Nozīme kopienas dzīvē

Piebalgas kultūrtelpa (vēsture, notikumi, ainava, kultūras tradīcijas, valoda un cilvēki) ir unikāla Latvijas kultūrvidē un kultūras kanonā.
Līdz mūsdienām saglabājusies piebaldzēnu izteiktā un savrupā piederības un identitātes apziņa (pašapziņa) izteikti veidojās 19. gadsimtā. Kultūrtelpas attīstību ir veicinājusi piekļuve zināšanām, pateicoties hernhūtiešu kustībai, atšķirīgais ģeogrāfiskais izvietojums – Vidzemes augstiene, akmeņainā augsne un liesā zeme – un arī atšķirīgā etnoģenēze, kas atspoguļota vairākos pētījumos. Rezultātā Piebalga 19. gadsimta otrajā pusē tiek pieskaitīta tādiem latviešu kultūras un atmodas centriem kā Rīga, Jelgava, Tērbata, Pēterpils un Maskava.
Mūsdienu kopienas izteikto identitāti un piederības sajūtu veido daudzi elementi, kas iekļauti arī Latvijas kultūras kanonā – Vidzemes pauguraiņu ainava, ar Piebalgas vārdu saistītais Imants Kalniņš, piebaldzēni Emīls Dārziņš, Kārlis Skalbe, brāļi Kaudzītes. Jāatzīmē arī, ka Latvijas kultūras kanonā iekļautais Emilis Melngailis ir mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, izveidojis tur pirmo skolas kori.
Piebalgas kultūrtelpas un piebaldzēniskuma uzturēšanas kodols ir Piebalgas kopiena (kopienas), kur noris ļoti aktīvs darbs. Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā ir izveidojušās iedzīvotāju kopienas, kas risina sev aktuālus jautājumus, kas saistīti ar dzīves kvalitātes uzlabošanu. Piemēram, Vecpiebalgas kopiena izdod savu informatīvo izdevumu.
Jaunpiebalgas kopiena sanāk kopā, lai organizētu kopējus pasākumus un iniciētu dažādas pārmaiņas pašvaldības darbā. Piemēram, pēdējā kopienas sanākšanā pirms Piebalgas pieteikuma iesniegšanas nemateriālajam kultūras mantojumam tika aktualizēts jautājums par dabas ainavu aizsardzības nepieciešamību topošajā novada jaunajā teritorijas plānojumā.
Arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ir identificējama atsevišķa kopiena, kur aktīvi piedalās muzeju apvienība “Orisāre”, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs, Piebalgas novadpētniecības ekspozīcija Inešos, pirmās latviešu operas “Baņuta” muzejs “Skrāģu krogā” un Piebalgas mākslas darbu krātuve Zosēnos.
Jāizceļ arī piebaldzēnietes, literatūrzinātnieces Ausmas Cimdiņas devums Piebalgas kultūrtelpas veidošanā un attīstībā. Savā pēdējā izdevumā “Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss” (2023) profesore analizē brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus” un Piebalgas gēnu latviešu rakstniecībā gan Piebalgas zelta laikmetā, gan mūsdienu dzejas klasikā. Pētniece apskatu noslēdz ar secinājumu – “ja ne vairāk, tad Latvijas literatūras, kultūras un dvēseles dzīves mērogos Piebalga ir viena tāda garīgās dzīvības saliņa”.
Mūsdienās par vienu no Piebalgas izteiktākajiem un redzamākajiem simboliem ir kļuvis brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” tēls Ķencis ar gardibeni. Ķenča tēls reizē atspoguļo arī mūsdienu piebaldzēna identitāti un savrupo raksturu, kas ietver zinātkāri, rūpes par savu zemi un savu saimniecību, čaklumu. Piebaldzēniskumu raksturo arī atzinība, nokļūšana uzmanības centrā un mēģinājumi būt perfektam. Tajā pašā laikā Piebalgas kultūrtelpu joprojām raksturo slātaviešu un čangaliešu attiecības jeb Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas attiecības. Lai arī šīs savdabīgās attiecības kopienu iekšienē joprojām ir izteiktas izglītības un dažādās sociālekonomiskās sadarbības jomās, tomēr uz ārpusi ir vērojama dziļa kopienu saliedētība, lepnums, identificēšanās ar Piebalgu, tās pārstāvēšana un aizstāvēšana. To arī ļoti labi demonstrē Piebalgas kultūrtelpas pieteikuma sagatavošana iekļaušanai Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ko raksturo kopdarbs, “kop-idejošana”, kopā dalīšanās un kopā sanākšana. Tāpat arī piekrišanas parakstu vākšana Piebalgas kopienā raksturo Piebalgas saliedētību un atsaucību, un interesi, lai Piebalga attīstītos un būtu Latvijas kartē. Šodien Piebalgas kultūrtelpas apzināšanās palīdz veidot un nodrošināt saturisko piepildījumu vietējās kopienas aktivitātēs.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Īpaši izceļama ir aušanas un arī amatniecības attīstība, kam Piebalgā ir sena vēsture. 20. gadsimta sākumā gandrīz ikvienā mājā bija stelles un lielākie aušanas meistari Piebalgā bija vīrieši, bet Piebalgas unikālie raksti tika izstādīti starptautiskās izstādēs Briselē.
Jāatzīmē, ka mūsdienās zināmais Piebalgas tautastērps veidojies 19. un 20. gadsimtā, kas atšķiras no unikālajiem J. K. Broces zīmējumiem 18. gadsimtā. Piebalgas tautastērpa atšķirība no citiem Latvijas tautastērpiem saskatāma sievu rūtainos, driķētos, pelēkos brunčos, plecu segās (snātenītēs, kučās), sarkaniem vainadziņiem, vainagiem ar pērlīšu strīpām vidusdaļā, jakās (kabatās) un ņieburos, priekšautos un mutautos, cimdu adījumos utt. Savukārt vīru tautastērpu atšķirības raksturo garie svārki (muduraiņi, krumpaiņi), manteļi, kažoki, unikālās vīru kažoku pērļu jostas, trimpaldes svārki, rumbiķīšu jeb apaļie svārki, vestes, kaklauti, gardibene, vīriešu cepures banītes utt.
Līdz mūsdienām ir saglabājusies Piebalgas izloksne, kas pieder pie vidus dialekta Vidzemes vidus izloksnēm. Lai arī izloksnes lietojums samazinās, joprojām sastopama platā e, ē lietojums, piedēkļa -īt- lietojums (telīts), piedēkļa -īn- lietojums (sviestīns, klētīna, kalnīni, lejīni), piedēkļa -āj- lietojums (auzāis, smiltāis), piedēkļa -ain- lietojums (lietains, sveķains) utt. Būtiski atzīmēt, ka Piebalgā ir saglabājušies vēsturiskie vietvārdi un mājvārdi.
Vienmēr svarīga Piebalgā bijusi kora dziedāšana un teātra spēlēšana. Pirmās ziņas par kori Piebalgā saglabājušās no 1824. gada. 1869. gadā dibināta “Dziedāšanas un lasīšanas biedrība”, kurā gadu vēlāk ir jau 230 biedru, veidojot lielāko dziedāšanas biedrību Latvijā. 1870. gada 21. jūnijā notika Vecpiebalgas dziedāšanas svētki. Mūsdienās īpaši pasākumi ir Jaunpiebalgas Kultūras nama organizētie koru sadziedāšanās pasākumi un dažādas teātra izrādes gan Jaunpiebalgā, gan Vecpiebalgā, nereti apvienojot dažādus amatierkolektīvus.
Interesanti ir dažādi tradicionālie ēdieni. Pirmkārt, jērs dažādās variācijās. Īpaši jēra zupa, kas aprakstīta arī “Mērnieku laikos”. Spēķes – arī pieļaujamas dažādas variācijas, bet pamatā – zarnu zupa vai arī dažādas iekšas, samaltas vienā ēdienā. Vēsturiski īpašs dzēriens bijis kakao, kas bijis statusa simbols.
Mazāk zināmi ir tādi ēdieni kā zīdenis – grūbu putra ar cūkas ausi un šņukuriņu, skrostavnīca jeb zīlnīca – putraimu un zirņu putra ar gaļu, īlenīca jeb mugursmērs – miltu un maizes grauzdiņu biezputra, dravantīca jeb vecā putra – kartupeļu, putraimu un gaļas putra.
Viena no prasmēm un ieražām, kas raksturo Piebalgu, ir tirdzniecība. Kā raksta Matīss Kaudzīte, “endele” piebaldzēniem ir bijusi ne tikai iztikas avots, bet kas vairāk, jo “visu to uzņemas, dara un panes tai sajūtībā, ka stāv un turas uz sava zemes gabaliņa, apliecinot tādā kārtā viņa lielo dārgumu”. Tirgošanās kā iztikas avots un sevis apliecināšana ir piebaldzēnu identitātes zīme. Vērpšana, aušana, vērpjamo ratiņu dreijāšana un preces tālākpārdošana bija tā laika piebaldzēnu galvenā nodarbe. “Jo vairāk cēlās šī darba strādnieku, jo vienmēr tāļāk un tāļāk visapkārt vajadzēja meklēt.”
Piebaldzēni tirgojās ne tikai uz vietas, bet arī Kurzemē, Latgalē, arī Igaunijā, Pleskavā un Ostrovā. Tirgus vietas ir ne tikai kā preces iegūšanas vai apmaiņas vietas, bet arī kā sabiedrības satikšanās vietas. Ar tirdzniecību un mobilitāti cieši saistīti ir arī krogi, kuri ir ne tikai ceļotāju un zirgu atpūtas vieta, bet reizē pildīja arī zināmu sabiedriskās pulcēšanās, kā tas ir atspoguļots “Mērnieku laikos”, un kultūras funkciju.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Piebalgā ir vairāki ticējumi, rituāli vai nerakstīti noteikumi. Daži piemēri.
1. Piebalgā nekad ciemos nedrīkst ierasties tukšām rokām un bez ciemkukuļa. Tā tiek uzskatīta par īpašu nepieklājību. Tāpat arī, dodoties no ciemošanās, viesiem vienmēr tiek sagatavota cibiņa.
2. Piebalgā demunitīva lietošana tiek uzskatīta par pazemināmo formu. Ir jāizvairās no vārdu lietošanas pazemināmā formā. Tas var norādīt uz necieņu, prasmju, zināšanu apšaubīšanu.
Piebalgas teikas un nostāsti ir apkopoti Spodras Ergardes sagatavotajā izdevumā “Piebalgas teikas un nostāsti” (2005), bet Piebalgas anekdotes apkopotas Pētera Birkerta 1929. gada izdevumā “Latvju anekdotes. Piebaldzēni”.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Piebalgas kultūrtelpā notiek daudz un dažādu aktivitāšu, kas nodrošina identitātes uzturēšanu, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, attīstību un tālāknodošanu aušanas, amatniecības, koru dziedāšanas un teātra spēlēšanas jomās.
Elementa pārmantošana un tālāknodošana notiek dažādos veidos. Šeit aprakstīti pēdējā laika piebaldzēnu spilgtākais veikums.
1. Amatierkustība un folkloras kopas. Amatierkustībā tiek pētīti un rekonstruēti senie audumu raksti. Piemēram, ir veikta Piebalgas lielā lakata rekonstrukcija un 2022. gadā Vecpiebalgas kultūras namā notika Piebalgas rekonstruēto tautastērpu izstāde, ko papildināja arī mūsdienīgas interpretācijas. Jāatzīmē, ka Piebalgas amatnieki katru gadu veic kāda konkrēta apģērba detaļas vai auduma rekonstrukciju – lakatu, šatiera segu, galdautu utt. Tāpat popularizēta un pārmantota tiek Piebalgas adīšanas tradīcijas un prasmes. Vecpiebalgā darbojas adīšanas skola un notiek ikgadējs zeķu adīšanas konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt!”. Tāpat pēdējos gados ir notikušas rakstaino cimdu izstādes, kā arī dažādas meistarklases, lai mācītu, tālāk nodotu un popularizētu amatu prasmes.
Piebalgas tautas tērps tiek vilkts dažādos sarīkojumos. Īpaši tas tiek godināts tautas deju kolektīvos, kur īpaši krāšņi izceļas Piebalgas tautas tērpa raksts. Vēl pēdējos desmit gados kā tradīcija ir Piebalgas dziesmas “Brūklenājs” dziedāšana un tautas dejas “Piebaldzēns” dejošana dažādos sarīkojumos Piebalgā.
Tāpat aktīva pārmantošana un tālāknodošana notiek arī folkloras kopā “Piebaldzēni”, kura repertuāru veido Piebalgas dziesmas, rotaļas un dejas. Pēdējos gados, piemēram, ir izpētītas Piebalgas ganu dziesmas un gaviles, ganiņu ikdiena, pienākumi, spēles un grūtības, kas tālāk izmantotas meistarklasēs un koncertos. Repertuārā ir arī iekļauti Vidzemes augstienes danči un rotaļas.
2. Kultūrizglītība. Svarīgu lomu ieņem Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skola. Mūzikas skolā kā forma tiek izmantota Piebalgas tautasdziesma, īpaši jaunākajās klasēs, rosinot melodijas atpazīstamību. Tāpat arī vietējā tautasdziesma tiek mācīta mūzikas teorijā un vēsturē. Savukārt ritu svētki tiek svinēti ar skaidrojumiem par vietējām tradīcijām. Nozīmīgs ir bijis Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas projekts “100 Piebalgas tautas dziesmas”, kurā ir ietvertas Piebalgā pierakstītās tautasdziesmas nošu formātā, ko ilustrējuši Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas mākslas programmas audzēkņi. Šī grāmata tagad ir arī neatraujams mācību materiāls mūzikas mācībās.
Būtisks ir aušanas darbnīcas “Vēverīšas” un Jaunpiebalgas lietišķās mākslas studijas darbs, lai saglabātu amatu prasmes. Mūsdienās notiek Piebalgas rakstu pētniecība un aušanas tradīciju saglabāšana dažādu grāmatu, izstāžu, lektoriju veidā, kā arī amatniecības studijās. Tāpat joprojām dažādās ekspedīcijās Piebalgā ir atrodami raksti no 19. un pat 18. gadsimta, kam tiek nodrošināta saglabāšana un tālāka izpēte.
Jaunajai paaudzei ir iespēja apgūt vietējo keramiku un metālapstrādi, kurai ir praktiska pielietojamība. Jaunieši nereti arī pievēršas padziļinātākai Piebalgas izpētei. Piemēram, kā nesens diplomdarbs ir tapis stilizēts Piebalgas bruncis.
Tāpat arī pieaugušajiem ir iespējams attīstīt savas prasmes keramikā un metālapstrādē, kā arī lietišķās mākslas studijā “Piebaldzēni” dažādas mākslas, kas ietver vietējo tradīciju nodošanu un skaidrošanu.
Būtiski atzīmēt, ka Piebalgā ir saglabājušies vēsturiskie vietvārdi un mājvārdi. Mājvārdus un vietvārdus pēc objekta (tīrumi, upes, purvi, meži, lejas utt.) ir analizējušas un apkopojušas Lūcija Doniņa un Ilze Prīse rakstu krājumā “No Viņķu kalna līdz Skrāģu krogam”.
3. Muzeju darbība, īpaši muzeju apvienībā “Orisāre”, kur darbs ar krājumu ir ikgadējs, uzkrājot, analizējot un saglabājot liecības par Piebalgas sabiedrību un cilvēkiem. Uz tā bāzes katru gadu ir veidotas regulāras izstādes par Piebalgas kultūrvēstures tēmām. Ir izveidota arī Piebalgas viesistabas ekspozīcija Vecpiebalgas “Birzītē”. Jauns pētniecības virziens ir kapsētu pētniecība, kas ļauj atklāt piemirstos piebaldzēnus un viņu talantus.
Piebalgas viensēta un amatniecības prasmes tiek saglabātas un koptas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijas “Vēveri” paspārnē, kam ir vismaz 400 gadus sena vēsture. Te tiek organizētas dažādas meistarklases dažādās amatu prasmēm, īpaši jauniešiem – piemēram, sviesta kulšanā un maizes cepšanā. Arī ārpus etnogrāfijas muzeja notiek unikālā mantojuma atjaunošana. Piemēram, tūristiem ir pieejama lauku sēta “Vectūļi” Vecpiebalgā. Tā ir autentiska zemnieku sēta, kas ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis un neatņemama Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tāpat kā piemēru var minēt lauku māju “Alitēni”, ko atjaunojis vēsturisku ēku atjaunošanas entuziasts Artūrs Šveds. “Alitēni”, kas celti 19. gadsimta beigās, atrodas Inešos.
4. Svētki un ikgadēji pasākumi. Piemēram, “Izvēlies Piebalgu!”, “Vecpiebalga atver durvis”, arī velomaratonā “Pāri Piebalgas pakalniem” un slēpojumā “Apkārt Alaukstam”. Īpaši atzīmējamas ir arī dažādas tradīcijas, kā, piemēram, joprojām dzīvi saglabājusies Jāņu apdziedāšana un vasaras saulgriežu svinēšana, kur tiek izieta saulgriežu taka ar autentisku vainagu pīšanu un dziesmu dziedāšanu, ejot uz Piebalgas sētu, kur notiek saules pavadīšana un ugunskura rituāls. Taču lielākais un neatraujamākais svētku elements lielākajos Piebalgas svētkos ir jēra zupas vārīšana un piedāvāšana viesiem.
5. Ārtelpa un mazās arhitektūras formas. Piebalgā dažādās vietās – skvēros, muzejos un kapos ir izvietotas ne tikai piebaldzēnu un dažādu Piebalgas tēlu pieminekļi un skulptūras, bet ir arī dažādās vietās sastopami Piebalgas tautastērpu svītru kods no segām un brunčiem. Tas ir atspoguļots gan kultūras namu un skolu krēslos, gan ārtelpas solos un citos vides objektos.

Lasīt vēl

Vēsture

Piebalgas pilsnovads (latīņu: Prebalge) pirmo reizi rakstos pieminēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā. Līdz šim zinātnieku vidū nav bijusi padziļināta diskusija par to, kur šī zeme atradusies. Bet, ņemot vērā Balgas upīti, visticamāk, ka tas ir bijis pamats vietas nosaukumam, tātad – pie Balgas. 1688. gada Zviedru Vidzemes arklu revīzijā minēts, ka Piebalgas pils vairs nav apdzīvota, tās zemes sadalīja divās muižās, ko sāka dēvēt par Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu (Neuhof). Lielā Ziemeļu kara laikā 1711. gadā Krievijas cars Pēteris I abas Piebalgas muižas piešķīra savam karavadonim Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācējiem tās piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.
Īpašs kultūras, izglītības un sociālekonomiskais uzplaukums, amatniecības un tirdzniecības izaugsme Piebalgā notiek 19. gadsimta otrajā pusē, ko saista arī ar hernhūtiešu kustību. Par vienu no hernhūtisma centriem 19. gadsimtā kļuva nevis Valmiera, kā tas bija 18. gadsimtā, bet gan Piebalga, kur aptuveni 90% zemnieku iestājās brāļu draudzes kustībā. Pateicoties labākai izglītībai, prasmei runāt un rakstīt, vietējie iedzīvotāji ieņem labus amatus draudzē, muižā, pārvaldē, ir arī tiesu piesēdētāji. Brāļu draudzes Piebalgā Latvijai ir devušas brāļus Kaudzītes un “Mērnieku laikus” – pirmo romānu latviešu literatūrā, vienu no mākslinieciski nozīmīgākajiem reālisma prozas sasniegumiem latviešu rakstniecībā.
Hernhūtieši iemācīja arī korus dziedāt saskanīgi, ievērot melodiju, līdz tam katrs, pat korī, dziedāja, kā nu prot. Vēsturnieks Gvido Straube, kas pētījis brāļu draudzes, raksta, ka arī latviešu dzejas sākums ir ļoti hernhūtisks, sentimentāls un tipiski vidzemniecisks.
1869. gadā dibināta “Dziedāšanas un lasīšanas biedrība”, kurā gadu vēlāk ir jau 230 biedru, veidojot lielāko dziedāšanas biedrību Latvijā. 1870. gada 21. jūnijā notika Vecpiebalgas dziedāšanas svētki. Aktīvākie dziedātāji ir bijuši reizē arī pirmie teātra spēlētāji, “jo jau pieraduši pie mēģinājumiem un publiskas uzstāšanās”. Līdz 1873. gada pavasarim piebaldzēni sarīkojuši 13 teātra izrādes. Gandrīz vienlaicīgi ar Rīgu te izrādītas pirmās Ādolfa Alunāna lugas. Pateicoties aktīvai kora un teātra dzīvei, “Dziedāšanas un lasīšanas biedrība” kļuva turīga, kam savukārt ir būtiska ietekme uz izglītības attīstību Piebalgā, lai “sagatavotu Piebalgas jauniešus tālākām mācībām”. Biedrības izvēlētais skolotājs ir Kronvaldu Atis, kuram ir būtiska ietekme uz Piebalgas kultūrtelpas attīstību.
1873. gadā pirmajos latviešu Dziedāšanas svētkos Vecpiebalgas vīru koris diriģenta Jēkaba Korneta vadībā ieguva godalgoto vietu – Sudraba kausu. Arī Otrajos vispārējos latviešu Dziedāšanas svētkos 1880. gadā jau kā Vecpiebalgas Labdarības biedrības jauktais koris ieguva godalgotu vietu – Sudraba saktu.
Līdz II Pasaules karam Piebalgā turpinās aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve. 1930. gadā notiek pirmie Piebalgas novada Dziesmu svētki, kurā piedalījās 15 kori ar aptuveni 600 dziedātājiem. Pēc kara sākas kolektivizācija, un viena no būtiskākajām administratīvām izmaiņām ir Inešu ciema izveide Vecpiebalgas muižas ciema vietā un Gaujienes rajona izveide ar centru Jaunpiebalgā.
20. gs. 70. un 80. gados Piebalga kļūst par populāru sabiedrības inteliģences, kultūras un sabiedrisko darbinieku vasaras un patstāvīgās mītnes vietu. Tāds ienācējs, piemēram, ir arī Imants Kalniņš, kurš 1975. gadā pārceļas uz “Vecpaulēnu” lauku mājām, kur sacerējis operas “Spēlēju, dancoju”, “Ifigēnija Aulīda” un oratoriju “Rīta cēliens”. 1976. gadā pie E. Dārziņa muzeja notiek pirmās Imantdienas, kas kļūst ļoti populāras, bet 1982. gadā tiek aizliegtas. Imantdienu tradīcija tiek atjaunota 1995. gadā, un 2023. gadā tās notiek pie Alauksta ezera – Alauksta estrādē.
20. gadsimta 80. gados Alauksta ezera estrādē tika veidots arī “Mērnieku laiku” brīvdabas uzvedums, kas izvērtās par kultūras dzīves notikumu visas Latvijas mērogā. Uzveduma idejas autors un galvenais režisors bija Alfrēds Jaunušāns, dramaturgs Pauls Putniņš veidoja jaunu skatuves variantu, tolaik Piebalgā dzīvojošais Imants Kalniņš veidoja novadam atbilstošu muzikālo noformējumu. Vecpiebalgas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kori un deju kolektīvi tika iesaistīti masu skatos.
1986. gadā tiek izveidota Jaunpiebalgas mūzikas skola (šobrīd – Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola), kas ir būtisks kultūras izglītības centrs Piebalgā, nodrošinot kultūrtelpas attīstību.
1989. gadā darbu uzsāk Piebalgas alus ražotne, kuras ražotā produkcija ir saņēmusi dažādas balvas un atzinības un mūsdienās ir atpazīstama preču zīme. 2021. gadā AS “Cēsu alus” iegādājas “Piebalgas alu”, turpinot attīstību un ievērojot darītavas tradīcijas.
No 1959. līdz 2009. gadam Piebalga atradās Cēsu rajonā, bet no 2021. gada, pēc administratīvi teritoriālās reformas, – Cēsu novadā.

Piebalgas kultūrtelpa ir svarīgs mūsdienu Latvijas kultūras un vēstures elements.
Pirmkārt, Piebalgas kultūrtelpa ir kļuvusi par populāru tūristu galamērķi. Tajā ir daudz vēsturisko un kultūras vietu, piemēram, Jaunpiebalgas baznīca, Vecpiebalgas muiža, Piebalgas muzeji, kuros ir informācija par Latvijas vēsturi, kultūru un dabu.
Otrkārt, Piebalgas kultūrtelpa ir arī svarīga kultūras notikumu vieta. Kā lielākie notikumi minami tradicionālie festivāli “Izvēlies Piebalgu!” un “Vecpiebalga atver durvis”, kas ir nozīmīgs veids, kādā tiek nodrošinātas zināšanu tālāknodošana un piederības sajūtas veidošana.
Treškārt, Piebalgas kultūrtelpa ir nozīmīgs dabas objekts. Tajā ir skaisti ainavu skati un ainavu takas, kas dod iespēju baudīt Latvijas dabu un pavadīt laiku brīvā dabā.
Visbeidzot, Piebalgas kultūrtelpa ir svarīgs simbols Latvijas kultūras mantojumam un tradīcijām, kas pievērš gan vietējo iedzīvotāju, gan arī tūristu uzmanību Latvijas kultūrai un vēsturei.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Līdz mūsdienām saglabājusies šī īpašā tirgošanās prasme, ko var novērot gan gadatirgos un dažādu svētku tirgos, gan arī dažādu Piebalgas eksportspējīgu uzņēmumu veidolā, kuri, pilnveidojot senās amatu prasmes un zināšanas, ir nodrošinājuši jaunu un inovatīvu produktu radīšanu. Piemēram, mēbeļu ražotājs “Wenden Furniture”, keramikas darbnīca “Piebalgas porcelāns”, dabīgās kosmētikas ražotājs no bišu produktiem “Apimi” u. c.
Pēdējos gados “Vecpiebalga atver durvis” svētkos notiek retro velobrauciens, kas aktualizē modi un jaunu tradīciju, un tehnoloģiju ienākšanu.
Populārs tūristu gala mērķis ir Vecpiebalgas ūdensrozes. Par Ūdensrožu dīķi Vecpiebalgā dzirdējuši daudzi. Jāņa Sniedzes aprūpēts, kopts un lolots, tas ar skaistajiem ziediem garāmbraucējiem kļuvis par pieturvietu un dārzkopjiem par jaunu ūdensrožu šķirņu iegādes vietu. Pēc Jāņa Sniedzes aiziešanas aizsaulē, darbu pārņēmušas viņa meitas.

Lasīt vēl

Meistari

Piebalgas kultūrtelpai ir virkne tās tradīciju zinātāju un tradīciju nesēju, kuri iemieso piebaldzēniskumu.

AMATNIEKI
Cers Juris – “Pigoru darbnīca”, mūzikas instrumenti (zvangas)
Ceruse Vija – etnogrāfisko cimdu meistare
Duļbinskis Aldis – kokamatnieks
Gavars Atis – Vecpiebalgas maizes cepējs pēc senas receptes, “Veckriemeļi”
Jankovsku ģimene – Vecpiebalgas keramika
Kalniņa Kaija – Vecpiebalgas maizes cepēja
Kasparžaks Zigmunds – kokamatnieks (krēsli, karotes, šķīvji)
Koļesņikova Inita – Piebalgas kūku cepēja
Kupče Dagnija – audēja, aušanas darbnīca “Vēverīšas”
Lieldiena Līga – adījumu darbnīca
Pabērze Ilga – Piebalgas kūku cepēja
Pētersone Velta – meldru pinumu meistare
Pirktiņa Kristīna – “Puuces Studio”, keramiķe
Prūse Ilze – zīmola “Baltie darbi” izveidotāja, tautastērpu, lina tērpu šuvēja
Robežnieks Imants – kokļu meistars, amatnieku mājas “Mazrītiņi”
Rozenblats Oskars – lietišķās un tēlotājas mākslas studija ”Piebaldzēni”, metālmākslinieks
Šube Marika – keramiķe, “Marikas darbi”
Zvejniece Benita – audēja
Žīgure Vita – rokdarbi, lietišķās un tēlotājas mākslas studija “Piebaldzēni” vadītāja

IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES DARBINIEKI
Ābelnieks Raitis – vēsturnieks
Cimdiņa Ausma – Dr. philol., Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle
Ērglis Andris – Krišjāņa Barona muzeja darbinieks, folkloras izzinātājs
Polis Jānis – novadpētnieks
Sila Aija – izglītības darbiniece, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola
Prīse Ilga – Piebalgas senvārdu un vietvārdu izzinātāja
Žīgurs Edgars – vēsturnieks, rotkalis, vienkoču laivu darinātājs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija “Vēveri”

KULTŪRAS UN SABIEDRISKIE DARBINIEKI
Baranovskis Ģirts – nodibinājuma “Gaujas Fonds” dibinātājs
Bišere-Valdemiere Dace – Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja, kultūras u. c. projektu vadītāja
Damroze Aina – kultūras darbiniece, amatierteātra “Triksteri” režisore
Damroze Ieva – kultūras darbiniece, folkloras kopas “Piebaldzēni” vadītāja
Dūrīte Ieva – kultūras darbiniece, Jaunpiebalgas kultūras nams
Frīdvalde-Andersone Ella – sabiedriskā darbiniece, Piebalgas novadpētniecības muzejs
Gaile Una – kultūras darbiniece, Jaunpiebalgas Kultūras nams
Gailītis Guntis – kultūras darbinieks, pirmās latviešu operas “Baņuta” muzejs
Gončoronoka Tamāra – Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece
Grudule Līva – kultūras darbiniece, muzeju apvienība “Orisāre”
Johansone Vēsma – novadpētniece, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs
Kārkliņa Rūta – Krišjāņa Barona muzeja vadītāja, folkloras izzinātāja
Kuzmane Dzidra – runu teicēja un Ķenča attēlotāja
Logina Baiba – bibliotekāre, novadpētniecība
Pilābere Inese – Vecpiebalgas amatierteātra “Sumaisītis” režisore
Prūse Dzidra – kultūras darbiniece, Zosēnu Kultūras nams
Ruicēna Zigrīda – kultūras darbiniece, Vecpiebalgas Kultūras nams
Skutāne Lāsma – kultūras darbiniece, deju kolektīvu “Piebaldzēni” vadītāja
Zariņa Egita – kultūras darbiniece, Jaunpiebalgas Kultūras nams

MĀKSLINIEKI UN RAKSTNIEKI
Baltputna Anna – Piebalga gleznās
Bauere Inguna – rakstniece
Johansons Egils – gleznotājs
Lapiņa Inese – vides māksliniece un dizainere, zīmola “DUSIS” izveidotāja
Liepiņa Inese Īris – māksliniece-adītāja, “Wrapture by Inese”
Mājenieks Jānis – dzejnieks, pasākumu organizators
Mergina Līga – māksliniece (melnā keramika), Vecpiebalgas mākslas plenēru organizatore
Žukovska Valda – Piebalgas gleznotāju kopas vadītāja

UZŅĒMĒJI
Baloži Aiva un Jānis – uzņēmēji, sveču liešanas darbnīca “Gardenia Eco”
Dolmaņi Guntars un Valentīna – dabas saimniecība “Lielkrūzes”
Doniņa Diāna – uzņēmēja, SIA “3x9 zālītes”. Zālītes ievāktas ekoloģiski tīrās pļavās un mežos. Tās vāktas atbilstoši dabas ritmam un mēness fāzēm
Feldmane Madara, Boginska Ieva – dabīgā kosmētika, ražota no bišu produktiem, SIA “ApiMI” (senu tradīciju mūsdienīgs tvērums)
Ozola Jolanta – zīmola “APJOZ” izveidotāja, zīļu jostu meistare
Ozoliņa Aija – Vecpiebalgas ūdensrozes
Radziņi Ilona un Aivars – uzņēmēji, “Piebalgas medus”
Ronis Jānis – uzņēmējs, “Piebalgas porcelāns”
Sils Ainārs – metālmākslinieks un uzņēmējs, Jaunpiebalgas Garais krogs
Zārdiņš Kristaps – meistars, “Piebalgas maize”

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Piebalgas kultūrtelpas uzturēšanā darbojas virkne iestāžu un institūciju.
Cēsu novada pašvaldība
Inešu pagasta Vecpiebalgas muižas sieviešu koris
Inešu Tautas nams
Jaunpiebalgas apvienības pārvalde
Jaunpiebalgas folkloras kopa “Piebaldzēni”
Jaunpiebalgas Kultūras nama amatierteātris “Triksteri”
Jaunpiebalgas Kultūras nama jauktais koris “Jaunpiebalga”
Jaunpiebalgas Kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Piebaldzēni”
Jaunpiebalgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Piebaldzēni”
Jaunpiebalgas Kultūras nams
Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studija “Piebaldzēni”
Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola
Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs
Jaunpiebalgas pensionāru klubs “Harmonija”
Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca
Jaunpiebalgas vidusskola
Kaives pagasta amatierteātris “AkA”
Kaives pagasta lietišķās mākslas kolektīvs “Saulessvece”
Kaives Tautas nams
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija “Vēveri”

Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”
Vecpiebalgas audēju kopa
Vecpiebalgas apvienības pārvalde
Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca
Vecpiebalgas Kultūras nama jauniešu tautas deju kolektīvs “Slātaviņa”
Vecpiebalgas Kultūras nama pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs “Mazputniņš”
Vecpiebalgas Kultūras nama senioru deju kolektīvs ”Mudurainis XO”
Vecpiebalgas Kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Tāpēc”
Vecpiebalgas Kultūras nama vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvs “Mudurainis”
Vecpiebalgas Kultūras nams
Vecpiebalgas muiža
Vecpiebalgas pensionāru klubs “Pīlādzītis”
Vecpiebalgas vidusskola
Zosēnu amatierteātris “Intermedia”
Zosēnu dāmu deju grupa “Vēlais pīlādzis”
Zosēnu Kultūras nams

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un Piebalgas kultūrtelpas nostiprināšana kā prioritāte ir akcentēta vairākos pašvaldības plānošanas dokumentos.

Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2021.–2035. gadam. Viens no pieciem stratēģiskajiem mērķiem ir “konkurētspējīga novada identitāte, kas balstīta radošajās industrijās, kultūras un tūrisma industrijās”. Stratēģijā uzsvērts, ka saglabātais materiālais un nemateriālais kultūras mantojums ar savām unikālajām vērtībām veido pamatu augstai nacionālajai pašapziņai un novada identitātei. Novada plašais un saturā daudzveidīgais kultūras piedāvājums uzrunā gan vietējās kopienas iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus.
Papildus – kultūra un radošās industrijas ir viena no novada ekonomiskām specializācijām un viedās specializācijas jomām, t. sk. amatniecība, rakstiecība, amatierkolektīvu darbība utt.
Ilgstpējīgā attīstības stratēģijā Piebalgas kultūrtelpa ir noteikta kā ainaviski vērtīga un kultūrvēsturiski nozīmīga teritorija. Lai šo teritoriju attīstītu, noteiktas vairākas vadlīnijas.
1. Arī turpmāk kopt kultūrvēsturiskās vērtības un īpatnības, saglabājot to daudzveidību, kas nostiprina gan pagastu, gan pilsētu identitāti, veicinot piederības sajūtu.
2. Uzturēt nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju pārmantošanu nākamajās paaudzēs, pārdomāti (un saudzīgi) izmantot to kā autentisku resursu tūrisma piedāvājuma veidošanā.
3. Tūrisma attīstību balstīt uz ainaviskām vērtībām, izmantojot to kā novada identitātes simbolu novada atpazīstamībai u. c.

Praksē Piebalgas kultūrtelpas uzturēšanai tiek nodrošināts atmiņu institūciju darbs, atbalstīti kultūras pasākumi un norises, veicinātas dažādas iedzīvotāju mūžizglītības aktivitātes un dažādas kopienu aktivitātes.
1. IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBA jeb, kā saka piebaldzēni – GARA GAISMA. Piebalgas kultūrtelpā darbojas trīs izglītības iestādes – Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, Jaunpiebalgas vidusskola un Vecpiebalgas vidusskola, kuru mācību procesā tiek integrētas zināšanas par kultūrtelpu. Īpaši būtisku lomu ieņem Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola.
2. PASĀKUMI UN FESTIVĀLI. Elementa pārmantošanai un tālāknodošanai ir virkne aktivitāšu. Daļa no tām ir uzskaitītas tālāk:
- Vecpiebalgas audēju kopas darbu izstāde kultūras nama logos, 2021. janvāris–februāris;
- Projekts “Zeķu adīšanas prasmju pilnveidošana un popularizēšana Vecpiebalgā, 2021. gada noslēguma izstāde kultūras nama logos – realizēja Vecpiebalgas audēju kopa;
- Piebalgas porcelāna izstrādājumu izstāde kultūras nama logos, 2021. gada maijs–jūnijs;
- Piebaldzietes Mārītes Kārkliņas tautisko leļļu izstāde, 2021. gada maijs;
- Lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” keramikas darbu izstāde, 2021. gada maijs–jūnijs;
- Vasaras saulgriežu svinības Piebalgas Viņķu kalnā ar folkloras kopu “Piebaldzēni”, 2021. gada jūnijs;
- Izstāde-gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!”, 2021. gada 14. augusts;
- Vitas Elksnes adīto cimdu izstāde kultūras nama logos, 2021. gada decembris–2022. gada janvāris;
- Koru sadziedāšanās pasākums “Paši skaistākie vārdi”, 2022. gada marts;
- Piebalgas lielo lakatu izstāde Vecpiebalgas Kultūras namā, 2022. gada 9. aprīlis (atklāšana)–10. maijs;
- Piebaldzēna Egila Johansona gleznu izstāde “Cita terapija” Jaunpiebalgas Kultūras namā, 2022. gada aprīlis;
- Jaunpiebalgas Kultūras nama amatierteātra uzvedums “Es nāku no mazas tautas”, 2022. gada 4. maijs;
- Lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” izstāde “Spēka koks”, 2022. gada maijs;
- Piebalgas gleznotāju izstāde “Krāsainais sirdsprieks”, 2022. gada jūnijs;
- Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas Latviešu tautas tērpu izstāde-konkurss, 2022. gada 16. jūlijs (atklāšana un laureātu paziņošana)–21. augusts;
- Adīšanas sacensības “Mācies, meitiņ, zeķi adīt!” (tradicionāls Piebalgas zeķu adīšanas vēstures un prasmju izpētes, apgūšanas un popularizēšanas pasākums), 2022. gada 30. jūlijs;
- Izstāde-gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!”, 2022. gada augusts;
- Jaunpiebalgas mākslas un dzejas diena, 2022. gada augusts;
- Lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” izstāde “Rudens raksti”, 2022. gada novembris;
- Jaunpiebalgas amatierteātra izrāde “Savedēji”, 2022. gada oktobris;
- Piebalgas gleznotāju izstāde “Gadu mijā”, 2022. gada decembris;
- Koru sadziedāšanās pasākums “Atkalsatikšanās”, 2023. gada 25. februāris;
- Deju kolektīvu sadancis “Bija arī tāds gadījums”, 2023. gada 4. marts;
- Izstāde “Vidzemes krēsls”, 2023. gada 2. aprīlis (izstādes atklāšana, dalība akcijā “Satiec savu meistaru!”) – 8. maijs (6 krēsli no izstādes tika izvirzīti dalībai Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādes “Mēs” sadaļai “Saknes”;
- Vecpiebalgas audēju kopas darbi – 30 vienības (galdauti, dvieļi, jostas, cimdi, lielie lakati) piedalās Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādē.
3. PRAKTIZĒŠANA UN MĀCĪBAS. Piebalgas kultūrtelpas tālāknodošana notiek Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” paspārnē, Kaives pagasta lietišķās mākslas kolektīvā “Saulessvece”, Vecpiebalgas audēju kopā, kam ir būtiska nozīme uz amata prasmju saglabāšanu. Šeit būtu pieminams arī zīmols/preču zīme “Izvēlies Piebalgu!”, ko reizi gadā piešķir kādam uzņēmumam un/vai amatu prasmju kopējam. Preču zīme tiek pasniegta kopš 2013. gada. Tās saņēmēji pēdējos gados:
2022. gads – Madara Ķēniņa, dabiskās kosmētikas zīmols “Aroma Moon”;
2020. gads – Radošā studija “Baltie darbi”, saimnieciskās darbības veicēja Līna Stolere;
2019. gads – Kristīna Pirktiņa “puuceStudio" – baltā māla dekoratīvajiem traukiem un interjera priekšmetiem;
2018. gads – biedrība “Slēpošanas un ūdenstūrisma klubs “Vanagkalns””;
2015. gads – Piebalgas kūpinātava;
2014. gads – SIA “Wenden Furniture” un SIA “Piebalgas alus”. Jāatzīmē, ka Piebalgus alus tiek darīts pēc īpašas un unikālas atvērtās raudzēšanas metodes.
4. ZINĀŠANU GLABĀŠANA. Piebalgas kultūrtelpas uzturēšanā un pārmantošanā būtisku lomu ieņēmušas pašvaldības kultūras un izglītības organizācijas – muzeju apvienība “Orisāre”, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs, Jaunpiebalgas Kultūras nams un lietišķās mākslas studija “Piebaldzēni”, Vecpiebalgas Kultūras nams, Zosēnu Kultūras nams un Inešu Tautas nams, kā arī Skrāģu krogs. Piemēram, muzeju apvienība “Orisāre” ir iesaistījusies pilotprojektā “Nosūtījums uz muzeju”, aktualizējot kultūras mantojuma lomu cilvēku labsajūtas veicināšanā un emocionālās veselības uzlabošanā. Savukārt Skrāģu krogs organizē regulāras mākslas un kultūras dienas, kur ir tikšanās ar vietējiem māksliniekiem, mākslinieku plenēri, dažādas lekcijas, diskusijas un koncerti.
Pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi un izdoti izdevumi, lai nodrošinātu zināšanu tālāknodošanu:

Vizuālā māksla, literatūra
2022. gads – sast. Vēsma Johansone “Dzīve ar fotokameru. Fotogrāfs Artūrs Dulbe”. Rēzekne: Latgales druka.
2022. gads – Egils Johansons “Gleznas”. Jaunpiebalga: Autora izdevums.
2020. gads – Jānis Mājenieks “Slēģu Jāņa dzeja draugiem un dzimtenei”. [Rīga]: ZTJC.
2015. gads – Egils Johansons “Tuvumā – tālumā”. [Jaunpiebalga]: Autora izdevums.
2011. gads – sast. Ausma Cimdiņa, Ojārs Lāms “Piebalgas teksts : brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki”. Rīga: Zinātne.
2011. gads – Dzidra Kuzmane “Iz Ķenča gara gaišuma...”. [Rīga]: Jumava.
Etnogrāfija, antropoloģija
2021. gads – sast. Egars Žīgurs “Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija Vecpiebalgas Vēveri. Ceļvedis”. [Rīga]: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
2018. gads – sast. Vēsma Johansone “Māras zīmē ierakstīti. Amatniecība un lietišķā māksla Jaunpiebalgas novadā (19. līdz 21. gs.)”. [Jaunpiebalga]: Jaunpiebalgas novada pašvaldība.
2014. gads – Aija Jansone, Dagnija Kupče “Piebalga ir, bija un būs. Piebaldzēnu ģērbšanās kultūra 19. gadsimtā”. [Cēsis]: Aušanas darbnīca “Vēverīšas”.
2005 - Zeltīte Cēderštrēma, Ilva Duļevska. “Vecpiebalgas iedzīvotāju mūža ilgums, slimības un diagnozes pēc 1936. gada antropoloģiskās ekspedīcijas materiāliem. Acta medico-historica Rigensia.VII rakstu krājums”. [Rīga]: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, AML. Medicīnas vēstures institūts.

Daba
2021. gads – K. A. Konkovs. Lake Management in the Piebalga Region: Climate, Nature and Culture from the 1890s to now. Yearbook of Balkan and Baltic Studies.
2018. gads – Juris Zaķis “Pie Gaujas iztekām”. – [Gulbene]: Vītola izdevniecība.

Mutvārdu folklora
2022.gads – Gatis Ozoliņš. “Kaives stāsti”. Rīga: Jumava.
2020. gads – sast. Aija Sila “100 Piebalgas tautasdziesmas”. – [Jaunpiebalgas novads]: Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola.
1929.gads – Pēteris Birkerts. “Latvju tautas anekdotes. Piebaldzēni”. Rīga: Izdevn. Literatūra.
Personības
2018. gads – sast. Vēsma Johansone “Kā sacīt jāsaka, dubultportrets : rakstu krājums par Jaunpiebalgas novada kultūras darbinieci Dzidru Kuzmani, kura kā Ķencis priecējusi ļaudis visā Latvijā”. Rēzekne: Latgales druka.
2018. gads – “Beinertu dzimta un ar to saistītu dzimtu vēsture : devums Latvijas zinātnē, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē”. Rīga: Jumava.
2016. gads – “Gauja. Mājvieta. Piebaldzēns”. Jaunpiebalga: Gaujas fonds.
2014. gads – sast. Vēsma Johansone “No Viņķu kalna līdz Skrāģu krogam”. Jaunpiebalgas novada pašvaldība , [Rēzekne]: Latgales druka.
2013. gads – atbildīgā red. Inguna Bauere “Pie Tevis eju...”. [Vecpiebalga]: Vecpiebalgas novada pašvaldība.
2012. gads – sast. Vēsma Johansone “Ar Piebalgas maizi un cerību : Knāķu dzimtas likteņstāsts”. [Jaunpiebalga]: Autores izdevums.

Tūrisms, kultūrvēsture
2021. gads – sast. Vēsma Johansone “Tiekamies atmiņās : iespējams, ka 1. daļa : Jaunpiebalgas vidusskolas 75 gadu jubilejai veltīts krājums ar skolotāju, skolas absolventu un skolēnu atmiņām”. v: Latgales druka.
2008.gads – Jānis Polis “Vecpiebalgas novada Inešu pagasts”. Ineši: [Alūksne]: [Selja].
2001. gads – “Izpēti Cēsu novadu. PIEBALGA. Vecpiebalgas, Inešu, Jaunpiebalgas, Zosēnu, Kaives pagasti”. [Cēsis]: Cēsu rajona padome.
1980. gads – Red. Edgars Dunsdorfs. “Archīvs. Raksti par latviskām problēmām. Mērnieku laiku vēsturiskais fons”. Melburna: Pasaules brīvo latviešu apvienība un Kārļa Zariņa fonds.
1937. gads - Angelika Gailīte. “Vecpiebalgas draudzes skola. Vēstures apcerējums”. [Rīga]: A.Gulbja izdevniecība.
1926. gads – Kaudzītes Matīss. “Latvijas novadi. I. Vecpiebalga”. – Rīga: Valstspapīru spiestuves izdevums.

Valoda
1988.gads – Hermanis Buduls. “Dažās piezīmes par Jaunpiebalgu. Literārā gadagrāmata” [Rīga]: “Zari”

Lai nodrošinātu Piebalgas kultūrtelpas uzturēšanu, svarīga un kritiska loma ir vietējās kopienas (kopienu) aktivitātēm un atbalsts tām. Līdz šim ir identificētas divas neformālas iedzīvotāju kopienas Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā, kas vienojušās kopēju aktivitāšu organizēšanai. Tām paralēli darbojas arī dažādas biedrības un individuālas iniciatīvas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Arī pašvaldība savā darbā izmanto iespēju tikties ar vietējiem iedzīvotājiem, nodrošināt konsultāciju procesu un atbalstot to darbu. Piemēram, jautājumā par Inešu Kultūras nama un Vecpiebalgas muižas un muižas kompleksa tālāku izmantošanu tika organizēts iedzīvotāju miniforums. Arī Piebalgas kultūrtelpas pieteikuma sagatavošana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam sākās ar Piebalgas kopienas tikšanos 2023. gada 11. martā, lai vienotos par kopēju turpmāku darbu pie pieteikuma sagatavošanas. Savukārt 2023. gada 13. maijā tika organizēta atkārtota sanāksme, lai izskatītu sagatavoto Piebalgas kultūrtelpas pieteikuma projektu. Pēc Piebalgas kultūrtelpas pieteikuma iesniegšanas Rīgas Latviešu biedrības namā, sākoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, notika Cēsu novada pašvaldības organizēts pasākums, kur tika godināta Piebalga, Piebalgas kultūrtelpas pieteikums un piebaldzēnu devums kopējai Latvijas kultūras telpai.

Līdz šim pašvaldība un dažādas institūcijas ir strādājušas pie dažāda papildu finansējuma un atbalsta piesaistes.
Pēdējā laikā saņemts šāds atbalsts, kas tieši saistīts ar kultūrtelpas uzturēšanas aktivitātēm:
-) Skalbes, Austriņa un Kuzmina sadraudzības vakars Vecpiebalgā. Piešķirts EUR 1 470,00, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), 2023. g.
-) Interaktīva izstāde “Kaķīša dzirnavas” K. Skalbes memoriālajā muzejā “Saulrieti” – EUR 10 000,00, VKKF, 2023. g.
-) “Brāļu Kaudzīšu klase” – EUR 9 990,14, Cēsu rajona lauku partnerība” LAP, 2023. g.
-) Projekts “Jaunie muzikanti” – EUR 5 185,00, VKKF, 2022. g.
-) Projekts “Mūzika 11 instrumentiem” – EUR 2 502,00, VKKF, Vidzemes kultūras programma, 2021. g.
-) Projekts “Monogramma digitālā kastītē” – EUR 1 141,00, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma, 2021. g.
-) Projekts “Emīls Dārziņš dejā” – EUR 2 000,00, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma, 2020. g.
-) Projekts “Audiovizuāla ekspozīcija “Ienāc pasakā!”” – EUR 1 000,00, VKKF, Vidzemes plānošanas reģions, 2020. g.
-) Projekts “Skatu platformas – ekspozīcijas izveidošana “Kalna Kaibēnos”” – EUR 14 306,00, Cēsu rajona lauku partnerība” LAP; ELFLA, 2020. g.
-) Projekts “100 Piebalgas tautasdziesmas” – EUR 2 500,00, VKKF, 2020. g.

Īpaši atzīmējamas ir arī privātās investīcijas kultūrtelpas uzturēšanā. Tādas ir notikušas Skrāģu krogā, Zosens pagastā, un pirmās latviešu operas “Baņuta” muzeja izveidē, kas ir tapis 2011. gadā, pateicoties režisora Gunta Gailīša un viņa domubiedru entuziasmam un ļoti lielam ieguldītajam darbam.
Pašlaik būtiskas privātas investīcijas notiek Jaunpiebalgas Garajā krogā, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Jaunpiebalgas kroga ēka ar tai piegulošo apbūvi ir Latvijā ļoti reti saglabājies apbūves tips no tik sena laika perioda – kroga ēka celta 1800. gadā. Kroga apbūve ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība par Vidzemes iedzīvotāju saimniecisko un sabiedrisko dzīvi 19. gadsimtā. Krogu atjauno un saglabā Ainārs Sils, kurš ir metālmākslinieks un uzņēmējs. Krogā arī 2023. gadā paredzēta izstāde par krogu vēsturi un nozīmi sabiedriskajā dzīvē. To atbalsta Cēsu novada pašvaldība.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai nodrošinātu Piebalgas kultūrtelpas atpazīstamību un ilgtspēju, līdz 2025. gadam paredzēts īstenot šādas aktivitātes:
1. Izveidot konsultatīvo pašvaldības institūciju “Piebalgas kultūrtelpas attīstības padome”, iesaistot iedzīvotājus un veidojot starpinstitucionālu sadarbību (2023. gads). Atbildīgais: Cēsu novada dome, vietējās kopienas.
2. Veicināt vietējo kopienu aktivitātes Piebalgas kultūrtelpas attīstībai, nodrošinot finansējumu kultūras projektu, kopienu iniciatīvu projektu un līdzdalības budžeta projektu finansēšanai. Atbildīgais: Cēsu novada dome, Piebalgas kultūrtelpas kopienas.
3. Pilnveidot esošās mājaslapas www.jaunpiebalga.lv un www.vecpiebalga.lv, paredzot īpašu sadaļu “Piebalgas kultūrtelpa”, lai īpaši izceltu nemateriālo kultūras mantojumu un apkopotu mūsdienu pasākumus, cilvēkus un kopienu devumu kultūrtelpas uzturēšanai un attīstībai (2023. gads). Atbildīgais: Cnovada pašvaldības Centrālās administrācijas Komunikācijas un klientu servisa pārvalde; Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra.
4. Veidot dokumentālus materiālus (t. sk. digitālus, papildinātās un virtuālās realitātes, 3D modelēšanas u. c.), kas ilustrē Piebalgas kultūrtelpas vēsturi, arhitektūru, mākslas darbus, māksliniekus, mūsdienu procesus un citus kultūras faktorus (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Piebalgas kultūrtelpas kopienas, Cēsu novada pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde” un muzeju apvienība “Orisāre”.
5. Veicināt pētniecības projektus, lai iegūtu jaunas zināšanas par Piebalgas kultūrtelpu un tās vēsturi, veidojot sadarbību ar Latvijas akadēmiskajām institūcijām (2023.–2025.gads). Atbildīgais: Cēsu novada pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”.
6. Organizēt kultūras pasākumus un izstādes, kas saistītas ar Piebalgas kultūrtelpu, lai piesaistītu vietējo iedzīvotāju un tūristu uzmanību (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Piebalgas kultūrtelpas kopienas, Cēsu novada pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde” sadarbībā ar Jaunpiebalgas Kultūras namu, Vecpiebalgas Kultūras namu un Zosēnu Kultūras namu.
7. Iesaistīt vietējos iedzīvotājus un kopienu organizācijas, lai veicinātu Piebalgas kultūrtelpas atpazīstamību un iesaistītu vietējo kopienu tās saglabāšanā un attīstībā, veidojot koprojektus (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Cēsu novada pašvaldības Centrālā administrācija, Jaunpiebalgas apvienības pārvalde, Vecpiebalgas apvienības pārvalde.
8. Veicināt sadarbību ar citām kultūras un tūrisma organizācijām reģionā un Latvijā, lai popularizētu Piebalgas kultūrtelpu (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra.

Piebalgas kultūrtelpas aizsardzības un attīstīšanas pasākumi sadalīti divās daļās. Tie izriet no vietējo kopienu definētajām vajadzībām, dažādām attīstības stratēģijām, piemēram, muzeju apvienības “Orisāre” attīstības stratēģijas, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas attīstības stratēģijas u. c.

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

1. Veikt kultūras pieminekļu un dabas objektu inventarizāciju Piebalgā (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Cēsu novada pašvaldības Centrālā administrācija sadarbībā ar Jaunpiebalgas apvienības pārvaldi un Vecpiebalgas apvienības pārvaldi.
2. Aizsargāt Piebalgas kultūrtelpas un tās vēsturiskās iezīmes, īpaši tās, kas ir būtiskas vietējās kopienas identitātes saglabāšanai (2023.–2025. gads). Piemēram, rosināt Zosēnu vēsturiskā pagasta nosaukuma “Zosens” atgriešanu un nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu ar vēsturisko pagasta nosaukumu. Atbildīgais: Cēsu novada dome.
3. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu dabas ainavu, uzlabotu apkārtnes estētisko izskatu un samazinātu negatīvo ietekmi uz vietējo vidi (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Jaunpiebalgas apvienības pārvalde un Vecpiebalgas apvienības pārvalde.
4. Izveidot un uzlabot infrastruktūru, kas ļauj apmeklētājiem piekļūt kultūrtelpai, bet tajā pašā laikā nekaitē atrašanās vietai (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Jaunpiebalgas apvienības pārvalde un Vecpiebalgas apvienības pārvalde.
5. Saskaņā ar nacionālo un pašvaldības normatīviem veikt pasākumus, lai aizsargātu kultūras pieminekļus un citus vēsturiski nozīmīgus objektus (2023.–2025. gads). Nepieciešams uzsākt darbu pie Piebalgas vienotā kopkataloga izveides. Atbildīgais: Cēsu novada pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”, Jaunpiebalgas apvienības pārvalde un Vecpiebalgas apvienības pārvalde.
6. Veidot sadarbību ar vietējām, reģionālām un nacionālām iestādēm, lai izveidotu un īstenotu plānus, kas veicinātu kultūrtelpas ilgtspējīgu aizsardzību un saglabāšanu (2023.–2025. gads). Piemēram, Cēsu novads veido sadarbību ar Nacionālo enciklopēdiju, lai veidotu šķirkļus, tādējādi saglabājot un popularizējot Cēsu novada, t. sk., Piebalgas, kultūrvēsturi, ekonomiku un sociālos procesus. Atbildīgais: Cēsu novada pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”.

ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI

1. Izstrādāt un īstenot turpmākās pētniecības, izglītības un kultūras programmas, kas varētu palīdzēt popularizēt Piebalgas kultūrtelpu (2023.–2025. gads). Aktuāli pētījumi paredzami literatūrā un teātra vēsturē, Piebalgas jaunrades procesu pētniecībā, amatniecības un Piebalgas viensētas pētniecībā, aušanas tradīciju pētniecībā, tēlotājmākslas pētniecībā. Veicināma ir muzeju pētniecība, t. sk. arī Piebalgas kapsētu un dzimtu pētniecība. Atbildīgais: Cēsu novada pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde” sadarbībā ar muzeju apvienību “Orisāre”, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeju, Jaunpiebalgas, Zosēnu un Vecpiebalgas kultūras namiem.
2. Veicināt kultūrtelpas tūrismu un attīstīt saimniecisko darbību, kas balstīta uz vietējo resursu izmantošanu (2023.–2025. gads). Bez tradicionālo kultūrvēsturisko pieminekļu attīstības īpaši popularizējams ir kapu tūrisms. Atbildīgais: Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra, Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Uzņēmējdarbības nodaļa.
3. Veidot pasākumus, kas palīdzētu popularizēt un reklamēt kultūrtelpu kā atpazīstamu un vērtīgu tūrisma galamērķi, veicinot un atbalstot vietējo kopienu iesaisti (2023.–2025. gads). Atbildīgais: Piebalgas kultūrtelpas kopienas, Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra.
4. Veidot programmas un pasākumus, kas vērsti uz vietējo kopienu līdzdalību un sadarbību, lai veicinātu kultūrtelpas ilgtspējīgu attīstību (2023.–2025. gads). Īpaši būtiski nodrošināt kultūras un mākslas izglītības attīstību no pirmsskolas līdz pieaugušo mūžizglītības posmam. Atbalstāma un veicināma ir Vecpiebalgas vidusskolas specializācija kultūras un mākslas virzienā. Tāpat veicināms un atbalstāms ir izglītības iestāžu skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs par Piebalgas kultūrtelpu un tās attīstības perspektīvu. Atbildīgais: Piebalgas kultūrtelpas kopienas, Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Izglītības pārvalde sadarbībā ar Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolu, Jaunpiebalgas vidusskolu, Vecpiebalgas vidusskolu.
5. Veidot un uzlabot infrastruktūru, kas varētu palīdzēt uzlabot kultūrtelpas pieejamību un padarīt to vēl pievilcīgāku apmeklētājiem (2023.–2025. gads). Īpaši aktuāls ir muzeju apvienības “Orisāre” pārziņā esošais kultūras mantojums. Tādēļ investīcijas primāri nepieciešamas brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā “Kalna Kaibēni”. Atbildīgais: Vecpiebalgas apvienības pārvalde.

1. Stiprināt vietējās kopienas, sekmējot vietējās identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību.
2. Attīstīt kultūras pasākumu un aktivitāšu piedāvājumu, kas balstās vietējās kultūras un mākslas tradīcijās.
3. Saglabāt un uzlabot Piebalgas kultūrtelpas arhitektūras un dizaina elementus, kā arī veicināt to atjaunošanu un saglabāšanu.
4. Veicināt vietējo iedzīvotāju un tūristu apmeklējumu un interesi par Piebalgas kultūrtelpu.
5. Nodrošināt kultūras un mākslas izglītības iespējas vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem.
6. Veicināt kultūras un radošo industriju attīstību Piebalgā, nodrošinot sociālekonomisko attīstību.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Galvenie kultūrtelpas apdraudējumi saistīti ar šādiem aspektiem:
1. Demogrāfija, migrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Šim procesam ir kritiska ietekme uz kultūrtelpas pašsaglabāšanos, kultūras tradīciju pārmantošanu, skolu nākotni utt.
2. Piekļuve zināšanām un prasmēm. Sarūkošais iedzīvotāju skaits ir iemesls, kādēļ notiek diskusijas par skolu tīkla attīstību un ilgtspēju, kas skar arī Piebalgas izglītības telpu.
3. Tradīciju turpinājums. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un mainoties vietējo skolu tīklam, samazinās arī tradīciju turpinātāju kā institucionāli, tā no cilvēkresursu aspekta.
4. Periferizācija pēc administratīvi teritoriālās reformas. Izveidotās lielās pašvaldības ar sarežģītu pārvaldes struktūru var veicināt pašvaldību attālāko vietu periferizāciju, ja netiek pievērsta pietiekama uzmanība un rūpes to attīstībai.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

Piebalga un tās divas savu īpatnību apzinošās daļas - Vecpiebalga un Jaunpiebalga - Piebalga - kultūrvēsturiskā teritorija Vidzemes augstienē, izsenis slavena ar saviem amatniekiem un tirgotājiem, bet vēlākos laikos ar lielu skaitu rakstnieku, dzejnieku un citus radošu ļaužu. Saruna par Piebalgu, par tās divām savu īpatnību visnotaļ apzinošajām daļām - Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu - risinās Kārļa Skalbes dzimto māju "Incēnu" saimes istabā.

"Latvijas filmu hronika" Nr. 3 - Bagāts Piebalgas saimnieks

Rudens balāde - Poētisks stāsts par Piebalgas savdabīgo skaistumu. Rudens darbi, ražas novākšana Cēsu rajona Vecpiebalgas ciema kolhozā.

Piebalgas senās un jaunās amatu prasmes 1.daļa - Gaujas fonda projekts "Piebalgas senās un jaunās amatu prasmes"

Novadpētniecības konference “Uzvārdi, dzimta, Jaunpiebalga” Ilmārs Mežs - Ieskats novadpētniecības konferencē “Uzvārdi, dzimta, Jaunpiebalga”, 14.08.2021

Vecais Ratiņš Jaunpiebalgā - Vecais Ratiņš Jaunpiebalgā. 1997 gads. Programmu vada Viola Lāzo un Kārlis Vahšteins

Mērnieku laiki. Māra Eņģele - Mērnieku laiki. Māra Eņģele - Rakstniecības un mūzikas muzejs

#DzSv vēstnešu stāsti: Jaunpiebalgas novads - #DzSv vēstese Jaunpiebalgas novadā: Dzidra Kuzmane, kas jau 46 gadus atvedo Ķenci. Iepazīsti viņas stāstu!

Vecpiebalgā godina tautas tērpus - Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru 2022. gada 16. jūlijā rīkoja Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautas tērpu izstādi – konkursu, lai veicinātu tradīcijām atbilstošu latviešu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, rosinātu interesi par sava novada tautastērpu, tā komplektēšanas iespējām atbilstoši vēsturiskajai attīstībai un gatavotos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.

Vecpiebalgas “Vēveros" iepazīstam 19. gadsimta Vidzemes zemnieku ikdienu - Kāpēc Kalnavēveru saimnieku dzimtai ir uzvārds Vientieši, kāpēc te čakli strādājuši audēji? To visu var uzzināt, viesojoties Vecpiebalgas novada brīvdabas muzejā “Vēveri”. Tur arī tiek pētīta 19. gadsimta Vidzemes zemnieku ikdiena

Četri meklē miljonu - Par četriem Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolventiem Jāni Dūklavu, Pēteri Micānu, Robertu Dilbu un Ivaru Vilku, kuri pēc studijām pēc pašu vēlēšanos kopā tika aizsūtīti darbā uz atpalikušu kolhozu. Filmā parādīts viņu pirmais darba gads Cēsu rajona kolhozā "Piebalga".

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes sociālā tīkla Facebook konts - Apvienības pārvaldes kontā tiek apkopota un atspoguļota visa aktuālā informācija par notikumiem, kopienas norisēm un citām aktualitātēm.

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes sociālā tīkla Facebook konts - Apvienības pārvaldes kontā tiek apkopota un atspoguļota visa aktuālā informācija par notikumiem, kopienas norisēm un citām aktualitātēm.

Mērnieku laiku vēsturiskais fons - Izdevumā “Archīvs. Raksti par latviskām problēmām" iekļauts Edgara Dunsdorfa raksts "Mērnieku laiku vēsturiskais fons", kas apskata un analizē romāna sasaisti ar 19.gs. sociālekonimiskiem aspektiem Piebalgā

Valodo novados (2004-06-26) - Raidījumā "Valodo novados" tiek apskatīts piebaldzēnu raksturs un valoda

Ūdensrožu audzēšana Vecpiebalgā turpinās no paaudzes paaudzē - Vecpiebalgas ūdensrožu tradīcija tiek nodota no paaudzes uz paaudzi.

Iepazīsti Piebalgu! - Video izveidots 2023. gadā Piebalgas kultūrtelpas pieteikuma iekļaušanai Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Video pilnajā versijā atspoguļota Piebalgas vēsturiskās tradīcijas un mūsdienu izaicinājumi. Tajā ir iekļautas vairākas atsauces arī uz mūsdienu Piebalgas raksturlielumiem. Piemēram, Zosēnu meteostacija, kas nereti tiek dēvēta par aukstāko vietu Latvijā

Lasīt vēl