LV EN
LV EN
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019)
Carnikava nav iedomājama bez nēģiem – to ķeršana un apstrāde ir bijis viens no svarīgākajiem Carnikavas ekonomiskās izaugsmes nosacījumiem.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Olga Rinkus

Paražas, rituāli, svētki

Tradicionālā virtuve

Tradicionālās amatniecības prasmes

Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu

Nosaukums

Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019)

Carnikavas nēģis. Par Carnikavas nēģi tiek dēvēts upes nēģis (Lampetra fluviatilis), ko no seniem laikiem ķēruši no vasaras beigām līdz pavasarim – nēģu nārsta laikam. Agrāk lietots vāciskotais nosaukums Neunagens jeb deviņacis, vietējo iedzīvotāju vidū lietots nosaukums – Carnikavas zutiņš (apvidvārds), kas mūsdienās tiek izmantots samērā reti.

Ģeogrāfija

Carnikavas novads

Ar nēģu ķeršanu un apstrādi Carnikavā šaurākā nozīmē saistīti Carnikavas zvejnieki un nēģu cepēji, kuriem šīs nodarbes ir gan amats, gan dzīvesveids. Šobrīd Carnikavas novadā darbojas divi zvejniecības un pieci nēģu apstrādes uzņēmumi. Arī zvejnieki māk labi pagatavot nēģus želejā pēc tradicionālās metodes, bet gatavo tos tikai savai lietošanai.
Plašākā nozīmē ar nēģu ķeršanu un apstrādi saistīts ikviens Carnikavas novada iedzīvotājs. Carnikavā darbojas uzņēmums SIA “Taču būda”, tāpat ir vecākās paaudzes deju kolektīvs “Tacis” u.c., apkārtnē atrodama mājas ar nosaukumu “Murdiņi”. Turklāt nēģi palīdzējuši carnikaviešiem nezaudēt saikni ar dzimteni, arī dzīvojot ārpus Latvijas: pēdējā Carnikavas muižas īpašnieka dēls Kurts Gēgingers, dzīvojot Kanādā, taisīja murdus un gatavoja nēģus “pa Carnikavas modei”. Trimdas carnikavietis Uldis Siliņš fiksējis unikālās liecības par nēģu ķeršanu un apstrādi grāmatā “Mēs esam carnikavieši”.

Elementa apraksts

Nosaukums

Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019)

Carnikavas nēģis. Par Carnikavas nēģi tiek dēvēts upes nēģis (Lampetra fluviatilis), ko no seniem laikiem ķēruši no vasaras beigām līdz pavasarim – nēģu nārsta laikam. Agrāk lietots vāciskotais nosaukums Neunagens jeb deviņacis, vietējo iedzīvotāju vidū lietots nosaukums – Carnikavas zutiņš (apvidvārds), kas mūsdienās tiek izmantots samērā reti.

Ģeogrāfija

Carnikavas novads

Kopiena

Ar nēģu ķeršanu un apstrādi Carnikavā šaurākā nozīmē saistīti Carnikavas zvejnieki un nēģu cepēji, kuriem šīs nodarbes ir gan amats, gan dzīvesveids. Šobrīd Carnikavas novadā darbojas divi zvejniecības un pieci nēģu apstrādes uzņēmumi. Arī zvejnieki māk labi pagatavot nēģus želejā pēc tradicionālās metodes, bet gatavo tos tikai savai lietošanai.
Plašākā nozīmē ar nēģu ķeršanu un apstrādi saistīts ikviens Carnikavas novada iedzīvotājs. Carnikavā darbojas uzņēmums SIA “Taču būda”, tāpat ir vecākās paaudzes deju kolektīvs “Tacis” u.c., apkārtnē atrodama mājas ar nosaukumu “Murdiņi”. Turklāt nēģi palīdzējuši carnikaviešiem nezaudēt saikni ar dzimteni, arī dzīvojot ārpus Latvijas: pēdējā Carnikavas muižas īpašnieka dēls Kurts Gēgingers, dzīvojot Kanādā, taisīja murdus un gatavoja nēģus “pa Carnikavas modei”. Trimdas carnikavietis Uldis Siliņš fiksējis unikālās liecības par nēģu ķeršanu un apstrādi grāmatā “Mēs esam carnikavieši”.

Lasīt vēl

Nozīme kopienas dzīvē

Carnikava nav iedomājama bez nēģiem – to ķeršana un apstrāde ir bijis viens no svarīgākajiem Carnikavas ekonomiskās izaugsmes nosacījumiem. Carnikava bieži tiek dēvēta par Nēģu karalisti.
Tieši Gaujas nēģi, ko ķer un gatavo Carnikavā, pēc garšas un kvalitātes vienmēr tikuši uzskatīti par izciliem. Kopš 2015. gada februāra Carnikavas nēģi iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ar norādi “Carnikavas nēģi” marķē tikai no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā ķertus svaigos un Carnikavā pārstrādātos nēģus.
Tradicionālais Carnikavas nēģu pagatavošanas veids ir mainījies mazāk nekā nēģu ķeršanas paņēmieni.
Nēģus gatavo saskaņā ar senu recepti, kura rakstītajos avotos parādījusies 19. gadsimtā, bet tikusi izmantota vēl daudz senāk.
Nēģus cepa krāsnī uz alkšņa malkas oglēm, tos lika uz restēm divās rindās, cepa 4–5 minūtes no vienas un otras puses, līdz tie kļuva zeltaini brūni.
Apceptos nēģus salika traukā, pārlēja ar verdošu ūdeni, pievienoja sāli un sutināja, līdz tie kļuva mīksti. Pēc tam ūdeni nolēja, nēģus atdzesēja un pārlika koka spainīšos – kubuliņos.
Kubuliņa saturu pārlēja ar sutināmā novārījuma recējumu un ar speciālu presi piespieda katra kubliņa vāku, lai nēģi saplacinātos un tauki sajauktos ar brūno šķidrumu, iegūstot unikālo garšu. Agrāk, gatavojot tos mājās, katru nēģi pirms likšanas traukā saplacināja ar koka dēlīti – presi, ražotnēs izmantoja citādas preses.
Tāpēc Carnikavas nēģus sauc par plakaniem nēģiem. Mūsdienās cepēji gatavo nēģus pēc senču receptes – eksistē Carnikavas nēģu specifikācija. Recepte nav mainījusies, tikai atšķirībā no seno laiku receptes mūsdienās cepējiem ir atļauts pievienot arī želatīnu.
Nosaukums “Carnikavas nēģi“ tiek izmantots ceptiem nēģiem želejā, ja produkts sastāv no 70% nēģu un 30% želejas. Šodien nēģus fasē ne tikai koka kubuliņos, bet arī plastmasas kastēs, svars var būt ļoti dažāds – no 0,270 kg līdz 10 kilogramiem. Kamēr nēģis nonāk no zvejnieka murda līdz galdam, tas tiek “apmīļots“ zvejnieku un cepēju rokās vismaz 7–8 reizes. Parasti katram cepējam ir arī savs zvejnieks, no kura nēģi tiek iepirkti.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Carnikavas nēģus vēsturiski ķēra vietējie zvejnieki, bet nēģus apstrādāja – cepa un pagatavoja želejā – zvejnieku ģimenes locekļi, nododot prasmes no paaudzes paaudzē.
Jau kopš 17. gadsimta ir atrodamas ziņas par nēģu ķeršanu Carnikavā. Nēģus sāka ķert jūlija beigās vai augusta sākumā. Carnikaviešiem izsenis bijis teiciens: “Kad rudzi gubās, tad nēģi murdos”. Tačus jeb speciālos nēģu aizsprostus būvēja uz Gaujas no kokiem. Nēģus ķēra no klūdziņām darinātos murdos, kurus piestiprināja pie tačiem.
Mūsdienās Carnikavas zvejnieki izmanto citu, apstākļiem pielāgotu nēģu ķeršanas paņēmienu – garenos linuma (tīkla) murdus, un taču vietā Gaujas gultnē iesit garus koka mietus – bostagus. To garums ir atkarīgs no Gaujas dziļuma – tie var būt pat līdz 8 m gari.
Zvejnieki gan agrāk, gan šodien kokus sagādā un apstrādā paši. Līdz ar mietiem jeb bostagiem iesit arī pakaļmietus, un līdz ar nēģu ķeršanas sezonas sākumu pie mietiem piestiprina linuma murdus. Turpinot senās tradīcijas, zvejnieki paši gan gatavo, gan lāpa linuma murdus.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Zvejnieki joprojām izmanto senču gudrības labāko zvejas vietu un laikapstākļu ietekmes noteikšanai. Tā kā Gaujas gultne mainās katru gadu, zvejniekiem pastāvīgi jāmeklē jaunas zvejas vietas.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Šodien savā arodā strādā tikai dažu seno zvejnieku ģimeņu atvases, tāpēc vietējo vidū tiek meklēti interesenti, kuri nākotnē ir gatavi kļūt par Carnikavas zvejniekiem un pārmantot iepriekšējo paaudžu prasmes un zināšanas.
Godinot Carnikavas nēģi un kopjot vietējās tradīcijas, kopš 2010. gada Carnikavas nēģis rotā Carnikavas novada ģerboni.
Sākot no 2001. gada, nēģu ķeršanas un apstrādes tradīcijas tiek popularizētas ar unikāla festivāla – Nēģu svētku – rīkošanu. Vietējā kopiena katru gadu piedalās īpašajā Nēģu svētku gājienā, jo gājiens saliedē carnikaviešus un parāda vietējo iedzīvotāju atbalstu ar nēģu ķeršanu un popularizēšanas saistītajiem pasākumiem.
Carnikavas nēģi vienmēr skaitījušies ne tikai īsta delikatese un visu carnikaviešu lepnums, bet reizumis kalpoja kā vietējā valūta. Arī mūsdienās carnikavieši nēģus želejā izvēlas kā ciemakukuli, gatavojoties braucienam uz tuvākām vai tālākām zemēm.

Lasīt vēl

Vēsture

Carnikavas nēģu ķeršana attīstījās atbilstoši sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, pielāgojoties laikmetam un īpašumtiesību maiņai. Agrāk, domājams, gandrīz visur nēģus ķēra, izmantojot tačus un murdus.
Viena no būtiskākajām atšķirībām katrā apvidū bija tača un murda konstrukcija, kas bija atkarīga no upes gultnes īpatnībām. No klūdziņām pītajiem murdiem bija atšķirīga forma. Carnikavā tie bija apaļi un lieli. Arī mūsdienās Carnikavas no linuma darinātie murdi pēc formas, izmēra un konstrukcijas būtiski atšķiras no citās teritorijās darinātiem un izmantotiem nēģu murdiem.
Atšķirīgi bija ne tikai nēģu ķeršanas paņēmieni, bet arī taču daļu un rīku nosaukumi. Līdz pat 1918. gadam tači piederēja Carnikavas muižas īpašniekiem – divi pirmie tači “baroja” muižu, bet pārējie tika iznomāti zvejniekiem. Muiža kontrolēja gan nozveju, gan ķeršanas nosacījumu izpildi. Pavasaros pirms ledus iešanas tačus izjauca. Tas tika darīts, lai neveidotos ledus sastrēgumi un ledus neaiznestu tačus jūrā. Tolaik būvēja vismaz piecus tačus, katram tacim bija savs nosaukums.
Nēģu cepšanas cehs visdrīzāk tika izveidots jau 19. gadsimta beigās, bet "Zvejas rūpniecības sabiedrības" jauno fabrikas ēku atvēra 1935. gadā. Carnikavas nēģi tikuši eksportēti arī uz Eiropu.
Interesanti, ka taču vietas iznomāja pat rīdziniekiem, tomēr strādāja tajos tikai carnikavieši.
Nēģu ķeršana no tačiem turpinājās arī padomju laikā, lai arī tam paralēli attīstījās nēģu ķeršana ar linuma (tīkla) murdiem. Pēdējais tacis Carnikavā tika uzbūvēts 20. gadsimta 70. gadu sākumā. Padomju laikā strādāja divas zvejnieku brigādes, no kurām vēlāk izveidojās abi zvejnieku uzņēmumi, bet Carnikavas zivju fabrikā pārstrādātos un pagatavotos nēģus eksportēja galvenokārt uz Maskavu un Ļeņingradu (Sanktpēterburgu).
Carnikava vienmēr bijusi ne tikai nēģu ķeršanas, bet arī degustēšanas zeme. Jau 19. gadsimta beigās uz Carnikavu devās garšot nēģus, bet līdz ar dzelzceļa izbūvi 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē uz Carnikavu sāka kursēt "nēģu vilcieni". Atpūtniekiem tika piedāvātas gan ekskursijas uz tačiem, gan nēģu cepēju apciemošana, gan degustācijas.
Padomju laikā, kad veikalos Carnikavas nēģus nopirkt nevarēja, rīdzinieki brauca pie vietējiem zvejniekiem, kuri slepus cepa un pārdeva vietējo delikatesi. Pēc nostāstiem, rīdziniekiem Carnikavas dzelzceļa stacijā dažreiz pārbaudītas somas, zvejnieku mājas “apciemoja” kontrole.


Arī mūsdienās “nēģa zīmols” ir plaši izmantots tūrisma industrijā, ne tikai Nēģu svētku laikā. Carnikavas tūrisma informācijas centrā var atrast suvenīrus nēģu formā un ar nēģu apdruku, bet vietējo rokdarbnieču izstrādājumus rotā nēģu motīvi. Tūrisma uzņēmumi rīko tematiskus “nēģu braucienus”, apciemojot vietējo Novadpētniecības centra ekspozīcijas, izvēloties programmu “Nēģu stunda” un izbaudot cepto nēģu degustācijas.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Nēģu ķeršana ir saistīta ar dabas ciklu ievērošanu, senām zināšanām un tradīcijām.
1. Zināšanas par dabu.
Ir pierādīts, ka nēģu migrācijas sākums un intensitāte ir saistīta ar vēja virzienu, mēness fāzēm, ūdens līmeņa un upes gultnes izmaiņām un citām zināšanām par dabu. Vietējie Carnikavas zvejnieki, tāpat kā senatnē, prognozē nēģu uzvedību dažādos apstākļos. Piemēram, ir sen zināms, ka nēģi labāk ķeras pie rietumu-ziemeļrietumu vēja lietus saduļķotos ūdeņos un ka pēc pilnmēness nakts nēģu murdos nebūs. Seni novērojumi saistās arī ar nēģu apstrādi, piemēram, nēģi nemazgā saldā ūdenī, jo tā nav iespējams noņemt gļotas, tās veidojas vēl vairāk.
2. Mutvārdu tradīcijas un īpašā leksika.
Ejot uz zveju, zvejnieki joprojām ievēro senos ticējumus, piemēram, neķert nēģus konkrētās gada dienās, kā arī nekad neatklāt precīzi, cik liels ir bijis nēģu loms.
Vēsturiski, kad nēģus ķēra ar taču palīdzību, katrai tača daļai – pālim, mietam un stiprinājumam – bijis savs nosaukums. Mūsdienās, kad nēģus ķer nevis ar klūdziņu, bet linuma murdiem, mietus, kurus iedzen upes gultnē un pie kuriem vēlāk piesien linuma murdus, sauc par bostagiem. Taču būvēšanas laikā par bostagiem sauca tievākos mietus, kurus, būvējot taci, iedzina upes gultnē starp diviem resnākajiem mietiem – stāvkājām. Kaut arī mūsdienās izmanto linuma, nevis no kārklu klūgām blīvi pītos murdus, arī mūsdienās lieto tradicionālo “murds” jeb “kurvis” nosaukumu. Interesanti, ka ne tikai pašus nēģus, bet arī līstītes, ko izmanto no vienas puses apcepto nēģu apgriešanai un otru pusi, agrāk sauca par zuteņiem.
3. Kulinārās tradīcijas.
Izsenis Carnikavā nēģus ēda vai nu svaigi ceptus uz restēm, vai arī pagatavojot tos želejā, nevis kūpinot, marinējot vai kā citādi, kā to dara citos reģionos. Laika gaitā arī carnikavieši sāka izdomāt un izmēģināt citas modernākas kulinārās receptes. Mūsdienās Nēģu svētku laikā tiek gatavota nēģu zupa, ir zināmas vairākas nēģu salātu receptes, tomēr senās gatavošanas tradīcijas tiek saglabātas.

Lasīt vēl

Meistari

Carnikavā pašlaik strādā divi zvejas uzņēmumi (SIA), kas nodarbojas ar nēģu ķeršanu, – SIA “Leste” un SIA “Grif 93”. Abi uzņēmumi izveidojās no padomju laikā Carnikavā strādājošām brigādēm. Ja vēl pirms pieciem gadiem Carnikavā strādāja 20 zvejnieki, šogad to skaits ir tikai 14. Carnikavā strādā tikai viens zvejnieks, kurš ir jaunāks par 35 gadiem.

SIA “Leste” pašlaik strādā astoņi cilvēki:
1. Aldonis Lūkins (dz. 1969),
2. Artūrs Jakobsons (dz. 1986),
3. Andris Miglāns (dz. 1968),
4. Alberts Skavenecs (dz. 1936),
5. Jānis Krastiņš (dz. 1938),
6. Jautris Rikards (dz. 1944),
7. Normunds Lūkins (dz. 1962),
8. Raimonds Lācis (dz. 1973).
SIA “Grif 93”pašlaik strādā seši cilvēki:
1. Vladimirs Burdiļovs (dz. 1939),
2. Ēriks Liepiņš (dz. 1960),
3. Jānis Neilands (dz. 1943),
4. Ārijs Švarcbahs (dz. 1961),
5. Harijs Švarcbahs (dz. 1961),
6. Agris Freibergs (dz. 1964).
Senās taču būvēšanas prasmes pārzina pensionētais Carnikavas zvejnieks Arvīds Ozoliņš (dz. 1938), kurš piedalās tradicionālās prasmes popularizējošās aktivitātēs (konferencēs, video filmēšanā, TV raidījumos u.c.).
Trīs Carnikavas zvejnieki piedalās Carnikavas Novadpētniecības centra rīkotajās programmās “Nēģu stunda” un “Ciemos pie Carnikavas zvejnieka” – SIA “Grif 93” zvejnieks Ēriks Liepiņš, SIA “Leste” visjaunākais zvejnieks Artūrs Jakobsons, kā arī pensionētais zvejnieks Arvīds Ozoliņš.
Pašlaik Carnikavā aktīvi darbojas un sevi reklamē pieci nēģu cepēju uzņēmumi. Daži no tiem paralēli nodarbojas arī ar licencētu nēģu ķeršanu. Pārsvarā tie ir ģimenes uzņēmumi, kuros pastāvīgi strādā 2–4 cilvēki:
1. SIA “Zibs”,
2. SIA “Krupis”,
3. i/u “Gundegas IP”,
4. SIA “Gaujas nēģi”,
5. Gaļina Ļevočkina.
Vēl pirms pāris gadiem Carnikavā ar nēģu pārstrādi nodarbojās SIA “Gaujas Krasti” un IK “Dietlavi”. SIA “Gaujas krasti” tika likvidēta 2017. gadā, bet IK “Dietlavi” pašlaik necep nēģus un nav pārliecināti par nākotni, jo īpašnieks ir vairāk nekā 80 gadus vecs carnikavietis, kura pēcteči nenodarbosies ar nēģu cepšanu. Vēl viens no uzņēmējiem – Jānis Kartupelis (SIA “Gaujas nēģi”) – atzīst, ka viņa rūpalu ģimenē vairs neviens neturpinās.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Ādažu novada pašvaldība;
Carnikavas novadpētniecības centrs;
Carnikavas tautas nams, Carnikavas pagasta administrācija;
Zvejas uzņēmumi (SIA), kas nodarbojas ar nēģu ķeršanu:
SIA “Leste”
SIA “Grif 93”.
Nēģu cepēju uzņēmumi, no kuriem daži nodarbojas arī ar licencētu nēģu ķeršanu:
SIA “Zibs”,
SIA “Krupis”,
i/u “Gundegas IP”,
SIA “Gaujas nēģi”.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lasīt vēl

Apdraudējumi

1. Izmaiņas likumdošanā, kas regulē nēģu ķeršanas un apstrādes procesus, var negatīvi ietekmēt vietējos zvejniekus un cepējus.
2. Vislielākais drauds ir nēģu skaita samazinājums. Nēģus visvairāk apdraud upju un jūras ūdeņu piesārņojums, upju aizsprosti, maluzvejnieki, klimatiskās pārmaiņas. Pēc institūta BIOR datiem, salīdzinot ar citām Latvijas upēm, Gaujā tuvākajos gados nēģu būs vēl mazāk.
Savukārt zvejnieku peļņa ir atkarīga no noķerto nēģu daudzuma. Turklāt zvejnieka profesija nav pietiekami prestiža. Prognozes liecina, ka pēc 2–5 gadiem viena no divām Carnikavas zvejnieku brigādēm var beigt pastāvēt.
Arī cepēju skaits samazinās. Vairāki ir bankrotējuši vietējo nēģu trūkuma dēļ. Procesus ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēja un interese par nēģiem kā vietējās nozīmes delikatesi.
Ja šī tendence saglabāsies arī nākotnē, bez popularizēšanas un saglabāšanas pasākumiem nēģu cepēju un zvejnieku profesijas draud izzust, kā savulaik izzuda Carnikavas plostnieki un enkurnieki.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Carnikavas novada dome, reģ.nr. 90000028989

Attēlu galerija

1. Negi_murds_Sandra_Baltruka_2013_gada_rudens

Carnikavas zvejnieks Arvīds Ozoliņš velk nēģa murdu laivā
Gaujas upe Carnikavas novadā, 2013. gads. Sandras Baltrukas foto

2. Botstagu_darinaasana_2018_Agnese_Germane

Carnikavas zvejas uzņēmuma SIA “Leste” zvejnieki paši gatavo bostagus (mietus) nēģu murdu stiprināšanai Gaujas upē
SIA “Leste” piestātne jeb “pričals” Jomas ielā, Carnikava, 2018. gads. Agneses Ģērmanes foto

3. Neegu_apgriesha_cepshana_2015_Neegu_sveetkos_Sandra_Baltruka

Nēģu svētku laikā nēģu cepējs Ilmārs Prauliņš kārto nēģus divās rindās uz restēm
Carnikva, 2015. gads. Sandras Baltrukas foto

4. Neegu_likshana_kraasnii_2015_Neegu_sveetkos_Sandra_Baltruka

Nēģu svētku laikā nēģu cepējs Māris Miglāns liek nēģus cepties krāsnī
Carnikava, 2015. gads. Sandras Baltrukas foto

5. Bostagu_liksana_Gauja_Ilze_Cerbule_2018_gada_juulijs

Bostagu “sišana” Gaujā murdu stiprināšanai
Carnikavas novads, 2018. gads. Ilzes Cerbules foto

6. Murdi_iedziiti_Gaujaa_Ilze_Cerbule_2018.gada_juulijs

Nēģu ķeršana mūsdienās
Pie bostagiem piestiprināti nēģu murdi nēģu sezonas sākumā augustā. Carnikavas novads, 2018. gads. Ilzes Cerbules foto

8. Negu_taisishana_Aggnese_Germane_2019_CNC_teritorijaa_muzejped.programma

Muzejpedagoģiskā programma “Nēģu stunda”
Bērni muzejpedagoģiskās programmas ietvaros veido suvenīru – Carnikavas nēģi. Carnikavas Novadpētniecības centrs, 2019. gads. Agneses Ģērmanes foto

9. Negu murds_laiva_ap_1950.gadu_CNC_kraajums

Linuma nēģu murds un zvejnieks laivā
Nēģu murds un vietējais Carnikavas zvejnieks laivā. Gaujas upe, ap 1950. gadu. Carnikavas Novadpētniecības centra arhīva foto

11._foto_Carnikavas_Negi_tacis_viigoshana_20_30gadi

Tača nostiprināšanas – “vīgošanas” darbu sagatavošana, zvejnieki uz plosta pirms “vīgošanas”
Sagatavošanās tača konstrukcijas “novigošanai” – no skujām taisīto kūļu ar velēnām transportēšana ar plostiem pirms nogremdēšanas Gaujā, veidojot pamatus klūdziņu murdam. 20. gadsimta 30. gadi. Carnikavas Novadpētniecības centra arhīva foto

7. Pastmarka_Agnese_Germane_2018

Pastmarka, uz kuras redzami Carnikavas nēģi
2018. gadā tika izdota pastmarka ar nominālvērtību 0,78 eiro uz kuras ir attēloti Carnikavas nēģi. Carnikavas novada Tūrisma informācijas centrs, 2019. gads. Agneses Ģērmanes foto

12_tacis_1938_foto_Carnikava

Nēģu tacis uz Gaujas upes
Carnikava, 1938. gads. Carnikavas Novadpētniecības centra arhīva foto

10. Carnikavas_zivju_cehs_cepti_neegji_kublinjsh_straadnieces_CNC_kraajums

Zivju ceha cepējas liek pagatavotos nēģus želejā kubuliņos
Carnikava, precīzs gads nav zināms. Carnikavas Novadpētniecības centra arhīva foto

Video materiāli

Nēģu murdu sagatavošana
No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim tika realizēts Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētais projekts – “Carnikavas zvejas tradīciju un prasmju nodošana un prezentēšana sabiedrībai ar video palīdzību”. Publiski pieejams Carnikavas Novadpētniecības centra YouTube profilā

Nēģu zveja ar murdiem
No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim tika realizēts Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētais projekts – “Carnikavas zvejas tradīciju un prasmju nodošana un prezentēšana sabiedrībai ar video palīdzību”. Publiski pieejams Carnikavas Novadpētniecības centra YouTube profilā

Nēģu zveja ziemā
No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim tika realizēts Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētais projekts – “Carnikavas zvejas tradīciju un prasmju nodošana un prezentēšana sabiedrībai ar video palīdzību”. Publiski pieejams Carnikavas Novadpētniecības centra YouTube profilā

Carnikavas tradicionālo nēģu gatavošana
No 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim tika realizēts Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētais projekts – “Carnikavas zvejas tradīciju un prasmju nodošana un prezentēšana sabiedrībai ar video palīdzību”. Publiski pieejams Carnikavas Novadpētniecības centra Youtube profilā

Publikācijas

Senkēviča, B. (1994). Jāņi – vasaras saulgrieži. Rīga: Zinātne

Tihovska, I. (2009). Ziemas saulgriežu mūzika. Krāj. Praktiskā Ziemassvētku grāmata. Rīga: Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Carnikavas novada dome (2016). Latvijas delikatese – Carnikavas nēģi. (Buklets).

S. Cimermanis. (1964). Nēģu zveja Carnikavā 19.gs. otrajā pusē un 20. gs. Arheoloģija un Etnogrāfija. 161. - 178. lpp.

П. Борисов (1913). Материалы к познанию русского рыболовства. Том 2, выпуск 12.

Siliņš U. (2018). Mēs esam carnikaviesi. Carnikavas novada dome. 260. - 272. lpp., 274. - 279. lpp.

Dzīve pie jūras. Atmiņas un mūsdienu stāsti no Carnikavas novada zvejnieku un nēģu cepēju ikdienas (2017). (Brošūra).

Latvijas PSR Zvejnieku kolhozu savienība (1989), Rīga. Zvejnieku kolhozs Carnikava (brošūra, izdota krievu valodā)

Ādolfs Talcis (1972), Zvejnieku kolhozs "Carnikava". Izdevniecība "Liesma", Rīga (brošūra)

P. Retelis. “Nēģis ceļo tikai naktīs...”. Daugavas Vēstnesis, 23.11.1943, Nr. 273

V. Pastere. “Nēģi – Carnikavas zelts”. Carnikavas Novada Vēstis, 2014. gada janvāris

E. Pētersone. “Novada dārgums – “zutiņš”, Carnikavas Novada Vēstis , 2015. gada marts

S. Baltruka. “Carnikavas nēģiem Eiropas kvalitātes zīme”, Carnikavas Novada Vēstis, 2015. gada marts (213)

M. Sarkane. “Nēģu svētki pagājušā gadsimta 30. Gadu gaumē”. Carnikavas Novada Vēstis, 2016. gada augusts (244)

O. Rinkus. “Nezināmais par zināmo jeb nēģis caur zinātnes prizmu”. Carnikavas Novada Vēstis, 2018. gada janvāris (272)

O. Rinkus. “Carnikavas nēģis XX gs. 30. gadu receptēs un mūsdienās”. Carnikavas Novada Vēstis”. 2018. gada decembris (287)

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.zivis.carnikava.lv/lv - Vietnē atrodama informācija par Carnikavas zvejniekiem un zivju resursu aizsardzību. Nēģu ķeršanai un nēģim kā ģeogrāfiskam produktam ir veltītas vairākas sadaļas, tajā skaitā arī sadaļa “Nēģu zveja”, kur atrodama gan foto, gan tekstuāla informācija.

http://www.carnikava.lv/ - Plaša informācija par novada vēsturi, Nēģu svētkiem, zvejniekiem, nēģu cepējiem utt.

Lasīt vēl