Latvijas kāršu spēle zolīte (2021)

Autors:

Mārtiņš Plēsums

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju

Spēles/performatīvās mākslas

Nosaukums

Latvijas kāršu spēle zolīte (2021)

Zolīte, zole, retāk kā revelīts.

Ģeogrāfija

Zolīte tiek spēlēta visā Latvijā un arī diasporā – latviešu kopienās ārpus Latvijas.

Zolīti Latvijā spēlē galvenokārt latvieši, bet ir novērots, ka zolīti mēdz uzspēlēt arī citu tautību pārstāvji. Zolīti spēlē no agras jaunības līdz sirmam vecumam - gan studenti, gan arī sabiedrībā ļoti pazīstami cilvēki. Lielāko daļu kopienas veido vīrieši vecumā no 35-65 gadiem. Zolītes spēlētāju kopiena ir tie cilvēki, kurus vieno vēlme kvalitatīvi pavadīt laiku – spēlējot spēli, kas liek iesaistīt un vingrināt prātu, domāt līdzi, veicināt atmiņu, kā arī labi pavadīt laiku. Zolītes spēle var būt ģimeņu, dzimtu tradīcija, darba, amatiermākslas kolektīvu iezīme, jo kopienu veido gan brīvā laika zolītes spēlētāji, gan profesionāļi, kas apvienojušies zolītes klubos. Zolītes tradīcijas uzturēšanā nozīmīga loma ir Latvijas zolītes federācijai. Profesionālākie zolītes spēlētāji ir pievienojušies un aktīvi piedalās Latvijas zolītes federācijas (LZF) organizētajos klātienes zolītes turnīros. Katru gadu LZF rīko Latvijas čempionātu zolītē, kur faktiski piedalās zolītes kopienas labākie spēlētāji (~120-150). Pēdējos gados liela nozīme zolītes tradīciju saglabāšanā ir tiešsaistes iespējām. Ir vairākas vietnes internetā, kur iespējams spēlēt zolīti tiešsaistē - viena no tām ir www.zolmaniem.lv, kur no zolītes spēlētāju kopienas iesaistās tie, kuriem ir ērtāk spēlēt zolīti tiešsaistē. Vienlaikus, www.zolmaniem.lv loma kopienas ietvaros ir tiešsaistes zolītes turnīru organizēšana, tostarp sadarbojoties ar vairākiem Latvijas novadiem, tādā veidā aktualizējot tiešsaistes zolītes turnīru kā labu, vērtīgu un sportisku laika pavadīšanas iespēju, ko izmanto zolītes spēlētāji no visas Latvijas. Ir vairāki zolītes klubi, piemēram, Rīgas zolītes klubs, Rīgas Latviešu biedrības Zolītes klubs uc.

Nozīme kopienas dzīvē

Zolīte Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīta par latviešu kāršu spēli. Savukārt starp zolītes spēlētājiem tā ir ieguvusi latviešu nacionālās kāršu spēles titulu.
Ir prāta un ir veiksmes kāršu spēles, zolīte ir prāta kāršu spēle, jo lai uzvarētu, vairāk par veiksmi nepieciešamas labas spēlēšanas prasmes un ass prāts.
Šī kāršu spēle zināma ne tikai kā zole, bet arī zolīte un agrāk pazīstama arī kā revelīts, kas minēts Emanuela Laskera 1931.gadā izdotajā grāmatā „Kāršu spēles”. Kad zoli sāka spēlēt Latvijā, precīzi nav zināms, skaidrs ir vien tas, ka zole pieder pie vācu kāršu spēļu „Schafkopf” grupas (spēlēm šajā grupā ir noteikti trumpji – visi kalpi vai visas dāmas, vai dažkārt abi kopā – kas ir stiprāki par pārējiem trumpjiem).

Tāds unikāls spēles veids ar 26 kārtīm piemīt tikai un vienīgi Latvijas zolītei.

Zolīte ir īpaša prāta kāršu spēle, kurai piemīt unikāls spēlēšanas veids jeb noteikumi, kas nav sastopami nevienai citai zināmai prāta kāršu spēlei. Zolītei ir daudzas nozīmes un galvenās no tām ir iespēja dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem kopā kvalitatīvi pavadīt laiku. Zolīte, līdzīgi kā angļu bridžs ir prāta kāršu spēle, līdz ar to zolītes spēlētāji vingrina prātu, stiprina atmiņu un attīsta loģisko un analītisko domāšanu – šīs lietas ir nozīmīgas un svarīgas kā jaunībā (attīstot prātu), tā vecumdienās (saglabājot asu prātu), vienlaikus, protams, pavadot labi un kvalitatīvi laiku, kā arī veicinot spēlēšanas prasmju pieredzes apmaiņu spēlējot gan ar zināmiem, gan nezināmiem cilvēkiem.

Zolīte ir prāta attīstīšanai, nevis spēlēšanai uz naudu un naudas pelnīšanai. Zolīte ir prāta kāršu spēle un pēc Latvijas Republikas Azartspēļu un izložu likuma zolīte nekvalificējās kā azartspēle – šo atzīst arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Pārsvarā zolīti spēlē 3-4 cilvēki un no kāršu kavas izmanto 26 kārtis. Ar zolīti ir saistīta pamatā tās spēlēšana mājās (ģimenes un draugu lokā), dažādos turnīros jeb sacensībās, kā arī internetā (tai skaitā tiešsaistes turnīros).

Klātienes turnīri iedalās divās kategorijās:
1) Latvijas zolītes federācijas reitinga turnīri. Pa kādam ir teju katru sestdienu/svētdienu un tie tiek publicēti Latvijas zolītes federācijas mājas lapā www.zolei.lv. Kopumā reitinga turnīros piedalās ~400 dalībnieku, kurus var uzskatīt zolītes aktīvajiem šī prāta sporta pārstāvjiem. Tradicionāli katru gadu norisinās šādi turnīri: "Latvijas čempionāta “A” un "B" fināls", "Latvijas zolītes federācijas TOP 50 zolītes turnīrs", "Rīgas kausa izcīņa zolītē", "Zolītes profesora Edgara Tarānova piemiņas turnīrs", "Dižsvētku zolītes turnīrs Valkā" un daudzi citi.
2) pārējie turnīri, kas neklasificējās kā reitinga turnīri, bet gan kā izklaides turnīri, piemēram, novadu vai pilsētu svētkos vai sporta dienās organizētie, piemēram, "Carnikavas Nēģu svētku kausa izcīņa zolītē ", "Olaines zolītes čempionāts", "Garkalnes novada zolītes čempionāts", "Mores atklātais zolītes čempionāts" un daudzi citi.

Latvijas zolītes čempionātu katru gadu decembra mēnesī rīko Latvijas zolītes federācija (LZF). LZF pēc Latvijas zolītes spēlētāju reitingu sistēmas noteiktam skaitam labāko spēlētāju piedāvā iespēju piedalīties šajā čempionātā, kas norisinās divos posmos. B posmā tiek pielaisti labākie 200 spēlētāji pēc reitinga un no šiem labākie 30 izcīna iespēju piedalīties A posmā jeb fināla turnīrā, kur kopā piedalās ~50 dalībnieku (30 no B posma un pārējie spēlētāji ar zolītes meistara un lielmeistara titulu). Zolītes spēlētāju reitingu sistēmā katram spēlētājam piešķir punktus par noteiktiem sasniegumiem zolītes turnīros, kas tika rīkoti saskaņojot tos ar Latvijas zolītes federāciju. Šiem turnīriem LZF nosaka dažus papildus kritērijus, kas ir jāievēro, lai spēlētāji, kuri tajos izcīna kādu vietu, saņemtu punktus. Piemēram, nosaka minimālo dalībnieku skaitu, izspēlējamo kārtu un partiju skaitu katrā kārtā, kā arī citus priekšnoteikumus. Tāpēc, lai paredzētā zolītes turnīra spēlētāju iegūtie rezultāti tiktu uzskaitīti kopējā zoles spēlētāju reitinga sistēmā, turnīru rīkotājiem ieteicams laicīgi sazināties ar LZF un veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, un iegūt vajadzīgos saskaņojumus. Latvijas zoles čempionātā un vairumā ar LZF saskaņotajos turnīros tiek spēlēta tā sauktā klasiskā zolīte – kas nozīmē to, ka tiek spēlēta zole ar pulēm bez mazajām un bez visa veida tumšajām zolēm.

Arī sabiedrībā zināmi cilvēki mēdz sarīkot privātus zolītes turnīrus, piemēram, Raimonda Gerkena rīkotais Līgo zolītes turnīrs (pielikumā klausāmas intervijas ar dažiem 2015.gada turnīra dalībniekiem).

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Ir vairāki ticējumi un rituāli, bet tie lielākoties ir katram spēlētājam individuāli un līdz ar to visbiežāk citiem neizpaužami, piemēram, lai zolītes turnīrā veiktos, līdzi kabatā jāņem sava veiksmes kāršu kava vai vismaz vienam apģērba gabalam ir jābūt ar kāršu simboliku.
Ir daži nerakstīti zolītes likumi, kā piemēram, ja spēlējot zolīti "lielais" (viens spēlētājs, kurš attiecīgajā partijā spēlē pret pārējiem spēlētājiem) zaudē "jaņos" (īpašs zaudējuma veids zolītē, kad "lielais" spēles rezultātā ir savācis 30 vai mazāk punktus), tad pārējie spēlētāji pēc attiecīgās partijas pieceļas kājās, tādā veidā izrādot cieņu "lielajam".
Spēlējot neformālā gaisotnē, ja lielais norok trumpi, tad viegli jānosvilpjas.

Zolītes spēlētāji labprāt savstarpēji dalās pieredzē īpašu, neierastu, sarežģītu un citādi nestandarta partiju izspēļu gadījumos, lai var kopīgi veikt pēcspēles analīzi un bieži vien arī kopīgi pasmieties, ja bijusi amizanta situācija.
Ir arī savas "ēnas" puses – spēlētāju krāpšanās, spēlēšanu uz naudu, necienīga uzvedība turnīra laikā un, protams, šādām darbībām ir bargas sankcijas, jo pēc attiecīgā turnīra tiesneši informē Latvijas zolītes federācijas pārstāvjus, kuri piešķir vainīgajam spēlētājam diskvalifikāciju - liegumu piedalīties oficiālos zolītes turnīros.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Pārmantot zolītes spēlēšanas prasmes var 1) tās apgūstot no cita zolītes spēlētāja (vislabākais variants), 2) apgūstot pašam, izlasot zolītes noteikumus. Zolīti vislabāk iemācīties var, spēlējot kopā ar cilvēkiem, klātienē, jo spēlētāji var viens otram izteikt vērtīgus padomus. Savukārt tiešsaistē spēlētāju pieredzes apmaiņas iespējas un komunikācija ir ierobežotāka laika dēļ, jo tiešsaistē partijas izspēles notiek ātrāk (ņemot vērā to, ka kārtis izdala datorprogramma), līdz ar to nav laika apspriesties par pašu spēli. Grūtāk ir iemācīties zolīti tajās interneta vietnēs, kur nepiedāvā „čata” jeb diskusiju iespēju.

Lasīt vēl

Vēsture

Spriežot pēc informācijas, kas pieejama rakstnieka un toreizējā Latvijas Zolītes spēles federācijas (dibināta 1996.gadā) priekšsēdētāja Andra Kolberga 1996.gadā publicētajā grāmatā „Zolīte Latvijā un pasaulē”, precīza zolītes izcelsme nav zināma, tikai tas, ka to Latvijā spēlē jau sen un šajā ziņā senākie apraksti par zolītes noteikumiem fiksēti Emanuela Laskera grāmatā Kāršu spēles (1931.gads), kur zolīte saukta par revelītu jeb zoli. Visticamāk E.Laskera 1931.gada grāmata atkārtoti izdota 1991.gadā Emanuela Laskera izdevumā ar tādu pašu nosaukumu - Kāršu spēles. Par zolītes izcelsmi A.Kolberga grāmatā vēl pieejama šāda informācija:

„Pirmie apraksti par šo spēli Vācijā atrodami ap 19.gs vidu. Zolīte pieskaitāma tā sauktajam „endischer Schafskopf” variantam, speciāli „Drei endsch”. (Normālo „Schafskopf” spēlē 4, bet „Drei endsch” tikai trīs spēlmaņi.) Zolīte ir kaut kas starp normālo „Drei endsch”, kuru spēlē ar 32 kārtīm un „aso Drei endsch”, kur spēlē tikai 24 kārtis. Zolīti spēlē ar 26 kārtīm. Izskatīju veselu rindu vācu kāršu spēļu grāmatu, bet nevienā neatradu pie „Schafskopf” tādu variantu, kādu spēlējam mēs latvieši. Jāsecina, ka zolīte ir speciāls „Schafskopf” Baltijas variants. Latviešu apzīmējums zolīte būs attīstījies no vārda solo, jo vienmēr viens spēlē pret diviem.”

Pieredzējušie spēlētāji zina stāstīt, ka zolīte tika spēlēta arī starpkaru laikā un padomju laikā. Agrāk zolīte bija īpaši izplatīta studentu vidū.

21. gadsimts ir ieviesis zināmas iespējas, jo zolīti kļuva iespējams spēlēt tiešsaistē. No vienas puses šī iespēja palīdz spēles prasmi vieglāk un ērtāk saglabāt tiem spēlētājiem, kuri zolīti jau ir iemācījušies. Savukārt no otras puses ir novērojams tas, ka mazāk gados jauni spēlētāji apgūst zolīti, jo tiešsaistē var spēlēt arī daudzas citas spēles.

Vērtīgais ieguvums, ko cilvēkam sniedz zolīte, vienmēr ir bijis ļoti aktuāls - jo īpaši tagad, kad ir ļoti daudz izklaides un laika pavadīšanas iespēju, kas, diemžēl nesniedz nekādu reālu ieguvumu prātam. Protams, zolīti, līdzīgi kā jebkuru citu prāta spēli, ir grūtāk iemācīties, līdz ar to zolīti spēlē aizvien mazāk cilvēku. Cilvēki aizvien vairāk dod priekšroku spēlēm, kas neprasa tik lielu prāta piepūli, kā zolītes spēlēšana. Agrāk zolīte bija iemesls, lai satiktos un šobrīd, lielākoties zolīti spēlē tiešsaistē. Zolītes spēlēšana tiešsaistē uzskatāma par būtisku pagrieziena punktu tradīcijas tālākā attīstībā, ņemot vērā to, ka tehnoloģiskās iespējas palīdz ērtāk cilvēkiem jebkurā laikā un vietā rast iespēju uzspēlēt zolīti un, līdz ar to arī saglabāt šo nemateriālo kultūras mantojumu.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Zolītes tradīcijai piederīga un raksturīga ir tās spēlētāju leksika – īpašs vārdu krājums, gan kāršu un to kombināciju apzīmējumi (plikais dūzis, kreicene, pīķene, jelgavnieks, platais, pusplatais, utt.), gan izteicieni – “veiksies mīlestībā”, “galds nav cūka”, “garām”, “nokosties” u.c. Par šo vairāk var lasīt pielikuma Zolītes noteikumu manuskripta faila otrajā sadaļā - “Spēlē lietoto terminu un izteicienu skaidrojumi”.
Citas zināšanu un prasmju nianses ļoti saistoši atklājas pievienotajos audiofailos.

Lasīt vēl

Meistari

Latvijas zolītes federācija ir izstrādājusi īpašu reitinga sistēmu, kuras ietvaros zolītes spēlētāji var iegūt zolītes meistara un lielmeistara titulu – cilvēki ar šiem tituliem ir tie, kuri šo zolītes spēlēšanas prasmi ir apguvuši vislabākajā līmenī, jo šie cilvēki spēj pamatot katru savu gājienu, ar prātu un atmiņu ir izpratuši iespējamo kāršu sadalījumu starp spēlētājiem, kā arī spēj paturēt prātā lielu daudzumu informācijas – izgājušās un palikušās trumpes spēlē, savāktos punktus gan sev, gan pretiniekiem utml. Atbilstoši Latvijas zolītes federācijas sagatavotajam Latvijas zolītes spēlētāju 2020.gada reitingam no kopā 370 reitingā iekļuvušajiem spēlētājiem, 1.vietā ir Ojārs Polis, 2.vietā Raimonds Skuja un 3.vietā Normunds Dāvidsons.

Vieni no prasmīgākajiem, zinošākajiem zolītes spēlētājiem, kopienas dzīves organizētājiem un līderiem Latvijā šobrīd ir aktīvie zolītes spēlētāji ar tituliem "Meistars" un "Lielmeistars". Vieni no pašiem labākajiem zolītes Lielmeistariem pēc Latvijas zolītes federācijas vērtējuma ir Raimonds Skuja, Uldis Plieniņš, Ilgvars Gritāns. Tomēr vairums labāko zolītes spēlētāju atzīs, ka pats labākais zolītes spēlētājs ir leģendārais un nesen aizsaulē aizgājušais Edgars Tarānovs, kuram pelnīti zolītes spēlētāju aprindās ir iesauka "profesors", jo viņa zolītes spēles māksla bija visaugstākajā līmenī. Viņam par godu katru gadu Latvijas zolītes federācija rīko piemiņas turnīru "Zolītes profesora Edgara Tarānova piemiņas turnīrs".
Vairāk informācijas pielikuma failā "Zolītes spēlētāju statistikas kopsavilkums".

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Latvijas zolītes federācija (pirmā zolītes federācija dibināta 1996.gadā, savukārt šī brīža Latvijas zolītes federācija ir dibināta 2014.gadā).
Vairākas interneta vietnes, kurās var spēlēt zolīti tiešsaistē, piemēram, iekš www.zolmaniem.lv un citas.
Dažādi zolītes spēles sporta klubi, piemēram, Rīgas zolītes klubs (dibināts 2014.gadā), Mārupes Zolītes Klubs (dibināts 2017.gadā).
Vairāki Latvijas novadi, pašvaldības, pilsētas, kur tiek rīkoti zolītes turnīri, pilsētas vai novada svētkos vai arī citu tradicionālu turnīru ietvaros, piemēram, Ādaži, Amata, Carnikava, Valmiera, Valka, Jēkabpils, Bauska, Ikšķile, Rīga, Inčukalns, Garkalne, More, Olaine un citi.
Arī Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Augstskolu sporta savienība u.c. atbalstītāji, kas sniedz lielu atbalstu Latvijas atklāto čempionātu zolītē studentiem organizēšanā.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

1. No Latvijas zolītes federācijas puses - kopš 1996.gada katru gadu tiek organizēts Latvijas čempionāts zolītē (izņemot 2020.gadu COVID-19 sakarā) – šo plāno turpināt darīt Latvijas zolītes federācija.
2. No Latvijas zolītes federācijas un SIA ZOLMANIEM puses – kopš 2015.gada katru gadu tiek organizēts Latvijas čempionāts zolītē studentiem (izņemot 2020.gadu COVID-19 sakarā) – šo plāno turpināt darīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.
3. No dažādiem uzņēmumiem – nodrošināta zolītes spēlēšanas iespēja tiešsaistē – šo plāno turpināt darīt SIA ZOLMANIEM un citi tiešsaistes zolītes spēlēšanas pakalpojumu nodrošinātāji.
4. No Latvijas zolītes federācijas un SIA ZOLMANIEM puses iesākts rakstīt manuskriptu jaunai grāmatai par zolīti, iekļaujot gan noteikumus, gan citu informāciju par zolīti, kā piemēram, apkopojot visu Latvijas zolītes čempionu sarakstu kopš 1996.gada, zolītes kodeksu – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.

Šīs aktivitātes ir atstājušas visnotaļ pozitīvu ietekmi, jo Latvijas čempionātu organizēšana palīdz saglabāt zolītes spēlēšanas tradīcijas profesionālā līmenī. Zolītes čempionāta studentiem organizēšana palīdz iesaistīt jaunāka gada gājuma spēlētājus un raisīt rezonansi sabiedrībā jauniešu vidū. Jaunu un aktuālo zolītes noteikumu sarakstīšana palīdz saglabāt zolītes noteikumus vismaz virtuāli – tos publicējot tiešsaistes zolītes spēlēšanas vietnēs, kuras palīdz saglabāt šo spēlēšanas prasmi lielākā apmērā, nekā tas ir saglabājies klātienē.

Līdz šim ir bijis atbalsts Latvijas zolītes federācijas rīkoto turnīru vietu nodrošinājuma ziņā, brīvprātīgā darba un ziedojumu balvu fondam veidā.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

1. Tiks veikta pētniecība par to, kā angļu bridžs panāca to, ka tas oficiāli ir atzīts par sportu, lai varētu līdzvērtīgi atzīt arī zolīti, jo arī zolīte ir prāta spēle un vienlaikus sports, līdzīgi kā bridžs vai šahs – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.
2. Tiks veikta padziļinātāka pētniecība par zolītes vēsturi un izcelsmi – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.
3. Tiks izdota jauna grāmata par zolīti – šajā grāmatā tiks dokumentēti gan aktuālie zolītes noteikumi, gan visi līdzšinējie Latvijas čempionu vārdi un cita informācija par zolīti, piemēram, zolītes ētikas kodekss – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.

Pasākumu realizācija paredzēta tuvāko 5 gadu laikā finansējot no Latvijas zolītes federācijā saņemtajiem ziedojumiem, kā arī sponsoru un sadarbības partneru piešķirtajiem līdzekļiem.

1. Izstrādāt jaunu tiešsaistes zolītes spēlēšanas vietni, kas atbilstu aktuālajiem zolītes spēlēšanas noteikumiem (kādi tie faktiski pastāv pēc Latvijas zolītes federācijas veiktajiem precizējumiem un korekcijām zolītes noteikumos), kā arī ieviešot arī tiešsaistes Latvijas zolītes čempionātu organizēšanu – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.
2. Tiks turpināta Latvijas zolītes čempionātu organizēšanu – šo plāno izdarīt Latvijas zolītes federācija.
3. Tiks intervēti visi līdzšinējie un vēl pie dzīvības esošie Latvijas čempioni zolītē, lai smeltos viņu gudrības un varētu saglabāt viņu vērtīgo viedokli par šo latviešu kultūrai svarīgo prāta kāršu spēli – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.
4. Tiks sagatavota speciāla pamācība, lai atvieglotu jauniem spēlētājiem vieglāk un ātrāk iemācīties zolītes spēlēšanu – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.
5. Tiks izdota jauna grāmata par zolīti – šo plāno izdarīt SIA ZOLMANIEM sadarbībā ar Latvijas zolītes federāciju.

Pasākumu realizācija paredzēta tuvāko 5 gadu laikā finansējot no Latvijas zolītes federācijā saņemtajiem ziedojumiem, kā arī sponsoru un sadarbības partneru piešķirtajiem līdzekļiem.

1. Popularizēt zolītes spēlēšanu Latvijā, iesaistot aizvien vairāk jaunākās paaudzes spēlētājus;
2. Popularizēt zolīti plašākā sabiedrības daļā;
3. Veicināt zolītes pozitīva tēla veidošanu tā, lai tas vairāk asociētos ar prāta kāršu spēli;
4. Attīstīt zolīti kā prāta sporta veidu.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Kopš A.Kolberga 1996.gadā sarakstītās grāmatas par zolīti, kur bija iekļauti arī zolītes spēles noteikumi – tie faktiski laika gaitā ir dažviet mainījušies un šīs zināšanas šobrīd ir tikai zolītes spēlētāju aprindās. Galvenokārt prātos tiem spēlētājiem, kuri aktīvi spēlē zolīti klātienes turnīros pa visu Latviju – šādu cilvēku skaits ir vien ~400 (četri simti). Līdz ar to arī tiešsaistē – internetā zolītes spēlēšana bieži neatbilst faktiskajiem zolītes noteikumiem. Līdz ar to šobrīd nav definēti un fiksēti aktuālie spēles noteikumi un ar tiem saistītās nianses, tādēļ ir apdraudēta spēles pēctecība.

Lielākoties spēlē tā saukto "klasisko zoli", kas nozīmē to, ka tiek spēlēta zolīte ar iespēju spēlēt "lielo" vai "zoli", bet, ja neviens nepiesaka kādu no šiem diviem variantiem, tad tiek pierakstīta viena kopējā "pule" un atkārtoti izdala kārtis jaunai partijai. Tomēr zolītei ir vēl citi spēlēšanas paveidi, piemēram, "mazās zoles" un "galdiņš". Šobrīd pietrūkst izpētes, lai varētu pamatoti un argumentēti izdarīt secinājumus par to, kā laika gaitā ir mainījušies zolītes spēlētāju spēlēšanas paradumi attiecībā uz zolītes spēles paveidiem. Ir hipotēze, ka aizvien lielāku popularitāti zolītes spēlētāju vidū ir ieguvusi "mazās zoles" spēlēšanas iespēja.

Protams, savā ziņā tradīciju apdraud arī spēlētāju pēcteču sarukums, par ko liecina tas, ka jauniešu un studentu vidū zolītes spēli prot vien retais. Iemesls ir 21. gadsimta brīvā laika digitālās pavadīšanas iespējas – zolītes spēlēšana tiešsaistē ne tikai ir ieviesusi izmaiņas tradīcijā, bet arī aktualizējusi jautājumu par konkurenci ar citām tiešsaistes spēlēm un piedāvājumiem. Iespējams, ka viens no apdraudējumiem ir arī sabiedrības kopējās izpratnes līmenis par kāršu spēlēm, saistot tās galvenokārt ar azartu un spēlēšanu uz naudu, nevis prāta asināšanu un labi pavadītu brīvo laiku.

Lasīt vēl