Autors:
Anda Beitāne, Ruta Cibule
Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju
Nosaukums
Dziedāšana ar pusbalsu (2017)
Dzīduošona ar pusbolsu, dzīduošona ar pusbaļsi, klīgšona (izklīgšona) iz pusbaļša
Ģeogrāfija
Ziemeļlatgale: Šķilbēnu, Medņevas, Baltinavas, Briežuciema un Vectilžas pagasts.
"Dzīduošona ar pusbolsu" ir varējusi saglabāties un joprojām tiek praktizēta, pateicoties etnogrāfisko ansambļu darbībai. Folkloras kopas šajā gadījumā var uzskatīt par ekvivalentu kopienai, kas, protams, neizslēdz tradīcijas pastāvēšanu arī plašākas vietējās kopienas ietvaros, pārsniedzot ansambļu darbības robežas.
Folkloras kopas, kas praktizē "dzīduošonu ar pusbolsu"
1. Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis,
2. Upītes etnogrāfiskais ansamblis;
3. folkloras kopa “Upīte”,
4. folkloras kopa “Rekavas dzintars”,
5. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis,
6. Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis,
7. Medņevas etnogrāfiskais ansamblis,
8. Medņevas folkloras kopa “Egle”,
9. Vectilžas folkloras kopa “Saime”.
Nozīme kopienas dzīvē
.
Aktivitātes/darbības
"Dzīduošona ar pusbolsu" ir specifisks daudzbalsīgās dziedāšanas veids, kas tradicionāli saistīts tikai ar tiem Ziemeļlatgales pagastiem, kas robežojas ar Krieviju – Šķilbēnu, Baltinavas, Briežuciema un Viļakas pagastu ciemiem, proti, kādreizējo Abrenes apriņķa teritoriju.
Tā ir trīsbalsīga dziedāšana, kur melodija tiek izpildīta kopā ar vienu vai (epizodiski) vairākām apakšējām pavadošajām balsīm, kā arī ar īpašo šī dziedāšanas veida pazīmi – vienas dziedātājas solo izpildītu augšējo pavadbalsi, kas vietējā tradīcijā tiek saukta par "pusbolsu". Apzīmējums "pusbolss" tiek saprasts kā puse no "bolsa" (Ziemeļlatgales dziedātāji vairākas savas dziesmas sauc par "bolsiem").
Tas nozīmē, ka "pusbolss" sāk skanēt "bolsa" otrajā pusē vai vismaz ne no paša sākuma.
Teicēja Anna Ščemeļinska minēto nosaukumu komentē šādi: “Pusbolss tuopiec, ka viņa [resp., augšējās pavadbalss izpildītāja. – A. B.] vīna pate dzīd pa augšu.”
Tautas terminoloģijā atrodami arī citu balsu nosaukumi: “Pī myusīm senuok dzīdova trijūs bolsūs: pirmīs bolss, ūtrīs bolss, saceja, i pusbolss” (Anna Ščemeļinska).
Teicējas arī stāsta, kā pareizi jādzied "pusbolss": “Pa augšu. Juoceļ uz augšu”, piebilstot, ka “pusbolsu dzīd tikai vīns” (Stefānija Matisāne).
Šo balsu nevarēja dziedāt katra dziedātāja. Parasti izvēlējās tādu, kurai bija pietiekami spēcīga un skaļa balss. Nereti dziedātājas augšējās pavadbalss izpildījumu sauc par kliegšanu.
Tā, piemēram, Rozālija Slišāne no Šķilbēniem par šo dziedāšanas veidu saka: “Juoizklīdz tuo – iz pusbaļša [..] vot, vīnai juoizklīdz”, bet citā gadījumā šī pati teicēja brīdina citas dziedātājas: “augši naīsuoc, navaries iz pusbaļša izklīgt”.
Teicējas min, ka ir noteiktas dziesmas, kurām dzied "pusbolsu", jo, kā atzīmē Anna Ščemeļinska, "visām dziesmām nav pusbaļša. Tikai tādas izlasītas dziesmas, kurām pusbolss ir.” (Beitāne 2009: 115-116)
Pārmantošana un tālāknodošana
"Dzīduošona ar pusbolsu" ir viena no Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas identitātes zīmēm, kas mūsdienās pamatā tiek pārmantotas etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu dziedāšanas praksē. Taču ir arī gadījumi, kad vietējo kopienu jaunākās (vidējās) paaudzes dziedātājas cenšas šo dziedāšanas prasmi apgūt un praktizēt.
Vēsture
Nosaukums "dzīduošona ar pusbolsu" un arī pats dziedāšanas veids nav radies mūsdienās.
Teicēja Anna Ščemeļinska par to saka: “Cik sevi atceros, tik bija.” Visas teicējas stāsta, ka to lietojušas jau viņu mātes un vecāsmātes.
Tas ļauj apgalvot, ka daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Ziemeļlatgalē noteikti pastāv vairāk nekā 100 gadus. Empīriski fakti, kas nepastarpināti liecinātu par šī daudzbalsības veida eksistenci vēl senākos laikos, nav konstatēti, taču tas, bez šaubām, neizslēdz iespēju, ka šī tradīcija šeit bija pazīstama arī vēl senāk. (Beitāne 2009: 116)
Ziemeļlatgales "dzīduošonu ar pusbolsu" pētnieki atklāja un apzināja tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kam sekoja sistemātiska dokumentēšana un pētniecība. Šīs aktivitātes lielā mērā aktualizēja attiecīgā dziedāšanas veida praktizēšanu etnogrāfisko ansambļu darbībā.
Taču vēl vairāk to aktualizēja vietējo kultūras darba organizatoru sadarbībā ar pētniekiem realizētie nemateriālā kultūras mantojuma izglītības un aktivitāšu veicināšanas projekti.
Šobrīd – līdz ar paaudžu maiņu – ir krasi sarucis "pusbolsa" dziedāšanas meistaru skaits, tomēr vēl aizvien ir vairākas izcilas "pusbolsa" dziedātājas, un viņu skaitam ir tendence palielināties arī jaunākās paaudzes vidū.
Meistari
Izcilas un labas "pusbolss" cēlējas ir sastopamas vairākos Ziemeļlatgales pagastos:
1. Helēna Slišāne Baltinavas novadā,
2. Evija Ločmele Rekovā un Rīgā,
3. Elita Bukša Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
4. Inita Raginska Viļakas novada Medņevas pagastā,
5. Ināra Sokirka Viļakas novada Medņevas pagastā,
6. Marija Supe Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
7. Līvija Supe Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
8. Santa Matisāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
9. Kate Slišāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
10. Silvija Babāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
11. Natālija Smuška Viļakas novada Medņevas pagastā,
12. Elija Logina Baltinavas novadā,
13. Maruta Ločmele Balvu novada Briežuciema pagastā,
14. Inese Cibule Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
Iestādes un institūcijas
Nemateriālā kultūras mantojuma centrs “Upīte”
biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”
Medņevas pagasta Tautas nams
Šķilbēnu pagasta kultūras centrs “Rekova”
Baltinavas novada Kultūras nams
Baltinavas vidusskola
Briežuciema pagasta tautas nams
Vectilžas pagasta sporta un kultūras centrs
Viduču pamatskola
Nostiprināšana
Lai arī pasauli pārņēma vīruss, tika daudz paveikts. Konkrēti:
• Biedrība Upītes jauniešu folkloras kopa sadarbībā ar Nemateriālās kultūras mantojuma centru “Upīte” izveidoja videosēriju “Meklējam meistaru”, kurā detalizēti izstāstīts un parādīts kā apmācīt bērniem dziedāšanu ar pusbalsu (https://www.youtube.com/watch?v=gnSVlIeUgNw, https://www.upite.lv/meklejam-meistaru/params/post/3931459/meklejam-meistaru-4raidejums);
• Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” sadarbībā ar Rutu Cibuli un JIRMV tradicionālās nodaļas studentiem 2020. gada vasarā veica lauka pētījumus, intervējot Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievas.
• Izveidoti nemateriālās kultūras mantojuma svētki “Gūdi”, kur tiek cildinātas nemateriālās kultūras sarakstā iekļautās Ziemeļlatgales vērtības, īpaši izceļot dziedāšanu ar pusbolsu. “Gūdi” notika 2019. un 2021. gadā, tos rīkoja Andris Slišāns, un šie svētki notiks katru gadu, ja to ļaus situācija valstī.
• Pateicoties etnomuzikologu ilgstošai interesei par Ziemeļlatgales tradicionālajām vērtībām, Andas Beitānes vērienīgajā publikācijā, kas domāta Eiropas auditorijai, "Notes from Latvia" Multipart Music in the Field" bagātīgi tiek pārstāvēts Ziemeļlatgales NKM.
• Andas Beitānes un Rutas Cibules teksti grāmatā “Nemateriālais kultūras mantojums Latvijā - Nacionālais saraksts” par dziedāšanu ar pusbolsu tradīciju Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados (20-25lpp), izdevējs Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2019;
• 2018. gadā Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē – “Latgaliskūs vierteibu īkļaušona Nacionālajā Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā”;
• Beitāne, Anda. “Adapting the Parts: An Experiment as an Analysis Tool.” Ardian Ahmedaja (ed.). Shaping Sounds and Values: Multipart Music as a Means of Social and Cultural Interaction. CD-ROM with 27 audiovisual examples included. A publication of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music. Riga: Musica Baltica, 2021: 35-57, ISBN 978-9984-588-67-4.
• Bukleta un dubultdiska “Notes from Latvia” prezentācijas koncerts European Voices 5 ietvaros Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslu universitātē 2018. gada 21. martā. Kurā arī tika izpildīta un prezentēta dziedāšana ar pusbalsi Andas Beitānes vadībā.
Arvien vairāk cilvēku tiek iepazīstināti ar dziedāšanu ar pusbalsi. Vērtība tiek nesta pasaules līmenī, tiek atzīta un novērtēta. Starptautiski etnomuzikoloģijā, daudzbalsības pētnieku vidū ir atpazīstams nosaukums – pusbolss, netulkojot citās valodās.
Vērojama jaunu dziedātātāju iesaistīšanās – paaudžu maiņa, piemēram, Upītē, pasākumā “Gūdi” pusbalsi cēla vienpadsimtgadīgais Jēkabs Slišāns.
Covid-19 ietekmēja tradīcijas pārmantošanu. Pulcēšanās aizliegumi nenāk par labu dziedāšanai ar pusbalsi, jo ir vajadzīgs spēcīgs pamats un to nodrošināt var tikai satiekoties un sadziedoties vairāku cilvēku pulciņā. Tāpēc tika izveidotas alternatīvas aktivitātes internetā, kurām varēja sekot līdzi, izzinot vairāk par šādu dziedāšanas stilu (https://www.youtube.com/watch?v=gnSVlIeUgNw, https://www.upite.lv/meklejam-meistaru/params/post/3931459/meklejam-meistaru-4raidejums).
Balvu novada pašvaldības labprāt iesaistās atbalsta sniegšanā dokumentācijai un pētniecībai. Tas izpaužas transporta nodrošinājumā lokālajiem pārbraucieniem, naktsmītņu un ēdināšanas nodrošinājumā, pētījumu sagatavošanai nepieciešamās informatīvās bāzes nodrošināšanai, kā arī etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu vadītājiem tiek nodrošināts neliels atalgojums.
Valsts kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis vairākus projektus, kurus realizēja biedrība “Upītes jauniešu kopa”. Ar šo finansējumu ir izveidota meistardarbnīca interneta vidē https://www.youtube.com/watch?v=gnSVlIeUgNw un https://www.upite.lv/meklejam-meistaru/params/post/3931459/meklejam-meistaru-4raidejums, kurā ir iespējams attālināti mācīties dziedāšanu ar pusbolsu.
Turpinājums/attīstība
Nākamo 5 gadu laikā:
1. Balvu novada muzejs, Balvu novada kultūras pārvalde un Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” turpinās un atbalstīs pētniecisko sadarbību ar Latvijas Mūzikas Akadēmijas pētniekiem, kā arī uzsāks jaunu sadarbību ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi;
2. Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” metodiķe Kate Slišāne un Balvu centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule pētīs, kā Covid-19 laika apstākļi ietekmējuši tradicionālo norišu dinamiku. Konkrēti:
2.1. pārliecināsimies, cik no tradīciju nesējām ir aizgājušas pa mūžības ceļu, cik turpina aktīvu darbību;
2.2. pārliecināsimies un apkoposim, cik bieži un kādos formātos notikušas pārmantošanas aktivitātes ierobežotas iespējas komunikācijas apstākļos.
3. Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” metodiķe Kate Slišāne un Balvu centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule veiks elementāro revīziju, apzinot jau zināmos vērtības nesējus, kā arī pētot vai veidojas jauna paaudze;
4. Balvu novada muzejs, Balvu novada kultūras pārvalde, biedrība Upītes jauniešu folkloras kopa un Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” turpinās pusbolsa ierakstīšanu no dzīvajām sievām, kas vēl ir spējīgas to izpildīt, un šis materiāls tiks nodots Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” arhīvam, lai pēcāk to izmantotu pusbolsa apgūšanai un analizēšanai caur ierakstiem;
5. Tiks turpināta un veicināta Mūzikas akadēmijas pedagogu, studentu un vietējo teicēju pieaicināšana meistardarbnīcu norisēs, lai labāk izprastu pusbolsa būtību un izkoptu meistarību.
1. Balvu novada kultūras pārvalde sadarbībā ar kultūras iestādēm entogrāfisko ansambļu un folkloras kopu vadītājiem turpinās maksāt algu un līdz ar to viņu uzdevums būs saglabāt ansambļu un folkloras kopu darbības nepārtrauktību, vēršot uzsvaru dziedāšanai ar pusbolsu attīstībai un pārmantošanai jaunākās paaudzēs.
2. Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” pabeigs Ontona Slišāna ierakstu digitalizāciju un izveidos strukturizētu katalogu, kur viena no sadaļām būs dziesmas ar pusbolsu, līdz ar to būs ērti lietojamas jaunākās paaudzes izglītošanai, kā arī pētniecībai.
3. Balvu novada muzejs veiks izglītojošas aktivitātes un pasākumus, uzaicinot cilvēkus, kuri ir bijuši vēsturiskie liecinieki pusbolsam, veidojot viktorīnas, meistarklases vai stāstu vakarus, iesaistot Balvu novada skolu jaunatni.
Šo pasākumu mērķi:
• Saglabāt, lai nepazaudētu.
• Popularizēt, lai piesaistītu jaunus cilvēkus.
• Pētīt un dokumentēt, lai neietu seklumā.
• Neiejaukties, bet būt līdzās, lai nekropļotu un nedegradētu.
Apdraudējumi
Iespējamais apdraudējums ir saistīts ar paaudžu maiņu un iedzīvotāju skaita dramatisku samazināšanos.
Pieteikuma iesniedzējs
Balvu novada pašvaldība, reģ. nr. 90009115622
Attēlu galerija
Audio materiāli
Video materiāli
Publikācijas
Beitāne, Anda. (2012). “Multipart Singing in Northern Latgale: Dynamics of Tradition in the Late 20th – Early 21st Century”. In RES MUSICA, Nr. 4/ 2012, 125–143, ISSN 1736-8553.
Beitāne, Anda. (2009). Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā. Rīga: LULFMI.
Beitāne, Anda. (2008). Medņevas dziedātājas. Rīga: LULFMI.
Beitāne, Anda. (2006). “Tradicionālā dziedāšana Ziemeļlatgalē: konteksti, personības, varianti.” Krāj. Letonica. Nr. 14. Rīga: LULFMI.
Beitāne, Anda. (2005). “Vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā: tradīcija un jaunrade.” Krāj. Letonica. Nr. 13. Rīga: LULFMI.
Beitāne, Anda. (2004). “Ziemeļlatgales teicēji un viņu loma latviešu tradicionālās kultūras mūsdienu procesos.” Krāj. Letonica. Nr. 11. Rīga: LULFMI.
Beitāne, Anda. (1996). Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Šķilbēnu pagastā. Maģistra darbs. Rīga: JVLMA.
Tīmekļa vietnes
http://www.balvurcb.lv/kb/ - Sadaļā Personības/folkloras vācēji, tecēji, izpildītāji atrodama informācija par pieteikumā minētajām pusbaļša meistarēm. Sadaļā Projekti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai atrodama informācija, tai skaitā video materiāli, par ar elementa saglabāšanu saistītām norisēm. Sadaļā Kolektīvi un pasākumi/etnogrāfiskie un folkloras ansambļi atrodama informācija par pieteikumā minētajām kopām, kas praktizē un saglabā pieteikumā minēto elementu