Nozīme kopienas dzīvē

Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ir daudzu gadu rūpīgs darbs, tā ir Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” nemateriālā kultūras mantojuma vērtība un identitāte, ar kuru lepoties un mācīt citiem. Mazsalacas dubultnieki ir dubultsilti un dubultskaisti. Gandrīz piecdesmit gadu garais jaunrades ceļš tiek uzturēts un kopts ar kolektīva kopīgiem spēkiem un pašvaldības atbalstu.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Mazsalacā par dubultadījumu sauc tādu, kad cimds ir noadīts rakstains gan iekšpusē, gan ārpusē, tikai ar pretējām krāsām. Šādu rakstaino dubulto cimdu adīšanas iniciatore un autore ir Tautas daiļamata meistare Rasma Āboltiņa.
1982. gadā Rasmas Āboltiņas ģimene pārcēlās uz dzīvi Mazsalacā, un drīz vien viņa iestājās Tautas lietišķās mākslas studijā “Mazsalaca”.
Tā sākās rakstaino dubultcimdu adīšanas laiks Mazsalacā, jo nekur citur cimdus tā neadīja. Rasmas paraugam sekoja Tautas daiļamata meistare Ilga Vītola, kura arī iemācījās adīt rakstainus cimdus dubultadījumā.
1986. gada nogalē Rasma Āboltiņa ieguva Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu. Trīsdesmit gadu laikā viņa ir piedalījusies neskaitāmās izstādēs un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgos.
2009. gada vasarā Mazsalacā notika meistardarbnīca “Cimdu adīšanas tradīciju saglabāšana”, bet 2010. gada vasarā Mazsalacā 3x3 nometnē sāktais darbs turpinājās, tāpat meistare piedalījās LNKC rīkotajos pasākumos “Tradicionālo prasmju skola” un “Satiec savu meistaru”.
Brīvajos brīžos meistare brauca mācīt rakstaino dubultcimdu adīšanas prasmi kaimiņu novadu interesentu grupām Valmierā, Smiltenē, Ogrē, Cēsu novada Vaives Amatu mājā, Staicelē, Naukšēnu novada Ķoņos, pašu novada pagastos – Ramatā, Sēļos u.c.
2014. gadā LNKC izdeva metodisko materiālu “Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas dubultcimdi”.
2015. gada nogalē Latvijas televīzija ierakstīja sarunu ar Rasmu Āboliņu par rakstaino dubultcimdu adīšanu.
2019. gada aprīlī Rasma Āboltiņa aizgāja mūžībā.
Kaut arī rakstainos dubultcimdus iemācījās adīt daudzas rokdarbnieces, šobrīd nav informācijas, cik pratēju un praktizētāju Latvijā darbojas.
Mazsalacā meistares rakstaino dubultcimdu adīšanas pēctece ir Evija Nagle, kura turpina apmācīt citas adītājas. Studijas ietvaros prasmi izmanto Tautas daiļamata meistares Ilga Vītola, Sarmīte Luste, Ilzīte Celmiņa, Māra Mistre, mazāk praktizē Rita Ertmane un Gunta Jēkabsone.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Prasmes iespējams apgūt Tautas lietišķās mākslas studijā Mazsalacas Amatu mājā pie meistariem, individuāli, kā arī izmantojot metodisko materiālu “Rasmas Āboltiņas dubultcimdi” (2014., Rīga, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Mazsalacas novada domi).
Šobrīd:
1. Tiek nodrošināts apmācību nepārtrauktības process, brīva informācijas pieeja, jauniešu interešu izglītība reizi nedēļā Mazsalacas Amatu mājā.
2. Divas reizes gadā notiek radošās meistardarbnīcas un tematiskās izstādes.
3. Meistari piedalās valsts un reģionālajās izstādēs, piemēram, pēdējos trīs gados notikušas:
2017. – Mākslas un Amatniecības izstāde “Radošā dominante. Menbaltā”, organizēja biedrība “Latviešu tautas mākslas savienība”;
2018. – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lietišķās mākslas izstāde “Rīgas mākslas telpā”, ko organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs;
Mākslas un Amatniecības izstāde “Radošā dominante. Svētki”, rīkoja “Latviešu tautas mākslas savienība”;
2019., 2020. – Latvijas Mākslas un amatniecības izstāde “Putni krāsā un kompozīcijā” un “Ziedi krāsā un kompozīcijā”, Smiltenes novada muzejā “Mēru muiža”, organizēja Smiltenes novada pašvaldība un TLMS “Smiltene”.

Ilgtermiņā tiek plānoti semināri un vasaras nometnes ar Mazsalacas novada pašvaldības un Kultūras centra, Latvijas Nacionālais kultūras centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Lasīt vēl

Vēsture

Arheoloģiskie izrakumi liecina par cimdu valkāšanas tradīcijām Latvijas teritorijā kopš 14.–15. gadsimta.
Latvijas muzeju krājumos rakstainie cimdi datējami ar 18.–19. gadsimtu.
Cimdi vienlaikus ir apģērba aksesuārs un nepieciešamība. Tādēļ tie iedalāmi trīs lielās grupās: darba cimdi, goda cimdi, dāvināmie cimdi. Mūsdienās šis sadalījums nav mainījies, vien iespējas kļuvušas daudzveidīgākas. Tāpat kā jebkura cita prasme, arī cimdu adīšana sākotnēji tika apgūta ģimenēs, dzimtās. Tā tika pārmantota no vecākiem un vecvecākiem, kaimiņš mācījās no kaimiņa, vienlaikus identificējoties ar savu pagastu vai novadu.
Taču pārmaiņu pilnais 20. gadsimts ienesa jaunas vēsmas un nemierus: mainījās sabiedriskās iekārtas, notika kari, ekonomiskās krīzes, kā arī attīstījās rūpniecība, notika izglītības, zinātnes un kultūras progress, savukārt amatniecība pastāvēja gan sliktajos, gan labajos laikos.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā notika ļoti aktīva kultūras dzīve. Klubos, kultūras namos tika organizēti audēju, rokdarbu pulciņi un studijas.
Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca” 2022. gadā svinēs 50. jubileju. 1972. gadā tika nodibināta Mazsalacas kultūras nama audēju un rokdarbu pulciņš. 1982. gadā pulciņam piešķīra goda nosaukumu Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca”.
Šajā gadā studiju sāka apmeklēt Rasma Āboltiņa, ienesot kolektīvā savu cimdu adīšanas prasmi un jauninājumus. Viņas inovācija bija tapusi kopā ar stāstu par vesti.
Kā gan tas sākās? Pēc Rasmas Āboltiņas stāstītā bijis tā – pagājušā gadsimta 70. gados paju sabiedrības ”Austrumi” grāmatvedībā, kur viņa strādāja par ekonomisti, ienācis puisis adītā rakstainā vestē. Kad tā pavērusies vaļā, otrā pusē bijis redzams raksts, nevis dziju pārstaipi. Rasma vaicājusi vīrietim, kas viņam tādu ir noadījis. Vīrietis atbildējis, ka mamma, bet lai neprasot, kā. Rasma palūgusi novilkt vesti un rūpīgi izpētījusi adījumu, lai saprastu tehniku.
Katrs Rasmas Āboltiņas cimdu pāris bija meistardarbs. Tolaik pasaule bija lēnāka, naudas bija maz, materiālu vēl mazāk, toties bija gana daudz optimisma, izdomas un radošā gara. Mazsalacas studijas dalībnieces adīja cimdus un zeķes, auda segas, galdautus, dvieļus, piedalījās daudzās izstādēs un ik gadu brauca uz Brīvdabas muzeja gadatirgu. Tie bija amatnieku svētki!
20. gadsimta 90. gadi – “Atmodas laiks” – viens no sarežģītākajiem laikiem tautai, kā arī tautas mākslai un kultūrai, tās kolektīviem un vadītājiem. Cilvēki izceļoja darbu meklējumos, kolektīvi novecoja.
Savukārt 21. gadsimta pirmajā desmitgadē bija jaušama izaugsme, pieejamie materiāli kļuva aizvien daudzveidīgāki, bet informācijas – arvien vairāk, dominēja jaunrade un kičs.
Amatniekiem sākās saulainākas dienas, bet klimatiskie apstākļi rosināja domāt praktiski, silti un skaisti. Cik rakstu, domu, laika tika ieadīti dūrainī? Kāds vēstījums tika valkātājam?

Divdesmit gadu laikā ir notikušas neskaitāmas meistardarbnīcas, vasaras nometnes, semināri un apmācību braucieni pa Vidzemi u.c. vietām.
Mūsdienās īpaši aktuāls ir projekts “Satiec savu meistaru”, radošās meistardarbnīcas un piedalīšanās lietišķās mākslas izstādēs.

Mazsalaca ir audēju pilsēta ar savu vēsturi un stāstiem. Bet stelles somiņā neieliksi, toties adīklim vieta vienmēr atradīsies – gultā, pie televizora, virtuvē uz palodzes vai dārzā pie krūma. Ģimene jāapada, radi un draugi jāapdāvina. Tā vien šķiet, ka mazsalacietēm adīšanas prasme ir ielikta šūpulī. Katrai ir savi mazie amata noslēpumi, bet dubultnieki – tā ir kopīga lieta.
Rasmas Āboltiņas adīšanas tehnika tagad ir studijas firmas zīme, kuru pārzina dažas dalībnieces. Šī apziņa dara viņas lepnas, toties uzliek arī pienākumu – neapstāties un nodrošināt pēctecību.
Kā jebkura veida amatniecības roku darbs, dubultnieku adīšanas prasme ir laikietilpīga. Katram cimdiņam ir savs stāsts. Zināmu iespaidu atstāj arī siltās ziemas – cilvēki mazāk valkā dūraiņus. Neatkarīgi no klimatiskajām pārmaiņām Ziemeļvidzeme savu atrašanās vietu nav mainījusi. Te klimats ir skarbāks un cimdi joprojām vajadzīgi, tādēļ pēc tiem ir pieprasījums.
Rasmas Āboltiņas atstātais mantojums Mazsalacas adītājām liek plānot un domāt par Latvijas mēroga projektu rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmes nostiprināšanai un attīstīšanai.
Meistares atstātais nemateriālais kultūras mantojums Mazsalacas studijai un pilsētai rada gandarījumu, lepnumu un pienākumu pilnveidot un turpināt iesākto.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Attīstot šīs tehnikas iespējas, var veidot citas funkcionālas lietas: aksesuārus – kaklautus/šalles, cepures, zeķes, kā arī interjera tekstilu – gultas pārklājus.

Lasīt vēl

Meistari

Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas mūža devumam ir sekotāji viņas pašas studijā “Mazsalaca”, Mazsalacas pilsētā un krietni ārpus tās. Viņas patiesās zināšanu mantinieces un pēcteces ir meistares/skolotājas Evija Nagle, Ilga Vītola, Sarmīte Luste, Māra Mistre, Ilzīte Celmiņa, kā arī zinošas ir Rita Ertmane un Gunta Jēkabsone.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Mazsalacas Kultūras centrs;
Biedrība “APSKRITNIS”

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim notikusi regulāra pasākumu (semināri un izstādes) rīkošana.
Pasākumu sarakstu skatīt sadaļā "Teksta meteriāli".

Aktīvā darbošanās ir atstājusi ietekmi Mazsalacas iedzīvotāju dzīvē. Nozīmīgais projekts “Satiec savu meistaru”, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un novadi, tuvākajā apkārtnē uztur interesi par amata prasmi, veicina vēlmi darboties un apgūt šīs iemaņas, celt indivīda dzīves kvalitāti. Tas pieejams ikvienam interesentam, jebkuram sociālajam slānim. Pēdējo divu gadu iezīme – interese par rokdarbiem lielpilsētas cilvēkiem, kas iepirkuši vasaras mītnes laukos vai mazpilsētās. 1. Jauniešu interešu izglītības veicināšana – piedalīšanās radošajās darbnīcās un izstāžu apmeklējumi, vērtējumu rakstīšana par redzēto. 2. Semināri veicina profesionālo iemaņu apgūšanu, kvalifikācijas celšanu un pieredzes apmaiņu. 3. Piedalīšanās izstādēs, to apmeklēšana ir nepārtraukta informācijas un vērtējuma analīze, reklāma. Vienuviet apskatāmi dažādi darbi, kurus ir iespējams salīdzināt, novērtēt, nopelt un “nošpikot”. 4. Veidojas atpazīstamība, popularitāte, domubiedri. 5. Mazsalacas Amatu mājā veidojas apmācību nepārtrauktības process un brīva informācijas pieeja.

Studijas darbības nodrošināšanai pašvaldības finansējums ir 4500 eiro gadā, šajā summā ietilpst darba algas, ēkas un telpu uzturēšana, apkure un komunālie maksājumi.
Latvijas Nacionālā kultūras centra valsts mērķdotācijas ir vidēji 400 eiro gadā, tās tiek izmantotas studiju vadītāju darba algu piemaksām.
Semināru organizēšanai plānojam 2000 eiro gadā ar līdzfinansējumu no minētajām institūcijām.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Elementa atpazīstamības veicināšanai plānotie pasākumi:
1. “Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmes”, metodiskā materiāla 2. daļas sagatavošana.
2. Turpināt metodiskā materiāla pētniecību un pilnveidošanu, 2021.–22. g.
3. Veidot gatavo darbu krātuvi, 2022.–23. g.
4. Tehnisko zīmējumu veidošanu, 2023.–24. g.
5. Metodiskā materiāla izdošana un prezentēšana, 2024.–25. g.

Pasākumu plānu Elementa aizsardzībai un saglabāšanai skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

Plānoto pasākumu mērķis ir:
1. Veicināt rakstaino dubultcimdu darināšanu un prasmes popularizēšanu Vidzemē un Latvijā, Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas devuma cildināšanu.
2. Meklēt kopīgus sadarbības modeļus, lai rakstainie dubultcimdi kļūtu par Mazsalacas novada atpazīstamības zīmi un to darinātājas par novada lepnumu.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmei iespējamie apdraudējumi:
1. Novecošana un neliels adītāju skaita kāpums.
2. Klimatisko izmaiņu rezultātā var mazināties pieprasījums pēc siltiem cimdiem.

Lasīt vēl

Publikācijas

Metodiskais materiāls: “Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas DUBULTCIMDI/ DOUBLE MITTENS of Folk Art Craftsman Rasma Aboltina”. Sastādītāja – Linda Rubena. Izdevējs Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, 2014.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tautas-maksla/meistare-rasma-abolina-cimdus-darina-dubultadijuma.a161289/

Raksts “Mazsalaciešu darba tikums”, laikraksts “Cīņa”, 1983.gada augusts

Raksts “Balta nāca tautu meita”, laikraksts “Rīgas Balss”, 1990.gada februāris

Raksts “Mazsalacas meistariem 30 gadu jubileja”, laikraksts “Liesma”, 2002. gada novembris

Raksts ”Dubultajam divi mūži”, laikraksts “Liesma”, 2009. gada augusts

Raksts “Ar mīlestību, sirdi un dvēseli”, laikraksts “Liesma”, 2010. gada novembris

Raksts “Godina meistarus”, laikraksts “Liesma”, 2010. gada novembris

Raksts “Izdota grāmata par dubultcimdu adīšanas tehniku”, Mazsalacas novada pašvaldības izlaidums, 2015. gada marts

Raksts – info, “Apgūsti prasmes”, 2010. gada okt0bris

R. Āboltiņas Tautas daiļamata meistares apliecības kopija, 1.atvērums, piešķirts/izsniegts – 1986/87.gads

R.Āboltiņas Tautas daiļamata meistares apliecības kopija, 2. atvērums, piešķirts/izsniegts – 1986/87. gads

Ielūgums uz studijas pasākumu “Meistaru godināšana”, 1983.gada janvāris, 1985.gada marts

Ielūgums uz studijas pasākumu “Saule zeltu ieaudusi”, 1987.gada jūnijs

Ielūgums uz studijas pasākumu “Meistaru godināšana”, 1988.gada jūlijs

Afiša “Cimdu pāris”, Cēsis, 2009.gada septembris

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

Lasīt vēl