Autors:
Ilona Dzērve-Tālute
Spēles/performatīvās mākslas
Nosaukums
Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (2018)
Pēterburģene, petrogradka, Pīterpiļs garmane, trīsrindu (trijrindu) ermoņikas, trīsrindene, trjohrjadka, harmonika, garmoška u.c.
Ģeogrāfija
Vēsturiski galvenokārt Latgale. Pēterburgas ermoņika ir plašākam kultūras reģionam piederīgs instruments – bijis izplatīts Krievijas ziemeļrietumos, Karēlijā, Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, Setu zemēs, Lietuvas Augštaitijā; Latvijas teritorijā – Latgalē un epizodiski Ziemeļvidzemē.
Neraugoties uz apsīkušo instrumenta spēles praksi, vēsturiskajā izplatības areālā tas joprojām ir labi pazīstams un tiek uzskatīts par nozīmīgu Latgales kultūras sastāvdaļu.
Pēterburgas ermoņika, stāsti par tās spēlēšanu ir iekļauti teju visu Latgales reģionālo muzeju ekspozīcijās un speciālistu stāstījumos.
Elements ir nozīmīgs indivīdiem un grupām, kas saistītas ar reģiona muzicēšanas tradīcijām. Tas ir svarīgs gan pašiem spēlmaņiem, gan tiem, kuri paši nespēlē (piemēram, bijušo spēlmaņu piederīgie) vai spēlē kādu citu instrumentu, bet var raksturot ermoņikas vietu kultūras tradīcijās, skaņas kvalitāti, spēlmaņa meistarību.
Tradīcijas apguvi un popularizēšanu šobrīd ir pārņēmuši folkloras kopu dalībnieki, etnomūzikas speciālisti un interesenti, kuri veido jaunu prasmes nesēju kopienu (-as), gan sadarbojoties un komunicējot savā starpā, gan savas interešu grupas ietvaros.
Pēterburgas ermoņikas gadījumā ir zīmīgi, ka vairākas no šādām kopienām veidojas instrumenta spēles vēsturiskās izplatības teritorijā, saglabājot zināmu pēctecību.
Nozīme kopienas dzīvē
Instrumenta spēle dzīvā tradīcijā šobrīd labāk ir saglabājusies Lietuvas teritorijā. Latvijā un Baltkrievijā to uztur atsevišķi spēles pratēji. Tradīcija ir aplūkojama plašāku kultūrvēstures norišu kontekstā, kā arī ir attīstāma kopīgā tradīcijā balstīta pārrobežu sadarbība, t.sk. pašas Pēterburgas ermoņikas spēles tradīciju izpēte, popularizēšana un saglabāšana.
20. gadsimta otrajā pusē, mainoties aktuālajām muzicēšanas formām, kā arī padomju laika noraidošās kultūrpolitikas iespaidā instrumenta spēle marginalizējās, pārtrūka instrumenta izgatavošanas un remonta iespējas; muzicēšanas interesenti pievērsās vieglāk pieejamajam akordeonam un unisonorajai divrindu ermoņikai (hromkai).
Par spīti tam, atsevišķi spēlmaņi turpināja spēlēt Pēterburgas ermoņikas, saglabājot instrumentam raksturīgo spēles tehniku, repertuāru un muzicēšanas manieri. Tāpat daudzas dzimtas, pat pārtrūkstot muzicēšanas praksei, ar cieņu saglabāja senču instrumentus un nostāstus par muzikantu gaitām.
Aktivitātes/darbības
Pārmantošana un tālāknodošana
Vēsture
Pēterburgas ermoņika ir Sanktpēterburgas darbnīcās radīts un sērijveidā izgatavots raksturīga dizaina vācu tipa ermoņikas modelis.
Pēterburgas ermoņikas ir nelielas, vizuāli pievilcīgas – ar taisnstūra kaula vai plastmasas taustiņiem, nereti noformētas ar inkrustācijām koka daļās un raksturīgiem nošķeltiem korpusa stūriem, kuros parasti attēlota lira vai tauriņš. Pateicoties dzelzceļa satiksmei, 19. gadsimta beigās tā kļuva par Latgalē dominējošo plēšu instrumentu tipu, kas ne vien spēcīgi iespaidoja novada muzicēšanas tradīcijas, bet tapa par vienu no novada kultūras identitātes zīmēm.
Pēterburgas ermoņikas bija neatņemama muzikālā pavadījuma sastāvdaļa dažādos sadzīves notikumos – talkās, ballēs un kāzās, masku gājienos u.c.
Instrumenta skanējums ir tembrāli kupls un reizē gan maigs, gan pietiekami skaļš. Tas muzikāli pilda vairākas funkcijas vienlaikus – gan melodijas, gan akordu pavadījuma, nosacīti arī ritma. Tehniski tas ir ērts, piemērots ilgstošai spēlēšanai. Ermoņikas spēlēja gan solo, gan kopā ar citiem instrumentiem, visbiežāk vijoli, cītaru, mandolīnu, sitamajiem instrumentiem. To pamatrepertuāru veido sadzīves mūzika, īpaši deju mūzika – polkas, valši, fokstroti, kadriļas, krakovjaki, padespaņi, vengerkas u.c.
Ģimenes un draugu lokā spēlēti pavadījumi dziesmām. Laba muzikanta spēlē melodijas tiek papildinātas ar virtuoziem, smalkiem melodiskiem un ritmiskiem izrotājumiem, kas veido individuālo stilu. Atsevišķi spēlmaņi ir izkopuši Pēterburgas ermoņikas spēlei raksturīgo melodijas dublēšanu basos, kas nav fiksēta citu tipu ermoņikām.
Kad Krievijā vairs ermoņikas netika izgatavotas, šo funkciju pārņēma vietējie meistari (par ko joprojām ir maz ziņu, bet liecina saglabājušies instrumenti), kam pateicoties aktīvā spēles tradīcija ir turpinājusies līdz pat 20. gadsimta 60.–70. gadiem.
Šobrīd instruments tā sākotnējā izplatības reģionā tiek labi atpazīts pasīvā tradīcijā, bet spēles prasmi atzīstamā līmenī saglabājuši tikai daži vecākās paaudzes spēlmaņi. Latvijas folkloras pētnieki tikai nesen sākuši izrādīt interesi par ermoņikām – ilgus gadus tām nepievērsa uzmanību, jo neuzskatīja par pietiekami senu un pētīšanas vērtu instrumentu. Tādēļ atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā ermoņiku spēles tradīcijas ir vāji dokumentētas, un mums joprojām ir ļoti maz publicētu materiālu par šiem instrumentiem.
Ņemot vērā tradīcijas normālas funkcionēšanas ilgstošo pārrāvumu, kā arī situāciju, kad daudzas tradicionālās kultūras formas ir zaudējušas sākotnējās funkcijas, Pēterburgas ermoņikas spēle vairs netiek uztverta kā ikdienišķa mūzikas kultūras sastāvdaļa. Tā tiek demonstrēta skatuves priekšnesumos tradicionālās kultūras festivālos un koncertos. Augot spēles prasmi apguvušo interesentu skaitam un meistarībai, ir sagaidāms, ka Pēterburgas ermoņika iekļausies folkloras un tautas mūzikas grupās un norisēs (danči, balles, koncerti, festivāli, pasākumu muzikālais noformējums u.c.) līdzvērtīgi citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem, ideālā gadījumā saglabājot saikni ar latgalisko kultūru.
Papildu informācija
Pēterburgas ermoņikas spēle būtībā neatšķiras no citiem 20. gadsimtam raksturīgajiem tradicionālajiem izklaides mūzikas instrumentiem.
Tā ir saistīta ar visu to tradicionālo muzicēšanas situāciju (ģimenes godi, balles, vakarēšanas u.c.), kurās ir pieļaujama vai vēlama ermoņikas spēle, kā arī katrai muzicēšanas situācijai atbilstoša mūzikas repertuāra pārzināšanu.
Piemēram, kāzu muzikantam bijis jāmāk nospēlēt vismaz desmit maršus, kas atskaņojami noteiktos kāzu svinību brīžos.
Meistari
Šobrīd kā Pēterburgas ermoņiku spēles tradīcijas nesēji ir minami nedaudzie vecmeistari, kuri joprojām uztur prasmes atzīstamā līmenī un labprāt ar tām dalās.
Ievērojamākie spēlmaņi ir:
1. Alberts Mednis (dz. 1936, Blauzgovā, Baltinavas novadā - 2020),
2. Pēteris Namavīrs (dz. 1927, Indrā - 2019),
3. Normunds Tušinskis (dz.1947, izsūtījumā Sibīrijā).
Otru tradīcijas nesēju grupu veido muzikanti, kuri instrumenta spēli apguvuši izglītības ceļā, turpina to izkopt un pielieto praktiskajā muzicēšanā:
1. Oskars Patjanko,
2. Pēteris Justs,
3. Ilona Dzērve-Tālute,
4. Austra Eriņa,
5. Irēna Skrinda,
6. Sanita Sprūža.
Tāpat tradīcijas saglabāšanai nozīmīgas ir personas, kuras apguvušas un veic instrumentu remontu un apkopi – Raitis Sondors, Oskars Patjanko, Jānis Meņģelis.
Iestādes un institūcijas
Latgales kultūrvēstures muzejs,
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs,
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija,
Minētās institūcijas glabā nozīmīgu informāciju par ermoņiku spēles tradīcijām, t.sk. spēles ierakstus un mūzikas instrumentus.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir atbildīgs par kultūrpolitikas realizēšanu, t.sk. tradicionālās kultūras norišu un izglītības pasākumu rīkošanu, kā arī uz NKM saglabāšanu vērstu aktivitāšu rīkošanu.
Biedrība “Skaņumāja”, sagatavojusi un aktualizē NKM vērtības pieteikumu, nodrošina izglītības un popularizēšanas pasākumus.
Biedrība “Rīgas tautas mūzikas biedrība”, nodrošina instrumentu remontu un izgatavošanu, kā arī popularizējošus pasākumus.
Nostiprināšana
Pārskata periodā veikta virkne aktivitāšu elementa popularizēšanai, saglabāšanai un uzturēšanai.
Tradīcijas popularizēšana plašākai sabiedrībai.
• Instruments ir apskatāms un tiek demonstrēts “Skaņumājas” tradicionālo instrumentu ekspozīcijā. (Ogres novada pašvaldības finasējums – Eur 1000, LEADER finansējums EUR 9859, VKKF NVO programmas finansējums)
• 2018 festivāla Baltica teicēju un muzikantu koncertā uzstājās Alberts Mednis un Ilona Dzērve. ((LNKC kopējais pasākuma finansējums – Eur 1000)
• 2020 video koncertu cikla “Pērles kabatā” izveidota filmiņa “Pēterburgas ermoņika” ar aktīvo spēlmaņu un grupu priekšnesumiem https://www.muzikanti.lv/peterburgas-ermonika. Ierakstā ermoņiku spēlē Alberts Mednis, Ilona Dzērve, Oskars Patjanko, Pēteris Justs, Austra Eriņa, Irēna Skrinda, Lauris Neikens un Andris Rutkis. (VLM un VKKF Vidzemes programmas kopējais projekta finansējums Eur 2000, VKKF kopējais finansējums – Eur 4290)
• 2022. Festivāla Baltica pasākumā “Mūzikas instrumentu parāde: Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības” skatītāji izstādē un īsā priekšlasījumā tika iepazīstināti ar Pēterburgas ermoņiku spēles tradīciju. Ermoņikas spēlēja Oskars Patjanko, Mairis Iesalnieks (kopa “Ceiruleits”) un Irēna Skrinda (kopa “Sovvaļnīki”). (LNKC projekta kopējais finansējums Eur 1000)
• Vairāki spēlmaņi regulāri demonstrē Pēterburgas ermoņiku spēli publiskos pasākumos. Šobrīd aktīvākie spēlmaņi ir Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tāluta, Irēna Skrinda un Pēteris Justs.
Pētniecība un dokumentēšana. 2020 video koncertu cikla “Pērles kabatā” filmiņā “Pēterburgas ermoņika” dokumentēta vecmeistara Alberta Medņa, kā arī jaunākās paaudzes spēlmaņu Ilonas Dzērves, Oskara Patjanko, Pētera Justa, Austras Eriņas, Irēnas Skrindas, Laura Neikena un Andra Rutka spēle (https://www.muzikanti.lv/peterburgas-ermonika).
Spēles apmācība. 2018 izveidota un publicēta Pēterburgas ermoņiku spēles pašmācību grāmata latviešu un angļu valodās, lejuplādējama bez maksas lapā muzikanti.lv. (ES izglītības programma Erasmus+, kopējais projekta finansējums Eur 117875), “Skaņumājas” tradicionālo instrumentu spēles kursos 2018 instrumenta spēli mācījās 4 interesenti. (VKKF projekta kopējais finansējums Eur 3000, LNKC kopējais projekta finansējums Eur 1300) Spēles prasmes jaunie spēlmaņi vairākkārt papildinājuši meistarklasēs “Saspēlēsim Skaņumājā” (2019, 2020 (projekta kopējā summa Eur 4000 (2019) un Eur 4000 (2020 – daļēji realizēts pandēmijas ierobežojumu dēļ). “Skaņumājas” Pēterburgas ermoņiku kursa beidzēji regulāri tiekas, lai kopā muzicētu, papildinātu repertuāru un apgūtu jaunus spēles paņēmienus.
Instrumentu nodrošinājums/izgatavošana. Vēsturisko instrumentu remontu šobrīd nodrošina Oskars Patjanko, Ansis Ataols Bērziņš, Pēteris Justs. Veikti nozīmīgi priekšdarbi jaunu instrumentu izgatavošanai Skaņumājas un Rīgas tautas mūzikas biedrības projektu ietvaros – Veikta detalizēta vēsturisko instrumentu izpēte un uzmērīšana, uzsākta vairāku prototipu izgatavošana, izgatavojot nepieciešamās palīgierīces un testējot detaļu izgatavošanas tehnoloģijas.
Ir pieaugusi NKM vērtības atpazīstamība, plašākas sabiedrības, bet, it īpaši tradicionālās kultūras interesentu izpratne un zināšanas par instrumentu, tā vietu muzicēšanas tradīcijās. Palielinājusies spēlējamas kvalitātes instrumentu pieejamība (bet vienlaikus arī vēsturisko instrumentu tirgus cenas). Instrumenta spēlētāju skaits pieaug, tomēr pagaidām ļoti lēni. Pārskata periodā pievienojušās vairākas personas, kas praktizē spēli “mājas kārtībā” un 2-3 personas, kas instrumenta spēli demonstrē publiskos pasākumos (tomēr ne kā galveno instrumentu). Attiecīgi, spēles tradīcija joprojām uzskatāma par īpaši apdraudētu.
Līdzšinējās aktivitātes īstenotas pateicoties VKKF atbalstam (mūzikas pasākumi, spēles kursi, dokumentēšana, citi popularizēšanas pasākumi), ES izglītības programmas Erasmus+ atbalstam (pašmācības grāmatu projekts), Nacionālā kultūras centra finansējumam (izglītības un mūzikas pasākumi), pašvaldību atbalstam (atbalsts mūzikas pasākumu norisei), interesentu privātajam ieguldījumam (instrumentu iegāde un remonts, mācību izmaksas). Visas paredzētā aktivitātes tiks turpinātas pēc iespējas piesaistot jebkuru iespējamo finansējumu.
Turpinājums/attīstība
Pasākumi Elementa atpazīstamības veicināšanai.
Pastāvīgi tiks uzturēti visi Elementa popularizēšanai izveidotie resursi – interneta lapas ar informatīviem, izglītojošiem un mākslinieciskajiem materiāliem, atjaunota un paplašināta informācija Skaņumājas instrumentu ekspozīcijā, nodrošinot informācijas pieejamību. Informācija par instrumenta spēles tradīcijām pastāvīgi tiks iekļauta visos plašākai publikai un speciālistiem paredzētos informējošos un izglītojošos pasākumos – lekcijās, koncertlekcijās, meistarklasēs, ieskaitot “skolas somas” ietvaros rīkotos. (Skaņumāja)
Uzsāktajā TV filmu ciklā par instrumentiem – NKM vērtībām sagatavot izglītojošu filmu “Skaņu ceļi. Pēterburgas ermoņikas”. (Skaņumāja)
Veidot Instrumentu spēlei – NKM vērtībām veltīta pasākuma piedāvājumu starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 2025. (Skaņumāja)
Biedrība “Skaņumāja” pastāvīgi veiks instrumenta spēles lietojuma dinamikas uzraudzību, mūsdienu spēlmaņu apzināšanu un dokumentēšanu, kā arī vēsturisko liecību, fotoattēlu, instrumentu u.c. apzināšanu un vākšanu. (Skaņumāja, O.Ptjanko, I.Dzērve)
Plānotie pasākumi Elementa aizsardzībai un attīstīšanai:
Izglītība. Biedrība “Skaņumāja” tradicionālo instrumentu spēles kursos organizēt vismaz vienu Pēterburgas ermoņiku apmācību grupu (3-5 apmācāmie). Esošo apmācīto spēlētāju prasmju uzlabošanai. Organizēt ik gadus vismaz 1 meistarklasi. Pārskata periodā panākt tradicionālo instrumentu spēles programmas uzsākšanu profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādēs; tās ietvaros iekļaut Pēterburbas ermoņiku spēli.
Spēlētāju kopienas atbalsta aktivitātes. Biedrība “Skaņumāja” turpinās organizēt un atbalstīt spēlmaņus motivējošus pasākumus – spēlētāju kopienas saietus, informācijas apmaiņu, individuālu atbalstu. Organizēt Latvijas spēlmaņu dalību Pēterburgas ermoņiku spēlmaņu pasākumos Lietuvā (vismaz reizi divos gados); sarīkot Pēterburgas ermoņiku spēlmaņu festivālu ar Lietuvas un Igaunijas dalībnieku iesaistīšanu.
Instrumentu izgatavošana. Tiks turpināts darbs pilnvērtīga, tradīcijai atbilstoša instrumenta izgatavošanas tehnoloģiskā procesa izstrādei un instrumentu regulāras izgatavošanas nodrošināšanai. Pārskata periodā izgatavot vismaz 3 jaunus instrumentus. (Skaņumāja, Rīgas tautas mūzikas biedrība)
Pasākumu mērķi ir NKM vērtības – Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīciju saglabāšana un popularizēšana.
Nodrošināt pietiekamas dažādu veidu kvalitatīvas informācijas un materiālu pieejamību, nodrošināt tradīcijas pārstāvniecību reprezentablos mūzikas un kultūras pasākumos,
Turpināt un izvērst prasmes pārmantošanu neformālās un formālās izglītības ceļā, uzturot stabilai uzturēšanai un izplatībai nepieciešamo ekspertu skaitu, kā arī instrumentu pieejamību.
Apdraudējumi
Pēterburgas ermoņikas spēles tradīcija joprojām ir kritiski apdraudēts tradicionālās kultūras elements.
Mainoties kultūrvidei, instrumenta spēle ilgstoši ir tikusi izspiesta no muzicēšanas procesiem, un nav notikusi dabiska (aktīvais spēlmanis – māceklis) tradīcijas pārmantošana. Līdz ar to šobrīd ir kritiski maz tradīcijas nesēju pilnvērtīgai tās uzturēšanai.
Daudzviet Pēterburgas ermoņiku muzikālās funkcijas ir pārņēmuši daudz vieglāk pieejamie akordeoni un krievu divrindenes (kas šobrīd jau uzskatāma par atsevišķu stabilu spēles tradīciju), kas spēcīgi konkurē, piedāvājot alternatīvu gan sadzīves muzicēšanā, gan tradicionālās un folkloras muzicēšanas interesentiem.
Nopietns apgrūtinājums tradīcijas saglabāšanai un uzturēšanai ir instrumentu trūkums – vēsturisko instrumentu tirgū ir maz, daudzi no tiem ir ļoti sliktā stāvoklī. Jauna instrumenta prognozējamās izmaksas ir visai augstas (ar rokām izgatavota līdzīgas konstrukcijas instrumenta cena ir ap 3–4 tūkstošiem eiro), kas var ierobežot iespējas to iegūt jebkuram interesentam.
Pieteikuma iesniedzējs
Biedrība “Skaņumāja”, reģ. nr. 40008106801
Attēlu galerija
