LV EN
LV EN
Dziedāšana ar pusbalsu (2017)
"Dzīduošona ar pusbolsu" ir specifisks daudzbalsīgās dziedāšanas veids, kas tradicionāli saistīts ar tiem Ziemeļlatgales pagastiem, kas robežojas ar Krieviju - proti, kādreizējo Abrenes apriņķa teritoriju.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Anda Beitāne, Ruta Cibule

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju

Nosaukums

Dziedāšana ar pusbalsu (2017)

Dzīduošona ar pusbolsu, dzīduošona ar pusbaļsi, klīgšona (izklīgšona) iz pusbaļša

Ģeogrāfija

Ziemeļlatgale: Šķilbēnu, Medņevas, Baltinavas, Briežuciema un Vectilžas pagasts.

"Dzīduošona ar pusbolsu" ir varējusi saglabāties un joprojām tiek praktizēta, pateicoties etnogrāfisko ansambļu darbībai. Folkloras kopas šajā gadījumā var uzskatīt par ekvivalentu kopienai, kas, protams, neizslēdz tradīcijas pastāvēšanu arī plašākas vietējās kopienas ietvaros, pārsniedzot ansambļu darbības robežas.
Folkloras kopas, kas praktizē "dzīduošonu ar pusbolsu"

1. Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis,
2. Upītes etnogrāfiskais ansamblis;
3. folkloras kopa “Upīte”,
4. folkloras kopa “Rekavas dzintars”,
5. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis,
6. Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis,
7. Medņevas etnogrāfiskais ansamblis,
8. Medņevas folkloras kopa “Egle”,
9. Vectilžas folkloras kopa “Saime”.

Elementa apraksts

Nosaukums

Dziedāšana ar pusbalsu (2017)

Dzīduošona ar pusbolsu, dzīduošona ar pusbaļsi, klīgšona (izklīgšona) iz pusbaļša

Ģeogrāfija

Ziemeļlatgale: Šķilbēnu, Medņevas, Baltinavas, Briežuciema un Vectilžas pagasts.

Kopiena

"Dzīduošona ar pusbolsu" ir varējusi saglabāties un joprojām tiek praktizēta, pateicoties etnogrāfisko ansambļu darbībai. Folkloras kopas šajā gadījumā var uzskatīt par ekvivalentu kopienai, kas, protams, neizslēdz tradīcijas pastāvēšanu arī plašākas vietējās kopienas ietvaros, pārsniedzot ansambļu darbības robežas.
Folkloras kopas, kas praktizē "dzīduošonu ar pusbolsu"

1. Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis,
2. Upītes etnogrāfiskais ansamblis;
3. folkloras kopa “Upīte”,
4. folkloras kopa “Rekavas dzintars”,
5. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis,
6. Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis,
7. Medņevas etnogrāfiskais ansamblis,
8. Medņevas folkloras kopa “Egle”,
9. Vectilžas folkloras kopa “Saime”.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

"Dzīduošona ar pusbolsu" ir specifisks daudzbalsīgās dziedāšanas veids, kas tradicionāli saistīts tikai ar tiem Ziemeļlatgales pagastiem, kas robežojas ar Krieviju – Šķilbēnu, Baltinavas, Briežuciema un Viļakas pagastu ciemiem, proti, kādreizējo Abrenes apriņķa teritoriju.
Tā ir trīsbalsīga dziedāšana, kur melodija tiek izpildīta kopā ar vienu vai (epizodiski) vairākām apakšējām pavadošajām balsīm, kā arī ar īpašo šī dziedāšanas veida pazīmi – vienas dziedātājas solo izpildītu augšējo pavadbalsi, kas vietējā tradīcijā tiek saukta par "pusbolsu". Apzīmējums "pusbolss" tiek saprasts kā puse no "bolsa" (Ziemeļlatgales dziedātāji vairākas savas dziesmas sauc par "bolsiem").
Tas nozīmē, ka "pusbolss" sāk skanēt "bolsa" otrajā pusē vai vismaz ne no paša sākuma.
Teicēja Anna Ščemeļinska minēto nosaukumu komentē šādi: “Pusbolss tuopiec, ka viņa [resp., augšējās pavadbalss izpildītāja. – A. B.] vīna pate dzīd pa augšu.”
Tautas terminoloģijā atrodami arī citu balsu nosaukumi: “Pī myusīm senuok dzīdova trijūs bolsūs: pirmīs bolss, ūtrīs bolss, saceja, i pusbolss” (Anna Ščemeļinska).
Teicējas arī stāsta, kā pareizi jādzied "pusbolss": “Pa augšu. Juoceļ uz augšu”, piebilstot, ka “pusbolsu dzīd tikai vīns” (Stefānija Matisāne).
Šo balsu nevarēja dziedāt katra dziedātāja. Parasti izvēlējās tādu, kurai bija pietiekami spēcīga un skaļa balss. Nereti dziedātājas augšējās pavadbalss izpildījumu sauc par kliegšanu.
Tā, piemēram, Rozālija Slišāne no Šķilbēniem par šo dziedāšanas veidu saka: “Juoizklīdz tuo – iz pusbaļša [..] vot, vīnai juoizklīdz”, bet citā gadījumā šī pati teicēja brīdina citas dziedātājas: “augši naīsuoc, navaries iz pusbaļša izklīgt”.
Teicējas min, ka ir noteiktas dziesmas, kurām dzied "pusbolsu", jo, kā atzīmē Anna Ščemeļinska, "visām dziesmām nav pusbaļša. Tikai tādas izlasītas dziesmas, kurām pusbolss ir.” (Beitāne 2009: 115-116)


Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

"Dzīduošona ar pusbolsu" ir viena no Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas identitātes zīmēm, kas mūsdienās pamatā tiek pārmantotas etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu dziedāšanas praksē. Taču ir arī gadījumi, kad vietējo kopienu jaunākās (vidējās) paaudzes dziedātājas cenšas šo dziedāšanas prasmi apgūt un praktizēt.

Lasīt vēl

Vēsture

Nosaukums "dzīduošona ar pusbolsu" un arī pats dziedāšanas veids nav radies mūsdienās.
Teicēja Anna Ščemeļinska par to saka: “Cik sevi atceros, tik bija.” Visas teicējas stāsta, ka to lietojušas jau viņu mātes un vecāsmātes.
Tas ļauj apgalvot, ka daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Ziemeļlatgalē noteikti pastāv vairāk nekā 100 gadus. Empīriski fakti, kas nepastarpināti liecinātu par šī daudzbalsības veida eksistenci vēl senākos laikos, nav konstatēti, taču tas, bez šaubām, neizslēdz iespēju, ka šī tradīcija šeit bija pazīstama arī vēl senāk. (Beitāne 2009: 116)

Ziemeļlatgales "dzīduošonu ar pusbolsu" pētnieki atklāja un apzināja tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kam sekoja sistemātiska dokumentēšana un pētniecība. Šīs aktivitātes lielā mērā aktualizēja attiecīgā dziedāšanas veida praktizēšanu etnogrāfisko ansambļu darbībā.
Taču vēl vairāk to aktualizēja vietējo kultūras darba organizatoru sadarbībā ar pētniekiem realizētie nemateriālā kultūras mantojuma izglītības un aktivitāšu veicināšanas projekti.
Šobrīd – līdz ar paaudžu maiņu – ir krasi sarucis "pusbolsa" dziedāšanas meistaru skaits, tomēr vēl aizvien ir vairākas izcilas "pusbolsa" dziedātājas, un viņu skaitam ir tendence palielināties arī jaunākās paaudzes vidū.

Lasīt vēl

Meistari

Izcilas un labas "pusbolss" cēlējas ir sastopamas vairākos Ziemeļlatgales pagastos:
1. Helēna Slišāne Baltinavas novadā,
2. Evija Ločmele Rekovā un Rīgā,
3. Elita Bukša Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
4. Inita Raginska Viļakas novada Medņevas pagastā,
5. Ināra Sokirka Viļakas novada Medņevas pagastā,
6. Marija Supe Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
7. Līvija Supe Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
8. Santa Matisāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
9. Kate Slišāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
10. Silvija Babāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
11. Natālija Smuška Viļakas novada Medņevas pagastā,
12. Elija Logina Baltinavas novadā,
13. Maruta Ločmele Balvu novada Briežuciema pagastā,
14. Inese Cibule Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Nemateriālā kultūras mantojuma centrs “Upīte”,
biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”,
Medņevas pagasta Tautas nams,
Šķilbēnu pagasta tautas nams,
Baltinavas novada Kultūras nams,
Briežuciema pagasta tautas nams,
Vectilžas pagasta sporta un kultūras centrs,
Viduču pamatskola.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Ziemeļlatgalē tiek turpinātas un veicinātas kopš 2007. gada sāktās aktivitātes nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā "dzīduošonas ar pusbolsu", saglabāšanā un pārmantošanā.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Turpmākajos gados tiks turpināta un atbalstīta pētnieciskā sadarbība ar Latviešu folkloras krātuves un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētniekiem.

Balvu novada muzejs sadarbībā ar nemateriālā kultūras mantojuma metodiķi Balvu novadā, Baltinavas, Viļakas un Rugāju muzejiem gadā veiks ne mazāk kā vienu videoierakstu kādā no Ziemeļlatgales pagastiem, kas tiks saglabāts Balvu muzeja krājumā.
Tiks turpināta un veicināta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagogu un vietējo teicēju pieaicināšana meistardarbnīcu norisēs, lai labāk izprastu pusbalsa būtību un izkoptu meistarību.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Iespējamais apdraudējums ir saistīts ar paaudžu maiņu un iedzīvotāju skaita dramatisku samazināšanos.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Balvu novada pašvaldība, reģ. nr. 90009115622

Attēlu galerija

1

Izcilākā Ziemeļlatgales pusbalsa cēlēja Helēna Slišāne albuma “Baļtinovys receptis” atvēršanas pasākumā
Baltinava, 2014. gads. Rutas Cibules foto

2

Upītes etnogrāfiskā ansambļa pusbalsa cēlēja Līvija Supe, sniedzot interviju etnomuzikoloģei Andai Beitānei
Upītes tautas nams, 2016. gads. Ruta Cibules foto

3

Medeņevas etnogrāfiskā ansambļa pusbalsa cēlēja Silvija Babāne Medņevas etnogrāfiskā ansambļa jubilejā
Medņevas tautas nams, 2012. gads. Rutas Cibules foto

4

Šķibēnu etnogrāfiskais ansamblis
Pusbalsa cēlēja Evija Ločmele pirmā no kreisās, pusbalsa cēlēja Elita Bukša piektā no kreisās puses. Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA koncertā Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2015. gads. Zinaidas Loginas foto

5

Upītes folkloras kopa
Pirmā no labās pusbalsa cēlēja Kate Slišāne, trešā no labās puses pusbalsa cēlēja Santa Matisāne. Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA koncertā Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2015. gads. Zinaidas Loginas foto

6

Vectilžas pagasta folkloras kopa “Saime"
Ceturtā no labās pusbalsa cēlēja Elija Logina. Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA koncertā Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2015. gads. Zinaidas Loginas foto

7 - medneva_16

Medņevas pagasta dažādu paaudžu dziedātāju kopa folkloras kopas "Egle"5 gadu darbības atskaites koncertā
Trešā no labās Medņevas etnogrāfiskā ansambļa pusbalsa cēlēja Silvija Babāne, ceturtā no labās puses Folkloras kopas “Egle” pusbalsa cēlēja Ināra Sokirka. Viduču pamatskola, 2016. gads. Rutas Cibules foto

Audio materiāli

Emīlija Logina, Felicija Logina, Veneranda Mežale, Antoņina Logina un Broņislava Platniece izpilda "Oi, egle, egle"
Briežuciems, Felicijas Loginas mājas, 2000. gads. Andas Beitānes ieraksts

Stefānija Matisāne, Anna Ščemeļinska un Magda Sutugova izpilda "Zagiuzes bolss"
Stefānijas Matisānes mājas Rekavā, 1994. gads. Andas Beitānes ieraksts

Emīlija Logina, Felicija Logina, Veneranda Mežale, Antoņina Logina un Broņislava Platniece izpilda Kaladuošonu
Briežuciems, Felicijas Loginas mājas, 2000. gads. Andas Beitānes ieraksts

Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis izpilda "Voi nav žāly"
Baltinavas kultūras nams, 1994. gads. Andas Beitānes ieraksts

Medņevas etnogrāfiskais ansamblis izpilda "Jumpraveņa"
2006. gads. Andas Beitānes un Gitas Lanceres ieraksts

Video materiāli

Pavasara bolss. Centrā – dziedātājas Anna Ščemeļinska un Valentīna Keiša. Pusbalsu dzied Santa Matisāne
Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīca Šķilbēnu pagasta Plešovā pie Annas Ščemeļinskas, 2007. gads. Rutas Cibules video

Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis izpilda "Es pīdzymu māmiņai"
Šķilbēnu pagasta Rekavas tautas nams, 2015. gads. Rutas Cibules un Andas Beitānes video

Jauniešu folkloras kopas “Upīte” dziedātājas izpilda "Rūtuošonu"
Šķilbēnu pagasta Upītes tautas nams, 2015. gads. Rutas Cibules un Andas Beitānes video

Helēna Slišāne (Baltinava), Valentīna Keiša (Upīte), Ligita Spridzāne (Upīte) un Solveta Logina (Baltinava/ Vectilža) izpilda "Dzagiuzes bolss"
Šķilbēnu pagasta Upītes tautas nams, 2016. gads. Rutas Cibules un Andas Beitānes video

Upītes etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas izpilda "Vakariņci atīdamsi"
Šķilbēnu pagasta Upītes tautas nams, 2017. gads. Rutas Cibules un Andas Beitānes video

Publikācijas

Beitāne, Anda. (2012). “Multipart Singing in Northern Latgale: Dynamics of Tradition in the Late 20th – Early 21st Century”. In RES MUSICA, Nr. 4/ 2012, 125–143, ISSN 1736-8553.

Beitāne, Anda. (2009). Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā. Rīga: LULFMI.

Beitāne, Anda. (2008). Medņevas dziedātājas. Rīga: LULFMI.

Beitāne, Anda. (2006). “Tradicionālā dziedāšana Ziemeļlatgalē: konteksti, personības, varianti.” Krāj. Letonica. Nr. 14. Rīga: LULFMI.

Beitāne, Anda. (2005). “Vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā: tradīcija un jaunrade.” Krāj. Letonica. Nr. 13. Rīga: LULFMI.

Beitāne, Anda. (2004). “Ziemeļlatgales teicēji un viņu loma latviešu tradicionālās kultūras mūsdienu procesos.” Krāj. Letonica. Nr. 11. Rīga: LULFMI.

Beitāne, Anda. (1996). Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Šķilbēnu pagastā. Maģistra darbs. Rīga: JVLMA.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.balvurcb.lv/kb/ - Sadaļā Personības/folkloras vācēji, tecēji, izpildītāji atrodama informācija par pieteikumā minētajām pusbaļša meistarēm. Sadaļā Projekti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai atrodama informācija, tai skaitā video materiāli, par ar elementa saglabāšanu saistītām norisēm. Sadaļā Kolektīvi un pasākumi/etnogrāfiskie un folkloras ansambļi atrodama informācija par pieteikumā minētajām kopām, kas praktizē un saglabā pieteikumā minēto elementu

Lasīt vēl