LV EN
LV EN
Latgales bubyna – rāmja bundziņu – spēles tradīcija (2017)
Latgales mazo bundziņu jeb bubyna spēle ir daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Ilmārs Pumpurs

Spēles/performatīvās mākslas

Nosaukums

Latgales bubyna – rāmja bundziņu – spēles tradīcija (2017)

Bubyns (latg.), bubna (latg.), bubans (latg.), rūkas bubyns (latg.), bundziņas, mazās bundziņas – tradicionālais instruments; kūceņš (latg.), kalatuška (slāvu) – vālīte, ko izmanto spēlei; dasišona, pīpaleidzēšona (latg.) – bubyna spēle ar citiem instrumentiem.

Ģeogrāfija

Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Ludzas, Balvu apkaime. Elementa lietošana vēsturiski fiksēta Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Rēzeknes, Ludzas, Balvu apkaimē. Šobrīd tiešie tradīcijas nesēji – spēles pratēji – ir atsevišķas personas Līvānos, Dagdā, Rēzeknē. Tradīcijas pārmantotāji – jaunākās paaudzes spēlmaņi, kuri prasmi apguvuši pie vecmeistariem vai dažādu Latvijas vietu tautas mūzikas interesentu/folkloras grupās.

Bubyna spēle kā daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa salīdzinoši nesen ir identificēta kā atsevišķa tradīcija, tādēļ plašāka vietējā sabiedrība to pagaidām neuztver, neapzina kā īpašu kultūras identitātes daļu.
Elements ir nozīmīgs indivīdiem un grupām, kas saistīti ar reģiona muzicēšanas tradīcijām – gan spēlmaņiem, gan tiem, kas paši nespēlē vai spēlē kādu citu instrumentu, bet var raksturot bubyna vietu instrumentālajā sastāvā, skaņas kvalitāti, spēlmaņa meistarību.
Bubyna un citu instrumentu spēlmaņi labprāt dalās ar informāciju par raksturīgajām muzicēšanas tradīcijām, t.sk. aprakstāmo elementu, tomēr notikušo kultūrvides izmaiņu dēļ nepastarpināta tradīcijas pārmantošana sadzīves muzicēšanā vietējās kopienās šobrīd vairs nenotiek.
Tradīcijas apguvi un popularizēšanu ir pārņēmuši folkloras kopu dalībnieki, etnomūzikas speciālisti un interesenti, kuri, pārņemot aprakstāmo instrumenta spēles tradīciju, veido jaunu prasmes lietotāju kopienu.

Elementa apraksts

Nosaukums

Latgales bubyna – rāmja bundziņu – spēles tradīcija (2017)

Bubyns (latg.), bubna (latg.), bubans (latg.), rūkas bubyns (latg.), bundziņas, mazās bundziņas – tradicionālais instruments; kūceņš (latg.), kalatuška (slāvu) – vālīte, ko izmanto spēlei; dasišona, pīpaleidzēšona (latg.) – bubyna spēle ar citiem instrumentiem.

Ģeogrāfija

Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Ludzas, Balvu apkaime. Elementa lietošana vēsturiski fiksēta Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Preiļu, Rēzeknes, Ludzas, Balvu apkaimē. Šobrīd tiešie tradīcijas nesēji – spēles pratēji – ir atsevišķas personas Līvānos, Dagdā, Rēzeknē. Tradīcijas pārmantotāji – jaunākās paaudzes spēlmaņi, kuri prasmi apguvuši pie vecmeistariem vai dažādu Latvijas vietu tautas mūzikas interesentu/folkloras grupās.

Kopiena

Bubyna spēle kā daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa salīdzinoši nesen ir identificēta kā atsevišķa tradīcija, tādēļ plašāka vietējā sabiedrība to pagaidām neuztver, neapzina kā īpašu kultūras identitātes daļu.
Elements ir nozīmīgs indivīdiem un grupām, kas saistīti ar reģiona muzicēšanas tradīcijām – gan spēlmaņiem, gan tiem, kas paši nespēlē vai spēlē kādu citu instrumentu, bet var raksturot bubyna vietu instrumentālajā sastāvā, skaņas kvalitāti, spēlmaņa meistarību.
Bubyna un citu instrumentu spēlmaņi labprāt dalās ar informāciju par raksturīgajām muzicēšanas tradīcijām, t.sk. aprakstāmo elementu, tomēr notikušo kultūrvides izmaiņu dēļ nepastarpināta tradīcijas pārmantošana sadzīves muzicēšanā vietējās kopienās šobrīd vairs nenotiek.
Tradīcijas apguvi un popularizēšanu ir pārņēmuši folkloras kopu dalībnieki, etnomūzikas speciālisti un interesenti, kuri, pārņemot aprakstāmo instrumenta spēles tradīciju, veido jaunu prasmes lietotāju kopienu.

Lasīt vēl

Nozīme kopienas dzīvē

Latgales mazo bundziņu jeb bubyna spēle ir daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa un līdzvērtīgi piedalās muzicēšanā – saviesīgos pasākumos, kāzās, mājas ballēs, mūsdienās arī koncertdarbībā, festivālos utt.
Līdzīgi citiem ritma instrumentiem bubyna galvenā funkcija ansamblī ir "dasišona, pīpaleidzēšona", tomēr spēlei raksturīgā tehnika ar ritmu variēšanu pēc nozīmes padara to tuvāku ansambļa soloinstrumentiem.
Bubynu varēja piespēlēt kopā ar vijolēm, cimboli, mandolīnu, ģitāru un ermoņikām (20. gadsimta otrajā pusē – akordeonu) dažādās kombinācijās.
Visai izplatīts bijis muzikantu sastāvs ar bubynu un vienu ermoņiku (vēsturiski Pēterburgas tipa, mūsdienās arī hromku vai bajānu), kas jau ir pietiekami pilnvērtīgai muzicēšanai.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Bubyna spēlei raksturīga īpaša tehnika, ar nelielu (apmēram sprīdi garu) vālīti – kalatušku – variējot uzsitienus ar pirkstiem vai delnu, vienkāršus (ar rokas kustību no augšas) un kombinētus (mainot rokas kustību no augšas un apakšas) sitienus ar vālīti un tricinot instrumenta malā iestiprinātos šķīvīšus, kā arī uzsitot pa instrumenta apmali vai radot čīkstošu skaņu ar īkšķi pret piķoto bubyna ādas malu.
Daudzveidīgā paņēmienu izmantošanā īpaši spilgti atklājas spēlmaņu individuālā maniere un meistarība, iespējams, senāk instruments ticis izmantots veiklības demonstrēšanai, sacensībai starp spēlmaņiem, ne tikai mūzikas nodrošināšanai.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Īpaši ticējumi ir saistīti ar instrumenta izgatavošanu.
Uzskatīts, ka instrumentam vislabākā esot suņa āda. Pirms tam suns esot jākaucina, tad labāk skan.
Iespēja atdot vecu suni instrumenta izgatavošanai uzskatīta par goda lietu. Tradīcija nosaka arī instrumenta skaņas raksturu, instrumenta ādai jāskan zemu, dobji, tāpat šķīvīšu skaņai nav jābūt pārāk spalgai.
Par labāko šķīvīšu materiālu tiek uzskatīts misiņš.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Visi aptaujātie instrumenta spēlmaņi visai komplicēto spēles tehniku sākotnēji ir apguvuši, vērojot citu muzikantu spēli, bez īpašas apmācības vai vingrinājumiem.

Mūsdienās, kad iespēja ilgstoši vērot prasmīgu muzikantu ir visai ierobežota, labākais pārmantošanas veids ir metodiska spēles mācīšana, pievēršot uzmanību gan spēles tehnikai, gan ritma variēšanai.

Lasīt vēl

Vēsture

Rāmja bundziņu spēle aprakstītajā tehnikā pieder plašākam kultūras reģionam un līdzīgā veidā pazīstama arī Lietuvā (lielākoties Augštaitijā) un Baltkrievijā, tomēr elementa pieteicēju rīcībā nav zinātnisku pētījumu par minētās spēles tehnikas vēsturisko izcelsmi un izplatību (atšķirībā no paša instrumenta – rāmja bungām, kas Ziemeļaustrumu Eiropā ir izplatīts jau kopš 11. gadsimta).
Šobrīd apzinātie materiāli liecina, ka Latgalē tā tikusi lietota vismaz kopš 19. gadsimta beigām un bijusi ierasta, izplatīta muzicēšanas prakse.
Intensīva tradīcijas funkcionēšana turpinājās līdz 20. gadsimta vidum, kad senākās akustiskās muzicēšanas tradīcijas sāka strauji sarukt.
Līdz 20. gadsimta sākumam šo prasmi bija saglabājuši atsevišķi spēlmaņi, no kuriem tikai daži to demonstrēja publiskos pasākumos.
Tradicionālā instrumentu kapelā bubyns nodrošina ritma instrumenta funkcijas, tomēr tā spēlei raksturīgā ekspresija, ritmisko figūru variēšana ļauj to drīzāk pielīdzināt soloinstrumenta spēlei.
Bubyna spēles specifika ļauj spēlmanim brīvi pievienoties citiem instrumentu spēlmaņiem (dokumentētajās tradīcijās vienai vai divām vijolēm, cimbolei, mandolīnai un ermoņikai dažādās kombinācijās), demonstrējot savu prasmi.
Lietuvas pierobežā (Zarasu apriņķī) iegūtās liecības ļauj uzskatīt, ka 20. gadsimta pirmajā pusē jauni puiši instrumentu izmantojuši sacensībai, savas veiklības, prasmes apliecināšanai.
Bubyna spēle, līdzīgi kā citu instrumentu spēle, nosaka zināmu prestižu sabiedrībā. Arī iespēju atdot vecu suni instrumenta izgatavošanai saimnieks uzskatījis par goda lietu.

Mūsdienās instrumenta spēle turpina būt spēlmaņa individuālās meistarības apliecinātāja, tā iegūst papildu vērtību kā Latgales reģiona raksturīgā kultūras mantojuma daļa.
Instruments ir piemērots, lai demonstrētu priekšstatu par latgaliešu tradicionālās mūzikas īpašo azartiskumu, ekspresiju.
Veiksmīgākais piemērs instrumenta tradicionālajai spēlei mūsdienu kultūrvidē ir Rēzeknes postfolkoras kopa “Rikši”, bubyna spēlmane Zane Dukaļska, kura ievērojami veicinājusi instrumenta atpazīstamību un interesi par to.

Pamatlīmenī instrumenta spēle ir samērā vienkārši apgūstama, instruments nav dārgs un ir viegli pieejams (ir pieejami rūpnieciski ražoti piemēroti analogi, vismaz divi meistari Latvijā ir uzsākuši instrumentu izgatavošanu).
Tas kopumā ir raisījis spēlmaņu interesi par instrumenta spēles apguvi.
Dažu pēdējo gadu laikā vairāk nekā 20 interesentu ir centušies apgūt Latgales bubyna spēles tehniku.
Diemžēl reģionos, kur šī tradīcija vēsturiski bijusi pārstāvēta, pagaidām plašāka muzikantu interese nav jūtama.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Bubyna spēlmanim ir vēlamas tādas pašas zināšanas kā jebkuru citu instrumentu spēlmanim – tradicionālās mūzikas un deju mūzikas repertuāra un stilu pārzināšana, prasme sadarboties, muzicējot ansamblī.

Lasīt vēl

Meistari

Pēteris Verebs – izcilākais vecākās paaudzes spēlmanis no Dagdas, kas instrumenta spēli apguvis nepastarpināti, aktīvi piedalās tautas mūzikas pasākumos.

Jaunās paaudzes spēlmaņi, kas apguvuši instrumenta spēli kursos un meistarklasēs un atzīstamā līmenī to spēlē dažādās mūzikas grupās – Zane Dukaļska (mūzikas grupa “Rikši”), Edīte Husare un Ieva Artmane (folkloras kopa “Dandari”), Dzintra Ločmele (“Ķekavas muzikanti”).

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Šobrīd ar elementa uzturēšanu un attīstīšanu nodarbojas individuāli interesenti, folkloras ansambļu un mūzikas grupu dalībnieki.
Apzinoties tradīcijas saglabāšanas nozīmi un augošo sabiedrības interesi, biedrība “Skaņumāja” ir iesaistījusies minētās tradīcijas popularizēšanā un saglabāšanā, gan iekļaujot to instrumentālās muzicēšanas tradīcijām veltīto festivālu programmās, organizējot bubyna spēles apmācības kursus, kā arī izgatavojot instrumentus biedrības darbnīcā.
Ievērojamu ieguldījumu instrumenta popularizēšanā devusi “Tautas muzikantu biedrība”, kas regulāri aicina bubyna spēlmaņus uz pašu rīkotajiem tautas mūzikas pasākumiem, kā arī rīkojot vairākas meistarklases.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas klases speciālisti un studenti lauka pētījumos ir intervējuši un dokumentējuši vairākus bubyna spēlmaņus, kā arī apzinājuši un iekļāvuši arhīvā citu speciālistu veiktās dokumentācijas

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Kopš īpašas Latgales bubyna spēles tradīcijas identificēšanas 21. gadsimta sākumā ir apkopots ievērojams daudzums materiālu, t.sk. dažādu spēlmaņu videoparaugu, kas ļauj fiksēt un novērtēt ne tikai raksturīgos instrumenta spēles paņēmienus, bet arī spēlmaņu individuālo spēles manieri.
Tāpat uzsākta instrumenta spēles popularizēšana tautas mūzikas un folkloras pasākumos.
Sākot ar 2011. gadu, rīkotas vairākas meistarklases un spēlmaņu grupas tradicionālo instrumentu spēles kursos, piesaistot lietuviešu speciālisti Rimu Garsonieni.
2015. gadā “Rīgas tautas muzikas biedrība” (Ansis Ataols Bērziņš) izdevusi CD “Bubyns“ ar Pētera Vereba un Jāņa Pinupa spēles ieskaņojumiem.
Instrumentus spēlmaņu vajadzībām izgatavo Gunāra Igauņa darbnīca “Batltharmonia” un biedrības “Skaņumāja” instrumentu darbnīca.

Latvijas šā brīža sociālekonomiskajā situācijā bubyna spēles saglabāšanai salīdzinājumā ar citiem instrumentiem ir daudz labāki apstākļi, jo instrumenta aktīvā, ekspresīvā spēle mūsdienu kultūrvidē daudz vieglāk ir pasniedzama kā stilīga, aizraujoša nodarbe, spēles pamatprincipu apguve neprasa ilgstošu mācīšanos (tomēr tas ir arī viens no tradīcijas pilnvērtīgas saglabāšanās apdraudējumiem); instrumenta cena ir pietiekami zema.

Tuvākās plānotās aktivitātes ir esošo prasmju pilnveidošanas meistarklases biedrības rīkotajos “Skaņumājas vasaras kursos” 2017. gada vasarā.
2017.–2018. gadā ir paredzēts izveidot instrumenta spēles mācības metodiku brīvi lejuplādējamas e-grāmatas formā. Šis mācību līdzeklis būs izmantojams pašmācībai vai kā metodiskais materiāls spēles mācīšanai (interešu izglītībā, folkloras un tautas mūzikas kopās).

Līdz šim realizētajām ar bubyna spēles saglabāšanu saistītajām aktivitātēm (līdztekus darbam ar citiem tradicionālajiem instrumentiem) ir piesaistīti vairāku projektu konkursu un citi līdzekļi:

1. 2011. gadā LNKC atbalsts sitaminstrumentu spēles tradīcijām veltītā festivāla “Dzīvā mūzika” norisēm.
2. 2014. gada rudenī un 2017. gada pavasarī ar LNKC un VKKF atbalstu rīkotajos tradicionālo instrumentu spēles kursos bubyna spēli mācījās 20 audzēkņi.
3. 2017.–2018. gadā realizēts Erasmus+ partnerības projekts, kura ietvaros paredzēts sagatavot bubyna spēles mācību līdzekli.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Bubyna spēles tālākai popularizēšanai un saglabāšanai ir paredzēts turpināt un pilnveidot līdzšinējās darbības.

1. Turpināt apzināt un dokumentēt instrumenta spēles vecmeistarus un citus informantus.
2. Turpināt uzlabot instrumenta izgatavošanas tehnoloģijas atbilstoši vēsturiskajiem paraugiem un pētījumos gūtajiem priekšstatiem par vēlamo skaņas kvalitāti.

Elementa aizsardzībai un attīstīšanai plānotas aktivitātes.

1. Turpināt izglītības pasākumus instrumenta spēlmaņiem, t.sk. meistarklases jau apmācītajiem spēlmaņiem, spēles tehniku dažādošanai un individuālās manieres attīstīšanai.
2. Veicināt instrumentu spēlmaņu un attiecīgu grupu koncertdarbību, gan iekļaujoties esošos mūzikas un tradicionālās kultūras pasākumos, gan rīkojot īpašus pasākumus; atbalstīt kvalitatīvu izpildītāju publicitāti (skaņas ieraksti, TV, radio), kas nodrošinātu instrumenta atpazīstamību un popularitāti.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Pieteiktā Elementa saglabāšanai pastāv vairāki atšķirīga līmeņa apdraudējumi.
1. Visas muzicēšanas tradīcijas, t.sk. bubyna spēle, kultūrvides pārmaiņu dēļ vairs nespēj saglabāties tās vēsturiskajās formās, un līdz šim nav izveidots mehānisms tās mērķtiecīgai un pietiekamai saglabāšanai.
2. Nepietiekamais kvalitatīvas pieejamās informācijas apjoms (drukātā literatūra, interneta resursi, audio un video materiāli) samazina tradicionālā instrumenta konkurences iespējas iepretī populārās kultūras elementiem, pat veidojot tautas vai tradicionālās mūzikas interpretācijas.
3. Šobrīd bubyna spēle ar folkloru saistītu ļaužu aprindās kļūst par modes tendenci. Dzīšanās pēc ātrāka rezultāta, bez pietiekamas tehniku un vēsturiskā konteksta izzināšanas var izraisīt tradīcijas nonivelēšanos, nepilnīgu saglabāšanu.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Biedrība “Skaņumāja” , reģ. nr. 40008106801

Attēlu galerija

F1_kazas Vidsmuizaa_1930-tie_Preilu muz_Pf.5270

Kāzas ar novadam tipisku muzikantu sastāvu – Pēterburgas ermoņika, bubyns un dzeļzeits (trīsstūris, attēlā nav redzams)
Vidsmuiža, 20. gs. 30. gadi. Nezināma autora foto no Preiļu NMM krājuma

F2_Postfolkoras kopa Rikši 2014

Postfolkloras kopa "Rikši"
2014. gads, publicitātes foto

F3_Vitolds Petrovs_ Viļāni_2009

Vitolds Petrovs (bubyns) muzicē ar brāli Jānis Petrovu (mandolīna)
Viļāni, 2009. gads. Oskara Patjanko foto

F4_Irēna Ruskule_Aglona_2013

Irēna Ruskule (bubyns) muzicē ar Antonu Livānu (ermoņika)
Aglonas pagasts Lopotu ciems, Viļāni, 2013. gads. Oskara Patjanko foto

F5_Pēteris Verebs_Dagda_2011

Pēteris Verebs un muzikantu grupa “Broļi latgalīši”
Dagda, 2011. gads. Anša Ataola Bērziņa foto

F7_bubyna spēlmaņu kursu audzēkņi-Suntaži-2016

Tautas mūzikas instrumentu spēles kursu audzēkņi – bubyna spēlmaņi un kursu pasniedzēja R. Garsoniene
2016. gads, Sandras Lipskas foto

F6_Jānis Pinups_Līvāni_2011 (2)

Bubyna spēlmanis Jānis Pinups
Līvāni, 2011. gads. Anša Ataola Bērziņa foto

Video materiāli

Pēteris Verebs un Antons Rutka izpilda "Kāzu maršs"
2013. gads. Leannas Barbo video

Jānis Zapāns spēlē tautas muzikantu pasākumā
Pušmucova. Oskara Patjanko video

Irēna Ruskule un Antons Ludāns izpilda polonēzi
Aglona, 2013. gads. Oskara Patjanko video

“Skaņumājas” kursu bubyna spēles grupa
Madlienas kultūras nams, 2016. gads. A. Pumpures video