Nozīme kopienas dzīvē

Ir grūti iedomāties Bārtu bez viena no skaistākajiem Latvijas tautastērpiem, bez skanīgajām Bārtas tautasdziesmām, bez cilvēku saiknes ar Dabu. Jau izsenis bārtenieki ir lepojušies ar savu īpašo kultūras mantojumu: savdabīgiem daudzbalsīgiem dziedājumiem – garo saucienu un leiti, rotaļām, dančiem, izloksni, košajiem rokdarbiem, kulināro mantojumu un citām vērtībām. Bārtas kultūrvēsturiskais mantojums stiprina bārtenieku identitāti un vieno kopienu. Tas vienmēr uztverts kā dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tam ir liela nozīme kopienas pašapziņas un piederības sajūtas veidošanā. Visos Bārtas svētkos un godos programmā tiek iekļauta kāda tradicionālās kultūras norise, piemēram, pagasta svētkos jaunie bārtenieki tiek sveikti ar “pādes dīdīšanas” rituālu. Arī jaunākā bārtenieku paaudze dzīvo ar vēlmi nodot bērniem zināšanas un prasmes par savu nemateriālo kultūras mantojumu, tādēļ vēl jo svarīgāk uzturēt tradīcijas dzīvas. Bārtas pagastā dzīvojošie ir izveidojuši savu pašpietiekamu kopienu, kur viens otru atbalsta, apmainās ar zināšanām, aktīvi seko līdzi pagastā notiekošajam, ir līdzās gan priekos, gan bēdās. Katrs rūpējas par savu saimniecību – kāds audzē vistas, kāds sien sieru, kāds dzied, bet kāds cits pēta Bārtas vēsturi. Katram ir sava vieta un sava artava, lai kopiena “darbotos” kā viens vesels, un dzīvais mantojums tiktu saglabāts un uzturēts no paaudzes paaudzē.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Bārtas kopiena augstu novērtē un aktīvi iesaistās dažādos pasākumos, lai saglabātu Bārtas kultūrtelpas vērtības.
Bārtas dziedāšanas tradīcija, rotaļas un danči. Ir pierakstīts un tiek uzturēts dzīvs bagātīgais un savdabīgais tradicionālās mūzikas pūrs. Īpašu uzmanību pelnījusi Dienvidrietumkurzemes tradicionālā vokālā daudzbalsība, seni un arhaiski dziedājumi – garie saucieni un leiši, kurus joprojām manto no paaudzes paaudzē gan ģimenēs, gan etnogrāfiskajā ansamblī. (Pielikumā etnomuzikoloģes Ievas Pānes sīkāks apraksts par šo dziedāšanas veidu).
Bārtas izloksne. Īpašā veidā darināti vārdi un teikumi saglabājušies tautasdziesmu, teiku un nostāstu pierakstos, kā arī vēl dažviet dzirdami. (Pielikumā valodnieču Ievas Ozolas un Lienes Markus-Narvilas apraksts par Bārtas izloksni, iespējams noklausīties arī dažus piemērus.)
Paražas, rituāli un svētki. Bārtā tiek svinēti latviskie gadskārtu ieražu svētki ar visiem tiem piederošiem rituāliem – Lielā diena ar saullēkta sagaidīšanu un mutes mazgāšanu upē, Vasaras saulgrieži ar sieru, alu un vainagu pīšanu, Ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu. Septembrī ap ražas novākšanas laiku notiek pagasta svētki, kuros spilgti pārstāvēta arī tradicionālā kultūra. Gājiens, koncerti, balle, tirdziņš, jauno bārtenieku sveikšana, makšķerēšanas sacensības, koncerts baznīcā – gadu no gada šī ir lielākā un spilgtākā Bārtas pagasta iedzīvotāju kopābūšana.

Bārtas tautastērpa valkāšanas tradīcija. Bārtas krāšņais tautastērps ir kanonizējies un kļuvis par vienu no spilgtākajiem latviešu tautastērpu simboliem, to labprāt darina un nēsā ne tikai Bārtā, bet arī citās vietās Latvijā (daudziem Latvijas deju kolektīviem un koriem ir Bārtas tērpi), arī diasporā. Daudzām ārzemēs dzīvojošām latvietēm arī ir Bārtas tautastērpi, jo tie ir ne tikai skaisti un koši, bet arī vienkāršāk pagatavojami ārpus Latvijas, kur nav tik plaši pieejami atbilstoši materiāli. Jau pēc kara bēgļu nometnēs Bārtas un Nīcas tērpi bija populārākā izvēle. Darinot tautastērpus, varēja izmantot humānās palīdzības izsniegtos aizkarus, segas, vajadzēja tos tikai pārkrāsot. Vairāk informācijas var atrast muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādē “Uzvilkt Latviju” (pieejams: https://uzvilktlatviju.lapamuzejs.lv/). Spilgtākās Bārtas tautastērpa iezīmes ir: goda brunči – burdainie lindruki jeb burdaiņi (melni ar platu, sarkanu apakšmalu), jaunavas ņieburs jeb burste no sarkana vilnas žakardauduma ar spīguļojošām brokāta lenšu nošuvēm, trīs dažādi villāņu veidi – baltā (tikai jaunavām), zilā un “drābulis” – no linu rakstīta auduma, kuru velk apakšā zilajai. Meitas galvā liek krāšņos zīļu vaiņagus, sievas sien rakstainus lakatus. Pievienotajos fotoattēlos tērps redzams visā daudzveidībā.
Bārtas muzeja pamatekspozīcija ir „Bārtas tautastērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 19.–21. gadsimtā”. Bārtas etnogrāfiskais ansamblis un bērnu folkloras kopa “Bārtenieki” kopj tautastērpa valkāšanas tradīciju, pētot, atjaunojot un svētkos lepni to valkājot. (Pielikumā kāda tautastērpa stāsts, ko rakstījusi novadpētniece Evita Ķuda.)
Bārtas amatierteātris. Gandrīz jau 100 gadus Bārtā vietējie cilvēki izspēlē dažādas lugas un muzikālus uzvedumus. Šī spēlētgriba Bārtā neizsīkst, un katru gadu tiek iestudēta vismaz viena jauna luga, kura tradicionāli tiek rādīta Vasaras saulgriežu svētkos. Šajās izrādēs nereti tiek iekļautas arī Bārtas tradicionālās dziesmas, rotaļas, pastāsti u. c. folkloras materiāli.
Kulinārais mantojums. Maizes cepšana, siera siešana, baltais sviests, alus brūvēšana – tā ir tikai daļa no kulinārās tradīcijas. Bārtā ir vairākas maizes cepējas un dažādu piena produktu – biezpiena, siera, sviesta – meistares. Savukārt jaunieši ar entuziasmu mēģina atjaunot alus brūvēšanas tradīciju. Bet ikdienā tiek gatavota skābputra, kuģelis, žūra (auzu ķīselis), bukstiņbiezputra ar uksi (biezu mērci). (Pielikumā cepumu, ko vietējie iesaukuši par “spirām”, kuģeļa un baltā sviesta pagatavošanas receptes)
Medības, makšķerēšana, ogošana, sēņošana – senas tradīcijas Bārtā. Bārteniekiem paaudžu paaudzēs zināmas labākās sēņu vietas, kuras cenšas nekad neatklāt citiem. Sēņo Bēdiņu birzī, pie Ūnu, Lapsu un Pižu kalniem un pie Vecās zāģētavas. Goda lieta Bārtā – uz ziemu sagatavots “bunduls” ar sālītām sēnēm. (Apraksts – pielikumā.) Arī zināšanas par labākajām ogošanas vietām saglabājušās ģimenēs. Dzērvenes, brūklenes un lācenes lasa Brienamajā purvā un Paltu purvā. Svarīgi ir ne tikai zināt, kā piekļūt ogām purvos, bet arī kā tās uzglabāt ziemai. Medību tradīciju ievērošana un saglabāšana mūsdienās ir svarīga, jo jaunajai paaudzei ir jāmāca, kā sadzīvot ar dabu, kā nepatērēt vairāk nekā nepieciešams, kā ievērot medību likumus, kādi ir rituāli, ja kaut ko nomedī, kā pagatavot medījumu garšīgi un veselīgi. Šīs tradīcijas rūpīgi kopj un sargā Bārtas medību kolektīvs “Bārtenieki” jau vairākās paaudzēs. Tāpat arī ar makšķerēšanas tradīcijām – vectēvi un tēvi nodod savas zināšanas par šo prasmi saviem bērniem un mazbērniem.
Tradicionālās amatu prasmes. Aušanas, adīšanas, izšūšanas, kokapstrādes prasmes tiek koptas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Te vislielākā loma ir Tautas lietišķās mākslas studijai “Kamolītis” un tās vadītājai Indrai Bunkai. Bārtā tiek rūpīgi pētīti un atdarināti Bārtas tradicionālie cimdu raksti, deķi (segas), dreļļu dvieļi, kreklu izšuvumi u.c. Tomēr tam paralēli arī tiek radītas jaunas un modernākas lietas – tamborēti lakati, lupatu deķīši u.c. (Pielikumā par Bārtas amatniecības prasmēm stāsta Indra Bunka).
Novadpētniecība, dzimtu pētniecība. Viena no Bārtas iedzīvotāju aktivitātēm – izzināt sava pagasta vēsturi, atcerēties izcilās Bārtas personības un veicināt to, lai kuplās dzimtas neaizmirst savas saknes. Novadpētniecības pamatā – cilvēku dzīvesstāsti, māju stāsti, notikumi, tradīcijas. Bārtas galvenie novadpētnieki darbojas Bārtas muzejā – tā vadītāja Aija Ķude, krājuma glabātāja Laura Rūsiņa un bārteniece, dzimtu pētniece Evita Ķuda. Dzimtas pētniecība ļauj vairāk uzzināt par tradīcijām, amatiem, materiālajām un garīgajām vērtībām un to pārmantošanu ne tikai savā ģimenē, bet arī dzimtajā pagastā.
Bārtas kultūrvēsturisko vietu saglabāšana un popularizēšana. Bārtā iespējama aktīvā atpūta visai ģimenei – laivošana, pārgājieni, orientēšanās u.c. Bārtā ir daudz vietu (sk. pielikumā Katrīnes Krūmiņas apkopoto Bārtas interesantāko vietu sarakstu), kas saistītas ar Bārtas vēsturi un skaisto apkārtni un kas laika gaitā kļuvušas par iecienītiem apskates objektiem gan pašiem bārteniekiem, gan Bārtas viesiem. Tās tiek apmeklētas pārgājienu, ekskursiju laikā, tur tiek rīkotas talkas u.c.
Kristīgās tradīcijas. Gan luterāņu, gan katoļu, gan mājas draudzes arī ir piederīgas Bārtai, saglabājot un uzturot sakrālo materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Krūtes luterāņu baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 400 gadu senu vēsturi. Turpretī Bārtas Romas katoļu draudze ir dibināta tikai 1998. gada novembrī, bet baznīca uzcelta 2002. gadā.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Tālāknodošana un pārmantošana, pirmkārt, notiek ģimenēs, kas Bārtā īpaši izteikti. Jaunākā paaudze jūt atbildību savu dzimtu priekšā uzturēt dzīvu savu mantojumu, caur to jūtot piederību īpašai vietai Latvijas kartē. Nenovērtējamu ieguldījumu mantojuma nodošanā nākamajām paaudzēm dod amatiermākslas kolektīvi.
1. Bārtas etnogrāfiskais ansamblis nodrošina Bārtas bagātīgā tautasdziesmu pūra pārmantojamību, repertuārs tiek veidots, klausoties un atdarinot ilggadējās dziedātājas. Priekšdziedātāja Līvija Otaņķe ansamblī darbojas jau no 1958. gada. Viņas krusttēvs Jēkabs Ķīburs bija ansambļa dibinātājs, kurš atstājis mantojumā pierakstus ar tautasdziesmu vārdiem un uzvedumu scenārijus.
2. Bērnu folkloras kopa “Bārtenieki” un tās vadītāja Mudīte Meļķe dod iespēju Bārtas jaunākajai paaudzei apgūt vietējās tautasdziesmas, rotaļas un dančus.
3. TLMS “Kamolītis” rīko dažādas amatu prasmju apmācības, regulāri piedāvā meistarklases.
Svarīga loma Bārtas kultūras mantojuma pārmantošanā ir Bārtas muzejam, kas vērtības krāj, apkopo un digitalizē, kā arī rīko dažādus pasākumus un izstādes.
Bārtas tūrisma uzņēmēji savu pasākumu programmās mēdz iekļaut Bārtas etnogrāfiskā ansambļa uzstāšanos, kas palīdz popularizēt Bārtas tradicionālo kultūru daudz plašākam cilvēku lokam un brīvākā gaisotnē ļauj ieraudzīt, ka dzīvajam mantojumam ir vērtība gan svētkos, gan ikdienā.
Bārteniekiem ir izveidojusies cieša sadarbība ar Kurzemes Humanitāro institūtu, kopā izdodot dažādus pētījumus un apkopojumus vairākās grāmatās (sk. tālāk publikāciju sadaļu).

Lasīt vēl

Vēsture

Bārtas kultūrtelpa saistāma ar senu teritorijas vēsturi. Vietas nosaukums radies no Bārtas upes, kuras krastos dzīvojušas baltu ciltis. Kā liecina arheoloģiskajos pētījumos atrastie materiāli, vieta bijusi apdzīvota jau agrajā dzelzs laikmetā. Bet dokumentos pirmoreiz Bārta minēta 1253. gada līgumā, ko slēdza Kurzemes bīskaps un Livonijas ordenis par kuršu Piemares zemju sadalīšanu, tādējādi Bārtai kļūstot par Grobiņas komturejas daļu līdz 1561. gada. Uz laiku gan ordeņa mestra Gotharda Ketlera parādu dēļ tā nonāca Prūsijas īpašumā, bet pēc viņa jaunākā dēla Vilhelma izdevīgajām precībām ar Prūsijas hercoga meitu Sofiju Grobiņa tiek atgūta kā pūra tiesa. (Iespējams, šis laiks, ko Lejaskurzemes vietas (Bārta, Nīca, Rucava) pavadīja Prūsijas sastāvā, lielā mērā ir aizmetnis mūsdienās atpazīstamajiem šo novadu tautastērpiem. Tāpēc tie ir tik ļoti atšķirīgi, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju). Pēc Livonijas likvidācijas sākās labklājības laiki, kad Bārtas, Nīcas un Rucavas muižas kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes daļu. Šajā laikā zemniekiem, nomaksājot nodevas, veidojās uzkrājumi, kurus nevarēja izmantot zemju izpirkšanai, tāpēc savu turību varēja demonstrēt arī ar krāšņajiem tautastērpiem. Vairākas sudraba saktas "čupā", augstie zīļu vainagi, ar bronzu apkaltas kurpes un zābaki – tas viss liecina par uzplaukumu hercoga Jēkaba laikā. 1795. gadā Bārta tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Šajā laikā Bārtā ir nozīmīga pasta stacija pa ceļam no Jelgavas uz Kēnigsbergu, kas dod iespēju bārteniekiem redzēt un piedzīvot jaunākās pasaules kultūras "vēsmas", tāpēc, iespējams, bārtenieki iemanto visai augstu pašapziņu, kas joprojām jaušama dziesmās, tērpos un cilvēku raksturā. Pieredzējuši daudz un dažādus notikumus, pat Napoleona karagājienu uz Krieviju, 1817. gadā bārtenieki sagaida zemnieku brīvlaišanu – Bārtas muižas zemes sadala vecsaimniecībās un jaunsaimniecībās. 1918. gadā tiek dibināta sava valsts – Latvija. Bārtenieki aktīvi piedalās tās izaugsmē – 1925. gadā tiek atklāta jaunā skolas ēka, kas celta uz pārmūrētiem muižas ēkas pamatiem, tā simbolizējot brīvības un pašnoteikšanās atgūšanu. Tūlīt arī ar vērienu tiek uzsākta kultūras dzīve – teātris, koris, un pat savi mazie Dziesmu svētki ar aptuveni 400 dziedātājiem no visas Kurzemes. Bārta kļūst par lauksaimnieku un amatnieku darbības lauku, pagasta pārvaldnieks Jānis Birznieks kļūst par zemkopības ministru, Bārtu apciemo arī tā laika prezidents Kārlis Ulmanis. Par iedzīvotāju saziedotiem un valsts līdzekļiem tiek uzcelts arī kultūras nams.
Otrais pasaules karš un varas maiņa (Latviju pievieno Padomju Savienībai) sāpīgi skar arī Bārtu. Ļoti daudz Bārtas iedzīvotāju tiek izsūtīti uz Sibīriju, tādēļ aiz bailēm, bet negribīgi bārtenieki stājās kolhozos – "Varavīksne", "Vētra" un "Brīvais solis", kuri 1960. gadu sākumā apvienojās vienā lielā kolhozā "Bārta". Tomēr kultūras dzīve neapsīka – turpināja darboties Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, kura sastāvā ietilpa ne tikai dziedātāji, bet arī divi deju kolektīvi, tika nodibināta tautas lietišķās mākslas studija, Bārtai bija savs pūtēju orķestris. Padomju Savienība notur savas pozīcijas līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām, bet tad visā Latvijā sākas atmoda, un 1991. gadā tiek atgūta Latvijas neatkarība. 2009. gadā Bārtas teritoriju iekļauj Grobiņas novadā. 2021. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Bārtas pagasts tiek iekļauts Dienvidkurzemes novadā, kurš šobrīd ir lielākais novads Latvijā ar 26 pagastiem un 5 pilsētām.

Mūsdienās Bārtas kultūras mantojumam ir vairāk reprezentatīva loma, salīdzinot ar agrākiem laikiem, kad tas kalpoja kā dzīvesveida sastāvdaļa. Bārtas dzīvais mantojums ne tikai veido kopienas identitāti, bet ir ļoti svarīgs elements bārtenieku garīgās un psiholoģiskās labbūtības uzturēšanā. Bārteniekiem ir nepieciešams sevi novērtēt un veidot savu vēsturi ar pārliecību par nākotni. Protams, ka padomju gadi un kolhozu dzīve ir atstājusi savu nospiedumu, bet šeit dzīvo arī jauni un uzņēmīgi cilvēki, kuri saredz Bārtas attīstības iespējas (resursus), ko izmantot savā labā, tā popularizējot Bārtu gan kā nozīmīgu kultūrvēsturisku vietu Lejaskurzemē, gan labu dzīvesvietu. Viņi saskata iespēj to transformēt un pielāgot mūsdienām, nenoliedzot tradicionālo kultūras mantojumu,

Lasīt vēl

Papildu informācija

2023. gada pavasarī pēc 70 gadu pārtraukuma, pateicoties Bārtas vīriem – Mārim Ķudim un Eināram Ķudim, kā arī vēstures entuziastam Guntim Rolim no Dunikas, tika atjaunota Bārtas plostu siešanas un pludināšanas tradīcija, kas izsenis bijusi vietējo ļaužu raksturīga, sezonāla nodarbe, jo Bārta bija ūdensceļš kokmateriālu pludināšanai uz Liepājas ezeru. Tradīcijas atjaunošana veicinājusi plostnieku amata prasmju apgūšanu un folkloras materiālu, kas saistīti ar šo nodarbi, apzināšanu. Svētku ietvaros tapa arī neliela izstāde par plostu siešanu un pludināšanu un ar to saistītām tradīcijām. Kā neatņemama sastāvdaļa jebkuros Bārtas svētkos, arī šoreiz tajos piedalījās Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, kas nenogurdams apdziedāja galvenos plostniekus. Noslēgumā tika norunāts, ka šiem svētkiem jākļūst par ikgadēju tradīciju Bārtā.
Ir vēl kāds interesants pasākums – jau deviņus gadus notiek jauniešu festivāls "Bārtas burgeru balle". To organizē jauni cilvēki ar savām ģimenēm, kuri sajūt piederību Bārtas kultūrtelpai, arī, ja dzīves ceļi aizveduši ārpus Bārtas. Te valda savējo sajūta, pateicoties vietai, no kurienes esi nācis.

Lasīt vēl

Meistari

Līvija Otaņķe - ilggadēja Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja un
priekšdziedātāja;
Gunta Klievēna – Līvijas Otaņķes meita, turpinot dzimtas tradīcijas, vada Bārtas etnogrāfisko ansambli, ir kultūras darba organizatore, veido pasākumus – gadskārtu ieražu svinēšanu, pilsētas svētkus u.c.

Mudīte Meļķe - etnogrāfiskajā ansamblī apgūto tradicionālās mūzikas pūru nodod
tālāk bērnu folkloras kopai "Bārtenieki" jau 30 gadus;
Mirdza Bibikova - audēja, adītāja, Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece,
amatierteātra dalībniece, tautastērpa valkāšanas tradīcijas zinātāja;
Aija Ķude – Bārtas muzeja vadītāja, kultūrvēstures pētniece, izstāžu rīkotāja, izšuvēja, adītāja, skolotāja;
Iveta Ķude - audēja, adītāja, šuvēja, tradīciju zinātāja;
Anita Helviga - adītāja, Bārtas tautisko rakstu izšuvēja, Bārtas izloksnes pētītāja un
pārzinātāja, Kurzemes Humanitārā institūta direktore;
Anna Zaķe - adītāja, maizes cepēja, latviskās dzīves ziņas zinātāja, kulinārā
mantojuma sargātāja;
Maiga Kuduma - kulinārā mantojuma zinātāja, tradīciju un latviskās dzīvesziņas
pārzinātāja;
Inta Vanaga - siera meistare, tradicionālā kulinārā mantojuma sargātāja, Bārtas
Romas katoļu draudzes priekšniece;
Ina Otaņķe - audēja, adītāja, Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, siera sējēja,
kulinārā mantojuma zinātāja;
Lidija Bikše - siera sējēja, kulinārā mantojuma zinātāja;
Evita Ķuda - novadpētniece, dzimtu pētniece;
Laura Rūsiņa - novadpētniece, muzeja krājuma glabātāja;
Gunta Jansone - bibliotekāre, novadpētniece;
Anita Dobele - koka amatniecības prasmju zinātāja;
Anna Sermoliņa - dziedātāja un teicēja;
Ina Grosbaha - dziedātāja, izšuvēja, amatierteātra dalībniece;
Andris Zūns - medniecības un makšķerēšanas tradīciju zinātājs, bitenieks, Dabas un
Visuma zinātājs, laika apstākļu vērotājs;
Māris Ķudis - Bārtas plostnieku tradīcijas atjaunotājs, mednieks, makšķernieks,
sporta dzīves organizators;
Ēvalds Vanags - mākslinieks, pedagogs, festivāla "Bārtas burgeru balle" radītājs un
organizētājs;
Gunta Meļķe - Bārtas senioru kopas vadītāja un aktivitāšu organizētāja.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Bārtas kultūras nams
Bārtas muzejs
Bārtas un Kalētu pagastu apvienības pārvalde
Dienvidkurzemes novada tautas tradīciju un folkloras centrs
Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde
Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs
Biedrība "Tvēriens", kas apvieno Bārtas jauniešus
Atpūtas bāze "Ods" un glempings "Bārtas krasts" regulāri sadarbojas ar Bārtas kultūras namu, iekļaujot savu pasākumu norisēs Bārtas tradicionālās kultūras elementus
Mednieku biedrība "Bārtnieki 1" rūpējas par medību prasmju un tradīciju saglabāšanu
Zemnieku saimniecība "Ziemeļi" vairākās paaudzēs nodarbojas ar kokapstrādi, ne tikai apstrādājot koksni līdz kokmateriālam, bet arī pievienojot tiem vērtību, veidojot smalkus kokgriezumus
LELB Krūtes baznīca
Bārtas Kristus Augšāmcelšanās Romas katoļu baznīca
Bārtas senioru kopa uztur vecākās paaudzes labbūtību un pilda socializācijas funkciju, kas, savukārt, veicina senioru iesaistīšanos dažādos pasākumos, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim tradīciju nepārtrauktību ar dažādiem pasākumiem nodrošinājis Bārtas muzejs, Bārtas kultūras nams un amatierkolektīvi.
Bārtas etnogrāfiskais ansamblis un bērnu folkloras kopa "Bārtenieki":
- regulāri piedalījušies un rīkojuši dažādus ar dziedāšanu, dančiem un rotaļām saistītus pasākumus - gan novada mēroga, gan Latvijā, kā arī Lietuvā;
- vienmēr rūpējušies par tautastērpa pareizu valkāšanu, tērpa detaļu atjaunošanu,
(arī pašas dalībnieces ar saviem rokdarbiem);
- vairākās paaudzēs uzturējuši un pārmantojuši īpašo daudzbalsīgās dziedāšanas veidu, kas nav vienkārši un pieprasa labas prasmes.
TLMS "Kamolītis" sadarbībā ar muzeju un kultūras namu veidojuši izstādes, piedalījušies Latvijas mēroga pasākumos un, galvenais, turpina nodot savas zināšanas jaunākajai paaudzei.
Bārtas muzejā rīkotie pasākumi
2017. gads.
1. Izstāde "Jēkabam Rūsiņam – 100", grāmatas “Jēkaba Rūsiņa dzejas izlase” atvēršanas pasākums.
2. Kopizstāde ar Liepājas muzeju “Bārtas godos” – viss par Bārtas tautastērpu.
3. Uzsākts piecu gadu cikls (2017–2021), izstāde “Goda bārtenieki – jubilāri”.
2018. gads.
1. Izstāde “Bārtai – 765” .
2. Radošās darbnīcas – kā darināt Bārtas tautastērpu.
3. Vietnes Garamantas.lv seminārs Bārtā.
2019. gads.
1. Dzimtas koku pētīšana un veidošana – seminārs, lekcija.
2. Bārtas represēto bērnu tikšanās, atmiņu pēcpusdiena.
3. “Dzimtas koku” izstāde.
2020.–2021. gads (Covid pandēmijas laiks).
1. Izstāde "Senie rokdarbi interjerā"
2022. gads.
1. "Satiec savu meistaru!" darbnīca muzejā – lakatu tamborēšana.
2. Seminārs “Bārtas baznīca”.
3. Radošās darbnīcas "Ziemassvētku rotājumi".
4. TLMS “Kamolītis” 40 gadu jubilejas darbu izstāde muzejā.
(Interesentiem pēc pieprasījuma tiek piedāvāta programma “Dzied Bārtas sievas” ar etnogrāfiskā ansambļa piedalīšanos.)
Jau 9 reizes noticis jauniešu festivāls "Bārtas burgeru balle", kad kopā sanāk vietējie un tie, kas te dzimuši un auguši, bet darba vai citu iemeslu dēļ vairs nedzīvo Bārtā.

Bārtenieki novērtē savu mantojumu. Tas tiek popularizēts dažādos pasākumos – izstādēs, koncertos, godos, kuros tiek apgūtas jaunas zināšanas un prasmes. Tie pilda arī kopienas saliedēšanas un Bārtas atpazīstamības veicināšanas funkciju. Ne tikai svētki, bet arī ikdienas kopābūšanas (amatierkolektīvu mēģinājumi) stiprina kopienu, palīdz pārvarēt pagurumu krīzes situācijās. Muzeja krājums ir vieta, kur ir apkopota Bārtas vēsture, tiek digitalizēts mantojums, līdz ar to tas ir plaši pieejams un izmantojams jebkuram interesentam.

Līdz šim saņemts finansējums:
2020. gadā LEADER un LAD projektā ”Muzikāli izglītojošo pakalpojumu dažādošana Grobiņas novada Bārtas pagastā “ iegādāts flīģelis. Summa - 4050 EUR .
2021.gadā LEADER un Lauku atbalsta dienesta projekta: “Tautas tērpu iegāde Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim” ietvaros iegādāti brunči, sievu un meitu ņieburi, meitu zīļu vainagi, sievu cepures un lakati (prūsenes), Bārtas tautiskie krekli, meitu villaines un saktas. Projekta summa -12 000 EUR.
Pašvaldības finansējums Bārtas kultūrtelpas aktivitāšu īstenošanai –
2018.gadā 3500 EUR
2019.gadā 2800 EUR
2020.gadā 2100 EUR
2021.gadā 2250 EUR
2022.gadā 2500 EUR
Valsts finansējums - ikgadējās mērķdotācijas Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītājai - aptuveni 400 EUR gadā un TLMS ” Kamolītis” vadītājai - aptuveni 400 EUR gadā kā Dziesmu svētku dalībniekiem.
Papildus no pašvaldības budžeta materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai:
2016.gadā Bārtas vadmalas jakas un ņieburi - 4000 EUR
2018.gadā Bārtas tautiskās kurpes ar misiņa kniedēm - 500 EUR
2020.gadā Bārtas tautiskie krekli - 1045 EUR
Bārtas muzejs tiek uzturēts no pašvaldības ar vidēji - 23000 EUR gadā
Plānots, ka atbalsts no valsts un pašvaldības tiks saglabāts līdzšinējā apmērā.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Pētniecība.
- Pētījums par Lejaskurzemes daudzbalsību. Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Ieva Pāne par šo tēmu ir aizstāvējusi savu maģistra darbu etnomuzikoloģijā un cer izdot apkopojumu.
- Pētījums par Bārtas tautastērpu. Ir visai maz pētīts viens no skaistākajiem tautastērpiem Latvijā. Ir veiktas sarunas ar pētnieci Aiju Jansoni, kura piekritusi sadarboties. Pirmais, ar ko varētu sākt, būtu Bārtas kreklu un villaiņu izšuvumi.
- TLMS "Kamolītis" plānā turpmākajiem 5 gadiem ietilpst gan pētniecība, gan dokumentēšana, gan praktiski darbi:
1. Bārtas brunču apakšmalas rakstu izpēte un brunču aušana. (2023– 2025).
2. Bārtas cimdu rakstu izpēte, kopiju adīšana, cimdu rakstu tehnisko zīmējumu
digitalizēšana. (2024– 2028).
3. Dreļļu segu ar ierakstīto rakstu izpēte, segu aušana. (2024–2026)
4. TLMS "Kamolītis " 50 gadu jubilejas izstādes izveide. (2027)
Dokumentēšana.
- Mājas lapas izveidošana un sociālo tīklu aktivizēšana sadarbībā ar Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolu un Bārtas
jauniešiem.
- Jēkaba Ķībura mūža darba - Bārtas folkloras materiāla apkopojuma "Tautas dziesmu pūrs" izdošana grāmatā.
Atbildīgais - biedrība "Bārtas kultūras mantojums" un Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centrs.
- Koncepcijas izveide Bārtas etnogrāfiskā ansambļa ierakstu albumam sadarbībā ar etnomuzikoloģi Ievu Pāni un Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centru.

Bārtenieki turpmākos piecus gadus turpinās turēt godā savu kultūru, rīkot dažādas Bārtas kultūrtelpas popularizēšanas aktivitātes un uzturēs dzīvu savu senču mantojumu.
Katru gadu paredzēti:
Gadskārtu ieražu svētki - Lielā diena, Jāņi, Ziemas saulgrieži;
Dziedāšanas svētki "Lejaskurzemes daudzbalsības daudzinājums";
Pagasta svētki ar mājražotāju tirdziņu, jauno bārtenieku uzņemšanu kopienā (ar "pādes dīdīšanas" rituālu), makšķerēšanas sacensībām, radošajām darbnīcām, u. c. aktivitātēm;
Pasākums "Satiec savu meistaru";
"Bārtas plostnieku svētki";
Tūrisma festivāls "Bārtas rudens 2023";
Muzeju nakts;
Dzejas dienas;
Festivāls "Bārtas burgeru balle"
Kalendāra izdošana ar Bārtas tautastērpu un kulinārā mantojuma receptēm sadarbībā ar Bārtas muzeju, biedrību "Bārtas kultūras mantojums", mākslinieku Evaldu Vanagu un DKN Tautas tradīciju un folkloras centru.
Bārtas kopienas zīmola izstrādāšana sadarbībā ar kopienas aktīvistu Ēvaldu Vanagu un Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolu.
Izdevums par Lejaskurzemes Tradicionālo vokālo daudzbalsību. Atbildīgie - biedrība "Bārtas kultūras mantojums" sadarbībā ar etnomuzikoloģi Ievu Pāni un DKN Tautas tradīciju un folkloras centru.
Katru gadu ar aktivitātēm tiks atzīmēta ar Bārtu saistītu notikumu vai ievērojamu personību jubilejas, jo ir ļoti svarīgi zināt savu vēsturi un iepriekšējo paaudžu paveikto, lai varētu veiksmīgi turpināt un attīstīt savu kultūrtelpu:
2023. g. - 770 gadi, kopš Bārta pieminēta pirmoreiz rakstos;
2024. g. - 95 gadi Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim;
90 gadi ilggadējam Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītājam un tautas daiļamatmeistaram
Zigurdam Rukutam;
2025. g. - 150 gadi izcilajai Latvijas personībai Jānim Birzniekam;
100 gadi Bārtas skolai;
2026. g. - 210 gadi pedagogam, ērģelniekam un Bārtas kultūras darbiniekam
Jurim Bergmanim;
2027. g. - 130 gadi Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dibinātājam un folkloristam
Jēkabam Ķīburam;
110 gadi dzejniekam un novadpētniekam Jēkabam Rūsiņam;
2028. g. - 150 gadi kultūras darbiniecei un tradīciju zinātājai Annai Kūmai.
Ir nolemts dibināt biedrību "Bārtas kultūras mantojums", kuras uzdevums būs piesaistīt līdzekļus no Valsts Kultūrkapitāla fonda u.c. projektu dokumentēšanai, grāmatu un brošūru izdošanai, mantojuma digitalizācijai, pētniecībai u.tml. aktivitātēm.

Šo pasākumu mērķi ir:
1. Bārtas kultūrtelpas atpazīstamības un ilgtspējīgas attīstības veicināšana;
2. Savstarpēju sadarbības saišu un iedzīvotāju kopienas stiprināšana;
3. Dzīvā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Bārtas kultūrtelpu ietekmē dažādi gan vietēja, gan globāla mēroga apdraudējumi.
Pirmkārt, pamatskolas un bērnudārza slēgšana, līdz ar to bērni mācās dažādās blakus pagastu skolās, kurās nevarēs ieviest novadu mācību, kā iecerēts pēc Vēsturisko zemju likuma attīstības plāna. Un, ja nav uz vietas bērnudārza, jaunie vecāki izvēlas dzīvot un strādāt tur, kur ir ērtāk iekārtot savu ikdienu.
Otrkārt, iedzīvotāju skaits joprojām samazinās visā Latvijā, arī Bārtā, līdz ar to samazinās tradīciju glabātāju un pārmantotāju skaits. Šobrīd teritoriju apdzīvo ap 530 bārtenieku, kas cīnās par savām tiesībām saglabāt savu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu. Diemžēl atbalsts no pašvaldības puses arī ar katru gadu samazinās. Liela daļa kultūrai atvēlētā budžeta aiziet samaksai par telpu apkuri.Līdz ar to samazinās iespējas rīkot dažādus atbalsta pasākumus tradīciju uzturēšanai. Bijušo skolas ēku iedzīvotāji vairākkārt lūguši uzticēt kopienai, kur varētu attīstīties biedrības, izvietot paplašinātas muzeja ekspozīcijas, būtu telpas aktīvajiem Bārtas pensionāriem utml.
Un, treškārt, tradīciju pārmantošana vairs nenotiek dabiskā veidā, jo dzīvesveids ir mainījies, zem viena jumta nedzīvo vairākas paaudzes, līdz ar to vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai ieinteresētu bērnus un jauniešus rūpēties par savu senču kultūrvēsturisko mantojumu.

Lasīt vēl

Publikācijas

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts (2016) Avoti vēl neizsīkst (Latviešu valodas dialekti 21. gadsimtā). Liepāja: Liepājas Universitāte

Kurzemes Humanitārais institūts (2017) Jēkabs Rūsiņš: dzejas izlase. Liepāja: Liepājas Universitāte

Kurzemes Humanitārais institūts (2017) Bārtas dzīpari. Liepāja: Liepājas Universitāte

Piemares ļaudis un likteņi (2019) Ķuda, E.: "Meklējumi un atradumi dzimtas ciltskokā: Pūsēnu uzvārds un ar to saistītie likteņi". Liepāja: Liepājas Universitāte

Piemares ļaudis un likteņi (2017) Ķuda, E. un Krieviņa, K.: " Bārtas kultūrvēsturiskās Personības: spēkavīrs Jānis Zauls (1906-1989)" Liepāja: Liepājas Universitāte

Bārtas pastāsti (2005) Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmija

Hānbergs, Ēriks (2012) Janeks uzmeklē Birznieku. Rīga: J.L.V. SIA, 2012.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

Raidījums "Pa straumei. Bārta. 10. sērija" - Skaists stāsts par Bārtas upes ceļu uz jūru.

Muzikāla tikšanās BĀRTA : MALĒNIJA - Liepājas Universitātes rektores organizēts pasākums, kurā sadziedājās Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ar Malēnijas folkloras kopu "Ziemeri"

Bārtas kolhozs 1984. gadā, ražas novākšana. - Bārtas sievas ar skaņu dziesmu labības laukā

Bārtas etnogrāfiskajam ansamblim 90 gadu jubileja 9. 12. 2019. - Ieskats Bārtas etnogrāfiskā ansambļa 90 gadu jubilejas pasākumā

Bārtā dzied, danco un iet rotaļās - Bārtas etnogrāfiskais ansamblis kopā ar bērnu un jauniešu folkloras kopu "Bārtenieki" rūpējas par nemateriālo kultūras vērtību saglabāšanu.

Aizputes TV sižets par Bārtas pagastu "Aiz simtā kilometra" - Ieskats Bārtas ikdienā pirms 5 gadiem

Stāsts par TLMS "Kamolītis" - Audējas un adītājas Mirdzas Bibikovas stāsts

Lasīt vēl