodrošinājušas bezmaksas telpas, izstādēm – stendus iekārtošanai un mākslinieku darbu apmaksu. TLMS “Saulīte” dalībnieces nodrošinājušas izejmateriālus praktiskajām nodarbībām.
Turpinājums/attīstība
Galvenās aktivitātes Elementa atpazīstamības veicināšanai nākamajos 5 gados būs saistītas ar pētniecības darbu un monogrāfijas sagatavošanu par Dubultauduma šatieru segu aušanu Ziemeļvidzemē; atbildīgais – Aivars Ikšelis (līdz 2027). Pētniecības darbā iesaistīti Valkas novadpētniecības muzeja darbinieki. Īpaši tiek izvērtēti un analizēti muzeja krātuvē esošie elementu paraugi, jo daži ir no 19. gs. To stāvoklis ir neapmierinošs un nepieciešams restauratora darbs.
Plānota jaunu dubultaudumu šatieru segu aušana Ēģemē (Igaunijas pierobeža) un meistaru darbu dokumentēšana; atbildīgā – Līvija Kreile (2023-2027).
Elementa aizsardzībai un attīstīšanai plānots veikt šādus pasākumus:
- ikgadējās TLMS “Saulīte”, Kārķu, Vijciema un Ērģemes audēju kopizstādēs pie dubultaudumu šatieru segām izvietot papildinformācija par šī elementa nozīmīgumu Ziemeļvidzemē; atbildīgā – Inese Pētersone;
- ik gadu Valkas novadā organizēt aktivitāti “Satiec savu meistaru”; atbildīgās – Inese Pētersone un Ārija Dzintra Tomiņa (2023-2027);
- jaunu dubultaudumu šatieru segu aušana Kārķos; atbildīgā – Inese Pētersone (2023-2027);
- jaunu dubultaudumu šatieru segu aušana Vijciemā; atbildīgā – Anita Lotiņa (2023-2027);
- turpināt darbu ar Valkas novada pirmskolas un jaunāko klašu skolniekiem, izzinot dubultauduma šatieru segu aušanu Ziemeļvidzemē; atbildīgā – Ārija Dzintra Tomiņa (2023-2027);
- izstādes “Vidzemes dubultaudumu šatieru segas” izveidošana; atbildīgās – TLMS “Saulīte” vadītāja Inese Pētersone un TLMS „Smiltene” vadītāja Liene Strazdiņa (2026).
Šo pasākumu mērķi: aizvien lielāku vietējās kopienas daļu izglītot par šī elementa nozīmīgumu un unikalitāti. Tāpat izskaidrot šī elementa apdraudējumu – audēji aizvien mazāk auž šādas segas, jo ekonomisko apstākļu dēļ ir neadekvāti palielinājusies izejmateriālu cena. Notiek krasa sabiedrības estētisko izjūtu un vērtību maiņa, kas kopumā rada elementa apdraudējumu.
Apdraudējumi
Dubultauduma šatiera segu aušanas Ziemeļvidzemes tradīcijas ir apdraudētas vairāku iemeslu dēļ.
1. Aušanas meistaru trūkums – mūsdienās, kad tiek izvērtēta ieguldītā darba un laika rentabilitāte, roku darbs jauniešu vidū negūst ieinteresētību, līdz ar to audēju paaudze noveco. Samazinās tradīcijas pārmantotāju skaits.
2. Dubultauduma šatiera segu aušana ir ļoti dārga – stelles izmaksā no 8793.00 līdz pat 16199.00 eiro. Vienai segai nepieciešams apmēram 2,5–3 kg vilnas dzijas. Šodien 1 kg vilnas dzijas maksā no 15.00–28.00 eiro. Velkiem nepieciešams aptuveni 400 g kokvilnas diegu (biežāk sastopams ar sintētikas piejaukumu). 500 m spoles cena ir 2.00–3.00 eiro.
3. Dubultauduma šatiera segām ir zems sabiedrības pieprasījums.
Segu kalpošanas mūžs mērāms vairāku paaudžu garumā, bet šodienas cilvēka dzīves vide vairāk orientējas uz vienkāršākiem, lētākām, biežāk maināmām lietām.
Pieteikuma iesniedzējs
Valkas novada dome, reģ. nr. 90009114839
Attēlu galerija
Teksta materiāli
Publikācijas
Kelch C. (1695) Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth-, Lief- und Lettlandes. – Reval
Kelch C. (2011) Liefländische Historia. Continuation 1690 bis 1707. Mit Vorwort, Nachweisen und Personenregister versehen von J. Lossius, British Library, Historical Print Editions
Alsupe A.(1982) Audēji Vidzemē 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Rīga; Zinātne
Alsupe A. (1963) “Auduma veidi Vidzemē” (19. gs. otrā un 20. gs. pirmā puse). Arheoloģija un etnogrāfija : rakstu krājums, V [sēj.] Rīga
Alsupe, A. (1961) Lauku audēju darba rīki Vidzemē 19. gs. - Arheoloģija un etnogrāfija, III [sēj.], Rīga
Alsupe, A. (1962) Tekstilijas. Latviešu tautas māksla 19.—20. gs., 2. sēj. - Rīga