Autors:
Gaļina Birkava. Pieteikuma sagatavošanas datums 30.06.2020. Precizēts 15.02.2026.
Tradicionālās amatniecības prasmes
Nosaukums
Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā (2020)
Dubultnieki
Ģeogrāfija
Mazsalaca, Skaņkalnes pagasts (Mazsalacas novads).
Tradīcijas glabātāja un uzturētāja ir Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca”.
Pēdējos trīs gados studijā darbojas 33 dalībnieces: 16 audējas un 17 adītājas.
Adītājas: Rita Ertmane, Ilga Vītola, Sarmīte Luste, Sarma Krēsliņa, Evija Nagle, Maija Briede, Inese Kļaviņa, Aija Sniedze, Madara Zariņa, Malvīne Pudele, Vivita Zeltkalne, Inese Bogdanova, Evita Vītola, Guna Daugule, Zenta Šaicāne, Gunta Mežale, Valda Siņcina.
Audējas: Gaļina Birkava, Gunta Jēkabsone, Vaira Vanaga, Vija Bērziņa, Viktorija Puriņa, Dagnija Kalniņa, Antra Brasliņa, Ilzīte Celmiņa, Pārsla Radziņa, Elga Puķulauka, Māra Mistre, Linda Berga, Rita Lizuma, Aija Kārkliņa, Vija Kārkliņa, Dace Stepanova.
Nozīme kopienas dzīvē
Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ir daudzu gadu rūpīgs darbs, tā ir Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” nemateriālā kultūras mantojuma vērtība un identitāte, ar kuru lepoties un mācīt citiem. Mazsalacas dubultnieki ir dubultsilti un dubultskaisti. Gandrīz piecdesmit gadu garais jaunrades ceļš tiek uzturēts un kopts ar kolektīva kopīgiem spēkiem un pašvaldības atbalstu.
Aktivitātes/darbības
Mazsalacā par dubultadījumu sauc tādu, kad cimds ir noadīts rakstains gan iekšpusē, gan ārpusē, tikai ar pretējām krāsām. Šādu rakstaino dubulto cimdu adīšanas iniciatore un autore ir Tautas daiļamata meistare Rasma Āboltiņa.
1982. gadā Rasmas Āboltiņas ģimene pārcēlās uz dzīvi Mazsalacā, un drīz vien viņa iestājās Tautas lietišķās mākslas studijā “Mazsalaca”.
Tā sākās rakstaino dubultcimdu adīšanas laiks Mazsalacā, jo nekur citur cimdus tā neadīja. Rasmas paraugam sekoja Tautas daiļamata meistare Ilga Vītola, kura arī iemācījās adīt rakstainus cimdus dubultadījumā.
1986. gada nogalē Rasma Āboltiņa ieguva Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu. Trīsdesmit gadu laikā viņa ir piedalījusies neskaitāmās izstādēs un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgos.
2009. gada vasarā Mazsalacā notika meistardarbnīca “Cimdu adīšanas tradīciju saglabāšana”, bet 2010. gada vasarā Mazsalacā 3x3 nometnē sāktais darbs turpinājās, tāpat meistare piedalījās LNKC rīkotajos pasākumos “Tradicionālo prasmju skola” un “Satiec savu meistaru”.
Brīvajos brīžos meistare brauca mācīt rakstaino dubultcimdu adīšanas prasmi kaimiņu novadu interesentu grupām Valmierā, Smiltenē, Ogrē, Cēsu novada Vaives Amatu mājā, Staicelē, Naukšēnu novada Ķoņos, pašu novada pagastos – Ramatā, Sēļos u. c.
2014. gadā LNKC izdeva metodisko materiālu “Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas dubultcimdi”.
2015. gada nogalē Latvijas televīzija ierakstīja sarunu ar Rasmu Āboliņu par rakstaino dubultcimdu adīšanu.
2019. gada aprīlī Rasma Āboltiņa aizgāja mūžībā.
Kaut arī rakstainos dubultcimdus iemācījās adīt daudzas rokdarbnieces, šobrīd nav informācijas, cik pratēju un praktizētāju Latvijā darbojas.
Mazsalacā meistares rakstaino dubultcimdu adīšanas pēctece ir Evija Nagle, kura turpina apmācīt citas adītājas. Studijas ietvaros prasmi izmanto Tautas daiļamata meistares Ilga Vītola, Sarmīte Luste, Ilzīte Celmiņa, Māra Mistre, mazāk praktizē Rita Ertmane un Gunta Jēkabsone.
Pārmantošana un tālāknodošana
Prasmes iespējams apgūt Tautas lietišķās mākslas studijā Mazsalacas Amatu mājā pie meistariem, individuāli, kā arī izmantojot metodisko materiālu “Rasmas Āboltiņas dubultcimdi” (2014., Rīga, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Mazsalacas novada domi).
Šobrīd:
1) Tiek nodrošināts apmācību nepārtrauktības process, brīva informācijas pieeja, jauniešu interešu izglītība reizi nedēļā Mazsalacas Amatu mājā;
2) Divas reizes gadā notiek radošās meistardarbnīcas un tematiskās izstādes.
3) Meistari piedalās valsts un reģionālajās izstādēs, piemēram, pēdējos trīs gados notikušas:
• 2017. – Mākslas un Amatniecības izstāde “Radošā dominante. Menbaltā”, organizēja biedrība “Latviešu tautas mākslas savienība”;
• 2018. – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lietišķās mākslas izstāde “Rīgas mākslas telpā”, ko organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs;
• Mākslas un Amatniecības izstāde “Radošā dominante. Svētki”, rīkoja “Latviešu tautas mākslas savienība”;
• 2019., 2020. – Latvijas Mākslas un amatniecības izstāde “Putni krāsā un kompozīcijā” un “Ziedi krāsā un kompozīcijā”, Smiltenes novada muzejā “Mēru muiža”, organizēja Smiltenes novada pašvaldība un TLMS “Smiltene”.
Ilgtermiņā tiek plānoti semināri un vasaras nometnes ar Mazsalacas novada pašvaldības un Kultūras centra, Latvijas Nacionālais kultūras centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Vēsture
Arheoloģiskie izrakumi liecina par cimdu valkāšanas tradīcijām Latvijas teritorijā kopš 14.–15. gadsimta.
Latvijas muzeju krājumos rakstainie cimdi datējami ar 18.–19. gadsimtu.
Cimdi vienlaikus ir apģērba aksesuārs un nepieciešamība. Tādēļ tie iedalāmi trīs lielās grupās: darba cimdi, goda cimdi, dāvināmie cimdi. Mūsdienās šis sadalījums nav mainījies, vien iespējas kļuvušas daudzveidīgākas. Tāpat kā jebkura cita prasme, arī cimdu adīšana sākotnēji tika apgūta ģimenēs, dzimtās. Tā tika pārmantota no vecākiem un vecvecākiem, kaimiņš mācījās no kaimiņa, vienlaikus identificējoties ar savu pagastu vai novadu.
Taču pārmaiņu pilnais 20. gadsimts ienesa jaunas vēsmas un nemierus: mainījās sabiedriskās iekārtas, notika kari, ekonomiskās krīzes, kā arī attīstījās rūpniecība, notika izglītības, zinātnes un kultūras progress, savukārt amatniecība pastāvēja gan sliktajos, gan labajos laikos.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā notika ļoti aktīva kultūras dzīve. Klubos, kultūras namos tika organizēti audēju, rokdarbu pulciņi un studijas.
Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca” 2022. gadā svinēs 50. jubileju. 1972. gadā tika nodibināta Mazsalacas kultūras nama audēju un rokdarbu pulciņš. 1982. gadā pulciņam piešķīra goda nosaukumu Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca”.
Šajā gadā studiju sāka apmeklēt Rasma Āboltiņa, ienesot kolektīvā savu cimdu adīšanas prasmi un jauninājumus. Viņas inovācija bija tapusi kopā ar stāstu par vesti.
Kā gan tas sākās? Pēc Rasmas Āboltiņas stāstītā bijis tā – pagājušā gadsimta 70. gados paju sabiedrības “Austrumi” grāmatvedībā, kur viņa strādāja par ekonomisti, ienācis puisis adītā rakstainā vestē. Kad tā pavērusies vaļā, otrā pusē bijis redzams raksts, nevis dziju pārstaipi. Rasma vaicājusi vīrietim, kas viņam tādu ir noadījis. Vīrietis atbildējis, ka mamma, bet lai neprasot, kā. Rasma palūgusi novilkt vesti un rūpīgi izpētījusi adījumu, lai saprastu tehniku.
Katrs Rasmas Āboltiņas cimdu pāris bija meistardarbs. Tolaik pasaule bija lēnāka, naudas bija maz, materiālu vēl mazāk, toties bija gana daudz optimisma, izdomas un radošā gara. Mazsalacas studijas dalībnieces adīja cimdus un zeķes, auda segas, galdautus, dvieļus, piedalījās daudzās izstādēs un ik gadu brauca uz Brīvdabas muzeja gadatirgu. Tie bija amatnieku svētki!
20. gadsimta 90. gadi – “Atmodas laiks” – viens no sarežģītākajiem laikiem tautai, kā arī tautas mākslai un kultūrai, tās kolektīviem un vadītājiem. Cilvēki izceļoja darbu meklējumos, kolektīvi novecoja.
Savukārt 21. gadsimta pirmajā desmitgadē bija jaušama izaugsme, pieejamie materiāli kļuva aizvien daudzveidīgāki, bet informācijas – arvien vairāk, dominēja jaunrade un kičs.
Amatniekiem sākās saulainākas dienas, bet klimatiskie apstākļi rosināja domāt praktiski, silti un skaisti. Cik rakstu, domu, laika tika ieadīti dūrainī? Kāds vēstījums tika valkātājam?
Divdesmit gadu laikā ir notikušas neskaitāmas meistardarbnīcas, vasaras nometnes, semināri un apmācību braucieni pa Vidzemi u. c. vietām.
Mūsdienās īpaši aktuāls ir projekts “Satiec savu meistaru”, radošās meistardarbnīcas un piedalīšanās lietišķās mākslas izstādēs.
Mazsalaca ir audēju pilsēta ar savu vēsturi un stāstiem. Bet stelles somiņā neieliksi, toties adīklim vieta vienmēr atradīsies – gultā, pie televizora, virtuvē uz palodzes vai dārzā pie krūma. Ģimene jāapada, radi un draugi jāapdāvina. Tā vien šķiet, ka mazsalacietēm adīšanas prasme ir ielikta šūpulī. Katrai ir savi mazie amata noslēpumi, bet dubultnieki – tā ir kopīga lieta.
Rasmas Āboltiņas adīšanas tehnika tagad ir studijas firmas zīme, kuru pārzina dažas dalībnieces. Šī apziņa dara viņas lepnas, toties uzliek arī pienākumu – neapstāties un nodrošināt pēctecību.
Kā jebkura veida amatniecības roku darbs, dubultnieku adīšanas prasme ir laikietilpīga. Katram cimdiņam ir savs stāsts. Zināmu iespaidu atstāj arī siltās ziemas – cilvēki mazāk valkā dūraiņus. Neatkarīgi no klimatiskajām pārmaiņām Ziemeļvidzeme savu atrašanās vietu nav mainījusi. Te klimats ir skarbāks un cimdi joprojām vajadzīgi, tādēļ pēc tiem ir pieprasījums.
Rasmas Āboltiņas atstātais mantojums Mazsalacas adītājām liek plānot un domāt par Latvijas mēroga projektu rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmes nostiprināšanai un attīstīšanai.
Meistares atstātais nemateriālais kultūras mantojums Mazsalacas studijai un pilsētai rada gandarījumu, lepnumu un pienākumu pilnveidot un turpināt iesākto.
Papildu informācija
Attīstot šīs tehnikas iespējas, var veidot citas funkcionālas lietas: aksesuārus – kaklautus/šalles, cepures, zeķes, kā arī interjera tekstilu – gultas pārklājus.
Meistari
Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas mūža devumam ir sekotāji viņas pašas studijā “Mazsalaca”, Mazsalacas pilsētā un krietni ārpus tās. Viņas patiesās zināšanu mantinieces un pēcteces ir meistares/skolotājas Evija Nagle, Ilga Vītola, Sarmīte Luste, Māra Mistre, Ilzīte Celmiņa, kā arī zinošas ir Rita Ertmane un Gunta Jēkabsone.
Iestādes un institūcijas
Valmieras novada Mazsalacas Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca”, Amatu māja, biedrība “APSKRITNIS”.
Nostiprināšana
MEISTARKLASES, SEMINĀRI, IZSTĀDES, PUBLIKĀCIJAS
• NKM projekts: Meistarklases ievads “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā 2022”, meistare Evija Nagle, 03.2022.–05.2022., Mazsalacas Kultūras centrs. Biedrība “Apskritnis”;
• Starptautiskais folkloras festivāls “BALTICA 2022”, piedalīšanās “Dzīvā kultūras mantojuma darbnīcās”, “Mazsalacas rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmes” prezentēšana 08.07.2022. Vērmanes dārzā. Meistares: E. Nagle, G. Jēkabsone, M. Mistre;
• NKM projekts: Izstāde “Rakstainie dubultcimdi 2022” un praktiskais seminārs/meistarklases, 15–16.07.2022., Mazsalacas Kultūras centrs, Amatu māja. Ar VKKF, Valmieras novada pašvaldības atbalstu rīko LNKC, Mazsalacas Kultūras centrs, biedrība “Apskritnis”, TLMS “Mazsalaca”;
• Dalība LNKC NKM projektos “Satiec savu meistaru 2022–2025”. Meistarklases: aušana, adīšana, keramika, roku darbi, aprīļa pirmā nedēļa, 2023–2025. Mazsalacas Kultūras centra Amatu māja;
• Dalība LEBM “Gadatirgus 2023, 2024, 2025” pasākumos, studijas darbu un rakstaino dubultcimdu prezentēšana;
• Dalība XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumos Vērmanes dārzā: NKM meistarklases “Mazsalacas rakstainu dubultcimdu darināšanas prasmes” demonstrēšana;
• NKM projekts: Atvērtās meistarklases 1, “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā 2023”, 10.2023.-06.2024. Meistare Gunta Jēkabsone, Mazsalacas Kultūras centra Amatu māja, biedrība “Apskritnis”;
• Mazalacas Kultūras centra TLMS “Mazsalaca” 50 gadu jubilejas pasākums – kolektīva darbu izstāde “Apliecinājums”, 16.11.2023.–06.01.2024. Mazalacas Kultūras centrs;
• NKM projekts: “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā 2”: rakstaino dubultcimdu izstādes “Dubultskaisti, dubultsilti” atklāšanas pasākums – seminārs un adīšanas meistaru saiets, 19–20.07.2024. Mazsalacas Kultūras centrs un Amatu māja;
• NKM projekts: Atvērtās meistarklases 2, “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā 2024”, 10.2024.–06.2025. Meistare Gunta Jēkabsone, Mazsalacas Kultūras centra Amatu māja, biedrība “Apskritnis”;
• NKM projekts: Konference “Vēsturisko zemju materiālais un nemateriālais kultūras mantojums”/Svētki ielas garumā “Vasaras Modinātājs”. Meistarklases: Gunta Jēkabsone – adīšana, Gaļina Birkava – aušana, Linda Zelta – keramika, Laila Strada – roku darbi. Amatnieku darinājumu tirdziņš un tautas mūzikas koncerti, 2–3.05.2025. Mazsalacas Kultūras centrs un Amatu māja, biedrība “Apskritnis”.
Publikācijas:
• ReTV, G.Matisone – intervija par TLMS “Mazsalaca” 50 gadu jubileju un darbu izstādi, par NKM un “Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmi Mazsalacā” iekļaušanu Nacionālajā sarakstā, par Kopienas pienākumiem, 10.01.2024;
• INFO par atvērtajām meistarklasēm projektā “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā–2”, 2023/24.gada sezonā;
• INFO par 2.Rakstaino dubultcimdu izstāde “DUBULTSILTI, DUBULTSKAISTI”, 19.07.– 09.08.2024.; par adīšanas meistaru saiets “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā–2”, 19.,20.07.2024. – LNKC, Valmieras novada pašvaldības mājas lapā un Mazsalacas Kultūras centra interneta vietnēs Facebook. Novada pašvaldības informatīvajā izdevumā, jūnijs–jūlijs 2024, nr. 6,7.;
• Valmieras novada laikrakstā "Liesma", E.Grigule, – intervijas par minētajām tēmām, 25.07.2024.;
• www.valmierasnovads.lv , www.facebook.mazsalacaskultūrascentrs.
Aktīvā darbošanās ir atstājusi ietekmi Mazsalacas iedzīvotāju dzīvē. Nozīmīgais projekts “Satiec savu meistaru”, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un novadi, tuvākajā apkārtnē uztur interesi par amata prasmi, veicina vēlmi darboties un apgūt šīs iemaņas, celt indivīda dzīves kvalitāti. Tas pieejams ikvienam interesentam, jebkuram sociālajam slānim. Pēdējo divu gadu iezīme – interese par rokdarbiem lielpilsētas cilvēkiem, kas iepirkuši vasaras mītnes laukos vai mazpilsētās. 1. Jauniešu interešu izglītības veicināšana – piedalīšanās radošajās darbnīcās un izstāžu apmeklējumi, vērtējumu rakstīšana par redzēto. 2. Semināri veicina profesionālo iemaņu apgūšanu, kvalifikācijas celšanu un pieredzes apmaiņu. 3. Piedalīšanās izstādēs, to apmeklēšana ir nepārtraukta informācijas un vērtējuma analīze, reklāma. Vienuviet apskatāmi dažādi darbi, kurus ir iespējams salīdzināt, novērtēt, nopelt un “nošpikot”. 4. Veidojas atpazīstamība, popularitāte, domubiedri. 5. Mazsalacas Amatu mājā veidojas apmācību nepārtrauktības process un brīva informācijas pieeja. Šīs aktivitātes tuvākajā apkārtnē uztur interesi par amata prasmi, veicina vēlmi darboties un apgūt šīs iemaņas, celt indivīda dzīves kvalitāti. Tas pieejams jebkuram interesentam, jebkuram sociālajam slānim. Pēdējo gadu iezīme ir interese par rokdarbiem lielpilsētas cilvēkiem, kas iepirkuši vasaras mītnes vietas laukos vai mazpilsētās. • Notiek tradīciju stiprināšana un pilnveidošana. • Notiek jauniešu interešu izglītības veicināšana. • Semināri veicina profesionālo iemaņu apgūšanu, kvalifikācijas celšanu un pieredzes apmaiņu. Līdzdalība izstādēs, to apmeklēšana, ir nepārtraukta informācijas un vērtējuma analīze, reklāma. Vienuviet apskatāmi dažādi darbi, kurus ir iespējams salīdzināt, novērtēt, nopelt vai iedvesmoties, kā rezultātā veidojas atpazīstamība, popularitāte, domu biedri. • Mazsalacas Kultūras centra Amatu mājā veidojas apmācību nepārtrauktības process un brīva informācijas pieeja. • Vēstījums par Mazsalacas rakstainajiem dubultcimdiem ir aizskanējis pat līdz tālākajiem Latvijas novadiem. Pēdējos divus gados īpaši aktīvi rakstaino dubultcimdu adīšana notiek Vidzemē. Izskan informācija un tālruņa zvani no Kurzemes puses un Pierīgas.
Studijas darbības nodrošināšanai pašvaldības finansējums ir 4500 eiro gadā, šajā summā ietilpst darba algas, ēkas un telpu uzturēšana, apkure un komunālie maksājumi.
Latvijas Nacionālā kultūras centra valsts mērķdotācijas ir vidēji 400 eiro gadā, tās tiek izmantotas studiju vadītāju darba algu piemaksām.
Semināru organizēšanai plānojam 2000 eiro gadā ar līdzfinansējumu no minētajām institūcijām.
2022./2023.
• VKKF NKM projekts: “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā–1”, 30.05.2022.–30.12.2023.
Piešķirtais finansējums – 7030 EUR (dokumentālā īsfilma, 1. Rakstaino dubultcimdu izstāde un praktiskais seminārs 2022). Mazsalacas Kultūras centra līdzfinansējums – 2355 EUR (Amatu mājas telpu ekspluatācija un apsaimniekošana visu gadu);
• Valmieras novada pašvaldības Kultūras, sporta un nometņu projekts: Praktiskais seminārs “Rakstaino dubultcimdu adīšanas prasme Mazsalacā 2022”, 15–16.07.2022.
Piešķirtais finansējums – 600 EUR (semināra organizatoriskie darbi);
• Valmieras novada pašvaldības Iedzīvotāju iniciatīvu projekts “Rosināt, veicināt, saglabāt!”, 20.12.2022.– 30.04.2023.
Piešķirtais finansējums – 1000 EUR (darba vides uzlabošanai Mazsalacas KC Amatu mājā: logu žalūziju iegāde saules gaismas aizturēšanai un griestu apgaismojums virs darbvirsmām).
2023./2024.
• VKKF NKM projekts: “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā–2”, 30.05.2023.– 31.12.2024.
Piešķirtais finansējums – 21630 EUR (adīšanas meistarklases–1, 10 mēnešu sezona);
• 2. Rakstaino dubultcimdu izstāde un adīšanas meistaru saiets 2024, dubultcimdu kolekcijas (25 pāri) un stikla skapja ar apgaismojumu iepirkums Elementa glabāšanai).
Mazsalacas Kultūras centra līdzfinansējums – 3800 EUR (Amatu mājas telpu ekspluatācija un apsaimniekošana visu gadu).
2024./2025.
• VKKF NKM projekts “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā–3”, 30.04.2024.–30.11.2025.
Piešķirtais finansējums – 25000 EUR (adīšanas meistarklases–2, 10 mēnešu sezona, darba vides aprīkojums klases telpā un āra telpā semināru organizēšanai, Elementa popularizēšanai. Konference “Vēsturisko zemju materiālais un nemateriālais kultūras mantojums”/Svētki ielas garumā “Vasaras Modinātājs”). Mazsalacas Kultūras centra līdzfinansējums – 9102 EUR (Amatu mājas telpu ekspluatācija visa gada garumā: elektrība, ūdens, kanalizācija, malkas apkure, apsardze, remontdarbi.).
2025./2026.
• VKKF NKM projekts “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā – tālākā attīstība un ilgtspēja”, 30.04.2025.–30.11.2026.
Piešķirtais finansējums – 14000 EUR (adīšanas meistarklases–3, 10 mēnešu sezona; 3. Rakstaino dubultcimdu izstāde “Divas puses”/praktiskais seminārs/Svētki ielas garumā). Mazsalacas Kultūras centra līdzfinansējums – 22090 EUR (Amatu mājas telpu ekspluatācija visu gadu: elektrība, ūdens, kanalizācija, malkas apkure, apsardze, remontdarbi, darba alga).
Turpinājums/attīstība
ELEMENTA ATPAZĪSTAMĪBAS VEICINĀŠANAI PLĀNOTIE PASĀKUMI:
• “Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmes”, metodiskā materiāla 2. daļas sagatavošana;
• Turpināt metodiskā materiāla pētniecību un pilnveidošanu, 2021.–22. g.;
• Veidot gatavo darbu krātuvi, 2022.–23. g.;
• Tehnisko zīmējumu veidošanu, 2023.–24. g.;
• Metodiskā materiāla izdošana un prezentēšana, 2024.–25. g.
DARBA PLĀNS 2026.–2030. GADAM
• “TDM Rasmas Āboltiņas dubultcimdi”, LNKC, 2014, grāmatas digitalizācija;
• “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā”, darbs pie metodiskā materiāla tapšanas, 2. daļa:
– metodiskā materiāla pētniecības un pilnveidošanas turpināšana,
– tehnisko zīmējumu darināšana un digitalizācija,
– stāsta izveide,
– metodiskā materiāla izdošana un prezentēšana, 2029–2030;
• Cimdu krātuves papildināšana, cimdu kolekcijas vizuālā noformējuma izveidošana;
• Pareizu krātuves glabāšanas apstākļu radīšana.
• Amatu mājas/biedrības “Apskritnis” mājaslapas izveide, publicitātes nodrošināšana;
• Preses un sabiedrisko mēdiju piesaiste;
• NKM projekts “Satiec savu meistaru”, adīšanas meistardarbnīca Mazsalacas KC Amatu mājā, LNKC un novadi, 2026.–2030;
• “Atvērtās meistarklases”, rudens–pavasara sezona, divas reizes mēnesī, Mazsalacas Amatu māja;
• Vasaras semināri “Dubultadījumu prasmes attīstīšana”, Mazsalacas Kultūras centrs un Amatu māja;
• Vasaras semināri “Dubultadījumu prasmes pielietošana apģērbu dizainā un aksesuāros”, Mazsalacas Kultūras centrs un Amatu māja;
• 4. un 5. Latvijas dubultcimdu izstāde “Salacas četri gadalaiki: Pavasaris. Rudens. Vasara. Ziema.”. Mazsalacas Kultūras centrs, Amatu māja un biedrība “Apskritnis”, 2028–2030. gada vasaras.
PLĀNOTO PASĀKUMU MĒRĶIS IR:
• Veicināt rakstaino dubultcimdu darināšanu un prasmes popularizēšanu Vidzemē un Latvijā, Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas devuma cildināšanu;
• Meklēt kopīgus sadarbības modeļus, lai rakstainie dubultcimdi kļūtu par Mazsalacas novada atpazīstamības zīmi un to darinātājas par novada lepnumu.
• Pulcināt Mazsalacas iedzīvotājus radošā vidē un apgūt dubultadījumu darināšanas prasmi. Tas ir daudzu gadu rūpīgs darbs, un kopiena ir gatava dalīties ar šīs prasmes apgūšanu;
• Rakstainie dubultcimdi ir dubultsilti un dubultskaisti. Turpat piecdesmit gadus garais jaunrades ceļš tiek uzturēts un kopts ar prasmju nesēju kopīgiem spēkiem un pašvaldības atbalstu, ar LNKC ieteikumiem un VKKF finansējumu. Tas ir Mazsalacas kopienas, pilsētas un novada lepnums;
• Meistares Rasmas Āboltiņas un Evijas Nagles rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ir daļa no kopienas identitātes. Šobrīd šīs prasmes nesējas ir meistare Gunta Jēkabsone un 8 kopienas dalībnieces. Šī apziņa dara viņas ne tikai lepnas, bet uzliek pienākumu neapstāties, turpināt kopienas kapacitātes stiprināšanu un darbību, uzturēt Elementa ilgtspēju, skolot jauno prasmju nesēju paaudzi, tādējādi nodrošinot prasmes tālāknodošanu;
• Projekta laikā veikt dokumentēšanu/statistiku, materiālu apstrādi;
• Pilnveidot darbu krātuvi, nodrošinot tās pieejamību sabiedrībai;
• Veidot sadarbību ar līdzīgi domājošām kopienām, tīklošanos un kopīgas iniciatīvas;
• Veicināt rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmes popularizēšanu Vidzemē un Latvijā.
Apdraudējumi
Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasmei iespējamie apdraudējumi:
• Novecošana un neliels adītāju skaita kāpums;
• Klimatisko izmaiņu rezultātā var mazināties pieprasījums pēc siltiem cimdiem.
Pieteikuma iesniedzējs
Valmieras novada Mazsalacas Kultūras centrs, Reģ.Nr.9000916429, Rūjienas iela 1, Mazsalaca, Valmieras novads
Attēlu galerija
Teksta materiāli
Publikācijas
Metodiskais materiāls: “Tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas DUBULTCIMDI/ DOUBLE MITTENS of Folk Art Craftsman Rasma Aboltina”. Sastādītāja – Linda Rubena. Izdevējs Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, 2014.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tautas-maksla/meistare-rasma-abolina-cimdus-darina-dubultadijuma.a161289/
Raksts “Mazsalaciešu darba tikums”, laikraksts “Cīņa”, 1983.gada augusts
Raksts “Balta nāca tautu meita”, laikraksts “Rīgas Balss”, 1990.gada februāris
Raksts “Mazsalacas meistariem 30 gadu jubileja”, laikraksts “Liesma”, 2002. gada novembris
Raksts ”Dubultajam divi mūži”, laikraksts “Liesma”, 2009. gada augusts
Raksts “Ar mīlestību, sirdi un dvēseli”, laikraksts “Liesma”, 2010. gada novembris
Raksts “Godina meistarus”, laikraksts “Liesma”, 2010. gada novembris
Raksts “Izdota grāmata par dubultcimdu adīšanas tehniku”, Mazsalacas novada pašvaldības izlaidums, 2015. gada marts
Raksts – info, “Apgūsti prasmes”, 2010. gada okt0bris
R. Āboltiņas Tautas daiļamata meistares apliecības kopija, 1.atvērums, piešķirts/izsniegts – 1986/87.gads
R.Āboltiņas Tautas daiļamata meistares apliecības kopija, 2. atvērums, piešķirts/izsniegts – 1986/87. gads
Ielūgums uz studijas pasākumu “Meistaru godināšana”, 1983.gada janvāris, 1985.gada marts
Ielūgums uz studijas pasākumu “Saule zeltu ieaudusi”, 1987.gada jūnijs
Ielūgums uz studijas pasākumu “Meistaru godināšana”, 1988.gada jūlijs
Afiša “Cimdu pāris”, Cēsis, 2009.gada septembris