Autors:
Ilmārs Pumpurs
Spēles/performatīvās mākslas
Nosaukums
Latgales bubyna – rāmja bundziņu – spēles tradīcija (2017)
Bubyns (latg.), bubna (latg.), bubans (latg.), rūkas bubyns (latg.), bundziņas, mazās bundziņas – tradicionālais instruments; kūceņš (latg.), kalatuška (slāvu) – vālīte, ko izmanto spēlei; dasišona, pīpaleidzēšona (latg.) – bubyna spēle ar citiem instrumentiem.
Ģeogrāfija
Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Ludzas, Balvu apkaime. Elementa lietošana vēsturiski fiksēta Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Rēzeknes, Ludzas, Balvu apkaimē. Šobrīd tiešie tradīcijas nesēji – spēles pratēji – ir atsevišķas personas Līvānos, Dagdā, Rēzeknē. Tradīcijas pārmantotāji – jaunākās paaudzes spēlmaņi, kuri prasmi apguvuši pie vecmeistariem vai dažādu Latvijas vietu tautas mūzikas interesentu/folkloras grupās.
Bubyna spēle kā daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa salīdzinoši nesen ir identificēta kā atsevišķa tradīcija, tādēļ plašāka vietējā sabiedrība to pagaidām neuztver, neapzina kā īpašu kultūras identitātes daļu.
Elements ir nozīmīgs indivīdiem un grupām, kas saistīti ar reģiona muzicēšanas tradīcijām – gan spēlmaņiem, gan tiem, kas paši nespēlē vai spēlē kādu citu instrumentu, bet var raksturot bubyna vietu instrumentālajā sastāvā, skaņas kvalitāti, spēlmaņa meistarību.
Bubyna un citu instrumentu spēlmaņi labprāt dalās ar informāciju par raksturīgajām muzicēšanas tradīcijām, t.sk. aprakstāmo elementu, tomēr notikušo kultūrvides izmaiņu dēļ nepastarpināta tradīcijas pārmantošana sadzīves muzicēšanā vietējās kopienās šobrīd vairs nenotiek.
Tradīcijas apguvi un popularizēšanu ir pārņēmuši folkloras kopu dalībnieki, etnomūzikas speciālisti un interesenti, kuri, pārņemot aprakstāmo instrumenta spēles tradīciju, veido jaunu prasmes lietotāju kopienu.
Nozīme kopienas dzīvē
Latgales mazo bundziņu jeb bubyna spēle ir daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa un līdzvērtīgi piedalās muzicēšanā – saviesīgos pasākumos, kāzās, mājas ballēs, mūsdienās arī koncertdarbībā, festivālos utt.
Līdzīgi citiem ritma instrumentiem bubyna galvenā funkcija ansamblī ir "dasišona, pīpaleidzēšona", tomēr spēlei raksturīgā tehnika ar ritmu variēšanu pēc nozīmes padara to tuvāku ansambļa soloinstrumentiem.
Bubynu varēja piespēlēt kopā ar vijolēm, cimboli, mandolīnu, ģitāru un ermoņikām (20. gadsimta otrajā pusē – akordeonu) dažādās kombinācijās.
Visai izplatīts bijis muzikantu sastāvs ar bubynu un vienu ermoņiku (vēsturiski Pēterburgas tipa, mūsdienās arī hromku vai bajānu), kas jau ir pietiekami pilnvērtīgai muzicēšanai.
Aktivitātes/darbības
Bubyna spēlei raksturīga īpaša tehnika, ar nelielu (apmēram sprīdi garu) vālīti – kalatušku – variējot uzsitienus ar pirkstiem vai delnu, vienkāršus (ar rokas kustību no augšas) un kombinētus (mainot rokas kustību no augšas un apakšas) sitienus ar vālīti un tricinot instrumenta malā iestiprinātos šķīvīšus, kā arī uzsitot pa instrumenta apmali vai radot čīkstošu skaņu ar īkšķi pret piķoto bubyna ādas malu.
Daudzveidīgā paņēmienu izmantošanā īpaši spilgti atklājas spēlmaņu individuālā maniere un meistarība, iespējams, senāk instruments ticis izmantots veiklības demonstrēšanai, sacensībai starp spēlmaņiem, ne tikai mūzikas nodrošināšanai.
Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi
Īpaši ticējumi ir saistīti ar instrumenta izgatavošanu.
Uzskatīts, ka instrumentam vislabākā esot suņa āda. Pirms tam suns esot jākaucina, tad labāk skan.
Iespēja atdot vecu suni instrumenta izgatavošanai uzskatīta par goda lietu. Tradīcija nosaka arī instrumenta skaņas raksturu, instrumenta ādai jāskan zemu, dobji, tāpat šķīvīšu skaņai nav jābūt pārāk spalgai.
Par labāko šķīvīšu materiālu tiek uzskatīts misiņš.
Pārmantošana un tālāknodošana
Visi aptaujātie instrumenta spēlmaņi visai komplicēto spēles tehniku sākotnēji ir apguvuši, vērojot citu muzikantu spēli, bez īpašas apmācības vai vingrinājumiem.
Mūsdienās, kad iespēja ilgstoši vērot prasmīgu muzikantu ir visai ierobežota, labākais pārmantošanas veids ir metodiska spēles mācīšana, pievēršot uzmanību gan spēles tehnikai, gan ritma variēšanai.
Vēsture
Rāmja bundziņu spēle aprakstītajā tehnikā pieder plašākam kultūras reģionam un līdzīgā veidā pazīstama arī Lietuvā (lielākoties Augštaitijā) un Baltkrievijā, tomēr elementa pieteicēju rīcībā nav zinātnisku pētījumu par minētās spēles tehnikas vēsturisko izcelsmi un izplatību (atšķirībā no paša instrumenta – rāmja bungām, kas Ziemeļaustrumu Eiropā ir izplatīts jau kopš 11. gadsimta).
Šobrīd apzinātie materiāli liecina, ka Latgalē tā tikusi lietota vismaz kopš 19. gadsimta beigām un bijusi ierasta, izplatīta muzicēšanas prakse.
Intensīva tradīcijas funkcionēšana turpinājās līdz 20. gadsimta vidum, kad senākās akustiskās muzicēšanas tradīcijas sāka strauji sarukt.
Līdz 20. gadsimta sākumam šo prasmi bija saglabājuši atsevišķi spēlmaņi, no kuriem tikai daži to demonstrēja publiskos pasākumos.
Tradicionālā instrumentu kapelā bubyns nodrošina ritma instrumenta funkcijas, tomēr tā spēlei raksturīgā ekspresija, ritmisko figūru variēšana ļauj to drīzāk pielīdzināt soloinstrumenta spēlei.
Bubyna spēles specifika ļauj spēlmanim brīvi pievienoties citiem instrumentu spēlmaņiem (dokumentētajās tradīcijās vienai vai divām vijolēm, cimbolei, mandolīnai un ermoņikai dažādās kombinācijās), demonstrējot savu prasmi.
Lietuvas pierobežā (Zarasu apriņķī) iegūtās liecības ļauj uzskatīt, ka 20. gadsimta pirmajā pusē jauni puiši instrumentu izmantojuši sacensībai, savas veiklības, prasmes apliecināšanai.
Bubyna spēle, līdzīgi kā citu instrumentu spēle, nosaka zināmu prestižu sabiedrībā. Arī iespēju atdot vecu suni instrumenta izgatavošanai saimnieks uzskatījis par goda lietu.
Mūsdienās instrumenta spēle turpina būt spēlmaņa individuālās meistarības apliecinātāja, tā iegūst papildu vērtību kā Latgales reģiona raksturīgā kultūras mantojuma daļa.
Instruments ir piemērots, lai demonstrētu priekšstatu par latgaliešu tradicionālās mūzikas īpašo azartiskumu, ekspresiju.
Veiksmīgākais piemērs instrumenta tradicionālajai spēlei mūsdienu kultūrvidē ir Rēzeknes postfolkoras kopa “Rikši”, bubyna spēlmane Zane Dukaļska, kura ievērojami veicinājusi instrumenta atpazīstamību un interesi par to.
Pamatlīmenī instrumenta spēle ir samērā vienkārši apgūstama, instruments nav dārgs un ir viegli pieejams (ir pieejami rūpnieciski ražoti piemēroti analogi, vismaz divi meistari Latvijā ir uzsākuši instrumentu izgatavošanu).
Tas kopumā ir raisījis spēlmaņu interesi par instrumenta spēles apguvi.
Dažu pēdējo gadu laikā vairāk nekā 20 interesentu ir centušies apgūt Latgales bubyna spēles tehniku.
Diemžēl reģionos, kur šī tradīcija vēsturiski bijusi pārstāvēta, pagaidām plašāka muzikantu interese nav jūtama.
Papildu informācija
Bubyna spēlmanim ir vēlamas tādas pašas zināšanas kā jebkuru citu instrumentu spēlmanim – tradicionālās mūzikas un deju mūzikas repertuāra un stilu pārzināšana, prasme sadarboties, muzicējot ansamblī.
Meistari
Pēteris Verebs – izcilākais vecākās paaudzes spēlmanis no Dagdas, kas instrumenta spēli apguvis nepastarpināti, aktīvi piedalās tautas mūzikas pasākumos.
Jaunās paaudzes spēlmaņi, kas apguvuši instrumenta spēli kursos un meistarklasēs un atzīstamā līmenī to spēlē dažādās mūzikas grupās – Zane Dukaļska (mūzikas grupa “Rikši”), Edīte Husare un Ieva Artmane (folkloras kopa “Dandari”), Dzintra Ločmele (“Ķekavas muzikanti”).
Iestādes un institūcijas
Biedrība “Skaņumāja”, sagatavojusi un aktualizē NKM vērtības pieteikumu, nodrošina izglītības un popularizēšanas pasākumus, instrumentu izgatavošana.
Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, nodrošina tradicionālās mūzikas speciālistu sagatvošanu t.sk. zināšanas par Latgales muzicēšanas tradīcijām, instrumenta spēles apguvi
Nostiprināšana
Savstarpēji papildinošas elementa saglabāšanas aktivitātes vērstas vairākos virzienos -
Tradīcijas popularizēšana, t.sk. praktiski izmantojot koncertdarbībā.
• Instruments ir apskatāms un tiek demonstrēts “Skaņumājas” tradicionālo instrumentu ekspozīcijā.
• 2019 starptautiskā tautas mūzikas festivāla “Dzīvā mūzika” tēma bija mazo bundziņu spēle Latvijā un kaimiņzemēs; vairāki koncerti un izzinošas lekcijas/demonstrācijas.
• 2020 video koncertu cikla “Pērles kabatā” izveidota filmiņa “Bubyns” ar vairāku tradicionālās mūzikas grupu programmām https://www.muzikanti.lv/bubyns.
• Vairākas tradicionālās mūzikas un folkloras grupas demonstrē bubyna spēli priekšnesumos - Rikši (līdz 2018), Dzilna, Sēļu muižas muzikanti, Dandari, Skaņumājas muzikanti, Brička, Josta, Ore, Svātra, Vīteri.
• 2021 Zane Dukaļska sagatavojusi materiālu un izveidojusi mājaslapu https://www.skaniarmani.lv/, kas iepazīstina ar instrumenta spēli, spēlētājiem, izgatavotājiem.
Pētniecība un dokumentēšana. Zane Dukaļska izstrādājusi etnomuzikoloģijas maģistra darbu “Rāmja bungu bubyna tradīcija Latgalē”. Skaņumājas videokoncertu ciklā “Pērles kabatā. Bubyns” dokumentēti vairāki spēlētāji (Sandra Lipska, Indra Jaundāldere, Andris Rutkovskis) kas prasmes apguvuši izglītības ceļā.
Spēles apmācība. Apmācība notiek g.k. meistarklašu formā, projektā “Saspēlēsim Skaņumājā” dažādu rīkotāju (Rēzekne, Iecava, Daugavpils, Mazsalacas nov.) rīkotajās meistarklasēs, folkloras deju kopas Dandari radošajās nometnēs u.c. Meistaklases vada – Z.Dukaļska, S.Lipska, I.Artmane, A. Maļkevičs. JIRMV piedāvā apgūt spēles prasmes gan Tradicionālās mūzikas programmas audzēkņiem, gan ārpusskolas projektos. Z. Dukaļskas veidotās video pamācības publicētas lapā skaniarmani.lv.
Instrumentu nodrošinājums/izgatavošana. Vairāki meistari piedāvā jaunu instrumentu izgatavošanu – Gunārs Igaunis (Baltharmonia), Artis Rubuļnīks, Ilmārs Pumpurs (Skaņumājas tautas mūzikas instrumentu darbnīca). Skaņumājas darbnīca piedāvā tradīcijai atbilstošu instrumenta modeli ar spriegojamu membrānu.
Pieaugusi NKM vērtības atpazīstamība, sabiedrības, interesentu izpratne par instrumenta spēles specifiku, pielietojumu. Pieaugošs interesentu skaits meistarklasēs, tāpat pieprasījums pēc instrumentiem. Pieaudzis muzicējošo kolektīvu skaits, g.k. folkloras kopās, kas izmanto bubynu atbilstoši tradīcijai. Vairāki spēlmaņi attīstījuši prasmes līdz eksperta līmenim, kas palielina gan mācību iespējas, gan praktisko izmantošanu mūzikas grupās un projektos.
Līdzšinējās aktivitātes īstenotas pateicoties galvenokārt VKKF atbalstam (mūzikas pasākumi, spēles kursi, dokumentēšana, citi popularizēšanas pasākumi), Nacionālā kultūras centra finansējumam (izglītības un mūzikas pasākumi), pašvaldību atbalstam (instrumentu iegāde, atbalsts mūzikas pasākumu norisei), privāto interesentu ieguldījumam (instrumentu iegāde, mācību izmaksas)
Turpinājums/attīstība
Tiks uzturēti visi izveidotie resursi vērtības popularizēšanai – interneta lapas ar informatīviem, izglītības un mākslinieciskajiem materiāliem, Skaņumājas instrumentu ekspozīcija.
Iespēja potenciālajiem interesentiem iepazīties ar bubyna spēles tradīcijām tiks nodrošināta festivāla Baltica 2022 apmeklētājiem. Tiks izmantotas iespējas piesaistīt attiecīgas mūzikas grupas un spēlmaņus, informēt publiku un dalībniekus citos mūzikas un tradicionālās kultūras pasākumos.
Turpināsies regulāra izglītības iespēju nodrošināšana, spēles apmācība kursos un meistarklasēs. Tiks turpināta kvalitatīvu instrumentu izgatavošana Skaņumājas darbnīcā, pilnveidojot izgatavošanas tehnoloģijas, lietošanas ērtumam un izmaksu samazināšanai.
Kā vienu no apgūstamajām spēles prasmēm, iekļaut veidojamajā tradicionālo instrumentu spēles programmā profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādēs.
Biedrība “Skaņumāja” veiks instrumenta spēles lietojuma dinamikas uzraudzību, mūsdienu spēlmaņu apzināšanu un dokumentēšanu, kā arī vēsturisko liecību, fotoattēlu, instrumentu u.c. apzināšanu un vākšanu.
Pasākumu mērķi ir NKM vērtības – mazo bundziņu spēles tradīcijas saglabāšana, aizsardzība un popularizēšana. Nodrošināt pietiekamas visu veidu kvalitatīvas informācijas pieejamību, tradīcijas pārstāvniecību reprezentablos mūzikas un kultūras pasākumos, pārmantošanas nodrošināšanu izglītības ceļā, uzturot stabilai uzturēšanai un izplatībai nepieciešamo ekspertu skaitu.
Apdraudējumi
Pieteiktā Elementa saglabāšanai pastāv vairāki atšķirīga līmeņa apdraudējumi.
1. Visas muzicēšanas tradīcijas, t.sk. bubyna spēle, kultūrvides pārmaiņu dēļ vairs nespēj saglabāties tās vēsturiskajās formās, un līdz šim nav izveidots mehānisms tās mērķtiecīgai un pietiekamai saglabāšanai.
2. Nepietiekamais kvalitatīvas pieejamās informācijas apjoms (drukātā literatūra, interneta resursi, audio un video materiāli) samazina tradicionālā instrumenta konkurences iespējas iepretī populārās kultūras elementiem, pat veidojot tautas vai tradicionālās mūzikas interpretācijas.
3. Šobrīd bubyna spēle ar folkloru saistītu ļaužu aprindās kļūst par modes tendenci. Dzīšanās pēc ātrāka rezultāta, bez pietiekamas tehniku un vēsturiskā konteksta izzināšanas var izraisīt tradīcijas nonivelēšanos, nepilnīgu saglabāšanu.
Pieteikuma iesniedzējs
Biedrība “Skaņumāja” , reģ. nr. 40008106801
Attēlu galerija
Video materiāli
Publikācijas
Muktupāvels V. (2017). Tautas mūzikas instrumenti Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.
Ločmele I. (2012). Bubyns. Latgolys lingvoteritorialuo vourdneica. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola.