Nozīme kopienas dzīvē

Lībiešu kultūrtelpu veido daudzveidīgs savstarpēji cieši saistītu nemateriālā kultūras mantojuma vienību kopums, kurā vienuviet vērojami gan tradicionālās, gan modernās kultūras elementi.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ietverot valodu kā nemateriālās kultūras nesēju.

Caurvijošais lībiešu kultūrtelpas elements ir lībiešu valoda. Lībiešu nemateriālais kultūras mantojums veidojies ciešā mijiedarbībā ar latviešu nemateriālo kultūras mantojumu, ievērojami to ietekmējot, tāpēc valoda ilgstoši kalpojusi par galveno lībiskā mantojuma nošķīrēju un lībiešu kopienas piederības pazīmi.

Līdzīga loma valodai ir arī mūsdienās – teju neviens kultūrtelpas elements nav iedomājams bez tās klātbūtnes, turklāt valodas iepazīšana vienmēr ietver arī lībiešu kultūras plašāku izzināšanu – gan izmantojot tradicionālās kultūras avotus (folklora un tradīcijas, muzikālais mantojums, teicēju stāstījums u.c.), gan jaunākus kultūrtekstus (lībiešu literatūras sacerējumus, laikabiedru stāstījumus u.c.). Lībiešu valoda un tās elementi tiek izmantoti kultūras tradīciju uzturēšanas un attīstīšanas procesā, pasākumos un dziedāšanas tradīcijās, kultūrvidē, arī ēdienu gatavošanā un tautastērpu darināšanā.

Neraugoties uz sarežģīto lībiešu kopienas situāciju mūsdienās, lībiešu valoda joprojām tiek nodota tālāk nepārtrauktā mutvārdu tradīcijā – patlaban mantotā lībiešu valodā spēj sazināties vismaz 20 cilvēku, taču valodas pārmantošanas procesā iesaistīto loks ir ievērojami plašāks. Turklāt tas ir daudzveidīgs – gan ģimenē (no vecvecākiem, vecākiem, tālākiem radiem), gan no viena valodas pratēja citam.

Valodas saglabāšanai un attīstīšanai, kā arī visam lībiešu kultūrtelpas elementu kopumam lībieši izveidojuši plašu atbalsta tīklu – no neformālām kopā sanākšanām, bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” un valodas runātāju nometnēm līdz pat universitāšu programmām, uz dažādām auditorijām orientētiem pasākumiem, izdevumiem un tīmekļa resursiem (vārdnīcām, valodas korpusiem, dziesmu krātuvēm u.c.), turklāt lībiešu izveidotais sadarbības tīkls tradicionāli ir starptautisks, ietverot dažādu valstu mācību iestādes, sabiedriskās organizācijas, entuziastus u. tml.

Skatuviskā māksla.

Ļoti svarīga loma lībiešu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstīšanā ir bijusi arī dziedāšanas tradīcijai, ansambļiem un kopām. Kopdziedāšanas tradīcijas sākumi meklējami jau 20. gadsimta 20. gadu pirmajā pusē, turklāt lībiešu muzikālo apvienību repertuārā iekļauta gan folklora, gan skaņdarbi, kuru vārdu vai melodiju autori meklējami pašu lībiešu vidū.

Īpaši svarīga loma savulaik bija 1972. gadā Rīgā un Ventspilī dibinātajiem ansambļiem “Līvlist” un “Kāndla”, kurus lībieši izveidoja sava kultūras mantojuma aizsardzības procesa legalizācijai padomju varas apstākļos. Mūsdienās tiem pievienojušies citi, un patlaban lībiešu dziesmas veido galveno daļu vairāk nekā deviņu kopu, ansambļu un koru repertuārā, kurā iekļaujas gan tradicionālais muzikālais mantojums, gan senākos un jaunākos laikos jaunradītas, lielākoties jau folklorizējušās dziesmas, turklāt repertuārs tiek papildināts ar jauniem skaņdarbiem. Muzikālo mantojumu plaši izmanto pasākumos un dažāda līmeņa pārmantošanas procesos.

Sociālās paražas, rituāli un svētki.

Dziedāšanas tradīcijām ir liela loma arī gadskārtu paražu uzturēšanā. Savdabīgākais ir visā lībiešu kopienā zināmais putnu modināšanas rituāls, kad ar dziesmu “Tšītšōrlinkizt” (Čīčorputni), kurai piemīt buramvārdu raksturs, pavasarī tiek modināti putni no ziemas miega. Tautas kalendārā ar šo rituālu sācies jauns gads, un tā saknes meklējamas Baltijas jūras somu tautu senajā mitoloģijā.

Jaunāka laika tradīcija ir Lībiešu svētki, ko svin ik gadu augusta pirmajā sestdienā Mazirbē – tā radusies 1989. gadā, sākotnēji atzīmējot lībiešu tautas nama uzbūvēšanas 50. gadadienu. Tas ir lielākais lībiešu un ar tiem saistītās kopienas pulcēšanās pasākums, kurā pārstāvētas teju visas lībiešu kultūrtelpas jomas. Mūsdienās joprojām veidojas arī jaunas tradīcijas, piemēram, Lībiešu karoga dienas tradīcija, kas kopš 1998. gada dažādās vietās tiek atzīmēta 18. novembrī, godinot lībiešu karoga iesvētīšanu Mazirbes mācītājmuižā 1923. gadā, un kopš 2011. gada arī katru otro gadu notiekošās Lībiešu kultūras dienas Ventspilī.

Līdztekus organizētiem pasākumiem sastopamas arī ar ticējumiem saistītas ieražas. Viena no tām ir ziedojuma nešana Jūras mātei, dodoties uz jūrmalu, lai lūgtu viņai veiksmi; tradīcija savdabīgā veidā transformējusies arī vainaga vešanā jūrā Lībiešu svētku laikā. Lībiešu mājās virs durvīm (pat daudzdzīvokļu ēkās) un pie vārtiem Zāļu vakarā liek pīlādžu zarus, kā arī ievēro citas ieražas.

Lībiešiem ir bagātīgs, savdabīgs folkloras mantojums, kas piesātināts gan ar animistiskiem ticējumiem (mātes, tēvi, gari utt.), gan īpatnu tēlu sistēmu (saltkurpji, vilkači, gari, lietuvēni utt.), kurš tiek integrēts lībiešu mūsdienu kultūras izpausmēs (dzejoļi, stāsti, bērnu nometņu aktivitātēs u.c.).

Zināšanas un iemaņas, kas ir saistītas ar dabu un Visumu.

Kurzemes ziemeļu piekrastes savdabīgā ģeogrāfija, kas vēsturiski veicinājusi lībiešu apdzīvoto Ziemeļkurzemes ciemu nošķirtību un lībiešu kopienas saglabāšanos, bijusi pamatā arī atšķirīgajam dzīvesveidam, kurā svarīga loma ir zināšanām par galveno iztikas avotu – jūru un saimniekošanu smilšainajā un purvainajā piekrastē. Neraugoties uz ilgstošo zvejas aizliegumu padomju laikos, mūsdienu zvejnieki ir pārmantojuši senās zināšanas par zvejas īpatnībām – sēkļu sistēmu, zvejvietu izvietojumu, zvejai labvēlīgajiem laikapstākļiem un astronomisko laiku, zvejas un loma sadales paņēmieniem. Piemājas saimniecībās joprojām izmanto Ziemeļkurzemei raksturīgos saimniekošanas paņēmienus – vāc jūras mēslus (mudu) smilšainās zemes mēslošanai, gliemežvākus vistām u.c.

Tradicionālā amatniecība.

Ar jūru cieši saistītas ir arī lībiešu ēdienu gatavošanas tradīcijas, kurās plaši izmantotas zivis, bieži vien apvienojumā ar gaļas produktiem, kas ir savdabīga, tikai lībiešiem raksturīga iezīme. Tāpat nereti ēdienos apvienotas zivis ar piena produktiem. Piemēram, viens no šādiem ēdieniem ir pīklestes ar rūšrāceņiem (noplaucētas sālītas butes, kas aplietas ar sīki sagrieztu izčurkstinātu gaļu, taukiem un kartupeļi ar mizu), krāsnī uz kāpostu lapām cepts pīrāgs ar speķa, sīpolu un brētliņu pildījumu starp divām rudzu mīklas kārtām un citi. Tradicionālas ir arī dažādas zivju zupas – lešķu zupa, kurā izmantotas plaucētas auksti kūpinātas butes; zivju zupas ar pienu vai treknu krējumu un pat aukstā zivju zupa (stragnams, arī slapnams) ar rūgušpienā iejauktām siļķēm vai uz iesma ceptām reņģēm, tāpat putras, piemēram, rudzu miltu putra, un arī plašākā areālā pazīstami ēdieni – skābputra, sklandrauši jeb dižrauši un citi.

Ar ēdienu gatavošanu ir saistītas ar zivju apstrādes tradīcijas – tostarp karstā kūpināšana (pepināšana), auksti kūpinātu, sālītu un kaltētu zivju (it īpaši bušu) gatavošana ziemai.

Lībiešiem raksturīgas arī savdabīgas tradicionālās amatu prasmes. Viena no tām ir tautastērpa darināšanas tradīcija, it īpaši aubju šūšanas prasme, ievērojot pakauša dekoru izkārtojuma principus. Jaunāka ir 20. gadsimta 40. gados ieviestā etnogrāfiskā tautastērpa modifikācijas tradīcija, kurā tas papildināts ar atsaucēm uz senatni – lībiešu arheoloģiskajam materiālam raksturīgām važiņu rotām un saktām.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Līdztekus tradicionālajai kultūrai lībiešiem ļoti svarīgs ir arī mūsdienu kultūras process, kura tradīcijas iesniedzas jau 19. gadsimta vidū, parādoties pirmajiem oriģinālliteratūras paraugiem.
Īpaši svarīgu lomu tas ieguva pēc Pirmā pasaules kara, kad ar radu tautu palīdzību sākās aktīva lībiešu valodas un nemateriālās kultūras apzināšana, vākšana, saglabāšana un attīstīšana, vienlaikus aktīvi veicinot lībiešu pašapziņas un identitātes veidošanos. Šī procesa gaitā radās ievērojams oriģinālliteratūras apjoms, parādījās mākslinieki un skaņdarbu autori.

Lībiešu mūsdienu kultūras tradīcijai nav bijis pārtraukuma – joprojām top oriģinālliteratūras izdevumi un tiek sacerēta jauna mūzika, notiek regulāri kultūras pasākumi (dzejas lasījumi, mūsdienu mūzikas koncerti, mākslas izstādes), veidojot atsevišķu lībisku kultūras slāni arī Latvijas mūsdienu kultūrtelpā.

Šodienas kultūras attīstīšanas procesam ir svarīga loma gan lībiešu kultūras procesa pēctecības nodrošināšanā, gan nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanā un attīstīšanā. To labi ilustrē gan pilnībā folklorizējušies 20. gadsimta 30. gados un vēlāk radušies skaņdarbi ar lībiešu dzejnieku vārdiem (K. Staltes Min izāmō “Mana tēvzeme”, Plagā loul “Karoga dziesma”, Kalāmīe loul “Zvejnieka dziesma”, Mäng “Rotaļa”, Vȭrõl mōl “Svešā zemē”; P. Damberga Kas tūndõd mōd “Vai zini zemi to” u.c.), gan līdzīgā veidā folklorizējušies jaunākā laikā tapuši skaņdarbi (Alā jūo “Nedzer” – U. Frasere/A. Skadiņš; Älloul “Šūpuļdziesma” – U. Frasere/P. Dambergs; Rikāz rānda “Bagātais krasts” – J. Stalte/K. Stalte u.c.). Tāpat procesa turpināšanos ilustrē gan 20. gadsimta 30. gados tapušās K. Staltes ābeces pirmizdevums 2011. gadā ar Kolkas un Pāles skolēnu ilustrācijām, gan 2013. gadā Kolkas bērnu sarakstītās lībiešu mūsdienu teikas.

Lai gan kopienas struktūra mūsdienās liecina par izvietojumu gandrīz visā Latvijas teritorijā, tā joprojām saglabā ciešas saites ar pēdējo lībiešu kompakti apdzīvoto teritoriju Ziemeļkurzemē – Lībiešu krastu, kura savdabība veicinājusi lībiešu kultūrtelpas saglabāšanos un kura joprojām glabā nozīmīgu lībiešu nemateriālo mantojumu – lībiešiem nozīmīgu kultūrvidi ar valodas un kultūras pieminekļiem, tautas celtniecības pieminekļiem un tradīcijām, turklāt kultūrvide pastāvīgi tiek izmantota nemateriālā mantojuma saglabāšanai un apguvei. Līdztekus šai teritorijai lībiešu nemateriālais mantojums dažādi integrētos veidos sastopams visās lībiešu savulaik apdzīvotajās teritorijās Kurzemē un Vidzemē.

Lasīt vēl

Vēsture

Lībieši ir Baltijas jūras somu tauta, kas izveidojusies Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 1000 gadiem. Savulaik lībieši apdzīvojuši plašas teritorijas Vidzemē (Daugavas un Gaujas lejtecē, jūras piekrastē līdz pat Igaunijai) un Kurzemē, un lībiešiem bija liela nozīme Baltijas jūras austrumu krasta areālā. Vēlākos laikos šīs teritorijas pamazām samazinājušās, 19. gadsimta vidū saglabājoties tikai daļā Svētupes apkaimes un četrpadsimit Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemos no Ovišiem līdz Ģipkai.

19. gadsimta vidū sākās aktīva valodas un kultūras mantojuma apzināšana, radās pirmie izdevumi un daiļdarbi lībiešu valodā. Lībiešu etniskās pašapziņas veidošanās process īpaši aktīvs kļuva 20. gadsimta 20. gados, kad izpētē un saglabāšanā iesaistījās lībiešu radu tautu – igauņu un somu – zinātnieki un kultūras darbinieki un lībieši guva ievērojamu morālu un praktisku atbalstu identitātes saglabāšanas centieniem, veidojot dažādas sabiedriskas kustības, izdevumus un pasākumus. Par šī procesa kulmināciju kļuva ar pašu lībiešu, radu tautu un Latvijas atbalstu uzceltā Lībiešu tautas nama atklāšana Mazirbē 1939. gada augustā.

Lībiešu mantojuma saglabāšana un attīstīšana turpinājās arī padomju okupācijas laikā, sākotnēji daļēji pagrīdē, vēlāk – ar lībiešu folkloras ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” palīdzību – legalizētos apstākļos, turklāt joprojām ciešā sadarbībā ar igauņu pētniekiem un kultūras darbiniekiem. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas lībiešu kultūra ir piedzīvojusi ievērojamu uzplaukumu, kas izpaužas aktīvajos mantojuma apzināšanas un saglabāšanas pasākumos, kā arī mūsdienu kultūras attīstības procesos.

Laika gaitā lībieši saplūduši ar citiem Latvijas teritorijas senajiem iedzīvotājiem, atstājot pēdas mūsdienu latviešu nācijas un to veidojošo elementu tapšanā un kļūstot par vienu no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma pirmelementiem, kas atšķirībā no daudziem citiem spējis kā dzīvu un nepārtrauktu tradīciju saglabāt savu savdabību līdz mūsdienām. Šī iemesla dēļ bez lībiešu mantojuma apzināšanas nav iespējama pilnīga Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpratne kopumā, savukārt atslēga uz šo mantojumu meklējama lībiešu kultūrtelpā un pirmām kārtām lībiešu valodas un kultūras zināšanās – lībiešu nemateriālais kultūras mantojums galvenokārt pastāv tikai lībiešu valodā, kura nav pilnībā dokumentēta, līdz ar valodas mantojuma zaudēšanu lielā mērā nepieejami kļūs arī citi mantojuma elementi.

Lībiešu nemateriālais mantojums ir nozīmīgs arī plašākā areālā – lībieši ir viena no senākajām Baltijas jūras somu tautām. Lībiešu vēsturiskā nozīme, viņu savdabība ir bijusi un ir svarīga arī šo tautu nemateriālā kultūras mantojuma izpratnei, ko apliecina ārpus Latvijas pastāvošā interese par lībiešiem un viņu nemateriālā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu.

Lībiešu kultūrtelpa līdz pat nesenam laikam lielā mērā veidojusies atstumtībā no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma areāla; tās apzināšanas, dokumentēšanas, saglabāšanas un izpētes centienus lielā mērā atbalstījušas tieši ārvalstu institūcijas, sabiedriskie darbinieki un pētnieki, tādējādi nozīmīgākās krātuves un ar tiem saistītie pētījumi meklējami ārpus Latvijas. Šī paša iemesla dēļ, lai gan lībieši ir Latvijas pamattauta, kas izveidojusies un pastāvējusi tieši mūsdienu Latvijas teritorijā, Latvijas sabiedrībā joprojām trūkst pamatzināšanu par lībiešiem un viņu mantojumu.

Pēdējo 20 gadu laikā lībieši ir veikuši plašus pasākumus sabiedrības informēšanā par lībiešu mantojumu un tā pieejamības nodrošināšanā, tādējādi radot visus priekšnoteikumus lībiešu kultūrtelpas tālākai apzināšanai, saglabāšanai, attīstīšanai un popularizēšanai, kas liecina par pašas lībiešu kopienas milzīgo ieinteresētību sava nemateriālā kultūras mantojuma – lībiešu kultūrtelpas – saglabāšanā un attīstīšanā.

Par lībiešu mantojuma īpašo vietu liecina arī tas, ka lībieši kā Latvijas pamattauta ierakstīti Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, lībiešu tradīcijas ir iekļautas Latvijas Republikas Satversmes preambulā, lībiešu tradicionālā kultūra – Latvijas kultūras kanonā, savukārt lībiešu valoda ir iekļauta Valsts valodas likumā un UNESCO apdraudēto valodu sarakstā.

Lasīt vēl

Meistari

1. Andris Antmanis – zvejas un tautas celtniecības tradīciju kopējs.
2. Gundega Blumberga – lībiešu sabiedriskā darbiniece, biedrības “Līvõ kultūr sidām” dibinātāja un ilggadējā vadītāja, dažādu lībiešu kopienas veidotu izdevumu sastādītāja un redaktore, lībiešu kultūras tradīciju kopēja.
3. Renāte Blumberga – biedrības “Līvõ kultūr sidām” dibinātāja, lībiešu sabiedriskā darbiniece, valodas pratēja, lībiešu kultūras tradīciju kopēja un pētniece, daudzu publikāciju autore.
4. Irmgarde Cerbaha – valodas pratēja.
5. Baiba Damberga – biedrības “Līvõ kultūr sidām” dibinātāja, valodas pratēja, dzejniece, māksliniece, lībiešu kultūras tradīciju, tostarp muzikālā un kulinārā mantojuma kopēja.
6. Ausma Ernestovska – lībiešu sabiedriskā darbiniece, Ventspils lībiešu apvienības Rānda valdes priekšsēdētāja, ansambļa “Rāndalist” dibinātāja un dziedātāja.
7. Ieva Ernštreite – lībiešu sabiedriskā darbiniece, biedrības “Līvu (lībiešu) savienība Līvõd Īt” vadītāja.
8. Valts Ernštreits – lībiešu sabiedriskais darbinieks, biedrības “Līvõ kultūr sidām” dibinātājs un vadītājs, valodas pratējs, dzejnieks, lībiešu valodas un lībiešu kultūras tradīciju kopējs un pētnieks, daudzu publikāciju autors.
9. Zigurds Ete – muzikālā mantojuma kopējs, ansambļa “Līvlist” vadītājs.
10. Ulla Frasere – valodas pratēja, lībiešu muzikālā mantojuma kopēja, melodiju autore.
11. Ģirts Gailītis – lībiešu kormūzikas tradīciju apzinātājs, kora “Lōja” dibinātājs un diriģents, muzikālā mantojuma aranžētājs.
12. Ilmārs Geige – lībiešu sabiedriskais darbinieks, bijušais Saeimas deputāts.
13. Ēriks Kāpbergs, seniors – zvejas tradīciju kopējs.
14. Ērika Krautmane – valodas pratēja, bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” lībiešu valodas pasniedzēja.
15. Maija Kronberga – muzikālā mantojuma kopēja, ansambļa “Rāndalist” vadītāja.
16. Gita Kūla – valodas pratēja.
17. Ķempju Kārlis – lībiešu sabiedriskais darbinieks, valodas pratējs, dzejnieks, Salacas lībiešu valodas kopējs.
18. Dženeta Marinska – kulinārā mantojuma kopēja.
19. Maija Norenberga – valodas pratēja.
20. Rasma Noriņa – Salacas lībiešu dzimtu tradīciju apzinātāja.
21. Ilga Porniece – muzikālā mantojuma kopēja, lībiešu ansambļu “Kāndla” un “Piški kāndla” vadītāja.
22. Irisa Priedīte – lībiešu materiālā mantojuma apzinātāja un pētniece.
23. Jēkabs Raipulis – muzikālā mantojuma kopējs, ilggadējais ansambļa “Līvlist“ dalībnieks.
24. Zoja Sīle – valodas pratēja, muzikālā mantojuma un tautastērpa tradīciju kopēja, ilggadējā ansambļa “Līvlist” dalībniece.
25. Dāvis Stalts – valodas pratējs, muzikālā mantojuma kopējs.
26. Helmī Stalte – lībiešu kultūras tradīciju, tostarp muzikālā mantojuma, kopēja.
27. Julgī Stalte – lībiešu sabiedriskā darbiniece, valodas pratēja, lībiešu kultūras tradīciju, tostarp muzikālā un kulinārā mantojuma, kopēja, melodiju autore, folkloras draugu kopas “Skandinieki” un ansambļa “Kalā jeng” vadītāja.
28. Ingrīda Šneidere – Kurzemes lībiešu dzimtu tradīciju apzinātāja.
29. Baiba Šuvcāne – lībiešu sabiedriskā darbiniece, novada, dzimtu un tradīciju pētniece, lībiešu kultūras tradīciju apzinātāja un kopēja, grāmatu autore.
30. Dzintra Tauniņa – muzikālā mantojuma kopēja, Kolkas lībiešu ansambļa “Laula” vadītāja.
31. Edroma Veide – muzikālā mantojuma kopēja, ilggadējā ansambļa “Līvlist” dalībniece.
32. Alvīne Veinberga – Kurzemes lībiešu dzimtu tradīciju apzinātāja.
33. Māra Vīgerte – lībiešu sabiedriskā darbiniece, Ventspils lībiešu kultūras dienu organizatore, lībiešu kultūras tradīciju, tostarp kulināro tradīciju, kopēja.
34. Tīts Reins Vītso – lībiešu sabiedriskais darbinieks, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības priekšsēdētājs, valodas pratējs, lībiešu valodas un tradīciju kopējs un pētnieks.
35. Mārīte Zandberga – lībiešu sabiedriskā darbiniece, valodas pratēja, lībiešu muzikālā un materiālā mantojuma kopēja.
36. Ieva Zdanovska – lībiešu sabiedriskā darbiniece, Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” vadītāja.
37. Dagmāra Ziemele – valodas pratēja, muzikālā mantojuma kopēja, ilggadējā ansambļa “Līvlist” dalībniece.
38. Māra Zirnīte – lībiešu mutvārdu vēstures mantojuma apzinātāja un pētniece.
39. Linda Zonne-Zumberga – valodas pratēja, bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” lībiešu valodas pasniedzēja.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Lībiešu kopienas sabiedriskās organizācijas:
• biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””, dibināta 1923. gadā;
• biedrība “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs), dibināta 1994. gadā;
• nodibinājums “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda””, dibināts 2012. gadā.
Citas organizācijas un institūcijas:
• Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, dibināta 1998. gadā, reģistrēta Igaunijā;
• biedrība “Koris Lōja”, dibināta 2011. gadā;
• Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, dibināts 2018. gadā.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Ikdienas darbu lībiešu identitātes, valodas un kultūras saglabāšanā veic trīs lībiešu kopienas sabiedriskās organizācijas – biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt”” (LS), biedrība “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs; LKC) un nodibinājums “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”” –, no kuru aktivitātes lielā mērā ir atkarīga Lībiešu kultūrtelpas pastāvēšana un turpināšanās, ja pieņem, ka kultūrtelpas pamatā ir lībiešu kopiena.

LS katru gadu augustā organizē tradicionālos Lībiešu svētkus, kas ir lielākais kopienas pulcēšanās pasākums; nodrošina Lībiešu tautas nama Mazirbē pieejamību – izstādes, lībiešu mūzikas un tradīciju pasākumi, lībiešu valodas un kultūras tradīciju nodarbības, priekšlasījumi par ievērojamiem notikumiem un personībām. LS organizē arī lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolu “Mierlinkizt”. LS reģionālās grupas organizē savus pasākumus, t. sk. Lībiešu karoga dienu.

LKC pamatuzdevums ir bijis uzturēt Lībiešu kultūrtelpas portālu livones.net, kura mērķis ir stiprināt lībiešu kopienas identitāti, informēt sabiedrību par Lībiešu kultūrtelpas norisēm, kā arī dokumentēt, saglabāt un popularizēt lībiešu nemateriālās kultūras mantojumu.

“Rānda” 2018., 2020. un 2022. gadā ir organizējusi Lībiešu kultūras dienas Ventspilī, kuru programmā ir gan populārzinātniski lasījumi par lībiešu valodu, kultūru un vēsturi, gan koncerti, kas iepazīstina gan ar lībiešu tradicionālo, gan mūsdienu kultūru. 2022. gadā “Rāndas” un LS Ventspils grupas biedri devās pieredzes apmaiņas braucienā pie lībiešiem Kolkā un Pitragā.

Organizācijas ir izdevušas vai piedalījušās šādu grāmatu izdošanā: dzejas krājums “Trillium” (2018), informatīvais izdevums “Lībieši/Līvlizt” 2. izd. (2019), B. Dambergas dzejas izlase “Es un cit es” (2020), Lībiešu gadagrāmata (2020), K. Staltes dzejas izlase “Bagātā jūrmala / Rikāz rānda” (2020), R. Blumbergas monogrāfija “Lībiešu tautas nama vēsture” (2021).

Biedrība “Koris Lōja”, kas nodarbojas ar lībiešu kormūzikas mantojuma saglabāšanu, ir organizējis V Lībiešu dziedāšanas svētkus 2019. gada 18. augustā Dzegužkalnā Rīgā. 2019. gadā koris “Lōja” organizēja saulgriežu pasākumu latviešu mītnē “Sidrabene” ar lībiešu tradīciju popularizēšanu. 2019.–2022. gadā biedrība īstenojusi vairākus projektus (VKKF, LNKC) lībiešu kormūzikas jaunrades veicināšanai, sešiem komponistiem kopā pasūtināti 16 skaņdarbi, atjaunota un uzlabota interneta vietne livodkuor.lv. 2022. gadā ir publicēts video “Lina nurm” (Agneta Krilova, Ķempi Kārl, kūor “Lōja”). Katru gadu ir aktīvi organizēti ikgadējās putnu modināšanas pasākumi, kā arī koris piedalās visos Līvu Savienības pasākumos, ieskaitot Lībiešu svētkus Mazirbē, aktīvi sadarbojas ar LU Lībiešu institūtu, valsts un pašvaldības organizācijām.

LU Lībiešu institūts (LU LI) ir zinātniska institūcija, kuras darbības centrā ir lībiešu un viņu mantojuma mūsdienīga pētniecība. Daļa no 2018.–2022. gadā pētījumos paveiktā ir izmantojama arī lībiešu NKM kopējiem – piemēram, lībiešu valodas vārdnīca un lībiešu vietvārdu apkopojums, kas pieejams vietnē livonian.tech. Tur ir ievietoti arī institūta izstrādātie lībiešu valodas mācību līdzekļi. LU LI ir īstenojis valodas apguves projektus “Septiņas lībiešu valodas stundas” (2020) un “Dziedi līdzi un mācies lībiešu valodu” (2021). LU LI iesaistās vasaras skolas “Mierlinkizt” izglītojošā satura izstrādē, kā arī iegulda lielus resursus lībiešu jautājuma publicitātē.

Starptautiskā lībiešu draugu biedrība atbalsta LU LI pētnieciskās un publicitātes aktivitātes un nelielā mērā arī lībiešu kopienas aktivitātes (piedalījusies dzejas krājuma “Trillium” (2018) izdošanā un izdevusi krājumu “Trilliums 2.0” (2020)), organizē ar lībiešiem saistītus pasākumus Igaunijā un ekskursijas uz Vidzemes un Kurzemes lībiskajiem novadiem.

NKM tālāknodošanu veicina lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt”, kurā katru gadu Mazirbē ap 50 dalībnieku apgūst lībiešu valodu un piedalās lībiešu tradīciju nodarbības. Lībiešu valodas nodarbības turpinās arī rudens–pavasara periodā – reizi mēnesī tiešsaistē vai klātienē, kurās dalībnieku skaits ir 40–50. Skolas darbībā vērojama pēctecība – kādreizējie dalībnieki vēlāk kļūst par brīvprātīgajiem palīgiem un pedagogiem. Dažādie izdevumi un citi kultūras pasākumi kā pašiem lībiešiem, tā plašākai auditorijai ļauj dziļāk iepazīt lībiešu kultūru un vēsturi. Lībiešu svētki un Ventspils lībiešu kultūras dienas pilda kā lībiešu kultūras iepazīšanas funkciju, tā arī stiprina piederības sajūtu lībiešu kopienai. Portālā cilvēki iegūst informāciju gan par kultūrtelpas aktuālajiem, gan vēsturiskajiem notikumiem. Visi pasākumi kopumā ļauj cilvēkiem iepazīt savas lībiskās saknes un, kā rāda pieredze, atvieglot ceļu uz iekļaušanos lībiešu kopienā un pat pieņemt lēmumu par tautības nomaiņu uz “lībietis/-e”, tā veicinot Elementa ilgtspēju. Lai arī koris “Lōja” nepārstāv lībiešu kopienu, tā aktīvā un mākslinieciski kvalitatīvā iesaistīšanās kopienas pasākumos un kormūzikas izpildīšana lībiešu valodā palīdz popularizēt Lībiešu kultūrtelpu, bet lībiešu dziedāšanas svētkos kopienas locekļiem ir iespēja sapulcēties no dažādām Latvijas vietām un dziedāt kopā lībiešu valodā, tā noturot un attīstot būtisku lībiešu kopienas dzīvo tradīciju – dziedāšanu lībiski pat tad, ja vienīgās valodas zināšanas ir dziesmu vārdi. LU LI izveidotie mācību materiāli ir paredzēti iesācējiem, bet augstāka līmeņa valodas apguvēji un valodas lietotāji izmanto tiešsaistes vārdnīcu. Tiešsaistes lībiešu valodas apguves rīki popularizē lībiešu valodu, sniedz iespēju ar to iepazīties visiem interesentiem, kā arī palīdz noturēt un raisīt interesi par valodu lībiešu kopienas locekļiem, tā cenšoties nodrošināt valodas pārmantojamību.

LS ir saņēmusi pašvaldības atbalstu (Dundaga līdz 2021. g., Talsi no 2022. g.) gan administratīvajiem izdevumiem, gan arī pasākumu īstenošanai – kopā piecos gados aptuveni 19 000 EUR. Ir iegūts valsts finansējums Lībiešu tautas nama infrastruktūras uzlabošanai un pasākumu rīkošanai. Lībiešu kultūras pasākumu nodrošināšanai ir piesaistīts arī privāto fondu un privātpersonu atbalsts, kā arī saņemts finansējums no VKKF, LNKC un Kurzemes kultūras programmas. LKC ir saņēmusi finansējumu portāla livones.net uzturēšanai un citiem kultūras pasākumiem no LNKC, VKKF un Kurzemes kultūras programmas. “Rānda” Ventspils kultūras dienām 2018., 2020. un 2022. gadā no Ventspils pašvaldības saņēmusi kopā 6500 EUR. Pārējais finansējums saņemts no LNKC, VKKF un Kurzemes kultūras programmas. Visās organizācijās tiek veikts arī brīvprātīgais darbs. Līdzīgi darbojas arī biedrība “Koris Lōja”.

NKM elementa ilgtspējas nodrošināšanai organizācijas arī turpmāk plāno sadarboties ar pašvaldībām, kā arī finansējuma saņemšanai iesniegt projektus LNKC un VKKF, lūgt privātpersonu atbalstu.
LU LI nodrošina sev finansējumu, piedaloties zinātnisko projektu konkursos.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Ar dokumentēšanu un pētniecību nodarbojas visas Latvijā reģistrētās iesaistītās institūcijas. LU LI plāno turpināt jau iesāktos zinātniskos projektus (Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca (2001–2024), Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse (2021–2023)), kā arī izstrādāt un pieteikt jaunus. Lībiešu kopienas organizācijas fokusējas uz kopienai praktiskāk izmantojamiem projektiem, lai vairotu un saglabātu zināšanas par tradīcijām, vēsturi, lībiešu dzimtām, nozīmīgiem cilvēkiem un notikumiem. Viens no veidiem, kā iepazīstināt kopienu un sabiedrību ar šo projektu rezultātiem, ir Lībiešu gadagrāmatas, kas iznāk jau kopš 1990. gada. Nākošā, kas būs veltīta Līvu savienības simtgadei, iznāks 2023. gadā. LKC veiks lībiešu kultūras darbinieka Jāņa Beltes (1893–1946) devuma izpēti un rezultātus, sadarbojoties ar LS, publicēs grāmatā “Belte, tas mālders”. 2023. gadā grāmatā iznāks Z. Ernštreites intervijas ar Lībiešu kultūrtelpas personībām (projektu vada “Rānda”). Divus kultūrtelpai nozīmīgus pētījumus veiks lībiešu kultūrvēsturnieces R. Blumberga (Lībiešu tradicionālā dzīvesmāka) un B. Šuvcāne (1972. gadā dibinātā lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” vēsture). Biedrība “Koris Lōja” sagatavos izdošanai lībiešu kormūzikas antoloģiju.

Detalizētāks pasākumu plāns – pielikumā.

LS turpinās organizēt ikgadējos Lībiešu svētkus Mazirbē, lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras skolu “Mierlinkizt”, pilnveidot un nodrošināt Lībiešu tautas nama darbības saturu sadarbībā ar novada pašvaldību. LKC turpinās uzturēt Lībiešu kultūrtelpas portālu livones.net, kam tiek plānotas saturiskas izmaiņas – palielināt lībiešu valodas kā kultūrtelpas caurvijošā elementa klātbūtni, kā arī plānots to izveidot par vietni, kas plaši iepazīstinās ar lībiešu mantojumu (folkloru, tradicionālajām prasmēm, senajām lībiešu sētām u. c.). “Rānda” plāno turpināt organizēt Lībiešu kultūras dienas Ventspilī katru otro gadu (2024., 2026. un 2028. gadā). LU LI turpinās uzturēt un veidot lībiešu valodas apguves rīkus vietnē livonian.tech. Biedrība “Koris Lōja” plāno organizēt VI un VII lībiešu dziedāšanas svētkus un nodarboties ar lībiešu kormūzikas popularizēšanu.

Visas iesaistītās institūcijas plāno nodarboties ar sabiedrības informēšanu par Lībiešu kultūrtelpas vērtībām, organizējot izglītojošus seminārus, lekcijas, izstādes, meistarklases, publicitātes pasākumus u. tml. Tāpat visas organizācijas 2023. gadā plāno iesaistīties Lībiešu mantojuma gada norisēs, kā arī Līvu savienības un lībiešu karoga simtgades atzīmēšanā.

Detalizētāks pasākumu plāns – pielikumā.

Pasākumu galvenais mērķis ir nodrošināt Lībiešu kultūrtelpas ilgtspēju, kuru, kā norādīts elementa pieteikumā, apdraud: 1) kopienas izkliedētība un attiecīgi apgrūtinātais pārmantošanas process, 2) pārmantojamības nodrošināšanai nepieciešamo avotu nepieejamība, 3) Latvijas sabiedrības nepietiekamās zināšanas par lībiešiem un mūsdienu lībiešu kopienu. Lai arī iepriekšējo piecu gadu laikā ir daudz izdarīts šo apdraudējumu mazināšanā, tomēr galvenais – kopienas izkliedētība – ir palikusi, un tā tas būs arī nākotnē, tādēļ īpaši būtiski ir pasākumi kopienas stiprināšanai un tās iesaistei pārmantošanas procesā.

Lielākajai daļai plānoto pasākumu vienlaikus ir vairākas funkcijas – zināšanu vairošana un nodošana, lībiešu un sabiedrības informēšana, kā arī kopienas stiprināšana. Aktivitātēs tiek izmantotas gan mūsdienu tehnoloģiskās iespējas (lībiešu valodas mācību materiāli tīmeklī, portāls livones.net, lībiešu tematikai veltītas vietnes un sociālo tīklu profili), gan arī klātienes pasākumi (ikgadējie Lībiešu svētki, lībiešu kultūras dienas Ventspilī, muzikālo kolektīvu darbība, lībiešu karoga svētki, bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt”, putnu modināšana u. c.).

Ar kultūras pasākumiem un zināšanu nodošanu tiek stiprināta lībiešu kopiena un veicināta cilvēku iekļaušanās kultūrtelpas aktivitātēs, kā arī popularizēti Lībiešu kultūrtelpas elementi plašākā sabiedrībā. Piedāvājot dažāda satura aktivitātes dažādos līmeņos, tiek uzrunāta un iesaistīta plašāka auditorija, kas ir vitāli nepieciešama Lībiešu kultūrtelpas ilgtspējas nodrošināšanai. Sniedzot padziļinātas iespējas iepazīties ar lībiešu mantojumu, kas uzkrāts ārvalstīs un bieži valodu barjeras dēļ daudziem nav pieejams, tiks paplašinātas mantojuma kopēju zināšanas. To, ka šādas zināšanas ir nepieciešamas, rāda atgriezeniskā saite no lietotājiem, ko saņem, piemēram, Lībiešu kultūrtelpas vietne livones.net.

Ar jaunās paaudzes izglītošanu tiek nodrošināta pārmantojamība, bet lībiešu valodas apguves rīku uzturēšana un veidošana nodrošinās lībiešu valodas kā kultūrtelpas caurvijošā elementa saglabāšanu un attīstību. Lībiešu kopienas un sabiedrības informēšana un izglītošana ir vēl viens pasākumu kopums, kas veicinās kultūrtelpas aizsardzību un attīstību. Tajā ir būtiski izmantot Lībiešu tautas namu Mazirbē, kas ne tikai kopienas, bet arī plašākas sabiedrības acīs tiek uzlūkots par Kurzemes lībiešu centru un simbolu.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Lībiešu kultūrtelpas saglabāšanos apdraud vairāki faktori, no kuriem daļa pastāv jau ilgstoši. Kā pirmais no tiem ir ar lībiešu kultūrtelpu saistītās kopienas, avotu un resursu izkliedētība. Faktors saistās ar lībiešu kopienas sarežģīto vēsturi pēdējos gadsimtos un rada pastāvīgas loģistikas grūtības nemateriālā mantojuma saglabāšanā – kopienas iesaistē pārmantošanas procesā un ar to saistītajās darbībās, pasākumu, avotu un resursu pieejamībā u.c. Tomēr šī problēma var tikt risināta, izmantojot pārmantošanas procesā mūsdienu tehnoloģiskās attīstības priekšrocības (e-risinājumus, sociālos tīklus u.c. palīglīdzekļus).

Ar avotu un resursu izkliedētību cieši saistīts arī apstāklis, ka Lībiešu kultūrtelpas pārmantojamības nodrošināšanai nepieciešamie avoti un resursi bieži ir sarežģīti pieejami (piemēram, atrodas ārvalstīs) vai veidoti valodās, kuru prasme lielākajai daļai kopienas locekļu nepiemīt (lībiešu, igauņu, somu, vācu). Pēdējos gados gan vērojami kopienas aktīvi pūliņi šīs situācijas risināšanā, tiecoties nodrošināt avotu un resursu iespējami vieglu un plašu pieejamību.

Svarīgs faktors ir arī nelielais kopienas izmērs, kas ierobežo pārmantošanas pasākumu efektivitāti (īstenojamo projektu vai darbību apjomu, ātrumu un cilvēkresursu pieejamību), tāpat cilvēkresursu pārslogotība un aizņemtība pamatdarbā. Problēmu varētu palīdzēt risināt patlaban nepastāvoši valstiski atbalsta un koordinācijas mehānismi, kuriem būtu jāizriet no Latvijas likumiem, kas nosaka valsts gādību par lībiešu mantojuma aizsardzību un attīstīšanu.

Par atsevišķu svarīgu faktoru uzskatāmas arī Latvijas sabiedrības nepietiekamās zināšanas par lībiešiem, lībiešu kultūrtelpu un mūsdienu lībiešu kopienu. Tas nereti apdraud lēmumu pieņemšanu par kopienai svarīgu projektu atbalstīšanu un virzību, tāpat rada situācijas, kad dažādās institūcijās tiek sagatavoti ar lībiešu kultūrtelpas atsevišķajiem elementiem saistīti pasākumi vai projekti, kas nav balstīti reālajā situācijā un vajadzībās, tiek veidoti, izmantojot neadekvātu informāciju par lībiešu kultūrtelpas elementiem, ir dublējoši vai nekvalitatīvi.

Lasīt vēl

Publikācijas

Blumberga, R., Mekeleinens, T., Pajusalu, K. (sast. un red.) (2013). Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ kultūr sidām. [Rakstu krājumā iekļauti raksti par lībiešu seno un mūsdienu vēsturi Kurzemē un Vidzemē, lībiešu valodu, lībiešu folkloru un tautas kalendāru, lībiešu uzturu, literatūru, tēlotājmākslu un muzikālo dzīvi.]

Blumberga, G., Blumberga, R., Damberga, B., Ernštreits, V. (2017). Lībieši. Līvlizt. Rīga: biedrība “Līvõd Īt”, Līvu (lībiešu) savienība.

Blumberga, G. (sast.) (2014). Aprobežosimies ar maksimumu. Rīga: Līvõ kultūr sidām. [Lībiešu jaunāko laiku vēstures (1994–2014) notikumu apkopojums dokumentos, publikācijās un fotogrāfijās.]

Blumberga, R. (2006). Lībieši dokumentos un vēstulēs. Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Caune, A. (1998). Rīgas lībieši un viņu īpašumzīmes. Rīga: Latvijas kultūras fonds; Jumava.

Cimermanis, S. (1994–1999). Būves un to izmantošana lībiešu ciemos. Mēnešr. Līvli.

Ernštreits, V. (2011). Lībiešu rakstu valoda. Rīga: Latviešu valodas aģentūra; Līvõ kultūr sidām.

Karma, T. (1994). Lībiešu mitoloģija. Grām. Mitoloģijas enciklopēdija. 2. sēj. Rīga. 232–238.

Lībiešu tautastērps. Mēnešraksta Līvli pielikums. 1998. Nr. 2. [Rakstu kopa par lībiešu apģērbu 10.–20. gs.]

Loorits, O. (1935). Lībju folklora un mītoloģija. Grām. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII sēj. Rīga. 23298–23307.

Loorits, O. (1936). Volkslieder der Liven. Tartu: Gelehrte Estnische Gesellschaft (Õpetatud Eesti Seltsi toimetused XXVIII. Verhandlungen der Gelehrten Estnischen Gesellschaft XXVIII). [Plašākais pētījums par lībiešu tautasdziesmām, kā arī pilnīgākā fiksēto lībiešu tautasdziesmu publikācija.]

Loorits, O. (1998). Liivi rahva usund. Mit einem Referat: Der Volksglauben der Liven. I–III. Faksiimileväljaanne. Tartu: Eesti Keele Instituut. [Pētījums par lībiešu tautas ticību.]

Loorits, O. (2000). Liivi rahva usund. IV–V. Toim. L. Krikmann, M. Hiiemäe, M. Kõiva, K. Salve. Tartu: Eesti Kirjandusmuuseum. [Pētījuma par lībiešu tautas ticību turpinājums.]

Mälk, V., Damberg, P., Kokare, E. u.c. (sast.) (1981). Liivi vanasõnad eesti, vadja ja läti vastetega. I–II. Tallinn: Eesti Raamat. [Plašākais lībiešu sakāmvārdu izdevums.]

Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji. [Grāmatā stāstīts par katru lībiešu ciemu, uzsverot attiecīgā ciema galvenās dabas un kultūrvēsturiskās īpatnības.]

Šuvcāne, V. M. (sast. un tulk.) (2003). Lībiešu folklora. Rīga: Jumava. [Plašākais krājums, kurā latviešu valodā publicētas lībiešu pasakas, teikas, nostāsti, ticējumi, sakāmvārdi, mīklas un tautasdziesmas.]

Zirnīte, M. (2011). Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā. Rīga: Dabas aizsardzības pārvalde. [Kurzemes lībiešu dzīvesstāsti].

Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. Rīga: Jumava.

Viitso, T-R., Ernštreits, V. (2012) Līvõkīel-ēstikīel-leţkīel sõnārōntõz. Liivi-eesti-läti sõnaraamat. Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca. Tartu, Rīga: Tartu Ülikool; Latviešu valodas aģentūra.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.livones.net - Pamatinformācija par lībiešiem, lībiešu kopienas aktualitātes kopš 2006. gada, lībiešiem veltītu materiālu krātuve, personāliju un organizāciju apraksti u. c. Portāls pieejams latviešu, angļu un lībiešu valodā.

http://www.livones.net/lingua/ - Lībiešu-igauņu-latveišu vārdnīca, gramatikas formu datubāze, lībisko vietvārdu reģistrs, lībiešu valodas korpuss, pētījumi par lībiešu valodu

http://www.livodkuor.lv - Lībiešu muzikālajam mantojumam veltīta tīmekļa lapa, kurā pieejamas lībiešu dziesmas ar notīm un izrunu, apraksti par melodiju autoriem u.c. ar muzikālo mantojumu saistītā informācija

http://virtuallivonia.info/ - 1996. gadā lībiešu interesenta Ulda Baloža izveidota tīmekļa vietne ar pamatinformāciju par lībiešiem angliski.

https://www.facebook.com/livones.net/ - Portāla Livones.net profils, kurā tiek publicēti portāla Livones.net jaunumu pieteikumi, kā arī citas lībiešu kopienas un ar lībiešiem saistītas aktualitātes.

https://www.facebook.com/livuval/ - Līvõ kēļ – profils lībiešu valodas pamatu apguvei, kurā katru dienu tiek publicēts vārds vai frāzes ar tulkojumu latviski un angliski.

https://www.facebook.com/livudiena - Līvu diena / Līvõd pǟva – profils, kas informē par reizi mēnesī notiekošajiem Līvu dienas pasākumiem, kā arī izlases veidā par citām lībiešu kopienas aktivitātēm.

https://www.facebook.com/libiesi/ - Līvi. Livs, Līvlizt – mazaktīvs profils, kurš izlases veidā informē par lībiešu kopienas un citām aktualitātēm.

Lasīt vēl