Nozīme kopienas dzīvē

Svarīgi suitu kultūras mantojuma bastioni ir senās dzimtas un sētas. Tieši šeit vēl joprojām notiek liela daļa no suitu kultūras mantojuma pārmantošanas. Senās viensētas Suitu novadā bieži vien ir īstas senu apģērbu, mēbeļu un mājturības priekšmetu noliktavas. Cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, redz šo lietu vērtību ne tik daudz caur to senumu, kā caur to saskarsmi ar dzimtas iepriekšējām paaudzēm. Tieši šādās dzimtās tiek joprojām ievēroti dažādi seni paradumi vienkārši tāpēc, ka to ir darījušas iepriekšējās paaudzes. Par spīti suitu kopienas novecošanās problēmām, te joprojām ir ļoti liels skaits cilvēku, kas vēlas aktīvi piedalīties vietējās kultūras saglabāšanā. Šodien novadā darbojas trīs etnogrāfiskie ansambļi un divi deju kolektīvi pieaugušajiem. Skolas
vecuma bērniem ir divi etnogrāfiskie ansambļi un trīs deju kolektīvi, kur tie var iesaistīties suitu kultūras kopšanā jau agrīnā vecumā. Alsungas suitu sievas ir starp 7 valstī visvairāk pieprasītajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem un tās vidēji uzstājas ap 80 reizēm gadā.
2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā: https://ich.unesco.org/en/USL/suiti-cultural-space-00314
Pieteikuma tekstu lasiet sadaļā "Teksta materiāli".

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ietverot valodu kā nemateriālās kultūras nesēju;
Skatuviskā māksla;
Sociālās paražas, rituāli un svētki;
Zināšanas un iemaņas, kas ir saistītas ar dabu un Visumu;
Tradicionālā amatniecība.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektīvi, kā arī pēdējā laikā bērnu un jauniešu folkloras grupas un kolektīvi ir bijusi tā forma, kā ilgu laiku ir mēģināts saglabāt un nodot no paaudzes paaudzē atsevišķus suitu nemateriālā kultūras mantojuma elementus. Tomēr suitu kopienas mērķtiecīgas aktivitātes, kas vērstas uz šī mantojuma apzināšanu, izpēti, zināšanu un prasmju tālāknodošanu, jo sevišķi ar formālās un neformālās izglītības palīdzību un nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu piesaisti, aizsākās ar biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” izveidi 2001. gadā. Suitu kultūras popularizēšanai Latvijā un atpazīstamībai starptautiskā mērogā kopš
2004. gada reizi trīs gados (2007., 2010.) tiek organizēts Starptautisks burdona festivāls. Tajā piedalās gan suitu, gan arī citu Latvijas reģionu un pasaules valstu vokālā un instrumentālā burdona tradīcijas praktizētāji. Līdzās koncertiem tiek rīkotas meistarklases ar suitu un cittautu tradīciju demonstrējumiem, kā arī semināri par
nemateriālā kultūras mantojuma zināšanu un prasmju apguves un tālāknodošanas problēmām.

Lasīt vēl

Vēsture

Suiti ir neliela, kompakti dzīvojoša Latviešu etnokonfesionālā (katoļu) grupa. Pateicoties reliģiskajai pašizolācijai 375 gadu garumā, suitu kopiena ir radījusi, uzkrājusi un lielā mērā saglabājusi līdz mūsu dienām unikālu nemateriālo kultūras mantojumu, kura daļas sakņojas pat pirmskristietības periodā. Šis mantojums šodien sevī nes ne tikai seno kuršu kultūras ietekmi, bet to ir bagātinājušas arī nu jau gandrīz izzudušo lībiešu, kā arī poļu un vācu tautu kultūras, kuru kopienas gadsimtiem ir dzīvojušas šajā vietā. Vēsturiskā Suitu novada robežas vēl šodien lielā mērā līdzinās Šverinu dzimtas īpašumu robežām 17. gadsimtā. Toreiz zemes īpašnieka lēmums kļūt par katoli un par tādiem padarīt arī savus zemniekus, ar laiku radīja šo konservatīvo vidi, kurā, gluži kā dzīvā muzejā, šodien ir saglabājies unikāls nemateriālais kultūras mantojums.
Lai saglabātu savu identitāti, suiti ir piekopuši pašizolācijas politiku. Laulība ar luterāņiem tika uzskatīta par grēku, tādējādi visu suitu kopienu šodien caurauž savstarpējās radniecības saites. Ja divi suitu sāk pārrunāt savus senčus, ir liela varbūtība, ka tie ātri vien atradīs kopīgus radiniekus. Vēl šodien robežšķirtne starp katoļiem un protestantiem kā neredzama līnija novadā sadala vietējo sabiedrību divās daļās. Un cilvēki joprojām ievēro, kurā robežšķirtnes pusē kurš cilvēks atrodas. Iespējams, tieši tāpēc šī mazā suitu kopiena ir tik ilgstoši spējusi pārdzīvot
asimilācijas spiedienu un ir varējusi radīt un lielā mērā saglabāt līdz mūsu dienām unikālu kultūrvēsturisko mantojumu, kurš, pēc mūsu domām, var dot pamanāmu pienesumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un visas pasaules nemateriālajam kultūras mantojumam.

.

Lasīt vēl

Meistari

.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Biedrības: “Etniskās kultūras centrs „Suiti””, "Suitu kultūras mantojums", "Suitu amatnieki", "Alsungas keramika", "Suitunovads", "Ziedupīte", "Maģie suiti", “Spanga”, Alsungas Viedais ciems, “Spanga”
Uzņēmēji: “Bērziņi”, “Bumbuļmaize”, “Suitu rausītis”, “Ceiņi”, “Anitas rauši”, ēdināšanas uzņēmums “Spēlmaņu krogs”
Pašvaldības iestādes un citas institūcijas:
Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs
PII “Miķelītis” – pirmskolas Izglītības iestāde “Miķelītis”
Alsungas pamatskola
Alsungas Mūzikas un mākslas skola
Alsungas kultūras nams
Alsungas bibliotēka
Gudenieku bibliotēka
Basu bibliotēka
Jūrkalnes bibliotēka
Suitu draudzes – Alsungas, Jūrkalnes, Gudenieku Romas katoļu draudzes

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Pētniecība un dokumentēšana:
Suitu kultūrtelpā ir izveidota ekspozīcijas “Vētru muzejs” Jūrkalnē un “Suitu godi” Basos.
Izdota grāmata - fotoalbums "Suitu zemes ļaudis", kā arī izdotas grāmatas grāmatu ciklā “Suitu novada mantojums”- “Suit drāns” , “Daņči”, “Suitu burdons”, “Savējie sapratīs”, “Vietvārdi”, “Suit stāst”, “Suit villdrāns”. Pirmsskolas vecuma bērnu grāmata "Suiti”, “Anniņa un Miķelītis apceļo suitu zemi”, buklets "Suitu papīra lelles", izdots buklets “Suitu stila grāmata”, grāmata “Suitu kāzu tērps un tā valkāšanas tradīcijas 19gs.”
Praktizēšana, tālāknodošana, izglītība:
Tradicionāli katru gadu tiek rīkotas s;akumskolas vecuma bērnu nometne “Suitu tradīciju skoliņa” ar mērķi apgūt suitu tradīcijas un izzināt tās vēsturi.
Realizēti vairāki projekti:
EST-LAT Pārrobežu sadarbības programmas projekts "UNESCO- Tourism". Projekta mērķis bija kultūrtūrisma attīstība un popularizēšana UNESCO atzītajos reģionos “UNESCO tūrisms” sadarbībā ar lībiešiem Latvijā, setu un kihnu kopienām Igaunijā.
ES projekts “Suitu jaunieši var!”, attīstot vietējo jauniešu mērķtiecību, uzņēmību, sadarbību un aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.
Projekta mērķi veicināt Eiropas NKM, īpaši UNESCO atzīto vērtību, saglabāšanu un popularitāti, īstenojot izglītojošas aktivitātes kopienu NKM pārmantotājiem.
Eiropas Komisijas Erasmus+ programmas projekta “UNESCO kultūrtelpu tīkls” projekts. Ar mērķi dalīties ar metodēm, pieejām un labās prakses piemēriem starp partnerorganizācijām un valstīm, lai dotu dalībniekiem vispārēju priekšstatu par situāciju katrā valstī NKM jomā.
ES programmas “Erasmus+” finansiālu atbalstu uzsākti starptautiskas sadarbības projekti “UNESCO kultūrtelpu tīkls” un “Viena balss,.
Organizēti – 6. Starptautiskais burdona festivāls, Latvijas dūdenieku saieti, Burdona dziedāšanas svētki, Suitu tautastērpu parade, konference par izlokšņu daudzveidību Kurzemē, izstādes un ekspozīcijas, kas saistītas ar NKM elenetu tradīcijām un izpausmē.
Regulāri īstenotas uz tradīcijām balstītas apmācības un meistarklases.
Atpazīstamības veicināšana:
Suitu amatiermākslas kolektīvi un pārstāvji piedalījās XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos, 2018. gadā atjaunots etnogrāfiskias uzvedums “Suitu kāzas”.
Izveidota mājaslapa www.suiti.lv. Izveidots suitu kultūrtelpas logo.
Amatnieki sāk lietot logo “Tapis suitos”.
Uzņēmējdarbība un radošās industrijas
Alsungā izveidota grupa “Viedais ciems.
Uzsākts iknedēļas “Suitu tirgus” Alsungā.
Infrastruktūra:
Izveidots Alsungas tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs, atjaunotas telpas amatniekiem, biedrībām. Izveidotas un labierkārtotas radošās darbnīcas “Suitu ķēķis” un “Austuve”, izveidota “Suitu mantojuma krātuve”.
Jūrkalnē izveidota dabas koncertzāle “Vējturu nams”.
Paveikti vairāki Alsungas pils remontdarbi.
Atjaunota un izgaismota Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcas ēkas, ierīkota videonovērošana, elektronisku apmeklētāju uzskaite un ierīkots informatīvais stends par baznīcas vēsturi un suitu kultūrtelpu.

Par suitu kopienas, grupu un indivīdu līdzdalību savas kultūrtelpas saglabāšanā liecina jaunu domubiedru grupu un nevalstisko organizāciju dibināšana, lai aizstāvētu suitu kopienas sociālās, politiskās un ekonomiskās intereses, kā arī veicinātu vietējo iedzīvotāju sadarbību un jauniešu līdzdalību. Lai arī nevalstisko organizāciju darbība galvenokārt balstās uz dažu indivīdu iniciatīvu, tās ir sekmīgi piesaistījušas pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu, caur projektu īstenošanu sniedzot plašāku labumu kopienai. Vietējo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju, darbība arīdzan veicina kopienas attīstību. Atsevišķi aplūkojama ir dalība suitu amatiermākslas kolektīvu darbībā. Ņemot vērā COVID-19 pandēmijas izraisītos ierobežojumus un mainīgo epidemioloģisko situāciju Latvijā, amatiermākslas kolektīvu darbība ir bijusi ļoti ierobežota. Kopumā dalībnieku skaits suitu kolektīvos vērtējams kā stabils. Nemainīgs dalībnieku skaits noturējies Alsungas etnogrāfiskajā ansamblī “Suitu sievas” (dibināts 1955. gadā), kur aktīvi turpina iesaistīties 17 dalībnieces, un radošajā darbnīcā “Austuve” (2008), kur kopā darbojas 12 dalībnieces. Vairākos kolektīvos, līdz COVID-19 pandēmijas sākumam 2020. gadā, novērojams dalībnieku skaita pieaugums. Dalībnieku skaits palielinājies Alsungas folkloras kopā “Suitu dūdenieki” (2014, no 7 uz 11 dalībniekiem), Alsungas folkloras kopā “Suitu vīri” (2013, no 10 līdz 13), kā arī periodiski pieaugums vērojams Alsungas kultūras nama kapelā “Suitu muzikanti” (2010, no 5 uz 6–7) un Gudenieku etnogrāfiskajā ansamblī “Gudenieku suiti” (1965, no 12 uz 14–16). Savukārt 2021. gadā tika dibināts rokdarbu studija “Kangas”.

Atjaunotais suitu kultūrtelpas saglabāšanas plāns nākamajiem četriem gadiem ir tapis balstoties uz EKC “Suiti” izstrādāto aktivitāšu plānu. Papildus tam ar plānu saistītie jautājumi tika apspriesti 2021. gada 7. oktobrī, uz sarunu tiekoties suitu organizāciju EKC “Suiti”, “Suitu parlaments” un “Suitu kultūras mantojums” pārstāvjiem un Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras pārstāvjiem, lai pārrunātu plāna apstiprināšanu savstarpēja sadarbības memoranda noslēgšanas veidā, attiecīgi katrai no iesaistītajām pusēm paužot apņēmību savu kompetenču un iespēju robežās sadarboties suitu kultūrtelpas saglabāšanā. 2021. g. oktobrī suitu kopienas aptaujā, kuru rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar EKC “Suiti”, tika gūti arī kopienas aktuālie viedokļi par būtiskākajiem mērķiem suitu kultūrtelpas saglabāšanā nākamajā periodā. Līdzās atjaunotā saglabāšanas plāna izstrādei ir notikusi valsts un pašvaldību plānošanas dokumentu sagatavošana, un katram no tiem ir bijusi nodrošināta sabiedrības līdzdalības iespēja. Īpaši aktīva suitu kopienas pārstāvju iesaiste viedokļu izzināšanā bijusi īstenota pašvaldību kultūras attīstības programmu plānošanā.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Suitu kultūrtelpas atjaunotais saglabāšanas plāns (2022–2025) ir turpinājums iepriekšējam saglabāšanas plānam un balstās EKC “Suiti” izstrādātajā plāna priekšlikumā. Sagaidāmie rezultāti un aktivitātes aptver:
Dokumentēšana un pētniecība:
Paredzēts turpināt apzināt un pētīt suitu kultūras mantojumu, tai skaitā sakrālo mantojumu, nodrošināt mantojuma digitālu pieejamību, izdot pētījumu publikācijas, veidot audiovizuālus materiālus mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, dokumentēt kultūras norises un izveidot suitu muzeju – novadpētniecības centru.
Praktizēšana un tālāknodošana:
Tiks turpināts atzīmēt suitu tradicionālos un reliģiskos svētkus, organizēt festivālus, veicināt kopienas draudžu darbību un kristīgo tradīciju pārmantošanu, veidot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar citām kopienām vai tradīciju nesējiem Latvijā un starptautiski, izveidot suitu etnogrāfisko sētu, lai saglabātu liecības par suitu tradicionālo dzīvesveidu lauku vidē, atbalstīt amatiermākslas kolektīvu darbību.
Izglītība:
Iecerēts turpināt ar suitu tradīcijām iepazīstināt bērnus Alsungas pirmsskolas izglītības iestādē “Miķelītis”, Alsungas pamatskolā turpināt nodrošināt “Suitu novada mācību”, Alsungas Mūzikas un mākslas skolā nodrošināt tradicionālās mūzikas instrumentu spēles apguvi un suitiem raksturīgo tradicionālo vizuālo izteiksmes līdzekļu apguvi, uzturēt esošās un veidot jaunas radošās darbnīcas un veicināt neformālo un mūžizglītību.
Uzņēmējdarbība un infrastruktūra:
Plānots veicināt suitu amatniecību un mājražošanu, attīstīt uz suitu tradīcijām un prasmēm balstītu kultūras tūrismu, attīstīt digitālo infrastruktūru, turpināt suitu dievnamu, pieminekļu, nozīmīgu objektu un vēsturisko priekšmetu saglabāšanu, restaurāciju un uzturēšanu, atjaunot Alsungas pili, turpināt atjaunot ceļu infrastruktūru un saglabāt raksturīgo kultūrainavu.
Atbalsts plāna īstenošanai ir saistāms ar valsts politikas plānošanas dokumentiem.
-Kultūrpolitikas pamatnostādnes (2021–2027).
-Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības plāns (2021–2027)
-Latviešu vēsturisko zemju likuma (2021) īstenošanai tiks izstrādāts politikas plānošanas dokuments.

Precīzas aplēses finansējumam, kas nepieciešams Suitu kultūrtelpas atjaunotā saglabāšanas plāna 2022–2025 mērķu sasniegšanai un aktivitāšu īstenošanai, netiek veiktas, šādi aprēķini tiek sagatavoti konkrētu projektu izstrādes ietvaros. Līdz ar to norādīts finansiālais atbalsts, kuru nākamajos gados ir plānots turpināt sniegt pastāvīgām suitu kultūrtelpas saglabāšanas norisēm vai atsevišķu konkrētu projektu īstenošanai.
-Valsts atbalsts / plānots atbalsts ikgadēju mērķdotāciju veidā – kultūrizglītībai (Alsungas mūzikas un mākslas skolas darbībai) – 57 450; folkloras grupu un etnogrāfisko ansambļu darbības veicināšanai – 3 645 EUR, NVO projektiem – 15 000 EUR), ikgadēji 76 095 EUR un četru gadu periodam attiecīgi 304 380 EUR, ar finansējuma iespējamu pakāpenisku pieaugumu. Līdzās tam ir gaidāmi Valsts Kultūrkapitāla fonda regulārie projektu konkursi, atbalsts nevalstisko organizāciju darbībai un fonda 2021.g. uzsāktā mērķprogramma Nemateriālā kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļauto elementu saglabāšanai.
Kultūras ministrija no 2022.-2024.g. budžetā ik gadu ir ieplānojusi 97 100 EUR Latviešu vēsturisko zemju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu suitu kultūrtelpā atrodošos ceļu posmu (Adze-Gudenieki-Ēdole un Vecais suitu ceļš) daļu izbūvei 2021.g. ieplānojusi finansējums kopsummā 1 118 600 EUR.
-Pašvaldību atbalsts / plānots turpināt nodrošināt suitu folkloras grupu un amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumu un tā darbību. Alsungas pils restaurācijas darbiem Kuldīgas novada pašvaldība 2022. g. budžetā ir ieplānojusi aptuveni 126 700 EUR. Savukārt atbilstoši Ventspils novada pašvaldības investīciju plānam 2021.-2027. g. Jūrkalnē plānots turpināt uzlabot Baltijas jūras piekrastes teritorijas piekļuvi Tāpat arī plānota Jūrkalnes bibliotēkas vēsturiskās ēkas daļas atjaunošana.
-Starptautiskais finansējums/suitu kopienas nevalstiskās organizācijas īsteno vairākus starptautiskās sadarbības projektus, kas tiks īstenoti arī nākamā pārskata perioda ietvaros, tostarp ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu vietējos un starptautiskos projektu konkursos. Tāpat arī valsts un pašvaldību iestādes plāno piesaistīt papildu ārēju finansējumu, tostarp no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, lai īstenotu investīcijas suitu kultūrtelpas attīstībai.

Suitu kultūrtelpa aptver suitiem raksturīgas kultūras iezīmes – dialektu, burdona dziedājumu, dūdu un citu tradicionālo mūzikas instrumentu spēli un šo mūzikas instrumentu darināšanu, amatu prasmes, tostarp aušanu, sava tautas tērpa darināšanu un valkāšanu svētkos, kopīgu svētku svinēšanu, kulināro mantojumu, kā arī katoļticību. Kaut arī baznīcas nozīme kopienā ir mazinājusies un patlaban mazāk par trešdaļu aptaujāto kopienas locekļu apmeklē dievkalpojumus vai darbojas baznīcas draudzē, tomēr katoļticība tiek atzīta par suitu kultūras identitātes balstu. Suitu kopienai ir nozīmīga piederības sajūta savai kultūrtelpai, un tas ir būtiski ne tikai kultūras norisēs aktīvi iesaistītajai kopienas daļai, par kādu uzskatāmi etnogrāfisko ansambļu, folkloras kopu, deju kolektīvu, dažādu amatu darbnīcu, amatierteātru u.c. grupu dalībnieki no dažādām paaudzēm, vai arī vietējo nevalstisko organizāciju darbībā aktīvi iesaistītajai kopienas daļai , bet arī plašākam iedzīvotāju lokam.
Suitu identitāte kalpo par pamatu būt lepniem par savu kultūru un piederību tai, kā arī būt zinošiem par savu vēsturi. Līdzās suitu kultūrtelpas kultūras funkcijām – pārmantot kultūras tradīcijas, zināšanas un prasmes, izglītot bērnus un jauniešus, veidot identitātes apziņu – būtiska ir arī sociālā funkcija, kalpot par resursu kopienas ilgtspējīgai attīstībai un kopienas iekšienē sadarboties savu izraudzītu mērķu sasniegšanai. Sadarbības stiprināšana gan neizslēdz viedokļu dažādību, kas kopienā ir vērojami sava kultūras mantojuma pārvaldības, kā arī kopienas un tās apdzīvotās teritorijas attīstības jautājumos.
Suitu kultūrtelpas saglabāšanā būtisks ir cilvēku personiskais ieguldījums kā tradīciju pārmantošanā.

Lasīt vēl

Publikācijas

"Suitu identitāte", rakstu krājums Janīnas Kursītes redakcijā, "LU akadēmiskais apgāds", Rīgā 2005. g., 175 lpp.

"Balandnieki", priestera Pētera Upenieka atmiņu zīmējumi, "Madris", Rīgā 2005. g., 760 lpp

"Dziesminiece Veronika Porziņģe", Dace Nasteviča, "Preses nams", Rīgā 1999. g., 312 lpp

"Gudenieku tautiskās dziedāšanas tradīcijas", Skaidrīte Daugule, "Preses nams", Rīgā 1994. g., 14 lpp.

"Suitu pūrs", sastādījis Ervins Vēveris, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, "Avots", Rīgā 1991. g., 160 lpp.

"Senās suitu kāzas un ķekatas", J. Šperliņš prof. P. Šmita redakcijā, "Latviešu folkloras krātuve", Rīgā 1937.g., 161 lpp.

"Latvju raksti" 1. sējums, Alšvanga, M. Siliņš, Rīgā 1931. g., 1.-56. lpp.

"Novadu tērpi" II daļa, Kuldīga, Ventspils, Alsunga, Elga Kivicka un Adolfs Karnups, "Latvijas lauksaimniecības kamera", Jelgavā 1938. g., 36 lpp.

"Latviešu tautas tērpi, raksti, izšūšana", Maruta Grasmane, apgāds "Rasa ABC", Rīgā 2002,

"Latviešu tautas tērpi, II Kurzeme", Zīle Bremze, Velta Rozenberga, Ilze Ziņģīte, "Jāņa sēta", Rīgā 1997, 398 lpp.

"Kurzemes viduslaiku pilis", G. Erdmanis, "Zinātne", Rīgā 1989, 160 lpp.

"Kurzemes baroka tēlniecība", Elita Grosmane, "Jumava", Rīgā 2002, 288. lpp.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.suitunovads.lv

Lasīt vēl