Nozīme kopienas dzīvē

Viļumsona pusautomātiskās vienpaminas stelles uzskatāmas par atpazīšanas zīmi steļļu konstrukciju attīstībai Latvijas teritorijā 20. gadsimta sākumā.
Ierasti stellēm ir sviru vai trizuļu sistēma, nīškārtas un paminas (divas un vairāk). Šos trīs elementus savstarpēji sasaistot un aušanas procesā minot paminas, veidojas audums un auduma raksts.
Savukārt Viļumsona stellēm ir vadības galva (sviru vai trizuļu sistēmas vietā), kas saistīta ar nīšu kārtām (līdz 32) un vienīgo paminu. Stelles raksturo vadības galvas tips: cilindra veida (pēc Viļumsona: mazā mašīna), 3 rindu (pēc Viļumsona: lielā mašīna) vai 4 rindu (pēc Viļumsona: vēl labāks aparāts ar musturu grozītāju) karšu sistēma. Karšu sistēma sastāv no daudzām noteikta izmēra kartona plāksnēm, uz kurām ar caurumiņu palīdzību tiek ieprogrammēts raksts ar musturu cērtamā palīdzību. Pateicoties šim principam, Viļumsona stellēs iespējams izaust dažādus platus (līdz pat 2,15 m) izstrādājumus ar sarežģītiem rakstiem, ko nav iespējams paveikt ierastajās stellēs.
Aušanas process notiek šādi: nominot paminu, tiek “lasīta” karte, attiecīgās nīškārtas paceltas, atspole ar pneimatiskās sistēmas palīdzību tiek izšauta no vienas puses uz otru, pamina nolaista un ar sistavu tiek piesists auda diegs.

Viļumsona stelles ir nozīmīgs izgudrojums un neatņemama aušanas attīstības vēstures daļa. Tas uzskatāms par notikumu, kura attīstības gaita tika pārrauta padomju laikā.

Ikviens, kuram bijusi iespēja aust Viļumsona stellēs, izjūt lepnuma un aizrautību, jo mūsdienās stāsts nav tikai par konkrēta izstrādājuma darināšanu. Tā ir apziņa, ka aužot tiek saglabāta prasme un tradīcijas. Aušana Viļumsona stellēs prasa pacietību, izpratni, vēlmi zināt, tāpēc vēl jo lielāks ir gandarījums, kad audums tiek pabeigts un izņemts no stellēm.

Pašlaik nav iespējams pateikt precīzu audēju skaitu, kuri auž Viļumsona stellēs, domājams, ka tie varētu būt aptuveni 80 cilvēki.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Interesi par Viļumsona stellēm radīja Inese Mailīte, kura no 2015.–2017. gadam bija Sarkaņu Amatu skolas aušanas pulciņa vadītāja. Līdz tam neviena Tautas lietišķās mākslas studija vai pulciņš, kuram piederēja Viļumsona stelles, nebija izrādījis īpašu interesi par šo unikālo Latvijā izgudroto steļļu atdzimšanas nepieciešamību.
Līdzko Sarkaņos nonāca Viļumsona stelles, sākās šo steļļu popularizēšana un izzināšana. Sarkaņu laiks beidzās, bet ar jaunu sparu turpinājās Viļumsona un viņa steļļu pētniecība, iesaistījās arī šī pieteikuma iesniedzēja Ilze Mailīte, kura dibināja SIA "Mailīšu Fabrika”.
SIA "Mailīšu Fabrika” ir realizējusi divus VKKF finansētus projektus:
1. “Viļumsona zināšanu tīkla veidošana. Materiālu elektronizēšana” (2017).
2. “Viļumsona zināšanu tīkla pilnveidošana. Materiālu sagatavošana digitalizēšanai un digitalizēšana” (2019).

Tika izveidots materiāls “Viļumsona stelles un raksti” (Ērgļi, 2019), ko publicēja Viļumsona 147. dzimšanas dienā 2019. gada 17. novembrī. Materiāls bez maksas pieejams šeit:
https://www.dropbox.com/sh/dl3cqj67cw763av/AAAmlcfUUZ8Q1m62Er1Lw_ANa?dl=0

Turpat publicēta Ilzes Mailītes izveidotā anketa par Viļumsona steļļu atrašanās vietām Latvijā. Anketas tika izsūtītas jau zināmajiem steļļu īpašniekiem, aušanas studiju, pulciņu vadītājiem. Pamazām tiek saņemtas gan aizpildītās anketas, gan informācija par esošajām stellēm. Arī aizpildītās anketas ievietotas iepriekš minētajā interneta vietnē.
Projekts, kuram 25.09.2020. saņemts apstiprinājums no VKKF, ir “Koka detaļu rasējumu izstrāde Pētera Viļumsona pusautomātisko vienpaminas steļļu 4 rindu vadības galvai”.

Atsevišķos notikumos vairs nav iespējams nodalīt striktu robežu starp Ineses Mailītes, Ilzes Mailītes, kā arī SIA “Mailīšu Fabrika” paveikto. Piemēram, līdz šim sniegtas konsultācijas par Viļumsona steļļu salikšanu un darbības principiem Sarkaņu Amatu skolai, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam, Ventspils amatu mājai, SIA "Austras raksti” u.c.

Katru gadu notiek piedalīšanās projektos, kas saistīti ar Viļumsona stellēm un aušanu uz tām, vai nu kā lektoram, vai kā zināšanu saņēmējam – 2020. gadā Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja organizētajā pasākumā “Jūlijs rada”, amatniecības centra “Māzers” plānotajā projektā “Notvert un paturēt gaistošo. Pētera Viļumsona steļļu uzbūves, darbības un aušanas principu apguve” un Ventspils muzeja projektā “Seno amatu saglabāšana un interešu papildināšana”.

Noteikti jāmin arī Anetes Karlsones pētījums par aušanas tradīcijām, ietverot arī aušanu Viļumsona stellēs.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Lai arī līdz šim nav dokumentēti stāsti vai ticējumi saistībā ar aušanas prasmēm Viļumsona stellēs, tomēr audēju kopienā ir zināmi nerakstīti likumi vai ieteikumi, kuros stelles tiek personificētas ar to meistaru.
1. Viļumsonam patīk, ja stellēs auž mierīgs un nosvērts cilvēks, pārliecināts par vajadzību aust uz šīm stellēm.
2. Kad sāk aust, audējs tiek pārbaudīts ar dažādiem uzdevumiem.
3. Ja pret stellēm izturas nevērīgi, tad Viļumsons nedod atļauju tās izmantot pilnvērtīgi.
Mistisks un neizskaidrojams stāsts saistās ar Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeju, kurā atrodas Viļumsona stelles. Pirms festivāla “Divi Jūliji” notiek sagatavošanās arī pie darbnīcas, kurā notiek aušana Viļumsona stellēs. Kopā ir bijušas piecas sagatavošanās dienas trīs gadu laikā, un trijās no tām, kad pie stellēm ir Inese Mailīte, ir parādījies krāsains taurenis – vienreiz nosēdās audējai uz pleca, otrreiz “pārskatīja” visas nītis, trešo reizi vēroja notiekošo, sēžot uz loga.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Lai prasmi attīstītu, nepieciešamas stelles un audējs, kurš pārzina steļļu uzbūvi un prot uz tām aust, pilnībā izmantojot visas funkcijas. Kā jau minēts iepriekš, Viļumsona stelles var iedalīt pēc to vadības mehānisma jeb galvas: ar cilindra veida, 3 rindu vai 4 rindu karšu sistēmām. Viļumsons pats ir izdevis četras grāmatas (arī atkārtotos izdevumos), kur apskatīti aušanas teorijas pamatprincipi, taču atrodama ļoti skopa informācija par Viļumsona steļļu vadības galvu darbības principiem un to uzbūvi, jo viņš pats rīkoja mākslas aušanas kursus, kuros aust gribētāji apguva visas nepieciešamās zināšanas.
Pašlaik Latvijā nedarbojas neviena cilindra veida vadības galva. Paredzams, ka SIA “Mailīšu Fabrika” būs pirmā, kur šī tipa vadības galvu varēs apskatīt darbībā.
Audēju kopās prasme tiek nodota no vienas audējas otrai. Līdz šim apzinātajās vietās gandrīz visas funkcijas tiek izmantotas, aužot ar 3 rindu karšu sistēmu.
Vietās, kur ir uzstādītas stelles ar 4 rindu vadības galvu, netiek austs, pilnībā izmantojot stellēs plānotās funkcijas, jo nav detaļu un pietrūkst zināšanu. Šī vadības galva audēju kopās tiek izmantota tāpat kā 3 rindu karšu sistēma, bet ir pamats apgalvot, ka SIA “Mailīšu Fabrika” šī tipa stelles tiks atjaunotas pilnībā, un pēc izstrādāta plāna zināšanas un prasmes tiks saglabātas un nodotas tālāk.

Lasīt vēl

Vēsture

Pēteris Viļumsons (1872–1939) ir pirmais latvietis, kurš bijis gan audējs, gan steļļu konstruktors. Viņš radīja un patentēja savu vienpaminu steļļu variantu, tādējādi ienesot Eiropas (Francija, Lielbritānija) aušanas vēsmas arī Latvijā.
Dzimis Vilcē, darbojies Jelgavā (tolaik Mītavā) un Rīgā, organizējis izbraukuma kursus Latgalē un citviet Latvijā. Ir ziņas, ka studējis arī Londonas Karaliskajā akadēmijā (pagaidām šis fakts nav apstiprinājies), bijis Omskā un Maskavā.
Līdz 20. gadsimta sākumam Latvijas teritorijā auda trizuļu un sviru stellēs, bet Viļumsons patentēja trīs jaunas, modernas aušanas mašīnas “Lielupes Viļņi” (1903), “Daugavas Viļņi” (1923) un “Rakstu aušanas mašīna” (1927). Plašāk lietotā – “Lielupes Viļņi”, kurai bija vairākas variācijas “mazā mašina”, “lielā mašina” un “vēl labāks aparāts ar musturu grozītāju”. Visas aušanas mašīnas pārsvarā lietoja audēji amatnieki.
Pēc Otrā pasaules kara uz Viļumsona stellēm auda aizvien retāk. Pateicoties lielajam izmēram (platums 3,5 m, augstums 3 m), labākajā gadījumā tās tika noglabātas malkas šķūņos, klētīs. Kad tika likvidētas amatnieku darbības iespējas, stelles nereti tika sadedzinātas.
21. gadsimtā Viļumsona stelles un aušanas prasmes piedzīvo atdzimšanu, tiek apzinātas gan steļļu atrašanās vietas, gan organizētas aušanas apmācības.

Šobrīd Viļumsona stellēs auž apmēram 80 audēju. Netiek lietoti vārdi “prot aust”, jo, kā vairākkārt jau ir uzsvērts, nekur Latvijā Viļumsona stelles nedarbojas pilnvērtīgi – tā, kā Pēteris Viļumsons to bija paredzējis.
Pirms vairāk nekā 100 gadiem Pēteris Viļumsons, konstruējot Latvijā jaunas, modernas stelles, uzsāka to ražošanu, līdztekus rīkojot kursus un publicējot četras grāmatas, kuras atkārtoti izdotas vairākkārt. Vienā no izdevumiem “Trešdienas rīts”, publicēti arī Jūlija Madernieka raksti, kuri izaužami uz Viļumsona stellēm. Audēji, apmeklējot viņa organizētos kursus, trīs dienās vai garākā mācību procesā iepazinās ar stellēm, to uzbūvi un iemācījās uz tām aust. Lasot tā laika periodiku, kursi bijuši labi apmeklēti, Viļumsona stellēm piešķirti vairāki apbalvojumi. Aušana uz šādām stellēm tika pozicionēta kā naudas pelnīšanas līdzeklis.
Pēckara Latvijā stelles tika noglabātas, sazāģētas, un prasmes gāja zudībā ar katra audēja aiziešanu.
Pēc neatkarības atjaunošanas no “pagultes” sāka vilkt laukā dažādas zināšanas un prasmes – saglabātās un gandrīz pazaudētās. Viena no tām – aušanas prasme Viļumsona stellēs. Svarīgi apzināties, ka latvietis Pēteris Viļumsons, dzīvodams Latvijā, ir izgudrojis un patentējis stelles. Tāpēc šī prasme ir jāsaglabā, jānodod, jādaudzina, lai ir pēc iespējas vairāk audēju, kuri prot aust uz šīm stellēm un zina gan steļļu detaļu īpašos nosaukumus, gan pilnībā atjauno un izmanto stelles. Mūsdienās tā ir unikāla iespēja un piedzīvojums – darināt kādu izstrādājumu uz šīm stellēm.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Svarīgas ir iepriekš apgūtās aušanas pamatzināšanas un prasmes, kas krietni atvieglo aušanu Viļumsona stellēs.

Lasīt vēl

Meistari

1. Māris Maniņš, TLMS "Rīdze” vadītājs, Tautas daiļamata meistars aušanā.
2. Anete Karlsone, etnogrāfe, aušanas vēstures pētniece.
3. Inese Mailīte, Tautas daiļamata meistare aušanā.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Ir svarīgas visas organizācijas, kas uztur aktīvu Viļumsona steļļu zināšanu apriti: muzeji, amatniecības skolas, centri, uzņēmumi, studijas, pulciņi un citas juridiskas un fiziskas personas.
www.vilumsonspeteris.com

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim paveiktais Viļumsona steļļu un aušanas prasmju saglabāšanai.
1. Publicēts Ineses un Ilzes Mailīšu sakārtotais materiāls “Viļumsona stelles un raksti”, pielikumā tika pievienotas anketas par Viļumsona steļļu atrašanās vietām Latvijā.

2. Aktīva līdzdalība un konsultācijas dažādos ar Viļumosna stellēm saistītās aktivitātēs (Ventspils amatu māja, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs, SIA “Austras raksti” u.c.).

3. Vadītas ekskursijas un meistarklases SIA “Mailīšu Fabrika”, kuru laikā cirstas un sašūtas perfokartes, sietas nītis ar speciālajām metāla actiņām, stāstīts un ļauts izmēģināts aušanu uz šīm stellēm. Meistarklases vadīšana pasākumā ”3. starptautiskais mākslas festivāls Gulbenē 2020” vēlreiz bija apliecinājums, ka interese par aušanu uz Viļumsona stellēm ir pieaugoša. Četrās stundās meistarklasi apmeklēja aptuveni 90 cilvēki.

4. Ilze Mailīte uzsākusi pētniecību par Pētera Viļumsona gaitām. Līdz šim izskatīts Londonas Karaliskās akadēmijas arhīvs no 1890.–1895. gadam (domājams, ka šajā laikā Viļumsons varēja būt tur). Par citu dokumentu esamību jautāts Latvijas Amatniecības kamerai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai. Diemžēl šajos avotos nekas netika atrasts.

Pateicoties aktīvajai darbībai, vietās, kurās jau ir Viļumsona stelles, tiek uzsvērta to esamība. Tas ir apliecinājums, ka Viļumsona stelles kļuvušas par atpazīstamu un interesantu zīmolu.

Steļļu īpašnieki – privātpersonas tās “velk” ārā gan no noliktavām, gan šķūnīšiem (Basi, Briģi, Biksēre, Kusa, Bārbele u.c.), izrāda interesi par zināšanām un praktiskām iemaņām, lai austu uz dzimtas piederīgo nopirktajām Viļumsona stellēm.

Saņemtais un plānotais finansējums:
1. 2014. – Latvijas Nacionālā kultūras centra vēstule Madonas pašvaldībai (atsaucoties uz Ineses Mailītes lūgumu), lai sekmētu Viļumsona steļļu iegādi.

2. Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītie projekti:
• 2015. – Anete Karlsone. Pusaizmirstās senās prasmes: P. Viļumsona stelles Latvijā.
• 2016. – Inese Mailīte. Audēja Pētera Viļumsona prasmju apzināšana, saglabājot nemateriālo kultūras mantojumu un iesaistot to mūsdienīgā apritē.

• 2017. – Inese Mailīte. Grāmata "Viļumsona stelles un raksti". SIA "Mailīšu Fabrika” – Viļumsona zināšanu tīkla veidošana. Materiālu digitalizācija.
• 2018. – Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs: projekts “Divi Jūliji”.
• 2019. – SIA “Mailīšu Fabrika” – Viļumsona zināšanu tīkla veidošana. Materiālu sagatavošana digitalizēšanai un digitalizēšana. Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs: projekts “Divi Jūliji. Straume”.
• 2020. – Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs: projekts “Jūlijs rada”. Amatniecības centrs "Māzers”: projekts “Notvert un paturēt gaistošo.” Ventspils muzejs: projekts “Seno amatu saglabāšana un interešu papildināšana”. SIA “Mailīšu Fabrika” VKKF iesniegtais un apstiprinātais projekts: “Koka detaļu rasējumu izstrāde Pētera Viļumsona pusautomātisko vienpaminas steļļu 4 rindu vadības galvai”.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

SIA “Mailīšu Fabrika” turpinās:
• konsultēt un vadīt meistarklases interesentiem,
• apkopot anketas un ievietot tās iepriekšminētajā interneta vietnē.

Tāpat plānots sākt pētniecības darbu Latvijas Valsts vēstures arhīvā, pēc iespējas vairāk izzinot un uzzinot par organizētajiem kursiem, to absolventiem, steļļu izgatavošanu un pārdošanu utt.

Plānots turpināt sagatavot projektu pieteikumus Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai piesaistītu finansējumu.

Plānotie pasākumi Elementa aizsardzībai un attīstīšanai.
1. Viļumsona steļļu atjaunošana uzņēmumā SIA “Mailīšu Fabrika”, to popularizēšana.

2. Viļumsona steļļu darbības principu/funkciju izpēte, pielietojot praktiski eksperimentālo metodi – detaļu pareizās vietas atrašana un funkcijas izprašana vadības galvā.

3. Viļumsona steļļu aušanas prasmju popularizēšana kopienā un pārējiem interesentiem (darbības principa video, apmācību rīkošana, ekskursiju vadīšana u.tml.).

Šo pasākumu mērķi.
1. Pievērst uzmanību latvieša Pētera Viļumsona pirmajām Latvijā ražotajām stellēm.

2. Veidot izpratni par Viļumsona steļļu darbības iespējām, iesaistot iespējami plašu interesentu loku, īpašu uzmanību pievēršot jaunākajai paaudzei.

3. Plānot ikgadējus pasākumus/meistarklases, pieaicinot audējus, interjeristus, dizainerus, lai Viļumsona stellēs austie audumi ir mūsdienīgi un iekļaujas interjeros.

4. Veidot sadarbību un savstarpējo palīdzību kopienai zināšanu un prasmju iegūšanai.

5. Iegūt pārliecību, ka prasme aust Viļumsona stellēs ir nemateriālo un materiālo vērtību kopums.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Nepilnvērtīga Viļumsona steļļu darbības mezglu izmantošana draud ar šo mezglu darbības pazušanu. Šo faktu iespējams konstatēt, apskatot un salīdzinot saglabājušās stelles un aušanu tajās.

Lasīt vēl

Publikācijas

Karlsone, A. (2018). Steļļu konstruktors un viņa darbība. Izdevums Arheoloģija un Etnogrāfija. 30. sēj., Rīga: LU Latvijas Vēstures institūts.

Alsupe, A (1982). Audēji Vidzemē (19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā). Rīga: Zinātne

Viļumsons, P. (1904). Pirmdienas rīts. Pirmā musturu grāmata audējiem. Jelgava

Viļumsons, P. (1904). Otrdienas Rīts jeb otra musturu grāmata audējiem. Jelgava: autora apg.

Viļumsons, P. (1905). Trešdienas Rīts. Trešā musturu grāmata audējiem. Jelgava: Autora apg., Stengmaņa grāmatu drukātava

Viļumsons, P. (1911). Ceturtdienas Rīts. Ceturtā musturu grāmata audējiem. Jelgava: autora apg.

Viļumsons, P., ([1912]). Pirmdienas Rīts. Pirmā musturu grāmata audējiem. Otrs, plaši pārstrādāts izdevums no P. Viļumsona Jelgavā. Jelgava: autora apg.

Viļumsons, P., ([1923]) Pirmdienas Rīts. Pirmā audumu rakstu grāmata audējiem. Trešais plaši pārstrādāts izdevums no P.Viļumsona, Rīgā. Rīga: autora apg.

Viļumsons, P. (1923). Ceturtdienas Rīts. Ceturtā audumu rakstu grāmata audējiem. Rīga: autora apg.

Viļumsons, P. ([1927]). Otrdienas rīts. Otrā audumu rakstu grāmata audējiem. Otris vispusīgi pārstrādāts izdevums. Rīga: autora apg.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.vilumsonspeteris.com/ - Materiāls un anketas

https://www.youtube.com/watch?v=t4Se6ilzS4Y - Madonas novadā sāk darboties stelles

https://www.youtube.com/watch?v=0p6FOKnwKNM - Sadarbība ar TLMS „Rota”

Lasīt vēl