Nozīme kopienas dzīvē

Carnikava nav iedomājama bez nēģiem – to ķeršana un apstrāde ir bijis viens no svarīgākajiem Carnikavas ekonomiskās izaugsmes nosacījumiem. Carnikava bieži tiek dēvēta par Nēģu karalisti.
Tieši Gaujas nēģi, ko ķer un gatavo Carnikavā, pēc garšas un kvalitātes vienmēr tikuši uzskatīti par izciliem. Kopš 2015. gada februāra Carnikavas nēģi iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ar norādi “Carnikavas nēģi” marķē tikai no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā ķertus svaigos un Carnikavā pārstrādātos nēģus.
Tradicionālais Carnikavas nēģu pagatavošanas veids ir mainījies mazāk nekā nēģu ķeršanas paņēmieni.
Nēģus gatavo saskaņā ar senu recepti, kura rakstītajos avotos parādījusies 19. gadsimtā, bet tikusi izmantota vēl daudz senāk.
Nēģus cepa krāsnī uz alkšņa malkas oglēm, tos lika uz restēm divās rindās, cepa 4–5 minūtes no vienas un otras puses, līdz tie kļuva zeltaini brūni.
Apceptos nēģus salika traukā, pārlēja ar verdošu ūdeni, pievienoja sāli un sutināja, līdz tie kļuva mīksti. Pēc tam ūdeni nolēja, nēģus atdzesēja un pārlika koka spainīšos – kubuliņos.
Kubuliņa saturu pārlēja ar sutināmā novārījuma recējumu un ar speciālu presi piespieda katra kubliņa vāku, lai nēģi saplacinātos un tauki sajauktos ar brūno šķidrumu, iegūstot unikālo garšu. Agrāk, gatavojot tos mājās, katru nēģi pirms likšanas traukā saplacināja ar koka dēlīti – presi, ražotnēs izmantoja citādas preses.
Tāpēc Carnikavas nēģus sauc par plakaniem nēģiem. Mūsdienās cepēji gatavo nēģus pēc senču receptes – eksistē Carnikavas nēģu specifikācija. Recepte nav mainījusies, tikai atšķirībā no seno laiku receptes mūsdienās cepējiem ir atļauts pievienot arī želatīnu.
Nosaukums “Carnikavas nēģi“ tiek izmantots ceptiem nēģiem želejā, ja produkts sastāv no 70% nēģu un 30% želejas. Šodien nēģus fasē ne tikai koka kubuliņos, bet arī plastmasas kastēs, svars var būt ļoti dažāds – no 0,270 kg līdz 10 kilogramiem. Kamēr nēģis nonāk no zvejnieka murda līdz galdam, tas tiek “apmīļots“ zvejnieku un cepēju rokās vismaz 7–8 reizes. Parasti katram cepējam ir arī savs zvejnieks, no kura nēģi tiek iepirkti.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Carnikavas nēģus vēsturiski ķēra vietējie zvejnieki, bet nēģus apstrādāja – cepa un pagatavoja želejā – zvejnieku ģimenes locekļi, nododot prasmes no paaudzes paaudzē.
Jau kopš 17. gadsimta ir atrodamas ziņas par nēģu ķeršanu Carnikavā. Nēģus sāka ķert jūlija beigās vai augusta sākumā. Carnikaviešiem izsenis bijis teiciens: “Kad rudzi gubās, tad nēģi murdos”. Tačus jeb speciālos nēģu aizsprostus būvēja uz Gaujas no kokiem. Nēģus ķēra no klūdziņām darinātos murdos, kurus piestiprināja pie tačiem.
Mūsdienās Carnikavas zvejnieki izmanto citu, apstākļiem pielāgotu nēģu ķeršanas paņēmienu – garenos linuma (tīkla) murdus, un taču vietā Gaujas gultnē iesit garus koka mietus – bostagus. To garums ir atkarīgs no Gaujas dziļuma – tie var būt pat līdz 8 m gari.
Zvejnieki gan agrāk, gan šodien kokus sagādā un apstrādā paši. Līdz ar mietiem jeb bostagiem iesit arī pakaļmietus, un līdz ar nēģu ķeršanas sezonas sākumu pie mietiem piestiprina linuma murdus. Turpinot senās tradīcijas, zvejnieki paši gan gatavo, gan lāpa linuma murdus.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Zvejnieki joprojām izmanto senču gudrības labāko zvejas vietu un laikapstākļu ietekmes noteikšanai. Tā kā Gaujas gultne mainās katru gadu, zvejniekiem pastāvīgi jāmeklē jaunas zvejas vietas.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Šodien savā arodā strādā tikai dažu seno zvejnieku ģimeņu atvases, tāpēc vietējo vidū tiek meklēti interesenti, kuri nākotnē ir gatavi kļūt par Carnikavas zvejniekiem un pārmantot iepriekšējo paaudžu prasmes un zināšanas.
Godinot Carnikavas nēģi un kopjot vietējās tradīcijas, kopš 2010. gada Carnikavas nēģis rotā Carnikavas novada ģerboni.
Sākot no 2001. gada, nēģu ķeršanas un apstrādes tradīcijas tiek popularizētas ar unikāla festivāla – Nēģu svētku – rīkošanu. Vietējā kopiena katru gadu piedalās īpašajā Nēģu svētku gājienā, jo gājiens saliedē carnikaviešus un parāda vietējo iedzīvotāju atbalstu ar nēģu ķeršanu un popularizēšanas saistītajiem pasākumiem.
Carnikavas nēģi vienmēr skaitījušies ne tikai īsta delikatese un visu carnikaviešu lepnums, bet reizumis kalpoja kā vietējā valūta. Arī mūsdienās carnikavieši nēģus želejā izvēlas kā ciemakukuli, gatavojoties braucienam uz tuvākām vai tālākām zemēm.

Lasīt vēl

Vēsture

Carnikavas nēģu ķeršana attīstījās atbilstoši sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, pielāgojoties laikmetam un īpašumtiesību maiņai. Agrāk, domājams, gandrīz visur nēģus ķēra, izmantojot tačus un murdus.
Viena no būtiskākajām atšķirībām katrā apvidū bija tača un murda konstrukcija, kas bija atkarīga no upes gultnes īpatnībām. No klūdziņām pītajiem murdiem bija atšķirīga forma. Carnikavā tie bija apaļi un lieli. Arī mūsdienās Carnikavas no linuma darinātie murdi pēc formas, izmēra un konstrukcijas būtiski atšķiras no citās teritorijās darinātiem un izmantotiem nēģu murdiem.
Atšķirīgi bija ne tikai nēģu ķeršanas paņēmieni, bet arī taču daļu un rīku nosaukumi. Līdz pat 1918. gadam tači piederēja Carnikavas muižas īpašniekiem – divi pirmie tači “baroja” muižu, bet pārējie tika iznomāti zvejniekiem. Muiža kontrolēja gan nozveju, gan ķeršanas nosacījumu izpildi. Pavasaros pirms ledus iešanas tačus izjauca. Tas tika darīts, lai neveidotos ledus sastrēgumi un ledus neaiznestu tačus jūrā. Tolaik būvēja vismaz piecus tačus, katram tacim bija savs nosaukums.
Nēģu cepšanas cehs visdrīzāk tika izveidots jau 19. gadsimta beigās, bet "Zvejas rūpniecības sabiedrības" jauno fabrikas ēku atvēra 1935. gadā. Carnikavas nēģi tikuši eksportēti arī uz Eiropu.
Interesanti, ka taču vietas iznomāja pat rīdziniekiem, tomēr strādāja tajos tikai carnikavieši.
Nēģu ķeršana no tačiem turpinājās arī padomju laikā, lai arī tam paralēli attīstījās nēģu ķeršana ar linuma (tīkla) murdiem. Pēdējais tacis Carnikavā tika uzbūvēts 20. gadsimta 70. gadu sākumā. Padomju laikā strādāja divas zvejnieku brigādes, no kurām vēlāk izveidojās abi zvejnieku uzņēmumi, bet Carnikavas zivju fabrikā pārstrādātos un pagatavotos nēģus eksportēja galvenokārt uz Maskavu un Ļeņingradu (Sanktpēterburgu).
Carnikava vienmēr bijusi ne tikai nēģu ķeršanas, bet arī degustēšanas zeme. Jau 19. gadsimta beigās uz Carnikavu devās garšot nēģus, bet līdz ar dzelzceļa izbūvi 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē uz Carnikavu sāka kursēt "nēģu vilcieni". Atpūtniekiem tika piedāvātas gan ekskursijas uz tačiem, gan nēģu cepēju apciemošana, gan degustācijas.
Padomju laikā, kad veikalos Carnikavas nēģus nopirkt nevarēja, rīdzinieki brauca pie vietējiem zvejniekiem, kuri slepus cepa un pārdeva vietējo delikatesi. Pēc nostāstiem, rīdziniekiem Carnikavas dzelzceļa stacijā dažreiz pārbaudītas somas, zvejnieku mājas “apciemoja” kontrole.

Arī mūsdienās “nēģa zīmols” ir plaši izmantots tūrisma industrijā, ne tikai Nēģu svētku laikā. Carnikavas tūrisma informācijas centrā var atrast suvenīrus nēģu formā un ar nēģu apdruku, bet vietējo rokdarbnieču izstrādājumus rotā nēģu motīvi. Tūrisma uzņēmumi rīko tematiskus “nēģu braucienus”, apciemojot vietējo Novadpētniecības centra ekspozīcijas, izvēloties programmu “Nēģu stunda” un izbaudot cepto nēģu degustācijas.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Nēģu ķeršana ir saistīta ar dabas ciklu ievērošanu, senām zināšanām un tradīcijām.
1. Zināšanas par dabu.
Ir pierādīts, ka nēģu migrācijas sākums un intensitāte ir saistīta ar vēja virzienu, mēness fāzēm, ūdens līmeņa un upes gultnes izmaiņām un citām zināšanām par dabu. Vietējie Carnikavas zvejnieki, tāpat kā senatnē, prognozē nēģu uzvedību dažādos apstākļos. Piemēram, ir sen zināms, ka nēģi labāk ķeras pie rietumu-ziemeļrietumu vēja lietus saduļķotos ūdeņos un ka pēc pilnmēness nakts nēģu murdos nebūs. Seni novērojumi saistās arī ar nēģu apstrādi, piemēram, nēģi nemazgā saldā ūdenī, jo tā nav iespējams noņemt gļotas, tās veidojas vēl vairāk.
2. Mutvārdu tradīcijas un īpašā leksika.
Ejot uz zveju, zvejnieki joprojām ievēro senos ticējumus, piemēram, neķert nēģus konkrētās gada dienās, kā arī nekad neatklāt precīzi, cik liels ir bijis nēģu loms.
Vēsturiski, kad nēģus ķēra ar taču palīdzību, katrai tača daļai – pālim, mietam un stiprinājumam – bijis savs nosaukums. Mūsdienās, kad nēģus ķer nevis ar klūdziņu, bet linuma murdiem, mietus, kurus iedzen upes gultnē un pie kuriem vēlāk piesien linuma murdus, sauc par bostagiem. Taču būvēšanas laikā par bostagiem sauca tievākos mietus, kurus, būvējot taci, iedzina upes gultnē starp diviem resnākajiem mietiem – stāvkājām. Kaut arī mūsdienās izmanto linuma, nevis no kārklu klūgām blīvi pītos murdus, arī mūsdienās lieto tradicionālo “murds” jeb “kurvis” nosaukumu. Interesanti, ka ne tikai pašus nēģus, bet arī līstītes, ko izmanto no vienas puses apcepto nēģu apgriešanai un otru pusi, agrāk sauca par zuteņiem.
3. Kulinārās tradīcijas.
Izsenis Carnikavā nēģus ēda vai nu svaigi ceptus uz restēm, vai arī pagatavojot tos želejā, nevis kūpinot, marinējot vai kā citādi, kā to dara citos reģionos. Laika gaitā arī carnikavieši sāka izdomāt un izmēģināt citas modernākas kulinārās receptes. Mūsdienās Nēģu svētku laikā tiek gatavota nēģu zupa, ir zināmas vairākas nēģu salātu receptes, tomēr senās gatavošanas tradīcijas tiek saglabātas.

Lasīt vēl

Meistari

Carnikavā pašlaik strādā divi zvejas uzņēmumi (SIA), kas nodarbojas ar nēģu ķeršanu, – SIA “Leste” un SIA “Grif 93”. Abi uzņēmumi izveidojās no padomju laikā Carnikavā strādājošām brigādēm. Ja vēl pirms pieciem gadiem Carnikavā strādāja 20 zvejnieki, šogad to skaits ir tikai 14. Carnikavā strādā tikai viens zvejnieks, kurš ir jaunāks par 35 gadiem.

SIA “Leste” pašlaik strādā astoņi cilvēki:
1. Aldonis Lūkins (dz. 1969),
2. Artūrs Jakobsons (dz. 1986),
3. Andris Miglāns (dz. 1968),
4. Alberts Skavenecs (dz. 1936),
5. Jānis Krastiņš (dz. 1938),
6. Jautris Rikards (dz. 1944),
7. Normunds Lūkins (dz. 1962),
8. Raimonds Lācis (dz. 1973).
SIA “Grif 93”pašlaik strādā seši cilvēki:
1. Vladimirs Burdiļovs (dz. 1939),
2. Ēriks Liepiņš (dz. 1960),
3. Jānis Neilands (dz. 1943),
4. Ārijs Švarcbahs (dz. 1961),
5. Harijs Švarcbahs (dz. 1961),
6. Agris Freibergs (dz. 1964).
Senās taču būvēšanas prasmes pārzina pensionētais Carnikavas zvejnieks Arvīds Ozoliņš (dz. 1938), kurš piedalās tradicionālās prasmes popularizējošās aktivitātēs (konferencēs, video filmēšanā, TV raidījumos u.c.).
Trīs Carnikavas zvejnieki piedalās Carnikavas Novadpētniecības centra rīkotajās programmās “Nēģu stunda” un “Ciemos pie Carnikavas zvejnieka” – SIA “Grif 93” zvejnieks Ēriks Liepiņš, SIA “Leste” visjaunākais zvejnieks Artūrs Jakobsons, kā arī pensionētais zvejnieks Arvīds Ozoliņš.
Pašlaik Carnikavā aktīvi darbojas un sevi reklamē pieci nēģu cepēju uzņēmumi. Daži no tiem paralēli nodarbojas arī ar licencētu nēģu ķeršanu. Pārsvarā tie ir ģimenes uzņēmumi, kuros pastāvīgi strādā 2–4 cilvēki:
1. SIA “Zibs”,
2. SIA “Krupis”,
3. i/u “Gundegas IP”,
4. SIA “Gaujas nēģi”,
5. Gaļina Ļevočkina.
Vēl pirms pāris gadiem Carnikavā ar nēģu pārstrādi nodarbojās SIA “Gaujas Krasti” un IK “Dietlavi”. SIA “Gaujas krasti” tika likvidēta 2017. gadā, bet IK “Dietlavi” pašlaik necep nēģus un nav pārliecināti par nākotni, jo īpašnieks ir vairāk nekā 80 gadus vecs carnikavietis, kura pēcteči nenodarbosies ar nēģu cepšanu. Vēl viens no uzņēmējiem – Jānis Kartupelis (SIA “Gaujas nēģi”) – atzīst, ka viņa rūpalu ģimenē vairs neviens neturpinās.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Ādažu novada pašvaldība, īpaši – Ādažu novada Kultūras centra struktūrvienība “Carnikavas Novadpētniecības centrs” un Carnikavas Tūrisma informācijas centrs. Biedrība “Vieda Carnikava” (40008312547), biedrībā darbojas jaunākais, sabiedriski aktīvs vietējais zvejnieks Artūrs Jakobsons. Zvejnieki un cepēji tuvākajā laikā plāno izveidot biedrību, lai varētu darboties kopā nēģu ķeršanas un apstrādes tradīciju saglabāšanas jomā. SIA “Leste” papildus zvejas nodrošināšanai pilda arī nēģu zvejas popularizēšanas funkcijas (līguma noteikums ar Ādažu pašvaldību). Diemžēl otrs zvejas uzņēmums – SIA “Grif 93” pāris gadus atpakaļ bankrotēja un pārstāja eksistēt, kas samazināja aktīvi strādājošo nēģu zvejnieku skaitu līdz 6 (!!!). 2019. gadā divos uzņēmumos zvejnieku skaits ir bijis 14.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Arī Ādažu novadā turpinās Nēģu svētku un Zvejnieksvētku tradīcijas.
2022. g. 29. un 30. janvārī notika pasākums "Nēģu vilciens – sajūtu un garšas piedzīvojums Carnikavā", atdzīvinot un popularizējot 20.gs.30.gadu tradīcijas. Pasākumā īpaši izceltas tika kulinārās tradīcijas, izveidots audiogids un publiski pieejamais video (5 st.).
Carnikavas Novadpētniecības centra nojumē (CNC) izveidota pastāvīgā āra ekspozīcija – veltījums nēģu ķeršanai un ar to saistītām īpatnībām visā Latvijā.
2023. g. 8. jūlijā vietējie zvejnieki kopā ar CNC pārstāvjiem piedalījās "Dzīva kultūras mantojuma darbnīcās " starptautiskajā festivālā "Baltica".
Zvejnieki, cepēji un CNC pārstāvji aktīvi piedalījušies labās prakses pieredzes apmaiņas vizītēs u.c. aktivitātēs Cherish projekta ietvaros (projekts turpinājās līdz 2023. g.), kā arī biedrības “Jūras zeme” u.c. organizāciju aktivitātēs. COVID-19 laikā – attālināti.
2022. g. vietējo skolu jaunieši rīkoja Minecraft turnīru, kur radošajā vidē 3 h laikā bija jāuzbūvē pēc iespējas precīzāka Carnikavas zvejnieku motorlaiva, darbu vērtētāji un balvu pasniedzēji bija vietējie zvejnieki, darbi tika izstādīti CNC klēts ēkā paralēli NKM izstādei “Saimes galds”.
2023. g. zvejnieki CNC pagalmā izveidoja nēģu tača maketu, atklājot to 2023. gada Nēģu svētkos. Šajā gadā ar nēģu popularizēšanas un izpētes materiālu prezentēšanas aktivitātēm Nēģu svētkos piedalījās arī BIOR zinātnieki.
Nēģi tika popularizēti vietējā, valsts līmenī, un arī starptautiski, - laikrakstos un presē, radio un TV. Grāmatas “Nēģu bībele” tapšanā tika sniegta apkopota informācija par Carnikavu.
Turpinās un attīstās divas CNC muzejpedagoģiskās programmas ar vietējo zvejnieku dalību, programmā piedalās arī bērni no kaimiņvalstīm un Skandināvijas. Vietējie zvejnieki izveidoja speciālo pakalpojumu tūristiem, tā laikā interesentiem bija iespējams doties līdzi vietējiem zvejniekiem un pārbaudīt nēģu murdus.

Par spīti drastiskajam nēģu cepēju un zvejnieku skaita samazinājumam un vairākām neveiksmīgām nēģu ķeršanas sezonām (zaudējot SIA “GRIF 93”), darbs un sadarbība turpinās, vietējie zvejnieki un cepēji šo gadu laikā kopā ar CNC bijušajiem un esošajiem darbiniekiem, kā arī savu dzmtu locekļiem un aktīvajiem atbalstītājiem no vietējās kopienas puses turpina aktīvi piedalīties nēģu ķeršanas un piekrastes kultūras popularizēšanas pasākumos Latvijā un ārpus tās (pēdējais pasākums, kur piedalījās vietējais zvejnieks A. Jakobsons bija “Fishners of the future”, 2024, gada martā, Beļģijā). ATR rezultātā Carnikavas novads tika pievienots Ādažu novadam, bet par spīti diskusijām sabiedrībā un nedrošības sajūtai, turpinās gan Nēģu svētku, gan Zvejnieksvētku tradīcijas. Vietējiem iedzīvotājiem aug lokālpatriotisma līmenis, un ādažnieki vairāk sevi asociē arī ar piekrastes kultūru. CNC apmeklētāju skaits 2023. gadā sasniedzis gandrīz 10 tūkst. apmeklētāju (uz 2019. gadu CNC apmeklētāju bija ap 6300), neskaitot teritorijas, kur var iepazīties ar jauno tača maketu un citiem piekrastes mantojumu prezentējošiem objektiem pagalmā un nojumē (SAM projekts SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”). 2024. g. CNC vadītāja saņēmu atzinumu no Ādažu domes par vietējas kopienas stiprināšanu. Vietējie zvejnieki un cepēji nākotnē plāno veidot biedrību, lai varētu plānveidīgi darboties, piesaistot valsts un ES struktūrfondu finansējumu.

Elementa uzturēšanu, popularizēšanu kultūras mantojuma jomā finansiāli gandrīz pilnībā atbalstīja Carnikavas novada pašvaldība, saistības pārņemot un tās pildot Ādažu pašvaldībai. No pašvaldības līdzekļiem tiek finansēta CNC darbība, mzejpedagoģiskās programmas, ar zvejniekiem tiek slēgti autoratlīdzības līgumi par programmu sagatavošanu, pilnveidošanu un novadīšanu.

Vietējie zvejnieki un cepēji atbalsta elementa uzturēšanu ikdienā, remontējot taci, prezentējot nēģu cepšanas prasmes, piedaloties Mājas kafejnīcu dienās, bez atlīdzības stāstot par vietējām tradīcijām gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī sadarbības partneriem no ārvalstīm (zvejnieks – Artūrs Jakobsons un SIA “Zibs”, IK “Gundagas IP” un SIA “Kurpis” jaunākās paaudzē pārstāvji – angļu valodā). CNC, zvejniekus un cepējus apmeklēja divi VARAM ministri kopā ar ārzemju viesiem, valsts prezidents Viesturs Rinkēvičs utt.

Nēģu ķeršanas prasmju iekļaušana NKM sarakstā sasaucas ar Carnikavas nēģu ķeršanu un apstrādi iekļaujot Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) reģistrā, mijiedarbojoties un pozitīvi ietekmējot abu sarakstu popularizēšanu. Teiksim, aktivitātes, ko veic SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”(LLKC) un īpaši Projektu vadītājs/Zivsaimniecības konsultants Jānis Kravalis AĢIN zīmola stiprināšanas jomā netieši atbalsta nēģu ķeršanu un apstrādi kā NKM saraksta elementu, LLNC pārstāvji bieži savās aktivitātēs (video, mediju projekti, pieredzes braucieni, kulinārie pasākumi) piemin arī NKM. Paldies arī Zemkopības ministrijas Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākajai ekspertei Gintai Dzerkalei, Biedrības “Siera klubs” pārstāvjiem par nēģu kā kulinārā mantojuma iekļaušanu savos materiālos un izdevumos.
Nēģi kā tūrisma produkts vietējā un starptautiskajā tirgū tiek popularizēti no Vidzemes tūrisma asociācijas (VTA), un Pierīgas tūrisma asociācijas (PAT) puses, vienmēr ir priecīgi sadarboties un inofmatīvo atbalstu sniegt (ne tikai CHERISH projekta ietvaros) ir Rīgas Plānošanas Reģiona (RPR) un Kultūras ministrijas kolēģi, aktīvi tradīcijas prezentē un savā stratēģijā kultūrvēstures un zvejniecības mantojuma saglabāšanu iekļāva biedrība “Jūras zeme”. Biedrībā aktīvi darbojas SIA “Leste” vadītājs – zvejnieks Aldonis Lūkins un zvejnieks Artūrs Jakobsons.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

CNC pastāvīgi ikdienas darba ietvaros veiks šāda veida aktivitātes, kas atbilst Ādažu novada Attīstības programmas 2021.-2027. Rīcības plānam (V11.3: Kultūrvēsturisku objektu pētniecība, attīstība un integrēšana tūrisma objektos). Finansējuma veids – Ādažu novada domes CBC piešķirtais finansējums, iespējams – Zivju fonda un VKKF finansējums pasākumiem un izstādei.
1. Nēģu ķeršanas, apstrādes, pavairošanas un izmantošanas tradīciju pētniecība citos Eiropas un pasaules reģionos, salīdzināšanas analīze, sabiedrības iepazīstināšana ar izpētes rezultātiem vietējā izdevumā “Ādažu Vēstis”, publikācijas 2 – 4 gadā. Publikācijas sociālajos mēdijos.
2. Sadarbība ar BIOR institūta zinātniekiem mūsdienu nēģu ķeršanas un pavairošanas procesu pētniecības jomā, fiksējot izmaiņas izpētē un pavairošanā. Papildus finansējuma piesaistes gadījumā – nēģu ķeršanas procesu zemūdens fiksācija, sabiedrības informēšana (Latvijas Zivsaimniecības gadagrāmata utt.).
3. Daugavas muzeja krājumā esošo priekšmetu no Carnikavas izpēte, rezultātu dokumentēšana. Maluzvejniecības rīku izpēte sadarbībā ar Daugavas muzeja kolēģiem. Kopīgās izstādes, tūrisma produkta vai pasākuma izstrāde un prezentēšana sabiedrībai. Izstādi vai pasākumu ir plānots sarīkot 2025. gadā.
4. Carnikavas zivju pārstrādes rūpnīcas darbinieku atmiņu stāstu fiksācija, izpēte, digitalizēšana. Nēģu svētku tradīciju turpināšana, dokumentēšana, svētku tradīciju izpēte un dokumentēšana. Pastāvīgi. Izpētes rezultātu prezentēšana sabiedrībai publikācijās, Zvejnieksvētku, Nēģu svētku pasākuma laikā.

Vietējā zvejnieku kopiena (2024. gada maijā plāno izveidot biedrību) ar Ādažu pašvaldību plāno katru gadu pavasara vasaras – sezonā paralēli tača maketa atjaunošanai, veikt arī atjaunošanas procesu fiksēšanu, kā arī citu Eiropas reģionu rīku pētniecību, pielietojot iegūtās zināšanas praksē. Izpēte notiek sadarbības pasākumu un piekrastes mantojuma prezentēšanas braucienos. Finansējuma avots – zvejnieku pašu finansējums, Ādažu novada domes līdzfinansējums, biedrības “Jūras zeme” līdzfinansējums, VKKF līdzfinansējums. Plašāka rezultātu prezentēšana sabiedrībai – vienreiz gadā Zvejnieksvētkos un Nēģu svētkos.

CNC pastāvīgi ikdienas darba ietvaros un saskaņā ar gada pasākumu un aktivitāšu plānu veic šāda veida aktivitātes, kas atbilst Ādažu novada Attīstības programmas 2021.-2027. Rīcības plānam (U11.3.6: Atbalstīt kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanu, veidot mūsdienīgu tūrisma piedāvājumu, balstoties uz senām tradīcijām. C11.3.6.2. Zvejniecības piekrastes mantojuma popularizēšana un nodošana tālāk, izveidojot mūsdienīgu tūrisma piedāvājumu, balstoties uz senām tradīcijām). Finansējuma veids – Ādažu novada domes CNC piešķirtais finansējums, domes finansējums lielo pasākumu rīkošanai (Zvejnieksvētki, Nēģu svētki), iespējams – Zivju fonda līdzfinansējumsjaunajai saimes mājas ekspozīcijas izveidei, VKKF – starpkopienu sadarbības veicināšanas pasākumiem, atbalstot ne tika pašvaldības iniciatīvas, bet arī zvejnieku un cepēju kopienu.
1. Zejnieksvētku un Nēģu svētku tradīciju uzturēšana un pasākuma mēroga paplašināšana, sadarbībā ar BIOR piesaistot arī ārvalstu ekspertus un pasākuma dalībniekus no kaimiņvalstīm.
2. Jauniešu intereses veicināšana, konkursu turpināšana, (seno taču modelēšanas konkurss jauniešiem), divu ar nēģu tēmu saistītu CNC muzejpedagoģisku programmu papildināšana, konkursu rīkošana ir paredzēta 1 reiz gadā, muzejpedagoģisko programmu papildināšana, piesaistot nēģu zvejniekus, norisinās pastāvīgi.
3. Jaunās CNC nēģu zvejai veltītās ekspozīcijas izveide un papildināšana ar moderniem tehniskiem risinājumiem ar mērķi piesaistīt plašāku apmeklētāju mērķauditoriju. Ekspozīcijas izveide ir plānota vairākās kārtās līdz 2028. gadam.
4. Blusu kroga ēkas restaurācija un Amata mājas izveidi, saglabājot unikālo nēģu cepšanas krāsni. Projekts “Blusu” kroga atjaunošana” ir ietverts biedrības “Jūras zeme” sabiedrības virzītā vietējā attīstības stratēģijā 2023.-2027. gadam.

Vietējā zvejnieku kopiena (2024. gada maijā plāno izveidot biedrību) ar Ādažu pašvaldību un CNC un BIOR plāno realizēt sekojošus elementa atpazīstamības veicināšanas pasākumus.
1. Zvejnieku un cepēju kopienas biedrības izveide 2024. gada maijā darbības paplašināšanai, kopienas stiprināšanai un VKKF līdzfinansējuma piesaistei.
2. Tūrisma pakalpojumu un aktivitāšu paplašināšana. Sākot ar 2024. gadu vietējie zvejnieki plāno pie CNC uzturēt ne tikai jaunuzbūvētā tača maketu, bet sabiedrības izglītošanas nolūkos arī likt mūsdienu linuma murdus.
3. Ne tikai nēģu tača maketa atjaunošana, bet arī CNC eksponāta – koka zvejas laivas atjaunošana un darvošana 2024. gada pavasara – vasaras sezona.
4. Nēģu resursu atjaunošanas (nēģu pavairošanas) procesu veicināšana kopā ar BIOR zinātniekiem – regulārās aktivitātes.

Augstākminēto pasākumu mērķi - saglabāt īpašu un no citiem elementiem atšķirīgo elementu, jo nēģu gadījumā saglabāšana ir atkarīga ne tikai no tradīciju pārmantošanas iespējām un nākotnes cilvēces intereses par elementu, bet arī no dabas labvēlības, vides un ūdeņu piesārņošanas rezultātiem, un šī ir patiesi bīstama tendence un tiešais apdraudējums elementa pastāvēšanai nākotnē. Elementa saglabāšanas nolūkos Carnikavā jāstrādā kopīgi un vairākos virzienos vienlaicīgi, izceļot gan elementa kultūrmantojuma sastāvdaļu (plaši pasākumi, vietējās kopienas stiprināšanas pasākumi, pētniecība, muzejiskā pieredze), gan strādājot vides saglabāšanas un resursu atjaunošanas virzienā (sadarbība ar zinātniskajām institūcijām vides uzlabošanas un zivs resursu atjaunošanas projektos), gan arī tradīciju pārmantošanas virzienā (tradīciju pārmantošanas pasākumi, sadarbība ar jauniešiem elementa pārmantošanas nodrošināšanai), paralēli veicinot arī elementa starptautisko atpazīstamību ne tikai nēģu ķeršanas un apstrādes jomā, bet arī plašāk – Latvijas, Baltijas un Eiropas piekrastes tradīciju stiprināšanas jomā, UNESCO līmenī, cerībā, ka nākotnē NKM sarakstam pievienosies citi gana piekrastes mantojumu, gan ar kulināro mantojumu saistītie elementi.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

1. Izmaiņas likumdošanā, kas regulē nēģu ķeršanas un apstrādes procesus, var negatīvi ietekmēt vietējos zvejniekus un cepējus.
2. Vislielākais drauds ir nēģu skaita samazinājums. Nēģus visvairāk apdraud upju un jūras ūdeņu piesārņojums, upju aizsprosti, maluzvejnieki, klimatiskās pārmaiņas. Pēc institūta BIOR datiem, salīdzinot ar citām Latvijas upēm, Gaujā tuvākajos gados nēģu būs vēl mazāk.
Savukārt zvejnieku peļņa ir atkarīga no noķerto nēģu daudzuma. Turklāt zvejnieka profesija nav pietiekami prestiža. Prognozes liecina, ka pēc 2–5 gadiem viena no divām Carnikavas zvejnieku brigādēm var beigt pastāvēt.
Arī cepēju skaits samazinās. Vairāki ir bankrotējuši vietējo nēģu trūkuma dēļ. Procesus ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēja un interese par nēģiem kā vietējās nozīmes delikatesi.
Ja šī tendence saglabāsies arī nākotnē, bez popularizēšanas un saglabāšanas pasākumiem nēģu cepēju un zvejnieku profesijas draud izzust, kā savulaik izzuda Carnikavas plostnieki un enkurnieki.

Lasīt vēl

Publikācijas

Senkēviča, B. (1994). Jāņi – vasaras saulgrieži. Rīga: Zinātne

Tihovska, I. (2009). Ziemas saulgriežu mūzika. Krāj. Praktiskā Ziemassvētku grāmata. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Carnikavas novada dome (2016). Latvijas delikatese – Carnikavas nēģi. (Buklets).

S. Cimermanis. (1964). Nēģu zveja Carnikavā 19.gs. otrajā pusē un 20. gs. Arheoloģija un Etnogrāfija. 161. - 178. lpp.

П. Борисов (1913). Материалы к познанию русского рыболовства. Том 2, выпуск 12.

Siliņš U. (2018). Mēs esam carnikaviesi. Carnikavas novada dome. 260. - 272. lpp., 274. - 279. lpp.

Dzīve pie jūras. Atmiņas un mūsdienu stāsti no Carnikavas novada zvejnieku un nēģu cepēju ikdienas (2017). (Brošūra).

Latvijas PSR Zvejnieku kolhozu savienība (1989), Rīga. Zvejnieku kolhozs Carnikava (brošūra, izdota krievu valodā)

Ādolfs Talcis (1972), Zvejnieku kolhozs "Carnikava". Izdevniecība "Liesma", Rīga (brošūra)

P. Retelis. “Nēģis ceļo tikai naktīs...”. Daugavas Vēstnesis, 23.11.1943, Nr. 273

V. Pastere. “Nēģi – Carnikavas zelts”. Carnikavas Novada Vēstis, 2014. gada janvāris

E. Pētersone. “Novada dārgums – “zutiņš”, Carnikavas Novada Vēstis , 2015. gada marts

S. Baltruka. “Carnikavas nēģiem Eiropas kvalitātes zīme”, Carnikavas Novada Vēstis, 2015. gada marts (213)

M. Sarkane. “Nēģu svētki pagājušā gadsimta 30. Gadu gaumē”. Carnikavas Novada Vēstis, 2016. gada augusts (244)

O. Rinkus. “Nezināmais par zināmo jeb nēģis caur zinātnes prizmu”. Carnikavas Novada Vēstis, 2018. gada janvāris (272)

O. Rinkus. “Carnikavas nēģis XX gs. 30. gadu receptēs un mūsdienās”. Carnikavas Novada Vēstis”. 2018. gada decembris (287)

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.zivis.carnikava.lv/lv - Vietnē atrodama informācija par Carnikavas zvejniekiem un zivju resursu aizsardzību. Nēģu ķeršanai un nēģim kā ģeogrāfiskam produktam ir veltītas vairākas sadaļas, tajā skaitā arī sadaļa “Nēģu zveja”, kur atrodama gan foto, gan tekstuāla informācija.

http://www.carnikava.lv/ - Plaša informācija par novada vēsturi, Nēģu svētkiem, zvejniekiem, nēģu cepējiem utt.

Lasīt vēl