Nozīme kopienas dzīvē

Maija dziedājumi pie krucifiksiem ir neatņemama Ziemeļlatgales, tāpat kā pārējās Latgales tradicionālās kultūras daļa.
Tā iekļaujas plašākā katoliskās tradicionālās mūzikas areālā, aptverot arī Lietuvas un Polijas teritoriju.
Ziemeļlatgalei, tāpat kā ikvienai citai maija dziedājumu lokalizācijas vietai, raksturīgi savi īpaši vaibsti, kas to atšķir no pārējiem. Tas, protams, saistīts ar cilvēkiem, ar viņu individuālo un tradīcijas pieredzi. Katrā ciemā ir krucifikss, pie kura tiek noturēti dziedājumi par godu Jaunavai Marijai.
Pēc būtības šeit jārunā par daudzām kopienām, jo pie katra krucifiksa maija dziedājumu tradīcijas kontekstā ir izveidojusies un turpina veidoties sava kopiena.
Tādējādi līdztekus kopīgām tradīcijas pazīmēm katrai krucifiksa kopienai raksturīgas savas lokālas iezīmes, kas izpaužas repertuāra izvēlē un izpildījumā, kā arī ar to saistītās ieražās.
Par šīs tradīcijas nozīmīgumu, pirmām kārtām, liecina tas, ka padomju okupācijas laikā, kad dziedāšana pie krucifiksiem bija stingri aizliegta un par to varēja draudēt smagas soda sankcijas, tā tomēr tika slepus praktizēta.
Ir zināmi vairāki gadījumi, kad krucifiksi tika slēpti dziedātāju mājās.
Dziedāšana pie krucifiksiem pašām dziedātājām (-iem) nozīmē daudz vairāk nekā tikai dziedāšanu.
Tās ir lūgšanas un kalpošana, kas katoļticīgajiem latgaliešiem ir ļoti būtiska dzīves daļa. Katoļu baznīca šeit tradicionāli neiesaistās. Dziedāšana pie krucifiksiem ir pašu dziedātāju kopienu rokās.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Dziedājumi parasti sākas ar Rožukroņa skaitīšanu un/vai Svētās Jaunavas Marijas litāniju, kam seko citas Dīva dzīsmes (tā pašas dziedātājas sauc katoļu dziesmas, kuru teksti atrodami katoļu lūgšanu grāmatās).
Tā kā viss maija mēnesis, līdz ar to arī dziedājumi pie krucifiksiem, veltīti Jaunavas Marijas godam, pārsvarā tiek izpildītas Marijas dzīsmes (tā dziedātājas sauc dziesmas par godu Jaunavai Marijai), taču tiek dziedātas arī citas Dīva dzīsmes.
Dziedāts tiek no lūgšanu grāmatām, taču tur atrodami tikai dziesmu teksti. Jaunākos izdevumos dažkārt ir publicētas arī melodijas, bet, tā kā dziedātājas (ar dažiem izņēmumiem) notis nelasa, tam faktiski nav nekādas nozīmes. Dziesmu melodijas joprojām tiek mutiski pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Katrai krucifiksa kopienai ir viena (dažkārt vairākas) vadošā dziedātāja, kura izvēlas, kādas dziesmas dziedāt.
Viņa arī parasti iesāk dziesmas un lūgšanas. Lūgšanas var tikt skaitītas vairākkārt pa vidu dziedāšanai.
Visbiežāk dziedāšana notiek brīvā dabā pie krucifiksiem, kuri parasti atrodas iežogojumā, ar soliņiem, kur apsēsties, jo dziedāšana ilgst aptuveni stundu.
Krucifiksi var būt novietoti ciema centrā, kādā citā publiskā vietā vai ceļa malā, kā arī pie dziedātāju mājām. Krucifiksi ir skaisti izgreznoti, par ko parasti rūpējas kāda no kopienas loceklēm. Ir arī gadījumi, kad maija dziedājumi tiek praktizēti pie krucifiksa kapsētā, baznīcas dārzā vai arī baznīcā.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Dažkārt pa vidu dziedāšanai tiek praktizēta t.s. “značku” (zīmju jeb zīmīšu) vilkšana.
“Značkas” ir uz nelielām taisnstūrveida lapiņām rakstīti uzdevumi nākamajai dienai, nedēļai vai mēnesim. Katra dziedājuma dalībniece (-ks) velk “značku” un nolasa pārējiem, kāds uzdevums jāveic – vai jāskaita puotari (lūgšanas), jāveic kāds noteikts darbs u.tml.
Šeit minēts arī veids, kā katrs uzdevums veicams, piemēram, “krystā gulādams nūskeiti pīcus puotarus” u.c. Šie uzdevumi tad pēc tam attiecīgi tiek apzinīgi veikti. Parasti vadošā dziedātāja ir tā, kura glabā “značkas” savā lūgšanu grāmatā un organizē to vilkšanu.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Elementa pārmantošanas un tālāknodošanas veidi.
1. Aktīva praktizēšana, kura iedvesmo un apgaro tos cilvēkus, kuri paši tajā neiesaistās, bet uz notiekošo procesu raugās ar cieņu un bijību.
2. Atsevišķos gadījumos tiek veidoti projekti, piemēram Baltinavas novadā, kas paredz aktīvu vecākās paaudzes prasmju nesēju un jauniešu komunikāciju maija dziedājumu laikā.
3. Atsevišķos pagastos (Medņevas, Vectilžas, Tilžas, Baltinavas) konkrēta dziedātāju grupa pēc kultūras darbinieka vai etnogrāfiskā ansambļa vadītāja sagatavota grafika maija mēnesī aizbrauc un nodzied arī pie tiem pagasta krucifiksiem, kur vairs nav vietējo tradīcijas nesēju. Šie plāni tiek savlaicīgi izziņoti, ir iespējams pievienoties.

Lasīt vēl

Vēsture

Atsaucoties uz Mārtiņa Boiko rakstīto, precīzs maija dziedājumu vecums nepietiekamas izpētes dēļ vēl nav noteikts. Viņaprāt, tā varētu būt 19. gadsimta otrā puse. “Latgalē un Augšzemē tie izveidojās kā katoļu pasaulē jau 19. gadsimtā izplatītas tradīcijas lokalizējums” (Boiko, www.letonika.lv). Dziedāšana pie krucifiksiem Ziemeļlatgalē notika katru maija vakaru līdz aptuveni 20. gadsimta vidum.
Neraugoties uz padomju okupācijas varas centieniem šo tradīciju izskaust, iznīcinot krucifiksus un aizliedzot dziedāšanu pie tiem, maija dziedājumi turpinājās slepeni, tomēr ar mazāku intensitāti.
Tie notika vai nu mājās, kur krucifiksi bija paslēpti, vai arī kapsētās. Daudzi krucifiksi tika atjaunoti 20. gadsimta 90. gadu sākumā.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas atdzima arī dziedāšana, taču nu jau ne vairs katru vakaru, bet vienu vai vairākas dienas nedēļā vai pat vēl retāk.

Mūsdienās maija dziedājumi turpina būt neatņemams Ziemeļlatgales cilvēku garīgās vertikāles simbols un lepnums.
Tā ir viena no retajām tradicionālās kultūras formām, kur paralēli varam sastapt gan tās funkcionēšanu, nepastāvot institucionalizēšanas klātbūtnei, gan kā pašvaldību kultūras darba organizatoru rūpju lokā esošu norisi.
Ziemeļlatgalē 2019. gada pavasarī tika dokumentēti 120 krucifiksi. Katrs no tiem ir ar īpašu un ļoti atšķirīgu stāstu gan tā fiziskā veidola, gan maija dziedājumu norises kontekstā.
Pie apmēram 60 no tiem vismaz reizi mēnesī tiek dziedāts. Dziedāšanas intensitāte ir dažāda. Katru dienu tiek dziedāts tikai pie Balvu novada Kubulu pagasta centra krucifiksa.
Cilvēku skaitam laukos ejot mazumā, arī dziedātāju pulciņi pie krustiem sarūk.
Interesants piemērs ir Balvu novada Bērzpils pagasts, kur pie astoņiem no pagastā esošajiem 16 krucifiksiem tiek dziedāts vairākas reizes nedēļā.
Pie katra no tiem ir neliela, bet pastāvīga dziedātāju grupiņa. To neorganizē ne kultūras darbinieki, ne pašvaldība.
Šis ir vismazāk institucionalizācijas skartais pagasts Ziemeļlatgalē maijā dziedājumu tradīcijas kontekstā.
Vairākos pagastos, piemēram, Baltinavas (Baltinavas novads), Medņevas (Viļakas novads), Tilžas un Vectilžas (abi Balvu novadā) maija dziedāšanas organizēšanā iesaistās folkloras kopu un tautas namu vadītāji.
Tādā veidā tiek nodrošināts, ka tiek nodziedāts arī pie tiem krucifiksiem, kur patstāvīgo iedzīvotāju vairs nav. Ir arī krusti, kur viens cilvēks nodzied reizi mēnesī, un krusti, kur nenotiek nekas.
Laikmets ienes arī zināmas korekcijas dziedājumu repertuārā. Aizvien retāk dziedātājas izmanto t.s. “vecās grāmatas”, kam raksturīgas senākas valodas izteiksmes formas, kā arī savulaik bieži izpildītas dziesmas, kas t.s. “jaunajās grāmatās” vairs nav sastopamas.
Var teikt, ka maija dziedājumu repertuārs kļūst jaunāks, ienākot arī mūsdienu kompozīcijām, kas nereti kļūst ļoti populāras un izkonkurē t.s. vecās dziesmas.
Diemžēl ir tendence izzust arī Ziemeļlatgales daudzbalsībai, kas tradicionāli bija saistīta arī ar maija dziedājumu repertuāru. Arvien biežāk dziedāts tiek vienbalsīgi.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Par tradīcijas īpašo vērtību tiek uzskatīta tās spēja savā dziļākajā būtībā pastāvēt un funkcionēt bez institūciju līdzdalības.
Tomēr laikmeta dinamika ienes savas korekcijas. Ar elementu dažādā intensitātē ir saistītas visu četru novadu pašvaldības: Balvu novada pašvaldība, Baltinavas novada pašvaldība, Rugāju novada pašvaldība un Viļakas novada pašvaldība un to institūcijas.

Lasīt vēl

Meistari

1. Celīna Kaupera, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
2. Anna Pundure, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
3. Silvija Slišāne, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
4. Aina Logina, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
5. Anastasija Gabrāne, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
6. Marija Sīle, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
7. Silvija Dzerkale, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
8. Valentīna Keiša, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
9. Valentīna Kamzola, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
10. Leontīna Šakina, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
11. Alla Fjodorova, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
12. Līvija Ločmele, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
13. Ineta Apšeniece, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
14. Ināra Kamzola, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
15. Valentīna Ločmele, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
16. Anita Pakalnīte, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
17. Skaidrīte Pakalnīte, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
18. Maruta Ločmele, Briežuciema pagasts, Balvu novads, Ošukalns,
19. Maruta Ločmele, Baltinavas novads, Surikova,
20. Genovefa Zelča, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
21. Marija Deksne, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
22. Līvija Cibule, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
23. Marianna Laganovska , Briežuciema pagasts, Balvu novads,
24. Anita Platniece, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
25. Leontīna Slišāne, Briežuciema pagasts, Balvu novads,
26. Ilze Erdmane, Baltinavas novads,
27. Sarma Sutugova, Baltinavas novads,
28. Anele Vizule, Baltinavas novads,
29. Iveta Gabrāne, Baltinavas novads,
30. Antoņina Krakope, Baltinavas novads,
31. Anastasija Ločmele ,Baltinavas novads,
32. Antonija Toma, Baltinavas novads,
33. Valentīna Daukste, Baltinavas novads,
34. Elizabete Kaņepe, Baltinavas novads,
35. Lucija Ločmele, Baltinavas novads,
36. Anna Stranga, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
37. Marta Korlaša, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
38. Irēna Sīle, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
39. Anita Šmite, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
40. Silvija Strupka, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
41. Elfrīda Ābeltiņa, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
42. Irēna Jasinska, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
43. Mārīte Bondarenko, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
44. Skaidrīte Saleniece, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
45. Anna Cibule, Bērzkalnes pagasts, Balvu novads,
46. Anna Sudare, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
47. Marijanna Jurkāne, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
48. Broņislava Spalviņa,Bērzpils pagasts, Balvu novads,
49. Biruta Bogdane, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
50. Ilga Rakstiņa, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
51. Anna Sideļņika, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
52. Aloizs Svelpe, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
53. Veronika Odumiņa, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
54. Anna Bitaine, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
55. Ināra Kriviša, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
56. Aivita Rakstiņa, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
57. Adrija Šustere, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
58. Antoņina Dundeniece, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
59. Stefānija Kindzule, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
60. Lucija Gaspažiņa, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
61. Anna Poševa, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
62. Marija Švekere, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
63. Anna Jurkāne, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
64. Helēna Mārtuža, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
65. Veronika Čudare, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
66. Anna Kindzule, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
67. Ingrīda Svelpe, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
68. Pēteris Delveris, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
69. Zita Delvere, Bērzpils pagasts, Balvu novads,
70. Līksma Pugače, Tilžas pagasts, Balvu novads,
71. Anna Sisojeva ,Tilžas pagasts, Balvu novads,
72. Anna Kaņepe, Tilžas pagasts, Balvu novads,
73. Inese Zelča, Tilžas pagasts, Balvu novads,
74. Anna Jermacāne, Tilžas pagasts, Balvu novads,
75. Daiga Jēkabsone, Tilžas pagasts, Balvu novads,
76. Inese Pujate, Tilžas pagasts Balvu novads,
77. Zane Pulča, Tilžas pagasts, Balvu novads,
78. Ināra Indriķe, Tilžas pagasts, Balvu novads,
79. Jolanta Kaša, Tilžas pagasts, Balvu novads,
80. Aina Zelča, Tilžas pagasts, Balvu novads,
81. Marija Gorščale, Kubulu pagasts, Balvu novads,
82. Ināra Pugeja, Kubulu pagasts, Balvu novads,
83. Maruta Ozola, Kubulu pagasts, Balvu novads,
84. Marija Bukša, Kubulu pagasts, Balvu novads,
85. Tekla Kozlovska, Kubulu pagasts, Balvu novads,
86. Ināra Kaičenko, Kubulu pagasts, Balvu novads,
87. Maija Osmane, Kubulu pagasts, Balvu novads,
88. Adelaide Pipcāne, Kubulu pagasts, Balvu novads,
89. Nellija Lielbārde, Kubulu pagasts, Balvu novads,
90. Aija Pumpure, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
91. Ineta Lapsa, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
92. Māris Pužuls, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
93. Irina Husare, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
94. Inese Slišāne, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
95. Simona Logina, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
96. Ārija Rudziša, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
97. Estere Husare, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
98. Inata Pužule, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
99. Jānis Circenis, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
100. Laurita Ločmele, Šķilbēnu pagasts Viļakas novads,
101. Karīna Romanova, Šķilbēnu pagasts Viļakas novads,
102. Karīna Rudziša,Šķilbēnu pagasts , Viļakas novads,
103. Kristīne Lapsa, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
104. Janīna Lapsa, Šķilbēnu pagasts Viļakas novads,
105. Biruta Bebina, Kupravas pagasts, Viļakas novads,
106. Velta Garā, Kupravas pagasts, Viļakas novads,
107. Emerita Prancāne, Kupravas pagasts, Viļakas novads,
108. Emerita Žabare, Kupravas pagasts, Viļakas novads,
109. Edita Viļuma, Kupravas pagasts, Viļakas novads,
110. Antonija Jermacāne, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
111. Inese Jermacāne, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
112. Sonora Logina, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
113. Marija Ločmele, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
114. Domicella Logina, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
115. Mārīte Logina, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
116. Antoņina Baltiņa, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
117. Mārīte Lazorenko, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
118. Maruta Arule, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
119. Inta Zaharāne, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
120. Natālija Šustova, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
121. Solveta Logina, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
122. Iveta Zelča, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
123. Elija Logina, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
124. Genovefa Jermacāne, Vectilžas pagasts, Balvu novads,
125. Terēze Kaijere, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
126. Vineta Zetkalne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
127. Anna Annuškāne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
128. Inita Raginska, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
129. Guntars Skutels, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
130. Lidija Brokāne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads
131. Marija Pitkeviča, Viļakas pilsēta , Viļakas novads,
132. Evita Zaremba- Krīgere, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
133. Anita Zaremba, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
134. Lidija šaicāne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
135. Marta Dortāne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
136. Valentīna Dortāne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
137. Lūcija Šaicāne, Viļakas pilsēta, Viļakas novads,
138. Aldis Pušpurs, Susāju pagasts, Viļakas novads,
139. Emerita Pranckune, Susāju pagasts, Viļakas novads,
140. Anna Mačāne, Susāju pagasts, Viļakas novads,
141. Anna Gabrāne, Susāju pagasts, Viļakas novads,
142. Antoņina Kaļiņina, Susāju pagasts, Viļakas novads,
143. Indra Mačāne, Susāju pagasts, Viļakas novads,
144. Valentīna Romanovska, Susāju pagasts, Viļakas novads,
145. Biruta Bukovska, Susāju pagasts, Viļakas novads,
146. Marita Pitkeviča, Susāju pagasts, Viļakas novads,
147. Lucija Korneva, Susāju pagasts, Viļakas novads,
148. Vija Martuzāne, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
149. Inese Zelča, Krišjāņu pagasts , Balvu novads,
150. Aina Ločmele, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
151. Aina Zelča, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
152. Vitālijs Pujats, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
153. Ināra Galviņa, Krišjāņu pagasts , Balvu novads,
154. Ināra Zelča, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
155. Valentīna Pujate, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
156. Zenta Šakale, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
157. Lilija Zelča, Krišjāņu pagasts, Balvu novads,
158. Lilija Zelča, Madona, Madonas novads,
159. Sandra Ločmele, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
160. Helēna Locāne, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
161. Aina Prancāne, Medeņevas pagasts, Viļakas novad,s
162. Valentīna Babāne, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
163. Marina Upīte, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
164. Anita Upīte, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
165. Zinta Babāne, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
166. Silvija Babāne, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
167. Malvīne Ločmele, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
168. Skaidrīte Šaicāne, Medņevas pagasts, Viļakas novads,
169. Jevgenija Račāne, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
170. Anna Saveļjeva, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
171. Velta Logina, vecumu pagasts, Viļakas novads,
172. Maruta Kokoreviča, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
173. Olga Kokoreviča , Vecumu pagasts, Viļakas novads,
174. Irēna Kuzmane, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
175. Elizabeta Logina, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
176. Genovefa Kokoreviča, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
177. Janīna Kokoreviča, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
178. Līvija Kokoreviča, Vecumu pagasts, Viļakas novads,
179. Valentīna Keiša, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
180. Loreta Šakina, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
181. Gunita Šakina, Šķilbēnu pagasts , Viļakas novads,
182. Irmīna Slišāne, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
183. Iveta Logina, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
184. Marija Supe, Šķibēnu pagasts, Viļakas novads,
185. Irēna Keiša, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
186. Malvina Romka, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
187. Anna Keiša, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
188. Laura Bukša, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
189. Dainis Keišs, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
190. Līvija Supe, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
191. Valentīna Mežaka, šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
192. Aija Korneja, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads,
193. Anna Štekele, Lazdukelna pagasts, Rugāju novads,
194. Ivars Vītols, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
195. Pēteris Jermacāns , Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
196. Līga Zizlāne, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
197. Regīna Čudarāne, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
198. Iveta Uršaļska, Lazdukalna pagasts , Rugāju novads,
199. Veronika Janiša, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
200. Vincentina Bukša, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
201. Emīlija Bondare, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
202. Līvija Lūsa, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
203. Zita Kuzma, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
204. Aija Ikstena,Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
205. Judīte Pasikova ,Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
206. Valda Šmagre, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
207. Rudīte Kuzmina, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
208. Silvija Deksne, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads,
209. Iveta Birkova, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Balvu novada dome, Balvu novada kultūras nodaļa, Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centrs "Upīte", biedrība "Upītes jauniešu folkloras kopa", Medņevas pagasta Tautas nams, Šķilbēnu pagasta kultūras centrs "Rekova", Baltinavas pagasta Kultūras nams, Briežuciema pagasta Tautas nams, Vectilžas pagasta sporta un kultūras centrs, Viduču pamatskola, Baltinavas vidusskola.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

1. 20. gadsimta 90. gados Balvu rajona Kultūras nodaļa publiski pauda viedokli, ka maija dziedājumi ir būtiska un nozīmīga tautas kultūras sastāvdaļa un aicināja cilvēkus pievienoties tradīcijas kopējiem. Tika apkopoti un rajona laikrakstā publicēti krucifiksi, pie kuriem notiek dziedāšana.
2. 2001, 2004. un 2006. gadā Balvu Garīgās mūzikas festivālā maija dziedājumi kļuva par šo svētku būtiska sastāvdaļu.
3. 2003. un 2004. gadā Balvu novadā tika realizēts projekts “Maija dziedājumi pie krucifiksiem”, kas paredzēja dziedātāju grupu iepazīšanu, dziedājumu dokumentēšanu, foto fiksāciju un semināru ar iegūtā materiāla analīzi un tradīcijas nākotnes perspektīvas prognozi.
4. Atsevišķi pagasti, piemēram, Briežuciems un Vīksna, piesaistīja VKKF un LEADER programmu finansējumu krucifiksu sakārtošanai.
5. 2008. un 2009. gadā tika veikta foto fiksācija 108 Ziemeļlatgales krucifiksiem.
6. 2016. gadā Baltinavas novadā tika realizēts VKKF projekts bērnu un jauniešu iesaistīšanai maija dziedājumos.
7. Katru gadu Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns” maija dziedājumu tēmai velta vismaz vienu publikāciju. Ik gadu Balvu novada muzejs veic vismaz vienu dziedājumu video dokumentāciju.
8. 2019. gadā atkārtoti dokumentēti Ziemeļlatgales krucifiksi (120), precizēta informācija par dziedātāju grupām.

Tradīcijas kopēji to dara, nedomājot par plāniem un perspektīvām, viņi vienkārši to dara, neapzinoties lietas unikalitāti un savas darbības nenovērtējamo šarmu. Līdzšinējās aktivitātes ir palīdzējušas viņiem saprast savas darbības nozīmīgumu. Publicitāte ļāvusi šim jautājumam piesaistīt gados jaunākus cilvēkus, kā arī pagastu vadītāju atbalstu gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Ir izveidojusies laba un regulāra sadarbība ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kas nozīmē ne tikai etnomuzikologu un studentu iesaisti, bet arī sadarbību starptautiskās pētniecības un studiju programmās. Maija dziedājumu apmeklējums ir iekļauts JVLMA ERASMUS studentu studiju programmas saturā, un tas savukārt nozīmē plašu starptautisku publicitāti, jo studenti nāk no dažādām pasaules valstīm un sev līdzi aizved ne tikai maija dziedājumu piedzīvojuma pieredzi (studenti parasti iesaistās dziedāšanā), bet arī Ziemeļlatgales cilvēku sirds siltumu.

Pašvaldības vienmēr ir sniegušas un sniedz savu atbalstu dažādu organizatorisko jautājumu risināšanā.
Visbiežāk tas ir transporta nodrošinājums gados vecāku sievu atvešanai un aizvešanai uz krusta dziedājumiem, uz pasākumiem Brīvdabas muzejā vai citām aktivitātēm, kur tiek prezentēta maija dziedājumu tradīcija.
Pašvaldības labprāt iesaistās atbalsta sniegšanā dokumentācijai un pētniecībai. Tas izpaužas transporta nodrošinājumā lokālajiem pārbraucieniem, naktsmītņu un ēdināšanas nodrošinājumā, pētījumu sagatavošanai nepieciešamās informatīvās bāzes nodrošināšanā.
Atsevišķos gadījumos pašvaldības iesaistās krustu infrastruktūras sakārtošanā, tomēr tā pamatā ir kopienas atbildība.
Krucifiksu atjaunošanai un sakārtošanai projektu finansējumu ir piesaistījušas Briežuciema un Vīksnas pašvaldības (Balvu novads).
Savukārt Batinavas novadā ir vairāki piemēri, kad zemnieks, kurš nomā un apstrādā zemes gabalu, uz kura atrodas krucifikss, uzņemas atbildību par tā atjaunošanu.
Viļakas novada Susāju pagastā ir piemērs, kad privātpersona gandrīz katru gadu atjauno kādu krucifiksu (Sviļpova, Egļova).
Susāju un Vecumu pagastos (Viļakas novads) atsevišķas personas ir ieguldījušas līdzekļus, lai uzceltu krucifiksus to ciemu vietā, kur vairs praktiski nedzīvo cilvēki, kā arī organizē dziedātājus un transportu uz šīm vietām vismaz vienu reizi maija mēnesī.
Atsevišķi entuziasti regulāri atjauno un pat papildina jau tā bagātīgo Balvu novada Bērzpils pagasta krucifiksu saimi. Beļausku krucifikss (Bērzpils pagasts, Balvu novads), pie kura notiek regulāri dziedājumi, ir sagaidījis arī Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas restauratoru piedalīšanos tā sakārtošanā.
Ziemeļlatgale nav viendabīga, tomēr kopumā tai raksturīga pārsteidzoša cilvēku vēlme rūpēties par neracionālām lietām.
Pagaidām šim procesam nav nepieciešama mākslīgi organizēta plānveidīga darbība. No pašvaldību puses tiek nodrošināta pozitīva komunikācija un atbalsts, tad, kad tas ir nepieciešams.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai nodrošinātu Elementa atpazīstamību:
1. Tiks turpināta sadarbība ar tradicionālās mūzikas pētniekiem un studentiem, regulāri dokumentējot maija dziedājumus. Katru gadu tiks veikts vismaz viens pilns dziedājumu ieraksts ar mērķi aptvert pēc iespējas vairāk un dažādas dziedātāju grupas.
2. Pētījumu rezultāti tiks prezentēti vietējās un starptautiskās konferencēs, kā arī pētnieku publikācijās.
3. Ziemeļlatgales laikrakstā “Vaduguns” katru gadu maijā būs vismaz viena publikācija par dziedājumu norisi pie kāda no reģiona krucifiksiem. Tradīcijas izvērsts atspoguļojums paredzēts Sabiedrības integrācijas fonda un Mediju atbalsta fonda projektā “Viens pats mājās”.
4. Tiks turpināta Ziemeļlatgales izcilāko teicēju pieteikšana VKKF mūža stipendijām un novadu Atzinības un Pateicības rakstu saņemšanai.
5. Tiks turpināta dziedātāju dzīvesstāstu vākšana, apkopošana un publicēšana Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē.

6. Paredzēts turpināt aktīvu sadarbību ar “Radio Marija”, kas katru gadu maijā veic regulāras tiešās translācijas no Latgales krucifiksiem. Uzturēt līdz šim spēkā esošo Ziemellatgales translāciju īpatsvaru kopējā raidījumu klāstā.
7. Neveikt uzspiedošu vai pieprasošu darbību, bet, vērojot procesus, atbalstīt no pašvaldību puses dziedātāju grupu lūgumus transporta jautājumu vai infrastruktūras jautājumu risināšanai.

Šo pasākumu mērķis ir saglabāt, lai nepazaudētu. Popularizēt, lai piesaistītu jaunus cilvēkus. Pētīt un dokumentēt, lai neietu seklumā. Neiejaukties, bet būt līdzās, lai nekropļotu un nedegradētu.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Maija dziedājumu apdraudējumu rada:
1. Iedzīvotāju skaita dramatiskā samazināšanās laukos, tai skaitā Ziemeļlatgalē.
2. Iespējams apdraudējums lokālo formu un versiju nivelēšanai par labu kādam citam, iespējams, populārākam dziedāšanas variantam.

Lasīt vēl

Publikācijas

Beitāne, Anda. (2018). Notes from Latvia. Multipart Music in the Field. European Voices: Audiovisuals 1. Compiled and commented by Anda Beitāne. Signal processing and mastering by Varis Kurmiņš. Vienna and Riga: Department for Folk Music Research and Ethnomusicology of the University of Music and Performing Arts Vienna. Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Beitāne, Anda. (2014). “Traditional Polyphony in the Officium Defunctorum in North-Eastern Latvia”. In Proceedings of the 6th International Symposium on Traditional Polyphony. Rusudan Tsurtsumia and Joseph Jordania, eds. Tbilisi International Research Center for Traditional Polyphony of Tbilisi Vano Sarajishvili State Conservatoire, 2014, 238–245.

Cibule, Ruta. (2020). Naapsarūbežuot ar kulturys radzamū daļu. Saruna ar Rutu Cibuli : [intervija ar Balvu Centrālās bibliotēkas direktori Rutu Cibuli] / R.Cibule, S.Ūdre // LaKuGa [e-žurnāls]. - 11.02.2020.

Gabranovs, Edgars. (2018). Dzīd pi krustiem mūspusē: [par maija dziedājumiem pie krucifiksa Kurnā, Kubulu pagastā] / E.Gabranovs // Vaduguns. - ISSN 1407-9844. - Nr.38 (2018, 25.maijs), [1].lpp. : fotogr.

Logina, Zinaīda. (2016). Dziedot izdzīvo dvēseles vibrācijas: [par kristīgās radiostacijas "Radio Marija Latvija" maija dziedājumu ierakstu Tilžā] / Tekstā stāsta R.Miķelsons, I.Laupace, A.Sisojeva, R.Cibule, pierakst. Z.Logina // Vaduguns. - ISSN 1407-9844. - Nr.43 (2016, 3.jūn.), 5.lpp.; foto.

Logina, Zinaīda. (2020). Latgalē saka, - "dzīduošona pi krysta" : [par Maija dziedāšanas tradīciju laikā, kad pulcēšanos kopā ierobežo valstī noteiktā ārkārtas situācija] / Zinaīda Logina; tekstā stāsta Ruta Cibule, Helēna Locāne, Malvīne Ločmele, Silvija Babāne, Anna Prancāne, Anita Upīte, Lucija Gaspažiņa, Ingrīda Svelpe, Ilga Rakstiņa, Broņislava Spalviņa, Marija Bukša, Tekla Kozlovska // Vaduguns. - Nr.37 (2020, 19.maijs), 7.lpp., fotogr.

Pantele, Guna (2002). Maija dievkalpojumu tradīcija Austrumlatvijā//Materiāli par kultūru Latvijā. Rīga, Zinātne, 2002,200-213.lpp

Radio Marija. (2017). Maija dziedājumi dažādos Latgales novados 2017.gads. DVD. / Radio Marija Latvija. Rīga: Radio Marija Latvija.

Rancāne, Anna. (2003). Ja ir krusts, tad jādzied : [par katoļu tradīciju- maija dziedāšanu pie krustiem Baltinavas pagasta Sviļpovā un Lazdukalna pagasta Mastarīgā] / Anna Rancāne ; Aivara Liepiņa foto. - Tekstā stāsta dziedātājas Baiba Supe un Anna Mežale no Baltinavas pag. un Anna Štekele no Lazdukalna pagasta // Diena. - (Piel. Sestdiena). - ISSN 1407-1290. - (2003, 31.maijs), 16.-19.lpp. : fotogr.

Zeltkalne, Vineta. (2019). Ceļmalas krustu tradīcija ir dzīva : [par maija dziedāšanas pie krucifiksiem tradīciju saglabāšanu Viļakas novadā] / Vineta Zeltkalne; tekstā stāsta Pr. G. Skutels un M. Jeromāne // Viļakas novadā. - Nr.5 (2019, 28.maijs.), 12. lpp.: foto.

Zeltkalne, Vineta. (2015). Kā saglabāt maija dziedājumu tradīciju ? : [par maija mēnesis ir aizsteidzies nemanot, čaklākie dziedātāji un tradīciju glabātāji, maijā katru dienu dziedājuši Dievmātes godam pie krustiem, krucifiksiem ] / Vineta Zeltkalne // Vaduguns. - ISSN 1407-9844. - Nr.42 (2015. 9.jūnijs ), 8.lpp., fotogr.

Zinkovska, Ingrīda. (2016). Dzied dziesmas Dievmātes godam : [par maija dziedājumu tradīcijām Baltinvas novadā] / Tekstā stāsta psalmu dziedātāja F.Avišāne, skolniece M.Laganovska, Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja R.Cibule, pierakst.I.Zinkovska; foto A.Kirsanovs // Vaduguns. - ISSN 1407-9844. - Nr.40 (2016, 24.maijs), 8.lpp.; foto.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://balvurcb.lv/kb/index.php?CategoryID=32 - Informācija par vairāk kā 100 Ziemeļlatgales krucifiksiem

http://balvurcb.lv/kb/index.php?CategoryID=29 - Par maija dziedājumiem atsevišķos pagastos, tai skaitā ar pievienotiem publikāciju sarakstiem

http://balvurcb.lv/kb/index.php?CategoryID=74 - Par vairāk kā 100 katoliskās tradicionālās mūzikas praktizētājiem

http://balvurcb.lv/kb/index.php?CategoryID=60 - Latvijas radio kora ekspedīcijas materiāli Ziemeļlatgalē 2009. gadā, tai skaitā Maija dziedājumi. Bērzpils, Tilža , Kapūne, Viļaka

https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/22 - Īss vēsturisks ieskats tradīcijā

Lasīt vēl