Nozīme kopienas dzīvē

Saļmu dziedāšanas tradīcija ir ģimeni, dzimtu, paaudzes vienojošs elements. Jau 20. gs. sākumā katoļu mistiķe Terēze Neumane ir teikusi, ka "latviešu tauta ir dzīvotspējīga tikai tādēļ, ka tā daudz lūdzas par saviem mirušajiem."
Pēc ģimenes lūguma saļmes tiek dziedātas gandrīz vienmēr, kad ir miris kāds Stirnienes draudzes iedzīvotājs. Tāpat turpinās kopīgā draudzes psalmu dziedāšana Dvēseļdienās un Gavēņa laikā par visiem mirušajiem baznīcā un draudzes namā, iespēju robežās - arī pansionātā. Samazinājusies ir atsevišķi mājās rīkoto ikgadējo saļmu dziedāšana.
Saļmes savā veidā dziedinošs pasākums – mierinot personīgos individuālos pārdzīvojumos, kad zaudēts tuvinieks, un piedāvājot vispārēju izlīdzinājumu sabiedrībai kopumā – lūdzoties par aizmirstajām dvēselēm, karos kautajiem, represijās cietušajiem, kā labdariem, tā pāridarītājiem, ietverot visus mirušos.
"Kas godā pagātni, tas svētī nākotni," pie šīs seno romiešu atziņas pieturas arī Stirnienes apkaimes iedzīvotāji.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Psalmu dziedāšana ir aizlūgums, kas orientēts uz to dvēseļu glābšanu, kuras pēc nāves nokļuvušas šķīstītavā, un šīs izglābtās dvēseles tad no debesīm spēj palīdzēt uz zemes palikušajiem. “Jo tu dzeivē vaira lyudzīs par myrušajim, jo tev dzeivē lobōk īt,” teica saļmu vadītāja Jokstu Ģele. Iespējams, šis apgalvojums psalmu dziedātāju vidū ir kļuvis par tautas teicienu (šādu tekstu lauka pētījumu intervijā pierakstījis arī M. Boiko).
Saļmes ir latgaliešu valodā un pastāv kā daļēji mutiski pārmantots, folklorizēts fenomens, ko izpilda galvenokārt mājās un uz ko pulcējas kā ģimenes locekļi, tā kaimiņi un radi.
Saļmēm galdu apklāj ar baltu galdautu, uz galda aizdedz divas svētītās sveces, starp tām novieto krucifiksu, vērstu ar skatu uz durvīm. Bēru gadījumos uz galda pie krucifiksa noliek sāli un maizi. Ideālais dziedātāju skaits ir divpadsmit personas. Pēc saļmu dziedāšanas ir kopīgs mielasts. Atbērēs pēc saļmu dziedāšanas ieceļ jaunos saimniekus, jaunajai saimniecei noraisa melno lakatu un uzsien baltu.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Stirnienē saļmes ir neatņemama bēru rituāla un lūgšanu par mirušajiem sastāvdaļa.
Līdz pat mūsdienām Stirnienes draudzē psalmus dzied:
1) bēru gadījumos (pirms bērēm un atbēres pēc apbedīšanas);
2) katru gadu novembra mēnesī par dzimtas vai saimes mirušajiem;
3) baznīcā Visu Svēto dienā 1. novembrī pēc dievkalpojuma;
4) baznīcā Mirušo piemiņas dienā 2. novembrī pirms dievkalpojuma;
5) draudzes namā reizi dvēseļu mēnesī un Gavēņa laikā par visiem mūžībā aizgājušiem Stirnienes baznīcas kalpiem, dievnama cēlājiem un labdariem, aizmirstajām dvēselēm;
6) tautas namā – reizi Adventā un Gavēņa laikā par visiem mirušajiem un par saviem tuviniekiem;
7) pansionātā – pēc iespējas, vismaz divas reizes gadā;
8) pēc tuvinieku vēlēšanās – aizgājēja dzimšanas vai miršanas gadadienā;
9) īpašās situācijās, kad aizgājējs sapnī lūdzis tiešu vai simbolisku palīdzību – piem., maizi, pīrāgus, tīru kreklu u.tml.;
10) situācijās, kad mājās notiek neizskaidrojamas nelaimes, lopiem metas sērgas, ļaudis slimo un dzīve nīkuļo;
11) gadījumos, kad mājās novēro neizskaidrojamas parādības, ko tulko kā spokošanos.
Saļmu dziedāšanā parasti uz galda noliek glāzes ar ūdeni vai kādu padzērienu, lai dziedātātāji var remdēt slāpes. Kādā mājā dzirdēts, ka tā tikai noslīkuša cilvēka bērēs varot darīt. Vecās dziedātājas teica: “Ja prōtā skaņ saļmes, jau tik klausīs – byus kaidas bēres.” Ir ticējums, ka skatās, kurā pusē dziedāšanas laikā svece ātrāk nodeg, no tās puses sēdētājiem kāds pirmais miršot. Ja dziedot sveces deg gaiši, bez sprakstēšanas, netek un nedūmo, tad aizgājējam esot viegli mūžībā. Ja bēru mājā ir mazs, vēl nekristīts bērns, tad steidzamības kārtā mazulis jānokrista līdz bērēm, lai nekādi ļaunumi neķertos klāt.
Pēc saļmu dziedāšanas ir kopīgs mielasts. Parasti tiek padalīts arī pa mēriņam grādīgā, taču kāda dziedātāja stāstīja: “Naktī sapynā radzu – nūmirējs maņ soka: “A kō tu maņ vyspyrma tik spūdras drēbes apvilki, a pēc tam ar sūmozgom aplēji?”” Tātad alkohola lietošana nav ieteicama un savienojama ar šo rituālu.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Vecākās paaudzes dziedātāji saļmes zināja no galvas, mūsdienās izmanto grāmatas, daļējus nošu pierakstus. Saļmes pamatā iemācās kopīgas dziedāšanas laikā - melodijas, izpildījuma nianses, ar tradīciju saistītos rituālus.
Stirnienes pamatskolā garīgās mūzikas ansambļa dalībnieki (2000-2015) pakāpeniski apguva psalmu dziedājumus interešu izglītības ietvaros un piedaloties Stirnienes draudzes dzīvē. 2020. gada vasarā 27 interesenti piedalījās psalmu dziedāšanas apmācībās - kopīgi dziedot , bez atsevišķu elementu mācīšanās.
Vēl 20. gs. 90. gados dažkārt saļmēs izmantoja “Pilneijga gromata lyugszonu uz guda Diwa Kunga iksszan tryjadibas winiga, wyssu swatokas Jumprovas Maryas un Diva Swatu…” (Viļņa, 1857). Tāpat dziedāja no “Aglyunas Zvaigzne” (Viļņa, 1912), “Goreigōs dzīsmes” (P. Apšinīka red., Rēzekne, 1936), "SAĻMYS" (sak. A. Matvejāns, Viļāni, 2000), “Krysta gaismā” (Rēzekne, 2000, 2007), psalmu pierakstiem rokrakstu burtnīcās. Mūsdienās psalmu dziedāšanai par pamatu ņem brošūru "Saļmys" (Stirniene, 2001), "Saļmes Stērnīnē" (Stirniene-Rīga, 2020).

Lasīt vēl

Vēsture

Mirušo ofīcijs kā stundu lūgšanu paveids nāk no viduslaiku klosteru tradīcijas jau 9. gadsimtā, kad ekzekvijas izpildīja, vāķējot mirušos, un bēru dienā. Gadsimtu gaitā mirušo ofīcijs ir pazīstams kā lūgšana, ko notur garīdznieki latīņu valodā.
18. gadsimta otrajā pusē, līdz ar jezuītu misionāru darbību, ekzekvijas ienāk Latgales katoļu tradicionālajā repertuārā – psalmu teksti tiek pārtulkoti latgaliski un iemācīti ļaudīm. Drukāti pirmie psalmu teksti latgaliski ir jezuītu izdotajā lūgšanu grāmatā "Nabożeństwo" (1786). (Kompilēts pēc Boiko, M. (2001, 348–377) Psalmu dziedāšanas tradīcija Latgalē. Acta Latgalica. 11. sēj. Daugavpils: Latgolas pētnīceibas institūta izdevnīceiba)
Stirnienes draudzes pirmais dievnams 18. gadsimtā ir jezuītu misiju punkts. Domājams, arī psalmu dziedāšanas tradīcija Stirnienē var būt ieviesta jau 18. gadsimta beigās, un saļmes Stirnienes draudzē tiek dziedātas vairāk nekā 200 gadus. Stirnienes draudzē vecākā saglabājusies tautas lūgšanu grāmata ir “Pilneijga gromata lyugszonu uz guda Diwa Kunga iksszan tryjadibas winiga, wyssu swatokas Jumprovas Maryas un Diva Swatu…,” (Viļņa, 1857).
Nozīmīgākie saļmu vadītāji:
Mōra Madžuls (Mōreņa, 1870–1965) Teilānu sādža
Agate Zalāns (Coce Agate, 1873(76?)–1965) Mesteri-Aizkalnīši
Pēteris Zlēmets (Zlēmešu Pīters, 19. gs.b.-20. gs.v.) Putriču sādža
Helēna Pauniņa (Pauneņu Ģele, 1902–1995) Rūbežveipi
Ludovika Leimane (Ļude Doņkas, 1905–1980) Rūbežveipi
Donots Stafeckis (Stapecku Donots, 1910-2004) Stērnīne, Tyltagols
Tekla Mestere (Mesteru Tekleite, 1920–1981) Aizkalnīši
Paulīna Leimane (Jaudzimu Pauleite, 1921–2001) Rūbežveipi
Tekla Kassaliete-Jaudzema (1921–2001) Kassalīši
Helēna Jokste (Jokstu Ģele, 1922–2009) Teilāni
Tekla Kasparāne (1924–2006) Grigi
Eleonora Vēvere (1926–2006) Kassalīši
Antoņina Vēvere (Vēveru Ante, 1927–2009) Stērnīne, Tyltagols
Helēna Mestere (Majkovskīneite, 1927–2004) Stērnīne, Mesteri-Aizkalnīši
Genovefa Priževoite (Priževoitu Ģence, 1929–2014) Stērnīne, Tyltagols
Helēna Vaivode (Bazneicas Ģele, 1931–2019) Stērnīne, Tyltagols
Leontija Pekstiņa (Peksteņu Ļone, 1933–2004) Brōku sādža
Tekla Kassaliete (Kassalīšu Tekle, 1939–2014) Stērnīne, Tyltagols
Anita Upeniece (Muižas Anita, 1975-2018) Stērnīnes Muiža

Laikmets kļuvis straujāks, vecākajiem dziedātājiem pamazām izsīkuši spēki, retāk dziedātajām dziesmām zudušas melodijas no atmiņas, taču pamatā tradīcija tiek ievērota, lai arī mazliet saīsinās laiks tās izpildīšanai. Tomēr diriģents Gruduļu Jōņs smaidot uzsver: “Golvonais, ka nu sirds!”
Mūsdienās psalmus dzied galvenokārt bēru priekšvakarā, tam dažkārt ievelkoties naktī – lai nūmyrušajam gaišōki dabasi (Peksteņu Ļone). Vēl līdz 20. gs. 60.-70. gadiem, kad bija vairāk iedzīvotāju un arī dziedātāju, pirms bērēm saļmes dziedāja katru vakaru no miršanas dienas līdz apbedīšanas dienai.
19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē saļmu dziedāšanas prasme plaši aptvēra dažādas paaudzes un abu dzimumu dziedātājus (mājās psalmu dziedāšanā piedalījās visi, ģimene faktiski varēja nodrošināt psalmu dziedājumus). Padomju okupācijas laikā vīrieši vairāk nošķīrās, arī bērni un jaunieši, antireliģiskās propagandas rezultātā un baidoties no represijām, zināmā mērā tika nodalīti no tradīcijas. Pēckara gados psalmu dziedātājas un vadītājas vairāk bija sievietes.
Kopš Atmodas laika notikušas neticamas izmaiņas – saļmes dzied arī vīri, bērni, jaunieši. Stirnienes pamatskolā no 2000. līdz 2015. gadam skolēni dziedāja garīgās mūzikas ansamblī, kopā ar pieaugušajiem katru gadu piedalījās draudzes kopīgajā psalmu dziedāšanā un arī atsevišķās bēru reizēs. Daudzi no viņiem šodien saļmes var dziedāt līdzi, daži – apguvuši tradīciju, paši vada dziedāšanu un var iemācīt to nākamajiem.
Saļmes Stērnīnē un atbilstošie bēru dziedājumi pierakstīti no 20. gs. otrās puses labākajām saļmu vadītājām. Tradīciju turpina Stirnienes garīgās mūzikas kora "Reversium" dziedātāji, vairāk nekā 30 personas, 14 bērnu kora dalībnieki. 2020. gada vasarā divus mēnešus svētdienās notika psalmu dziedāšanas apmācības.

Lasīt vēl

Meistari

Broņislava Vaška (Vašku Broņa, 1925) Stērnīne-Varakļōni - tautas teicēja.
Antoņina Teilāne (Teilānu Ante, 1931) Teilāni - tautas teicējja, izcila rokdarbniece.
Veronika Ozoliņa sen. (Ūzuleņu Vera, 1933) Stērnīne - tautas teicēja, izcila rokdarbniece.
Anna Kanča (Sporānu Anna, 1935), Jaungaiļi - tautas teicēja.
Genovefa Putriča (Putriču Geņa, 1936) Putriču sādža - tautas teicēja, saļmu vadītāja vairākās paaudzēs.
Jānis Stafeckis (Stapecku Jōņs, 1938) Stērnīne - tautas teicējs, saļmu vadītājs vairākās paaudzēs.
Jānis Erdmanis (Erdmaņu Jōņs, 1946) Stērnīnes Muiža - tautas dziedātājs.
Jānis Gruduls (Gruduļu Jōņs, 1946) Teilāni - izcils kordiriģents, pedagogs, Stirnienes garīgās mūzikas kora "Reversium" diriģents, saļmu dziedātājs un vadītājs.
Ieva Zepa (Bazneicas Īva, 1976) Stērnīne - Stirnienes draudzes ērģelniece (varganiste), pedagoģe un kultūras darbiniece, saļmu dziedātāja kopš bērnības un vadītāja.
Jānis Zeps (Zepu Jōņs, 1991) Stērnīne - tautas dziedātājs, saļmu dziedātājs kopš bērnības un vadītājs vairākās paaudzēs.
Ilze Grēvele-Skaraine (Grēveļu Ilze, 1992) Indāni - profesionāla mūziķe un pedagoģe, izcila senās mūzikas interprete, saļmu dziedātāja kopš bērnības un vadītāja.
Gunta Greisle (Greišļu Gunta, 1999) Mesteri-Aizkalnīši - profesionāla mūziķe, vokāliste, JVLMA studente, saļmu dziedātāja kopš bērnības un vadītāja.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Stirnienes sv. Laurencija Romas katoļu draudze un Stirnienes draugu biedrība

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Psalmu un bēru dziedājumi savākti, apkopoti un atšifrēti ar pašu brīvprātīgo darbu no 1992. līdz 2018. gadam (Ieva Zepa, konsultēja Jānis Gruduls) no Stirnienes draudzes vecajiem dziedātājiem un psalmu vadītājiem - Helēnas Grēveles (Jokstu Ģeles), Antoņinas Vēveres (Vēveru Antes), Genovefas Priževoites (Ģences), Helēnas Vaivodes (Bazneicas Ģeles), Helēnas Mesteres (Majkovskīnes), Veronikas Ozoliņas (Ūzuleņu Veras), Teklas Kassalietes (Kassalīšu Tekles).
Stirnienes pamatskolā garīgās mūzikas ansambļu dalībnieki apguva psalmu dziedājumus (2000-2015).
Izdotas kopētas brošūras "Saļmys" ar saļmu tekstiem un Stirnienes draudzei raksturīgajām melodijām (2001).
Psalmu un bēru dziedājumu notis ir digitalizētas (Bernadeta Everse, 2019).
Izdots nošu krājums "Saļmes Stērnīnē" (2020), kurā ievietoti Latgalei raksturīgie tradicionālie psalmi un bēru dziedājumi ar melodijām, kas pierakstītas Stirnienes apkaimē, pievienots tradīcijas apraksts, vecvārdu skaidrojums, dziedātāju saraksts, fotogrāfijas un audio ieraksta dubultdisks. Dziedājumu krājums veidots ar lielāka šrifta burtiem, lai atvieglotu lasīšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar īpašām vajadzībām. Projektu atbalstīja VKKF ar 3500 EUR līdzfinansējumu.
2020. gada vasarā veiktas psalmu dziedāšanas apmācības (27 personas).
Turpinās psalmu dziedāšanas tradīcija bēru reizēs un Stirnienes baznīcā.
2021. gadā ar VKKF projekta līdzfinansējumu 1800 EUR veikts video ieraksts, apstrādātas fotogrāfijas un izveidots pieteikums Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstam.

Realizējot projektus, kas saistīti ar saļmu dziedāšanu, kā arī ikdienā turpinot tradīciju, psalmu dziedājumi ir popularizēti sabiedrībā, masu medijos, interneta vidē. Daudzās ģimenēs gan Stirnienes apkaimē un Latgales novadā ienākuši, gan ārpus Latgales reģiona un ārpus Latvijas aizceļojuši psalmu krājumi un CD, kam cilvēki dzied līdzi un lūdzas, izjūt saikni ar savu tautu, savu zemi, savām saknēm. Ir saglabāts Stirnienei raksturīgais un neatkārtojamais.
Katrs kā senais, tā mūsdienu garīgās mūzikas fakts Stirnienei ir nozīmīgs, ar tendenci saglabāt, attīstīt un arī jaunradīt. Tie veicina cilvēku kopību un individuālās izpausmes. Stirnienes kultūrainava nav iedomājama bez senajām un mūslaiku sakrālās mūzikas tradīcijām, to attīstīšanas, pilnveidošanas un mijiedarbes.
"Spriežot pēc apraksta (un tas redzams un dzirdams arī pievienotajos mūsdienu video un audioierakstos), nu jau kādus gadus atskaites sistēma ir notīs pierakstītas un tādējādi vienā noteiktā veidā nostiprinātas melodijas, kas tiek lietotas apmācību pasākumos un dažādās izpildījuma reizēs. Tas nozīmē mirušo ofīcija mūzikas mutiskās pastāvēšanas beigas. Nu arī tā ir iegājusi rakstiskā gultnē. Tās pārmantošanu, mācīšanos tagad mediē publicētas transkripcijas. (..) Ierakstos parādās izteikts frāzējums, pārdomāts, labi apgūtu cezūru lietojums, izpildījuma viendabība. Simultānvariācijas, spontānā asinhronija un intonatīvā aptuvenība ir izslēgtas. Arī toņveide un artikulācija tagad atgādina pašdarbības kolektīvos, koros lietoto.
Mūsu acu (un ausu) priekšā notiek vietējā katoļu repertuāra revival prakses veidošanās. Top būtībā jauns fenomens. Konkrētajā gadījumā tam, protams, ir daudzveidīgas saiknes ar veco, autentisko formu. Dalībnieku vidū vēl ir nedaudzi tās pārstāvji. Taču reāli muzicēšanai tagad ir cits pamats un tajā daudzējādi tiek izmantoti jauni paņēmieni. Jāpiebilst, ka augšminētās norises ir mūsdienu apstākļos dabisks process, uz kuru nav jāskatās vērtējoši kā uz vēlamu/nevēlamu. Tās vienkārši ir, attīstās un turpināsies. Un to rezultātiem ir un būs sava noteikta vieta daudzveidīgu, strauju pārmaiņu satricinātajā mūsdienu mūzikas ainavā." (2021, eksperta prof. M. Boiko secinājumi)
Kāds vecs vīrs Stirnienes apkaimē reiz teicis: „Nīceigs byudams, a par augstumim dūmoj!” Tāpēc Stirnienes ļaudis darbojas un ar neglābjamu optimismu cerīgi raugās nākotnē.

VKKF, Stirnienes sv. Laurencija Romas katoļu draudzes un privātpersonu finansiālais atbalsts, Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas rekomendācija.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Saļmem Stērnīnē veltīta Ievas Zepas promociju darba FOLKLORA UN KRISTIETĪBA. 20.–21. GADSIMTA STIRNIENES DRAUDZES /PAGASTA PIEMĒRS nodaļa. Turpināsies lauka pētījumi, intervijas, atmiņu stāstījumu fiksēšana, dzīvesstāstu pierakstu, dienasgrāmatu, audiovizuālo materiālu pētījumi. Disertāciju iecerēts pabeigt līdz 2024. gadam.

Ir plānots turpināt dziedāt saļmes kā mājās, tā draudzē; uzrunāt sabiedrību, ieinteresēt un mudināt atjaunot tradīciju un pievienoties, kā arī iespēju robežās piesaistīt jauno paaudzi, veikt apmācības. Saļmu tradīciju turpina kā esošie dziedātāji un vadītāji, tā jaunā maiņa - JIRMV audzēkņi un JVLMA studenti no Stirnienes kora; bērnu un jauniešu ikgadējā muzikālā studija "Stērnīnes Dzīdūšōs dīnas" (kopš 2001). Tradīcijas glabātāja un turpinātāja būs Stirnienes sv. Laurencija Romas katoļu baznīca, popularizēšanas un publicitātes pasākumus veidos Stirnienes draugu biedrība.

Grāmatas "Saļmes Stērnīnē" mērķis ir saglabāt un turpināt psalmu dziedāšanas tradīciju Stirnienē un tās apkaimē, uzturēt tā ilgtspēju, publicēt kvalitatīvu izglītojošu un saglabājošu materiālu, iekļaut mūžizglītībā, tālāknodot un popularizēt nemateriālās kultūras mantojuma lietpratēju zināšanas un prasmes.
Apmācības sniedz iespēju piedalīties un apgūt dziedājumus meistaru vadībā.
Jau veikto pasākumu virsmērķis ir tradīcijas saglabāšana ilgtermiņā, kopienas vienošana, latgaliski katoliskās identitātes stiprināšana.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Saļmu apdraudējums kopumā ir globalizācija un vispārējā sabiedrības sekularizācija. Jebkurā vietā tradīcija pārtrūkst, kad tā vairs nav vērtība un dzīves gaitas nepieciešamība, kad zaudēta kultūrvēsturiskā piederība, ja vairs nav psalmu vadītāju un vēlmes dziedāt. Stirnienes pusē apdraudējums ir arī iedzīvotāju skaita dramatiska samazināšanās un novada robežu mainīšana, jo, bez piederības Latgales kultūrtelpai, netiek veicināta latgaliskās identitātes un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana.

Lasīt vēl

Publikācijas

Boiko, M. (2005, 13. –20. maijs, Nr. 18 (148):4) Jezuīti: mentalitāte un mantojums. // Kultūras Forums

Boiko, M. (2019, 84–93) Jezuītu lauku misiju grāmatas un latgaliešu tradicionālā mūzika. Dažas piezīmes, pieņēmumi un atziņas. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zinātniskie raksti 4/XXIV. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Boiko, M. (2005, Nr. 20 (160), 4) Latgales tradicionālās mūzikas vēsturiskie un stilistiskie slāņi. Katoliskā tradicionālā mūzika. Kultūras Forums

Boiko, M. (2005, 79–98) Mirušo ofīcijs: Tradīcijas dinamika 20. gadsimtā// Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls: literatūra, folklora, māksla, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Boiko, M. (2004, Nr. 5(25): 24-27) Nāve, rudens, sapņi un mirušo ofīcijs Latgalē. // Mūzikas Saule

Boiko, M. (2001, 348–377) Psalmu dziedāšanas tradīcija Latgalē. Acta Latgalica. Zinōtniski roksti, dokumenti, apceres. 11. sēj. Daugavpils: Latgolas pētnīceibas institūta izdevnīceiba

Boiko, M. (2002, 115–125 ) Tikšanās ar mirušajiem sapņos: tipizēti un netipizēti stāstījumi un to funkcionālie un kultūrvēsturiskie konteksti. No: Lūse, A. (red. 2002) Cilvēks. Dzīve. Stāstījums. Rīga: Latvijas Antropologu biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Brence, I. (1995) Katoļu baznīcas mūzika Latgalē. Bakalaura darbs JVLMA. Rīga

Lielbārdis, A., Boiko, M. (2012) Psalmu dziedāšana Latgalē. Officium defunctorum. The Office ofthe Dead in Latgale. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Mestere, L. (30.10.2020) Stirnienes draugu biedrība klajā laidusi divus vērtīgus izdevumus. Vietējā Avīze.

Urka, B. (2012) Katoļu un pagāniskās tradīcijas sintēze Latgales mūzikā. Bakalaura darbs JVLMA. Rīga

Zepa, I. (2020). Saļmes Stērnīnē. Tradicionālo psalmu dziedājumu krājums un dubultdisks. Rīga: Dardedze hologrāfija

Beitāne, A. (2014) Traditional Polyphony in the Officium Defunctorum in North-Eastern Latvia. Rusudan Tsurtsumia and Joseph Jordania (Eds.). Proceedings of the 6th International Symposium on Traditional Polyphony. Tbilisi: International Research Center for Traditional Polyphony of Tbilisi Vano Sarajishvili State Conservatoire

Beitāne, A. (2009). Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā (Multipart Singing of Recent Origin in Latvian Traditional Music). Rīga: LULFMI.

Slišāns, O. (2010). Čipierksneits jeb Apcirsto sakņu pieaudzēšana. Z/SJākupāni, GIRG

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/ieva-zepa-pec-psalmu-dziedasanas-majas-iestajas-fizisks-miers.a141909/ - Intervija ar Ievu Zepu par saļmu dziedāšanas tradīciju Stirnienē.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/izguojs-dubultdiskys-salmes-sternine.a136511/ - Intervija ar Ievu Zepu par saļmu dziedāšanas tradīciju Stirnienē.

https://hearthis.at/rml/rita-celiens-rml-s06e039b/ - Intervija ar Ievu Zepu par saļmu dziedāšanas tradīciju Stirnienē.

Lasīt vēl