Autors:
Ilona Dzērve-Tālute
Spēles/performatīvās mākslas
Nosaukums
Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (2018)
Pēterburģene, petrogradka, Pīterpiļs garmane, trīsrindu (trijrindu) ermoņikas, trīsrindene, trjohrjadka, harmonika, garmoška u.c.
Ģeogrāfija
Vēsturiski galvenokārt Latgale. Pēterburgas ermoņika ir plašākam kultūras reģionam piederīgs instruments – bijis izplatīts Krievijas ziemeļrietumos, Karēlijā, Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, Setu zemēs, Lietuvas Augštaitijā; Latvijas teritorijā – Latgalē un epizodiski Ziemeļvidzemē.
Neraugoties uz apsīkušo instrumenta spēles praksi, vēsturiskajā izplatības areālā tas joprojām ir labi pazīstams un tiek uzskatīts par nozīmīgu Latgales kultūras sastāvdaļu.
Pēterburgas ermoņika, stāsti par tās spēlēšanu ir iekļauti teju visu Latgales reģionālo muzeju ekspozīcijās un speciālistu stāstījumos.
Elements ir nozīmīgs indivīdiem un grupām, kas saistītas ar reģiona muzicēšanas tradīcijām. Tas ir svarīgs gan pašiem spēlmaņiem, gan tiem, kuri paši nespēlē (piemēram, bijušo spēlmaņu piederīgie) vai spēlē kādu citu instrumentu, bet var raksturot ermoņikas vietu kultūras tradīcijās, skaņas kvalitāti, spēlmaņa meistarību.
Tradīcijas apguvi un popularizēšanu šobrīd ir pārņēmuši folkloras kopu dalībnieki, etnomūzikas speciālisti un interesenti, kuri veido jaunu prasmes nesēju kopienu (-as), gan sadarbojoties un komunicējot savā starpā, gan savas interešu grupas ietvaros.
Pēterburgas ermoņikas gadījumā ir zīmīgi, ka vairākas no šādām kopienām veidojas instrumenta spēles vēsturiskās izplatības teritorijā, saglabājot zināmu pēctecību.
Nozīme kopienas dzīvē
Instrumenta spēle dzīvā tradīcijā šobrīd labāk ir saglabājusies Lietuvas teritorijā. Latvijā un Baltkrievijā to uztur atsevišķi spēles pratēji. Tradīcija ir aplūkojama plašāku kultūrvēstures norišu kontekstā, kā arī ir attīstāma kopīgā tradīcijā balstīta pārrobežu sadarbība, t.sk. pašas Pēterburgas ermoņikas spēles tradīciju izpēte, popularizēšana un saglabāšana.
20. gadsimta otrajā pusē, mainoties aktuālajām muzicēšanas formām, kā arī padomju laika noraidošās kultūrpolitikas iespaidā instrumenta spēle marginalizējās, pārtrūka instrumenta izgatavošanas un remonta iespējas; muzicēšanas interesenti pievērsās vieglāk pieejamajam akordeonam un unisonorajai divrindu ermoņikai (hromkai).
Par spīti tam, atsevišķi spēlmaņi turpināja spēlēt Pēterburgas ermoņikas, saglabājot instrumentam raksturīgo spēles tehniku, repertuāru un muzicēšanas manieri. Tāpat daudzas dzimtas, pat pārtrūkstot muzicēšanas praksei, ar cieņu saglabāja senču instrumentus un nostāstus par muzikantu gaitām.
Aktivitātes/darbības
Pārmantošana un tālāknodošana
Vēsture
Pēterburgas ermoņika ir Sanktpēterburgas darbnīcās radīts un sērijveidā izgatavots raksturīga dizaina vācu tipa ermoņikas modelis.
Pēterburgas ermoņikas ir nelielas, vizuāli pievilcīgas – ar taisnstūra kaula vai plastmasas taustiņiem, nereti noformētas ar inkrustācijām koka daļās un raksturīgiem nošķeltiem korpusa stūriem, kuros parasti attēlota lira vai tauriņš. Pateicoties dzelzceļa satiksmei, 19. gadsimta beigās tā kļuva par Latgalē dominējošo plēšu instrumentu tipu, kas ne vien spēcīgi iespaidoja novada muzicēšanas tradīcijas, bet tapa par vienu no novada kultūras identitātes zīmēm.
Pēterburgas ermoņikas bija neatņemama muzikālā pavadījuma sastāvdaļa dažādos sadzīves notikumos – talkās, ballēs un kāzās, masku gājienos u.c.
Instrumenta skanējums ir tembrāli kupls un reizē gan maigs, gan pietiekami skaļš. Tas muzikāli pilda vairākas funkcijas vienlaikus – gan melodijas, gan akordu pavadījuma, nosacīti arī ritma. Tehniski tas ir ērts, piemērots ilgstošai spēlēšanai. Ermoņikas spēlēja gan solo, gan kopā ar citiem instrumentiem, visbiežāk vijoli, cītaru, mandolīnu, sitamajiem instrumentiem. To pamatrepertuāru veido sadzīves mūzika, īpaši deju mūzika – polkas, valši, fokstroti, kadriļas, krakovjaki, padespaņi, vengerkas u.c.
Ģimenes un draugu lokā spēlēti pavadījumi dziesmām. Laba muzikanta spēlē melodijas tiek papildinātas ar virtuoziem, smalkiem melodiskiem un ritmiskiem izrotājumiem, kas veido individuālo stilu. Atsevišķi spēlmaņi ir izkopuši Pēterburgas ermoņikas spēlei raksturīgo melodijas dublēšanu basos, kas nav fiksēta citu tipu ermoņikām.
Kad Krievijā vairs ermoņikas netika izgatavotas, šo funkciju pārņēma vietējie meistari (par ko joprojām ir maz ziņu, bet liecina saglabājušies instrumenti), kam pateicoties aktīvā spēles tradīcija ir turpinājusies līdz pat 20. gadsimta 60.–70. gadiem.
Šobrīd instruments tā sākotnējā izplatības reģionā tiek labi atpazīts pasīvā tradīcijā, bet spēles prasmi atzīstamā līmenī saglabājuši tikai daži vecākās paaudzes spēlmaņi. Latvijas folkloras pētnieki tikai nesen sākuši izrādīt interesi par ermoņikām – ilgus gadus tām nepievērsa uzmanību, jo neuzskatīja par pietiekami senu un pētīšanas vērtu instrumentu. Tādēļ atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā ermoņiku spēles tradīcijas ir vāji dokumentētas, un mums joprojām ir ļoti maz publicētu materiālu par šiem instrumentiem.
Ņemot vērā tradīcijas normālas funkcionēšanas ilgstošo pārrāvumu, kā arī situāciju, kad daudzas tradicionālās kultūras formas ir zaudējušas sākotnējās funkcijas, Pēterburgas ermoņikas spēle vairs netiek uztverta kā ikdienišķa mūzikas kultūras sastāvdaļa. Tā tiek demonstrēta skatuves priekšnesumos tradicionālās kultūras festivālos un koncertos. Augot spēles prasmi apguvušo interesentu skaitam un meistarībai, ir sagaidāms, ka Pēterburgas ermoņika iekļausies folkloras un tautas mūzikas grupās un norisēs (danči, balles, koncerti, festivāli, pasākumu muzikālais noformējums u.c.) līdzvērtīgi citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem, ideālā gadījumā saglabājot saikni ar latgalisko kultūru.
Papildu informācija
Pēterburgas ermoņikas spēle būtībā neatšķiras no citiem 20. gadsimtam raksturīgajiem tradicionālajiem izklaides mūzikas instrumentiem.
Tā ir saistīta ar visu to tradicionālo muzicēšanas situāciju (ģimenes godi, balles, vakarēšanas u.c.), kurās ir pieļaujama vai vēlama ermoņikas spēle, kā arī katrai muzicēšanas situācijai atbilstoša mūzikas repertuāra pārzināšanu.
Piemēram, kāzu muzikantam bijis jāmāk nospēlēt vismaz desmit maršus, kas atskaņojami noteiktos kāzu svinību brīžos.
Meistari
Šobrīd kā Pēterburgas ermoņiku spēles tradīcijas nesēji ir minami nedaudzie vecmeistari, kuri joprojām uztur prasmes atzīstamā līmenī un labprāt ar tām dalās.
Ievērojamākie spēlmaņi ir:
1. Alberts Mednis (dz. 1936, Blauzgovā, Baltinavas novadā - 2020),
2. Pēteris Namavīrs (dz. 1927, Indrā - 2019),
3. Normunds Tušinskis (dz.1947, izsūtījumā Sibīrijā).
Otru tradīcijas nesēju grupu veido muzikanti, kuri instrumenta spēli apguvuši izglītības ceļā, turpina to izkopt un pielieto praktiskajā muzicēšanā:
1. Oskars Patjanko,
2. Pēteris Justs,
3. Ilona Dzērve-Tālute,
4. Austra Eriņa,
5. Irēna Skrinda,
6. Sanita Sprūža.
Tāpat tradīcijas saglabāšanai nozīmīgas ir personas, kuras apguvušas un veic instrumentu remontu un apkopi – Raitis Sondors, Oskars Patjanko, Jānis Meņģelis.
Iestādes un institūcijas
Latgales kultūrvēstures muzejs,
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs,
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija,
Rīgas tautas mūzikas biedrība (Ansis Ataols Bērziņš).
Minētās institūcijas glabā nozīmīgu informāciju par ermoņiku spēles tradīcijām, t.sk. spēles ierakstus un mūzikas instrumentus.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir atbildīgs par kultūrpolitikas realizēšanu, t.sk. tradicionālās kultūras norišu un izglītības pasākumu rīkošanu, kā arī uz NKM saglabāšanu vērstu aktivitāšu rīkošanu.
Biedrība “Skaņumāja”, kas izmanto visas iespējas popularizēt un saglabāt Pēterburgas ermoņikas (tāpat kā citu reģionam raksturīgo un apdraudēto instrumentu) spēles tradīcijas, t.sk., organizējot instrumentu spēles mācību kursus un gatavojot metodiskos materiālus.
Nostiprināšana
Šobrīd ir apzināts ievērojams daudzums materiālu, t.sk. dažādu spēlmaņu video paraugi, kas ļauj fiksēt un novērtēt ne tikai raksturīgos instrumenta spēles paņēmienus, bet arī spēlmaņu individuālo manieri, ļaujot turpināt pilnvērtīgu instrumenta spēles mācīšanu posttradicionālā funkcionēšanas situācijā.
Regulāri notiek instrumenta spēles popularizēšana izglītojošos, tautas mūzikas un folkloras pasākumos. Piemēram, folkloras festivāla “Baltica 2018” muzikantu koncertā, kurā instrumentu spēli demonstrēja gan vecākās paaudzes tradīcijas nesēji, gan izglītības ceļā apguvušie.
2016. gada rudenī un 2018. gada pavasarī ar LNKC un VKKF atbalstu rīkotajos tradicionālo instrumentu spēles kursos Pēterburgas ermoņikas spēli mācījās septiņi audzēkņi.
2017.–2018. g ir realizēts Erasmus+ līdzfinansēts partnerības projekts, kura ietvaros ir sagatavots un 2018. gada rudenī publicēts Pēterburgas ermoņikas spēles mācību līdzeklis bez maksas lejuplādējamas e-grāmatas formā.
Turpinājums/attīstība
Pēterburgas ermoņikas spēles saglabāšanai turpmākajos piecos gados ir paredzēts turpināt un pilnveidot līdzšinējās darbības – turpināt apzināt un dokumentēt instrumenta spēles vecmeistarus, apzināt un nodrošināt spēles interesentus ar saglabātajiem instrumentiem.
Plānotie pasākumi Elementa aizsardzībai un attīstīšanai:
1. Turpināt izglītības pasākumus instrumenta spēlmaņiem, ar LNKC un VKKF atbalstu rīkotajos tradicionālo instrumentu spēles kursos apmācīt vismaz vienu spēlmaņu grupu; nodrošināt regulāras (reizi mēnesī) meistarklases – kopā spēlēšanas pasākumus jau apmācītajiem spēlmaņiem spēles tehniku dažādošanai un individuālās manieres attīstīšanai.
2. Veicināt regulāru instrumentu spēlmaņu un attiecīgu grupu koncertdarbību, gan atbalstot piedalīšanos citu rīkotāju mūzikas un tradicionālās kultūras pasākumos (piemēram, Reto instrumentu spēlmaņu saietā Liepupē, Pēterburgas ermoņiku pasākumos Lietuvā, Latvijas tautas mūzikas svētkos, folkloras festivālā “Baltica”), gan rīkojot īpašus pasākumus; līdzko būtu sasniegts atbilstošs spēles prasmju līmenis, rast iespējas atbalstīt spēlmaņu publicitāti, piemēram, veidojot skaņu ierakstus.
3. Meklēt finansējuma avotus un, ja iespējams, organizēt jaunu instrumentu izgatavošanu, izmantojot “Skaņumājas” mūzikas instrumentu darbnīcas resursus.
Apdraudējumi
Pēterburgas ermoņikas spēles tradīcija joprojām ir kritiski apdraudēts tradicionālās kultūras elements.
Mainoties kultūrvidei, instrumenta spēle ilgstoši ir tikusi izspiesta no muzicēšanas procesiem, un nav notikusi dabiska (aktīvais spēlmanis – māceklis) tradīcijas pārmantošana. Līdz ar to šobrīd ir kritiski maz tradīcijas nesēju pilnvērtīgai tās uzturēšanai.
Daudzviet Pēterburgas ermoņiku muzikālās funkcijas ir pārņēmuši daudz vieglāk pieejamie akordeoni un krievu divrindenes (kas šobrīd jau uzskatāma par atsevišķu stabilu spēles tradīciju), kas spēcīgi konkurē, piedāvājot alternatīvu gan sadzīves muzicēšanā, gan tradicionālās un folkloras muzicēšanas interesentiem.
Nopietns apgrūtinājums tradīcijas saglabāšanai un uzturēšanai ir instrumentu trūkums – vēsturisko instrumentu tirgū ir maz, daudzi no tiem ir ļoti sliktā stāvoklī. Jauna instrumenta prognozējamās izmaksas ir visai augstas (ar rokām izgatavota līdzīgas konstrukcijas instrumenta cena ir ap 3–4 tūkstošiem eiro), kas var ierobežot iespējas to iegūt jebkuram interesentam.
Pieteikuma iesniedzējs
Biedrība “Skaņumāja”, reģ. nr. 40008106801
Attēlu galerija
