LV EN
LV EN
Gaujas plostnieku amata prasmes (2018)
Gaujas plostnieku amata prasmēm ir tikpat sena vēsture kā Gaujas ūdensceļam.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Ieva Vītola

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju

Paražas, rituāli, svētki

Tradicionālās amatniecības prasmes

Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu

Nosaukums

Gaujas plostnieku amata prasmes (2018)

Pludiņi

Pludiņi – koku pludinātāju amata saīsināts nosaukums, izplatīts Alderos – koku pludinātāju ciematā Mazā Baltezera krastā.

Ģeogrāfija

Vidzeme, Strenči un Latvijas garākās upes – Gaujas – krastu apdzīvotās vietas (Sinole, Lejasciems, Vidaga, Gaujiena, Vijciems, Valmiera, Cēsis, Sigulda, Murjāņi u.c.), Alderi – koku pludinātāju ciemats Mazā Baltezera krastā (Ādažu novads).

Ar Elementu saistītas vairākas sabiedrības grupas Vidzemē, kurām Gaujas plostnieku amata prasmes un ar to saistītās tradīcijas izpausmes ir svarīgas un veido kopīgu identitātes izjūtu.
1. Gaujas plostnieki – bijušie koku pludinātāji un viņu pēcteči.
2. Biedrības “Gaujas plostnieki” biedri – Gaujas plostnieku amata mantotāji, pratēji un popularizētāji mūsdienās.
3. Strenču pilsētas un novada iedzīvotāji (vismaz 1000 cilvēku*), kuru dzīvesvietas identitāte gan agrāk, gan mūsdienās cieši saistīta ar koku pludināšanu – Gaujas plostniekiem un viņu amata prasmēm.
Strenču pilsēta kopš 18. gadsimta attīstījusies, pateicoties mežrūpniecībai, tai skaitā koku pludināšanai.
Ne velti Strenči Vidzemē tiek uzskatīti par Gaujas plostnieku galvaspilsētu, turklāt kopš 2001. gada Strenči ir viena no Eiropas starptautiskajām plostnieku pilsētām.

*Uz 2018. gada 1. janvāri Strenču novadā deklarēti 3396 iedzīvotāju (t.sk. Strenčos – 1162 cilvēku).

Elementa apraksts

Nosaukums

Gaujas plostnieku amata prasmes (2018)

Pludiņi

Pludiņi – koku pludinātāju amata saīsināts nosaukums, izplatīts Alderos – koku pludinātāju ciematā Mazā Baltezera krastā.

Ģeogrāfija

Vidzeme, Strenči un Latvijas garākās upes – Gaujas – krastu apdzīvotās vietas (Sinole, Lejasciems, Vidaga, Gaujiena, Vijciems, Valmiera, Cēsis, Sigulda, Murjāņi u.c.), Alderi – koku pludinātāju ciemats Mazā Baltezera krastā (Ādažu novads).

Kopiena

Ar Elementu saistītas vairākas sabiedrības grupas Vidzemē, kurām Gaujas plostnieku amata prasmes un ar to saistītās tradīcijas izpausmes ir svarīgas un veido kopīgu identitātes izjūtu.
1. Gaujas plostnieki – bijušie koku pludinātāji un viņu pēcteči.
2. Biedrības “Gaujas plostnieki” biedri – Gaujas plostnieku amata mantotāji, pratēji un popularizētāji mūsdienās.
3. Strenču pilsētas un novada iedzīvotāji (vismaz 1000 cilvēku*), kuru dzīvesvietas identitāte gan agrāk, gan mūsdienās cieši saistīta ar koku pludināšanu – Gaujas plostniekiem un viņu amata prasmēm.
Strenču pilsēta kopš 18. gadsimta attīstījusies, pateicoties mežrūpniecībai, tai skaitā koku pludināšanai.
Ne velti Strenči Vidzemē tiek uzskatīti par Gaujas plostnieku galvaspilsētu, turklāt kopš 2001. gada Strenči ir viena no Eiropas starptautiskajām plostnieku pilsētām.

*Uz 2018. gada 1. janvāri Strenču novadā deklarēti 3396 iedzīvotāju (t.sk. Strenčos – 1162 cilvēku).

Lasīt vēl

Nozīme kopienas dzīvē

Gaujas plostnieku amata prasmes ir sezonālas, tās ietver zināšanas par plostu siešanu un plostu pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī.
Gaujas plostnieku amata prasmes mūsdienās, kopš Gauja vairs netiek izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu pludināšanai, tiek saglabātas un uzturētas reizi gadā – ik pavasari, maija trešajā nedēļā, kad Gaujas krastā pirms Spicu tilta (starp Valku un Smilteni) tiek siets Gaujas plosts un pludināts pa upi līdz Strenčiem.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Uz plosta siešanu pulcējas vairāki desmiti vīru, kuri liek lietā no vecajiem Gaujas plostniekiem pārmantotās plosta siešanas prasmes. Visas dienas garumā kopīgiem spēkiem no 6 m gariem priedes baļķiem top plosts ar 10 plenēm (daļām).
Plosta tapšanai ir vairāki posmi.
1. Pleņu siešana – baļķi ar ķeksi tiek ievelti upē un upes krastā izveidotā ragatas konstrukcijā sagatavotas plosta plenes, baļķus ar drātīm stiprinot pie šķērskokiem; speciāli tiek izveidota plosta pirmā un pēdējā plene – galviņa un aste.
2. Plosta sasiešana – gatavās plenes tiek sastiprinātas viena otrai galā, izveidojot plostu.
3. Plosta aprīkošana – tiek izzāģēti 8 m gari airi un sagatavoti kumbra baļķi airu stiprināšanai; plosta plenes tiek nozaplavotas – katrā pusē plenei piesienot spārnu baļķus; no svaigas, nomizotas egles tiek iztēsts plosta arkls; uz plosta tiek ierīkotas ugunskura vietas (kuldas); izgatavotas vismaz 15 šostes – 5 m garas kārtis plosta vadīšanai.
Nākamajās divās dienās notiek plosta brauciens no Spicu tilta līdz Strenču Gaujmalai 37,5 km garumā. Gaujas plostnieki, galvenokārt Strenču vīri – biedrības “Gaujas plostnieki” biedri – uz maiņām prasmīgi pludina 80–90 m garo plostu pa upes straujajiem līkumiem, pāri čakārņiem, sēkļiem, garām salām un akmeņiem.
Brauciena laikā upes krastus ik pa laikam pieskandina Gaujas plostnieku dziesmas.
Ne vienu vien reizi izskan Gaujas plostnieku vidū zināmais teiciens – “plostam jāiet plosta ceļš”, tāpat koku pludināšanas amatam raksturīgais vārdu krājums (plosta arkls, galviņa, kumbrs, ķeksis, zaplava, ragata, malacis, noart plostu u.c.).
Ikreiz, braucot garām kādai vietai, tiek minēts un atgādināts vietas nosaukums Gaujas krastos, kas zināms gaujmaliešiem no paaudzes paaudzē – Lielais Valgums, Mazais Valgums, Oliņas, Maskavieši, Pulkas, Peldētava, Staklītes, Dāvīša koki, Vācu sala, Mīlestības vēris u.c.
Plosta brauciens noslēdzas ar Gaujas plostnieku svētkiem, uz kuriem Strenčos pie Vecā ozola Gaujmalā pulcējas gan bijušie, gados cienījamie Gaujas plostnieki no visas Vidzemes, gan teju visi mazpilsētas iedzīvotāji, Strenču novada ļaudis un viesi. Svētkos ar īpašu plosta sagaidīšanas brīdi, Gaujas plostnieku gājienu un sveikšanu tiek godināta savulaik Vidzemei un Gaujas krastiem tik raksturīgā tradīcija.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Lai arī mūsdienās Gaujas plostnieku tradīcija ir zaudējusi savu sākotnējo funkciju, minētās aktivitātes – plosta siešana, plosta braukšana un Gaujas plostnieku svētki – ir kļuvušas par nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas formu un reizē simbolisku, rituālu notikumu, kas jau vairāk nekā 20 gadus apliecina gan Strenču kā vietas identitāti, gan vietējo iedzīvotāju lepnumu un piederību Gaujai, Gaujas plostnieku tradīcijai un koku pludināšanas amata prasmēm.

Lasīt vēl

Vēsture

Gaujas plostnieku amata prasmēm ir tikpat sena vēsture kā Gaujas ūdensceļam. Zināms, ka 19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī. Plostos sapītie baļķi tika pludināti no Gaujas augšgala (Sinoles, Lejasciema u.c.) līdz Carnikavai.
Gaujas plosti savulaik bija 8,5 metrus plati (to noteica tiltu balstu attālums) un līdz 95 metriem gari. Gaujas plostniekiem vajadzēja pieredzi un meistarību, lai tos prasmīgi bez "ļomkām" (sasišanas) aizvestu garām daudzajām Gaujas salām, sērēm un klintīm, cauri asajiem līkumiem, pāri krācēm un žvirām. Lai arī plostu braukšana bija ienesīga nodarbe, tā bija grūti un smagi nopelnīta nauda, kas nereti mājupceļā palika krogos.
Būtisku pavērsienu Vidzemes tradicionālā aroda attīstībā ieviesa 1903. gadā izbūvētais Baltezera kanāls, pateicoties kuram Gauju ar Mazo Baltezeru savienoja 3 km garš kanāls, pa kuru atpludinātais kokmateriāls nokļuva ezerā izveidotajos ūdensdārzos – tur tie tika sašķiroti un pa Lielo Baltezeru, Ķīšezeru vai Juglas ezeru transportēti uz Rīgu.
20. gadsimtā plostus Gaujā palēnām nomainīja ekonomiski izdevīgākā vaļējā kokmateriālu pludināšana, kad baļķi no vismaz 193 krautuvēm Gaujas krastos tika ievelti upē un ar straumes spēku aiznesti līdz galamērķim. Plostos tika sieti tikai augstvērtīgi kokmateriāli, kurus pludināja pa lielo pavasara ūdeni.
Pēc Otrā pasaules kara plosti Gaujā tika braukti salīdzinoši maz, 20. gadsimta 50.–60. gados līdz Mazajam Baltezeram galvenokārt tika nogādāti plosti ar ātri grimstošajiem apses un bērza baļķiem, pārējie kokmateriāli tika pludināti vaļēji. Taču plostu siešanas un braukšanas tradīcija saglabājās, jo vaļēji pludināmo kokmateriālu partijas beigās brauca tā sauktais astes plosts jeb saimnieciskais plosts, uz kura bija mājiņas koku pludinātājiem – viņu uzdevums bija satīrīt asti, atbrīvojot Gaujas krastus, sēres un salas no palikušajiem baļķiem. Koku pludināšana pa Gaujas ūdensceļu tika pārtraukta 20. gs. 60. gadu beigās.

Pateicoties strencēnieša Mārtiņa Gaigala iniciatīvai, Gaujas plostnieku tradīcija sadarbībā ar bijušajiem Gaujas plostniekiem (Uldi Polīti, Āriju Luziku, Māri Mitrevicu u.c.) atkal tika atjaunota - kopš 1996. gada ik gadu vīri atkal sien plenes, pielietojot senās amata prasmes, un uz pāris dienām kļūst par Gaujas plostniekiem, tādējādi nodrošinot tradīcijas pēctecību un saglabāšanu mūsdienās.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Ar Gaujas plostnieku amata prasmēm saistītas vēl citas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes.
1. Īpatnā, Gaujas plostnieku arodam raksturīgā sarunvaloda – dažādi ar amata prasmēm saistīti darbarīku, darbību, plosta daļu u.c. nosaukumi (sk. sadaļā "Teksta materiāli"). Tiesa, mūsdienās Gaujas plostnieku specifiskais vārdu krājums ir sarucis, tomēr joprojām vairāki plostniecības nosaukumi ir saglabājušies un tiek izmantoti (plene, ķeksis, arkls, kumbrs, ragata, zaplavas u.c.), vērojama arī leksikas attīstība, piemēram, plosta vadītājs biežāk tiek saukts par kapteini, nevis korņiku, plosta brauciens – par ekspedīciju, upē iegāzies koks – par slaucītāju, plosta pieturvietas par pitstopiem, plosta plenes par planšetēm u.c.
2. Zināšanas, kas saistītas ar dabu un Visumu. Gaujas plostniekam ir jāpazīst upes raksturs, kā saka plostnieks Romāns Polītis no Strenčiem: “Gauja ir jāzin kilometru uz priekšu. Gauja ir jājūt”, tikai tad seksmīgi izdodas plosta vadīšana pa straumi un galamērķa sasniegšana. Tāpat praksē tiek izmantoti vērojumi dabā, piemēram, ar malkas pagalīti nosakot ūdens kustību upes līkumos, tiltu starpās u.c. un līdz ar to pieņemot plosta vadīšanā būtiskus lēmumus. Būt par plostnieku uz Gaujas nav joka lieta, ne velti agrāk, uzsākot plosta ceļu, plostnieki uz lielākiem akmeņiem upē meta ziedus – koka sprungulīšus, žagariņus, mizas, tādējādi vēlēdamies nodrošināt plosta braucienam dabaspēku labvēlību, veiksmīgu ceļavēju (zināms, ka šāds ziedojumu akmens savulaik atradies Gaujas augšgalā starp Sinoli un Lejasciemu – sk. tradīciju burtnīcu “Gaujas plostnieki”, 11.–12., 20. lpp.). Mūsdienās paļaušanos uz augstākiem spēkiem un neizmaināmā dabas rituma respektēšanu izsaka plostnieku vidū labi zināmais un izmantotais teiciens “plostam jāiet plosta ceļš”, to pielieto gan plosta brauciena laikā, gan arī kā vēlējumu, konstatējumu cilvēka piedzimšanas, aiziešanas brīdī.
3. Gaujas plostnieku dziesmu repertuārs. Gan senāk, gan mūsdienās Gaujas plostnieki bija un ir lieli dziedātāji. Dziesmas, kas senākos laikos visbiežāk tika dziedātas vakaros pie ugunskuriem vai upes mierīgākos posmos, kā arī braucot cauri apdzīvotām vietām, saglabājušās un joprojām tiek dziedātas mūsdienās – kā plosta brauciena, tā Gaujas plostnieku svētku laikā. Gaujas plostnieku vidū iecienītas tādas dziesmas kā “Gaujas laivinieks”, “Še, kur līgo priežu meži!”, “Dažu skaistu ziedu” u.c. Gaujas plostnieku himnas gods jau izsenis ticis dziesmai “Visi prasa, kas tie tādi” – šo dziesmu prot nodziedāt katrs vecais un jaunais Gaujas plostnieks, viņu radinieki un pēcteči, kā arī daudzi jo daudzi Strenču iedzīvotāji.
4. Braukšana ar baļķi pa upi ir vēl viena prasme, kas raksturīga Gaujas plostniekiem. Daudzi Gaujas koku pludinātāji ne tikai staigāja pa kokiem kā kaķi, bet arī prata braukt pa upi uz viena baļķa. Plostnieku svētkos notikušas pat sacensības braukšanā uz baļķa.
5. Gaujas plostnieku zupa – ēdiens, kas, sekojot apstākļu noteiktai receptei, tiek gatavots uz plosta ugunskura čuguna katlā. Zupas pamatā ir nevis zivis, bet žāvējums (parasti žāvētas ribiņas), pelēkie zirņi vai pupiņas, putraimi.
6. Alkoholisko dzērienu cienīšana ir vēl kāda plostniecībai, tostarp Gaujas plostniekiem, raksturīga iezīme. "Ieraut čarku" pie upes vai uz plosta bija un ir ierasta plostnieku lieta. Ne velti vārdam “plostošana” latviešu valodā ir divas lietojuma nozīmes – plostu pārvietošana pa ūdensceļiem; žūpošana.
7. Svētki – plosta brauciena vai pludināšanas sezonas beigu atzīmēšana arīdzan ir viena no Gaujas plostnieku tradīcijas sastāvdaļām. Ja senākos laikos tas notika krogos, tad padomju laikā Latvijas pludināšanas kantoris, ienākot pēdējām atpludināto kokmateriālu partijām Mazajā Baltezerā, rīkoja svētkus Alderu parkā – ar sporta spēlēm, baļķa braukšanas sacensībām Baltezera kanālā, koncertu, zaļumballi un bufeti. Mūsdienās plosta brauciens arī noslēdzas ar Gaujas plostnieku svētkiem Strenču Gaujmalā, svētku saturā ietverot gan sporta elementus, gan koncertus un priekšnesumus, gan pirmo sezonas zaļumballi.

Lasīt vēl

Meistari

Mūsdienās par Gaujas plostniekiem tiek uzskatīti gan bijušie koku pludinātāji (2017. gadā tādi bija vismaz vēl 15 vīri, kuri kādreiz strādājuši uz Gaujas un bijuši Latvijas Pludināšanas kantora darbinieki), gan biedrības “Gaujas plostnieki” dibinātāji un biedri – pavisam 28 cilvēki.

Kā īpaši nozīmīgi un joprojām aktīvi Gaujas plostnieku tradīcijas pārstāvji un prasmju zinātāji minami:
1. Ēriks Gumbelis (dz. 1932) no Alderiem,
2. Uldis Jaukulis (dz. 1933) no Vidagas,
3. Māris Ansis Mitrevics (dz. 1940) no Siguldas,
4. Andrejs Birums (dz. 1950) no Strenčiem,
5. Romāns Polītis (dz. 1958) no Strenčiem,
6. Juris Siliņš (dz. 1962) no Strenčiem,
7. Mārtiņš Gaigals (dz. 1965) no Strenčiem,
8. Ainārs Vanags (dz. 1965) no Strenčiem,
9. Normunds Āboliņš (dz. 1966) no Strenčiem,
10. Māris Ozols (dz. 1969) no Strenčiem,
11. Ilmārs Strauts (dz. 1970) no Strenčiem,
12. Jānis Vāvere (dz. 1975) no Strenčiem,
13. Alans Zuza (dz. 1979) no Strenčiem,
14. Rolands Polītis (dz. 1984) no Strenčiem,
15. Ivo Laktiņš (dz. 1986) no Strenčiem,
16. Armands Vanags (dz. 1988) no Strenčiem,
17. Pēteris Strauts (dz. 1999) no Strenčiem.

Romāns Polītis, Mārtiņš Gaigals un Jānis Vāvere kā Gaujas plostnieku tradīcijas atjaunotāji un uzturētāji mūsdienās no vecajiem, pieredzes bagātajiem Gaujas plostniekiem ir saņēmuši apliecinājumu par plostu siešanas un kokmateriālu pludināšanas pamatiemaņām un ar tām saistītajām vēstures zināšanām un kultūras prasmēm.

Šis apliecinājums sniedz viņiem tiesības organizēt kokmateriālu pludināšanas, tai skaitā plostošanas, amata prasmju un tradīciju praktizēšanu, apmācību un tālāku nodošanu.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Biedrība “Gaujas plostnieki” Strenčos darbojas kopš 1998. gada, tā oficiāli dibināta 2001. gadā. Biedrības statūtos noteikti darbības mērķi.
1. Pētīt un saglabāt Gaujas plostnieku kultūrvēsturisko, sabiedrisko un profesionālo mantojumu.
2. Popularizēt plostniecību un tās tradīcijas kā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.
3. Izglītot sabiedrību un interesentus (bērnus, jauniešus un pieaugušos gan no Latvijas, gan no ārvalstīm) tradicionālajās plostnieku amata prasmēs.
4. Sadarboties un apmainīties ar pieredzi un zināšanām ar līdzīgām biedrībām Latvijā un ārvalstīs.
5. Veikt sabiedriskā labuma darbību, kas vērsta uz pilsoniskas sabiedrības attīstību, kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un saglabāšanu.
Kopš 2001. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ir Starptautiskās kokmateriālu pludinātāju asociācijas (International Timber Raftsmen Association) biedre, pārstāvot Latviju un Latvijas koku pludināšanas tradīcijas starptautiski.
Biedrībā šobrīd ir pavisam 28 biedri – gan privātas, gan juridiskas personas.
Biedrība, piesaistot finansējumu no dažādiem fondiem, organizē nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātes Gaujas plostnieku tradīcijas popularizēšanā.
Biedrībai ir laba sadarbība gan ar Strenču novada pašvaldību, rīkojot ikgadējo plosta siešanu un braukšanu, kā arī piedaloties Gaujas plostnieku svētkos, gan ar Strenču novada vidusskolu, organizējot Jauno plostnieku skoliņu un apmācot vietējos jauniešu plostu siešanā un pludināšanā.
2005. gadā biedrības biedri ierakstīja un izdeva mūzikas disku ar Gaujas plostniekiem raksturīgajām dziesmām “Dziesmas pie Gaujas plostnieku ugunskura”.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Gaujas plostnieku amata prasmju pastāvēšanai nozīmīga ir biedrības “Gaujas plostnieki” un Strenču novada sadarbība jau 21 gada garumā, no vienas puses, biedrībai ik gadu īstenojot plosta siešanu un braukšanu pa Gauju, no otras puses, pašvaldībai rīkojot Gaujas Plostnieku svētkus tradīcijas popularizēšanai.
Daudzu gadu pieredze liecina, ka tas ir ļoti veiksmīgs modelis Elementa saglabāšanai mūsdienās, kas ne tikai praktiski uztur Gaujas plostnieku prasmes, bet arī sekmē tradīcijas atpazīstamību un novērtējumu sabiedrībā.
Ik gadu plosta siešana un pludināšana pa Gauju tiek īstenota, pateicoties biedrības “Gaujas plostnieki” biedru brīvprātīgajam darbam, vietējo uzņēmēju ziedojumiem (“Strenču MRS”, A/S “Latvijas Valsts meži”), Strenču novada pašvaldības atbalstam un projektu konkursos piesaistītajam finansējumam no dažādiem avotiem (Lauku Atbalsta dienests, A/S “Latvijas Valsts meži”, LEADER, Valsts Kultūrkapitāla fonds). Pēdējos piecos gados saņemtais atbalsts veido vismaz 18 000.00 eiro lielu finansējumu.
Savukārt Strenču novada pašvaldība Gaujas plostnieku svētku rīkošanai ik gadu no sava budžeta tērējusi šādas summas: 9 774,00 eiro (2014), 6 571,00 eiro (2015), 7 010,00 eiro (2016), 10 600,00 eiro (2017).

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Elementa ilgtspējas nodrošināšanas plāns tuvākajos piecos gados paredz vairākas kā esošas, tā jaunas aktivitātes gan elementa atpazīstamības veicināšanai, gan tā ilgtspējīgai saglabāšanai.
Plāna īstenošanai iecerēts turpināt piesaistīt vismaz tikpat lielu un vēl lielāku atbalstu no dažādiem finansējuma avotiem.
Arī turpmāk uzmanība tiks veltīta potenciālo nelaimes gadījumu novēršanai plosta siešanas un braukšanas laikā.
Biedrība “Gaujas plostnieki” ir ne tikai izstrādājusi saistošos noteikumus, bet arī par projektu naudu iegādājusies nepieciešamo inventāru – trīs laivas, glābšanas riņķus, dažāda izmēra glābšanas vestes.
Plosta brauciena laikā pēdējos gados klātesoša ir arī neatliekamās palīdzības mediķe, kas nepieciešamības gadījumā var sniegt pirmo palīdzību.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Gaujas plostnieku prasmju pastāvēšanai šobrīd, kamēr ik gadu Strenčos notiek Gaujas plostnieku svētki, draudi nepastāv.
Gaujas plostnieku svētki kā plosta brauciena noslēgums nodrošina šīs vēsturiski sezonālās tradīcijas saglabāšanu un sekmīgu pārmantošanu no gada uz gadu. Gaujas plostnieku svētki, kas 2018. gadā notika jau 21. reizi, ir biedrības “Gaujas plostnieki” un Strenču novada pašvaldības veiksmīgā sadarbība, kuras pamatā ir goda apziņa iesākto turpināt.
Jācer, ka šī motivācija, gadiem ejot, neizplēnēs. To apdraud, no vienas puses, apnikums katru gadu bez izmaiņām piedzīvot vienu un to pašu, no otras puses, entuziasma apsīkums, dzīvē izvēloties citas prioritātes. Vēl viens potenciāls risks ir nelaimes gadījumi plosta siešanas un braukšanas laikā, kas ilgākā laikā posmā varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz tradīcijas pastāvēšanu un līdz šim izveidoto atpazīstamību.
Lai arī Gaujas plostnieki ir apņēmības pilni savas zināšanas un prasmes uzturēt un saglabāt arī turpmāk, ar piebildi “ja vien Gauja neizžūs”, tomēr tradīcijas pārmantošanai pastāv vēl daži apdraudējumi, saistīti ar globālām norisēm pasaulē, proti, gan demogrāfisko situāciju, gan ekonomisko emigrāciju. Gaujas plostnieku amata prasmju nodošana aizvien sarūkošajam skaitam Strenču novada jauniešu diemžēl negarantē ilgtspējīgu zināšanu pārmantošanu, jo daudzi jauni cilvēki pamet dzimto vietu, izvēloties dzīvesvietu vai nu Rīgā, vai ārzemēs, kur plašākas darba un peļņas iespējas. Tāpat risks vērojams aizvien pieaugošajā patēriņa kultūras augšupejā, kas nemotivē jauniešus doties dabā, fiziski strādāt, izmantot roku darbu, pašiem radot un meistarojot, piemēram, Gaujas plostu.
Lai arī pastāv viedoklis, ka savulaik koku pludināšana Gaujā tika izbeigta, jo tā nodarīja kaitējumu videi (koka mizās esošā viela negatīvi ietekmējusi ūdens kvalitāti), mūsdienās revitalizētā Gaujas plostnieku tradīcija nenodara postu ne upei, ne tās krastiem – atkritumi gan plosta siešanas vietā, gan brauciena pieturvietās, gan svētku norises vietā tiek savākti un šķiroti. Savukārt plosta plenēs sietie baļķi tiek izmantoti vairākkārt – proti, pēc katra brauciena tie tiek rūpīgi atsieti vaļā un aizgādāti uz Strenču novada pašvaldības teritoriju, kur tie sagaida nākamā gada maiju un tiek transportēti uz plosta siešanas vietu pie Spicu tilta. Viens baļķis plostošanai kalpo vidēji 3–5 gadus, pēc tam kļūstot par pašvaldības energoefektivitātes nodrošinājuma izejmateriālu.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Biedrība “Gaujas plostnieki” , reģ. nr. 40008101626

Attēlu galerija

1_Gaujas_plosts

Plosti Gaujā
20. gadsimta 30. gadi. Foto glabājas Strenču novada pašvaldības Tūrisma informācijas centra arhīvā

2_plosta_pludinasna

Plosts Gaujā pie Līgatnes
20. gadsimta 30. gadi. Foto glabājas Strenču novada pašvaldības Tūrisma informācijas centra arhīvā

3_balku_velsana

Balķu velšana Gaujā plosta plenes siešanai
2017. gada 17. maijs. Annijas Ences foto

4_plenes_siesana

Plosta plenes izgatavošana
2017. gada 17. maijs. Annijas Ences foto

12_plostnieku_zime

Pilsētas zīme “Starptautiskā plostnieku pilsēta Strenči”
2015. gada maijs. Gintas Gailītes foto

5_plosta_airis

Plosta aira izgatavošana
2017. gada 17. maijs. Annijas Ences foto

6_plosta_savienosana

Pleņu savienošana plostā
2017. gada 17. maijs. Annijas Ences foto

7_plosta-brauciens

Plosta brauciens pa Gauju. Pleņu sānos redzamas zaplavas – spārni jeb aizsargbaļķi
2017. gada 19. maijs. Annijas Ences foto

8_plostnieku_zupa

Gaujas plostnieku zupa
2015. gada maijs. Gintas Gailītes foto

9_plosta_brauciens

Plosta brauciena noslēguma posms Gaujā pie Strenčiem
2017. gada 20. maijs. Gintas Gailītes foto

10_plosta_sagaidisana

Plosta sagaidīšana Strenču Gaujmalā
2017. gada 20. maijs. Gintas Gailītes foto

11_plostnieku_svetki

Gaujas plostnieku svētki
2017. gada 20. maijs. Gintas Gailītes foto

Audio materiāli

Gaujas plostnieku himna "Visi prasa, kas tie tādi”
iedziedājuši un ierakstījuši biedrības “Gaujas plostnieki” biedri. Strenči, 2005. gads. Biedrības " Gaujas plostnieki" audio (no CD “Dziesmas pie Gaujas plostnieku ugunskura”)

Dziesma "Dažu skaistu ziedu"
iedziedājuši un ierakstījuši biedrības “Gaujas plostnieki” biedri. Strenči, 2005. gads. Biedrības " Gaujas plostnieki" audio (no CD “Dziesmas pie Gaujas plostnieku ugunskura”)

Dziesma "Še, kur līgo priežu meži"
iedziedājuši un ierakstījuši biedrības “Gaujas plostnieki” biedri. Strenči, 2005. gads. Biedrības " Gaujas plostnieki" audio (no CD “Dziesmas pie Gaujas plostnieku ugunskura”)

Video materiāli

Plosta siešana
Plosta gatavošana Gaujā pirms Spicu tilta – pleņu siešana, plosta savienošana, airu izgatavošana. 2017. gada 17. maijs. Annijas Ences video

Plostošana
Plosta brauciens pa Gauju un vadīšana pa straumi garām salām, upē iekritušiem kokiem u.c. 2017. gada 19. maijs. Annijas Ences video

Teksta materiāli

vārdu krājums Gaujas plostnieki

Gaujas plostnieku vārdu krājums
Gaujas plostnieku amatam raksturīgās leksikas apkopojums un skaidrojums. No: Vītola, I. (2017). Gaujas plostnieki. Tradīciju burtnīca. Starpnozaru mākslas grupa “SERDE”, 137. – 140.lpp. Sagatavoja Ieva Vītola.

Publikācijas

Jakobsons, A. (1944). Kokmateriālu pludināšana Latvijā. Rīga: Saimniecības literatūras apgāds.

Vītola, I. (2017). Gaujas plostnieki. Tradīciju burtnīca. Starpnozaru mākslas grupa “SERDE”.

Mitrevics, M. (1998). Aiz nākamā līkuma. Valmiera: Lapa.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://strencunovads.lv/kultura–un–tradicijas/tradicionalie–pasakumi–novada/gaujas–plostnieku–svetki/ - Apraksts par Gaujas plostnieku svētkiem Strenčos, starptautisko plostnieku asociāciju, apkopoti TV un video materiāli par Gaujas plostniekiem.

Lasīt vēl