LV EN
LV EN
Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novada Andrupenes un Šķaunes pagastos (2019)
Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem – rituāls (dievkalpojums). Rituālā vide ir saistīta ar brīvdabas krustiem kā neatņemamu dievkalpojumu norises sastāvdaļu.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Inta Viļuma

Paražas, rituāli, svētki

Nosaukums

Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novada Andrupenes un Šķaunes pagastos (2019)

Dzīduošona pi krysta, maja dzīduojumi

Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem – rituāls (dievkalpojums). Rituālā vide ir saistīta ar brīvdabas krustiem kā neatņemamu sastāvdaļu dievkalpojumu norisei; unikāla ir “značku” vilkšana.

Ģeogrāfija

Dagdas novada pagasti: Andrupenes pagasts un Šķaunes pagasts.

Ar elementu saistās kopienas noteiktu Dagdas novada pagastu ietvaros – vietās, kur uzstādīti ceļmalu krusti. Tās ir atvērtas kopienas tajā nozīmē, ka, piekopjot attiecīgo praksi, respektīvi, maijā dziedot pie krusta, dziedātāju sastāvs dažādās reizēs atšķiras skaitliski un iesaistīto personu ziņā.
Turklāt ir iespējama arī spontāna citu klātesošo pievienošanās. Tie ir aktīvie tradīcijas uzturētāji, kas kopj krustu apkārtni, izrotā pašus krustus, maijā pulcējas uz dievkalpojumiem, uzskata šo tradīciju par lielu vērtību.
Šķaunes pagasta ietvaros šī kopiena daļēji sakrīt ar folkloras kopu “Gaiļupeite”, bet Andrupenē – ar baznīcas kori. Andrupenes pagasta Astašovas sādžā kopienu veido vietējie iedzīvotāji, kuri par saviem līdzekļiem iegādājas visu nepieciešamo ceļmalas krusta apkārtnes sakopšanai un izdaiļošanai (krusta pakājē ierīkota jauna puķu dobe, kura ne tikai priecē acis, bet pievērš garāmbraucošo uzmanību, dievkalpojuma laikā deg sveces, Vasarassvētkos pie krusta tiek atnestas bērzu meijas).
Pagastos, kur maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem vairs nenotiek, atsevišķi indivīdi joprojām kopj krustu apkārtni, izrotā (it īpaši maijā) pašu krustu, atnāk, lai vienatnē noskaitītu lūgšanu.
Pagastu pašvaldības rūpējas par ceļmalu krustu uzkopšanu, veco nomainīšanu pret jauniem.

Elementa apraksts

Nosaukums

Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novada Andrupenes un Šķaunes pagastos (2019)

Dzīduošona pi krysta, maja dzīduojumi

Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem – rituāls (dievkalpojums). Rituālā vide ir saistīta ar brīvdabas krustiem kā neatņemamu sastāvdaļu dievkalpojumu norisei; unikāla ir “značku” vilkšana.

Ģeogrāfija

Dagdas novada pagasti: Andrupenes pagasts un Šķaunes pagasts.

Kopiena

Ar elementu saistās kopienas noteiktu Dagdas novada pagastu ietvaros – vietās, kur uzstādīti ceļmalu krusti. Tās ir atvērtas kopienas tajā nozīmē, ka, piekopjot attiecīgo praksi, respektīvi, maijā dziedot pie krusta, dziedātāju sastāvs dažādās reizēs atšķiras skaitliski un iesaistīto personu ziņā.
Turklāt ir iespējama arī spontāna citu klātesošo pievienošanās. Tie ir aktīvie tradīcijas uzturētāji, kas kopj krustu apkārtni, izrotā pašus krustus, maijā pulcējas uz dievkalpojumiem, uzskata šo tradīciju par lielu vērtību.
Šķaunes pagasta ietvaros šī kopiena daļēji sakrīt ar folkloras kopu “Gaiļupeite”, bet Andrupenē – ar baznīcas kori. Andrupenes pagasta Astašovas sādžā kopienu veido vietējie iedzīvotāji, kuri par saviem līdzekļiem iegādājas visu nepieciešamo ceļmalas krusta apkārtnes sakopšanai un izdaiļošanai (krusta pakājē ierīkota jauna puķu dobe, kura ne tikai priecē acis, bet pievērš garāmbraucošo uzmanību, dievkalpojuma laikā deg sveces, Vasarassvētkos pie krusta tiek atnestas bērzu meijas).
Pagastos, kur maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem vairs nenotiek, atsevišķi indivīdi joprojām kopj krustu apkārtni, izrotā (it īpaši maijā) pašu krustu, atnāk, lai vienatnē noskaitītu lūgšanu.
Pagastu pašvaldības rūpējas par ceļmalu krustu uzkopšanu, veco nomainīšanu pret jauniem.

Lasīt vēl

Nozīme kopienas dzīvē

Dagdas novadā pret ceļmalu krustiem izturas ar īpašu cieņu, kā pret katru iesvētītu vietu. Vecākā gadagājuma ļaudis, ejot garām ceļmalas krustam, apstājas, pārmet krustu, mirkli uzkavējas, pirms doties tālāk.
Teritorija ap ceļmalu krustiem vienmēr ir sakopta, bet paši krusti, īpaši maija mēnesī, skaisti izrotāti neatkarīgi no tā, vai pie krusta notiek dievkalpojums vai nē. Krustu uzkopšanu uzņemas sādžas iedzīvotāji vai viensētas saimnieks, kurš dzīvo krusta tuvumā. Krusta pakājē visu silto laiku tiek gādāti svaigi ziedi, bet, iestājoties aukstam laikam, tos nomaina pret mākslīgiem rotājumiem. Īpaši liela nozīme elementam ir vietās, kuras atrodas patālu no baznīcas. Ceļmalas krusts šo vietu iedzīvotājiem ir sava veida maza baznīca.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Pie ceļmalu krustiem pulcējas jau 30. aprīlī. Šīs dienas dievkalpojuma norise atšķiras ar to, ka tiek vilktas divu veidu “značkas” (numurēta taisnstūra zīmīte, kurā norādīts uzdevums, kas zīmīti izvilkušajam noteiktā laika ietvarā ir jāizpilda) – tās, kurās rakstītais jāpilda visu maija mēnesi, un vienas dienas “značkas”, kurās rakstītais ir jāizpilda līdz nākamajai dienai. Ticīgie “značkās” rakstīto pilda ar lielu nopietnību, cenšoties atbrīvoties kaut no vienas savas vājības, stiprināt tikumus un gribasspēku.
Maija dievkalpojumu vienmēr tieši vai netieši vada viens vai divi līderi. Tie ir cilvēki, kuri smalki pārzina un kontrolē visu dievkalpojuma norisi. Parasti tā ir kāda pieredzes bagāta dziedātāja, kura izlemj, kādas dziesmas dziedāt, pati iesāk attiecīgo dziesmu vai norāda to darīt.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Maija dievkalpojums ir stingri strukturēta un komplicēta sistēma. Tajā var nodalīt piecus elementus – Svētajai Marijai veltītas dziesmas, Jaunavas Marijas litānija, “značku” vilkšana, lasījumi un lūgšanas. Dziesmas, kas veltītas Sv. Marijai, tiek variētas, t.i., dziedātājas izvēlas, ko katrā konkrētajā reizē dziedāt, jo šādu dziesmu ir diezgan daudz. Lielākoties dziesmas tiek izpildītas divbalsīgi, bez īpašas apmācības.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Mūsdienās dievkalpojumu dalībnieces ir galvenokārt sievietes, vērojams jaunākās paaudzes trūkums.
Lielākā daļa dziedātāju ir pārmantojušas maija dievkalpojumu tradīciju jau bērnībā. Viņas ir gājušas dziedāt pie krusta kopā ar ģimeni, vienaudžiem, kaimiņiem. Tā kā lielākajai daļai maija dievkalpojumu dalībnieku dziedāšana pie krusta bijusi nozīmīga viņu bērnības daļa, pašsaprotama šķiet dziedātāju vēlme šo tradīciju saglabāt.
Šķaunes pagasta Muižnieku sādžā maija dievkalpojumu dalībnieču vecums ir no 46–90 gadiem. Trīs no septiņām dalībniecēm pārmantojušas maija dievkalpojumu tradīciju jau bērnībā, pārējās ir pievienojušās, tādējādi iesaistoties senās tradīcijas uzturēšanā.
Šķaunes pagasta Zamšoviku sādžā maija dievkalpojumu dalībnieču vecums ir no 43–80 gadiem. Gertrūde Reča stāsta, ka vienīgā no apmēram desmit dalībniecēm, kas pulcējas pie krusta, ir gājusi jau bērnībā ar vecmammu pie ceļmalas krusta dzimtajā sādžā, tāpēc tieši viņa vada dievkalpojumus un sāk dziesmas.
Andrupenes pagasta Astašovas sādžā maija dievkalpojumu dalībnieču vecums ir no 38–75 gadiem. Gados visvecākā dalībniece Zinaīda Ostrovska bērnībā un jaunībā ir piedalījusies maija dievkalpojumos pie ceļmalas krusta savā dzimtajā sādžā, kura ir blakus Astašovai.
Ikdienā no 30. aprīļa līdz maija beigām pie Astašovas ceļmalas krusta pulcējas 4–6 dalībnieki, kuri pārņem no Zinaīdas vispilnīgāko piefiksēto dievkalpojumu pie ceļmalas krusta, kur joprojām pastāv “značku” vilkšanas tradīcija, notiek Bībeles lasījumi, kas katrai dienai ir savi, un pirmā pulcēšanās notiek 30. aprīlī. Andrupenes pagasta Andrupenē maija dievkalpojumu dalībnieču vecums ir no 59–78 gadiem. Trīs no desmit dalībniecēm, kas pulcējas uz dievkalpojumu, stāsta, ka kopš bērnības tur godā šo tradīciju, dievkalpojumus rīko ne tikai pie centrālā, bet arī pie citiem ceļmalas krustiem Andrupenē (pie krusta muzejā “Andrupenes lauku sēta” un krusta, kas uzstādīts pie ceļa aiz Andrupenes kapiem), lai piesaistītu vairāk dalībnieku un pievērstu uzmanību tradīcijai.

Lasīt vēl

Vēsture

Tipiska katoliskās Latgales ainavas sastāvdaļa ir ceļmalu krusti, kas kādreiz bijuši gandrīz katrā apdzīvotā vietā. Maija vakaros cilvēki pulcējušies pie ceļmalu (sādžu) krustiem, tā izveidojies viens no Latgales katoļu kultūras fenomeniem – Jaunavai Marijai veltītās kopīgās lūgšanas jeb dziedāšana pie krusta.
Latgales katoļu tautas lūgšanas pie ceļmalu krustiem, ko tautā sauca par “dzīduošona pi krysta”, “maja dzīduojumi”, pēc būtības ir veidojušās kā savdabīga tautas liturģijas forma, jo tās noturēja pēc pašu ierosmes – bez garīdznieku klātbūtnes un vadības.
Maija dievkalpojumu pie ceļmalu krustiem vadītāji nāca no pašu vidus, visbiežāk gados vecākas sievas, kas labi pārzināja rituāla uzbūvi, prata uzsākt melodijas vajadzīgajā augstumā.
19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta 20.–30. gados šis senais un skaistais tautas lūgšanas veids bija pašsaprotams un plaši izplatīts katoļu vidū visā Latgales reģionā. Maijā pie izpušķota krusta saposušies sādžinieki vakaros līdz saules rietam dziedāja dziesmas, skaitīja lūgšanas par godu Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Nereti lauku apvidos ceļinieks maijā varēja saklausīt vienlaicīgu dziedāšanu vairākās vietās.
Maijs Romas katoļu baznīcas kalendārā ir Svētās Jaunavas Marijas mēnesis – laiks, kad tai tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas.
Maija dievkalpojumi pie ceļmalu (sādžu) krustiem ir Jaunavas Marijas godināšanas rituāli. Tajos vislielākā uzmanība tiek veltīta dziesmām par godu Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Pie krusta dziedamo melodiju apguve galvenokārt notika ģimenē garajos ziemas vakaros, tāpēc maija dievkalpojumos dziesmu melodijas dziedātāji zināja no galvas. Dziesmu teksti tika ņemti no lūgšanu grāmatām. Dziesmu izvēli un secību katrā konkrētā gadījumā noteica klātesošo dziedātāju pieredze un vietējās tradīcijas.
Obligātas dievkalpojuma sastāvdaļas ir arī Jaunavas Marijas litānija (Loreto litānija; tās aizsākumi iesniedzas 13. gs.) un "značku" vilkšana.
Vārds “značka” ir poļu cilmes. "Značka" ir numurēta taisnstūra zīmīte. Numurs norāda uz uzdevumu, kas zīmīti izvilkušajam noteiktā laika ietvarā ir jāizpilda, piemēram, “Nasaverīs par vysu dīnu uz tū pusi, kur cīši gribīs vērtīs (Neskaties visu dienu uz to pusi, kur ļoti gribas skatīties)” vai "Par vysu mēnesi sorgojīs malōšonas un jo gadeisīs samalōt, tod tyuleit atskait vīnu reizi Tāvs myusu (Visu mēnesi sargies no melošanas un, ja gadās samelot, tad tūlīt noskaiti vienu reizi "Tēvs mūsu")".
Kad pienākusi "značku" vilkšanas reize, dievkalpojuma dalībnieki pēc kārtas izvelk katrs savu zīmīti (rituāla vadītāja tās tur savā lūgšanu grāmatā).
Būtisks dievkalpojuma elements ir Bībeles lasījumi. Tie katrai maija dienai ir savi. Atbilstoši katrai mēneša dienai – no pirmās līdz trīsdesmit pirmajai – lasāmi konkrēti un psiholoģiski iedarbīgi piemēri un padomi, kas un kā jādara, lai kļūtu krietnāks. Piemēram, tekstā par pirmo maija mēneša dienu, ir ietverta netieša norāde par krucifiksu apkārtnes kopšanas un Marijas tēla pušķošanas morālo jēgu. Estētiskā funkcija te saplūst ar garīgo: Marijas tēla rotāšana ir dāvana viņai.
Padomju laikā neskaitāmi ceļmalas krusti tika iznīcināti un maija dievkalpojumu tradīcija apkarota. Tā saglabājās tikai nedaudzās nomaļās vietās. Pēc padomju laikiem tradīcija piedzīvoja spēcīgu atjaunotni, atstājot nostāstus, kā padomju laikos tika likts ar traktoriem iznīcināt ceļmalu krustus un bēdīgo traktoristu likteni, kas bija piekrituši to izdarīt.
Ļaudis dzied un lūdzas arī mājās, tomēr tie nav maija dievkalpojumi pie krusta to līdz šim lietotajā nozīmē. Citādi maija dievkalpojumi līdztekus lokālajai tautas tradīcijai norisinās arī baznīcā. Atšķirības ir visai ievērojamas: maija dievkalpojumus pie ceļmalas vai ciemu (sādžu) krustiem ļaudis noturēja pēc pašu ierosmes – bez garīdznieka klātbūtnes, baznīcas maija dievkalpojumos iztrūkst tādi tradicionālo dievkalpojumu būtiski elementi kā “značku” vilkšana, lasījumu lasīšana, kā arī, protams, vide. Tie ir divi pilnīgi dažādi maija dievkalpojumi – pirmais ir tautas tradīciju un tradicionālās kultūras izpausme, otrais, kas norisinās baznīcā, ir Baznīcas liturģijas sastāvdaļa.

Mūsdienās maija dievkalpojumu pie ceļmalas krustiem tradīcija Dagdas novadā piedzīvo spēcīgu atjaunotni. Apliecinājums tam ir Asūnes kopienas projekta "Krucifiksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Asūnes baznīcas dārzā" realizēšana, krucifiksa izgatavošana un uzstādīšana muzeja “Andrupenes lauku sēta” teritorijā, par spīti tam, ka Valsts Kultūrkapitāla fondā iesniegtais projekts netika atbalstīts, vecā Andrupenes centrālā krusta nomainīšana pret jaunu 2018. gadā.
Jāmin arī Šķaunes folkloras kopas “Gaiļupeite”, kura tika izveidota 2013. gadā, iniciatīva pulcēt dalībniekus uz maija dievkalpojumiem pie ceļmalas krustiem Šķaunes pagastā, kļūstot pašiem par šīs tradīcijas nesējiem.

Lasīt vēl

Meistari

Katras sādžas kopienas kodolu veido gados vecākas sievietes, kas jau no agras bērnības kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir piedalījušās maija dievkalpojumos pie ceļmalu krustiem savās dzimtajās sādžās.

Juzefa Ručevska (dz. 1929) Šķaunes pagasta Muižnieku sādžā kopj krusta apkārtni un kopā ar vēl divām gados vecākām sievietēm Olgu Rutku (dzied arī bērēs) un Stanislavu Līci vada dievkalpojumu un sāk dziesmas.
Visas trīs, kas ir visvecākās no Muižnieku sādžas ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībniecēm, zina stāstīt, kā gājušas pie ceļmalas krustiem jau agrā bērnībā. Kādreiz bijušas 11, bet nu jau palikušas tikai trīs.

Gertrūde Reča (dz. 1938) no Šķaunes pagasta Zamšoviku sādžas ir gados visvecākā dalībniece, vada dievkalpojumu, sāk dziesmas.
Gertrūde atceras, ka jau bērnībā ar vecmammu gāja pie ceļmalas krusta dzimtajā sādžā.

Zinaīda Ostrovska (dz. 1943) Andrupenes pagasta Astašovas sādžā ir gados visvecākā dalībniece, vada dievkalpojuma norisi, sāk dziesmas, koordinē “značku” vilkšanu, lasa Bībeles lasījumus, vada dziedāšanu (arī bērēs).

Arī Zinaīda jau bērnībā un jaunībā gāja pie ceļmalas krusta savā dzimtajā Bikovas sādžā (krusts joprojām stāv, bet dievkalpojumi vairs nenotiek).
Andrupenes pagasta Astašovas sādžā tika piefiksēts vispilnīgākais dievkalpojums pie ceļmalas krusta – tur joprojām pastāv “značku” vilkšanas tradīcija, tiek lasīti Bībeles lasījumi, kas katrai dienai ir savi, un pirmā pulcēšanās notiek 30. aprīlī. Šīs dienas dievkalpojuma norise atšķiras ar to, ka tiek vilktas divu veidu “značkas” – tās, kurās rakstītais jāpilda visu maija mēnesi, un vienas dienas “značkas”, kurās rakstītais ir jāizpilda līdz nākamajai dienai.

Antoņina Virza (dz. 1955) no Andrupenes pagasta Andrupenes sādžas ir Andrupenes draudzes vecākā, rūpējas par krusta apkārtni, koordinē kopienas dalībnieku pulcēšanos pie krusta, vada dievkalpojumu, sāk dziesmas (kopā ar Irīnu Liepu).

Gandrīz visas Andrupenes ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieces dzied arī bērēs un ir gājušas pie ceļmalas krustiem jau bērnībā.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Dagdas novada Folkloras centrs – apzina maija dievkalpojumu pie ceļmalu krustiem Dagdas novadā tradīcijas attīstību, sniedz nepieciešamo informāciju visiem interesentiem. Turpmāk plānots piesaistīt nozīmīgākos tradīcijas meistarus meistardarbnīcās, pieredzes apmaiņai, tradīcijas izkopšanai un tālāknodošanai.

Šķaunes folkloras kopa “Gaiļupeite” – kopj ceļmalas krustu apkārtni savā pagastā, organizē pulcēšanās maija mēnesī pie krusta, ir aktīvi maija dievkalpojumu pie ceļmalu krustiem tradīcijas uzturētāji.

Visas Dagdas novada pagastu pašvaldības rūpējas par ceļmalu krustu uzkopšanu, novecojušo nomainīšanu pret jauniem, sniedz finansiālu atbalstu. Piemēram, 2007. gadā, īsi pirms maija dziedāšanas pie krusta sākšanas, muzeja “Andrupenes lauku sēta” teritorijā tika uzstādīts ceļa krusts. Krustu izgatavoja Andrupenes pamatskolas amatu mācības skolotājs Viktors Ivanovskis, 2018. gada novembrī vecā krusta vietā tika iesvētīts jauns krusts Andrupenes ciema centrā, Dagdas novada pašvaldības projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli 2019” tika atbalstīts Asūnes katoļu draudzes projekts "Krucifiksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Asūnes baznīcas dārzā" un piešķirts nepieciešamais finansējums. Krucifiksa atjaunošanas darbus veica vietējais koka amatnieks Staņislavs Maļķevičs.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

2004. gadā maija dievkalpojumu pie ceļmalu krustiem Dagdas novadā apzināšanu veica Dagdas Folkloras centra vadītāja Inta Viļuma. Tika apzināti vairāki ceļmalas krusti Dagdas novadā un apkārtnē (lai gūtu plašāku priekšstatu par maija dievkalpojumu struktūru), tika veikta dievkalpojumu video un foto fiksācija. Materiāli glabājas Dagdas novada Folkloras centra arhīvā.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Pie apdraudējumiem minama iedzīvotāju skaita krasa samazināšanās, īpaši lauku teritorijās, kur sādžas viena pēc otras paliek tukšas.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Dagdas novada pašvaldība, reģ. nr. 90000041224

Attēlu galerija

muižnieki

Muižnieku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

muižnieki2

Muižnieku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

IMG_0082

Muižnieku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

Zamšoviki2

Zamšoviku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

Zamšoviki

Zamšoviku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

Pie_krusta_14

Andrupenes centrālā ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki. Antoņina Virza otrā no labās puses
Andrupenes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

Pie_krusta_1

Andrupenes centrālā ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki. Antoņina Virza otrā no labās puses
Andrupenes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma foto

IMG_1593

Andrupenes pagasta otra (ne centrālā) ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Andrupenes pagasts, 2017. gads. Olgas Laputevas foto

IMG_0324

"Značku" vilkšana
Andrupenes pagasts, 2017. gads. Olgas Laputevas foto

SONY DSC

Andrupenes pagasta otra (ne centrālā) ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Andrupenes pagasts, 2017. gads. Olgas Laputevas foto

Astašova

Astašovas ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šobrīd pie šī krusta maija dievkalpojumi vairs nenotiek. Iespējami atsevišķi gadījumi, kad kāds cilvēks atnāk palūgties. 2004. gads. Jāņa Viļuma foto

Mamonova

Mamonovas ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki
Šobrīd pie šī krusta maija dievkalpojumi vairs nenotiek. Iespējami atsevišķi gadījumi, kad kāds cilvēks atnāk palūgties. 2004. gads. Jāņa Viļuma foto

Audio materiāli

Muižnieku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki izpilda "Sveika, jiuras zvaigzne"
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma audio

Zamšoviku ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki izpilda "Kunga Engeļs"
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma audio

Astašovas ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki izpilda "Marij’ vyssvātuo"
Andrupenes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma audio

Andrupenes ceļmalas krusta dievkalpojuma dalībnieki izpilda "Gūds Marijai"
Andrupenes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma audio

Video materiāli

Fragmenti no Muižnieku ceļmalas krusta dievkalpojuma
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma video

Fragmenti no Zamšoviku ceļmalas krusta dievkalpojuma
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma video

Fragmenti no Andrupenes (centrālā) ceļmalas krusta dievkalpojuma
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma video

Fragmenti no Astašovas ceļmalas krusta dievkalpojuma
Šķaunes pagasts, 2019. gads. Jāņa Viļuma video

Fragmenti no Dagdas novada ceļmalas krustu dievkalpojumiem
Šķaunes pagasts, 2004. gads. Jāņa Viļuma video