Nozīme kopienas dzīvē

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Knipelēšana ir viena no mežģīņu darināšanas tehnikām. Šādas mežģīnes rotā austos dvieļus, kabatlakatiņus, šalles, dažādas apģērbu detaļas. Rokdarbs jāstrādā ar vairākiem desmitiem un pat simtiem pāru “knipelīšu”, adata vai tamboradata ir tikai palīgrīks.
“Knipelītes” ir no koka veidotas, apmēram 15 cm garas vālītes, kurām vienā galā ir spolīte diega uztīšanai. Krustojot knipelītes un mainot vietām, savstarpēji krustojas un vijas arī uz tām uztītie pavedieni.
Diegu vīšanas un krustošanas rezultātā veidojas pinumi, un, kārtojot tos dažādās variācijās, top mežģīne. Pavedienu krustpunktos sprauž kniepadatas, kas palīdz veidot stingru un precīzu mežģīnes formu.
Knipelējot zīmējumu piestiprina pamatnei – īpašam knipelēšanas spilventiņam vai galdiņam – un pēc tam noņem kopā ar gatavo izstrādājumu.” (D. Prīberga “Senās mežģīnes Latvijā”, 107. lpp.)
“Latvijā knipelēšanas tehnoloģija pieļauj kompozīcijas ar krāšņiem augu motīviem, izteiktiem lentīšu rakstiem vai lakoniskiem ģeometriskiem ornamentiem.” (D. Prīberga “Mežģīņu mantojums Latvijā”, 289. lpp.)

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Par knipelēšanas prasmes meistari uzskatāma TLMS “Bārbele” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Prīberga, kura, pētot mežģīņu mantojumu Latvijā, īpašu uzmanību pievērsusi arī knipelētu mežģīņu darināšanas prasmei.
D. Prīberga jau gandrīz 30 gadus vada TLMS “Bārbele”.
Knipelēšanas prasmes saglabāšana un pārmantojamības procesa nodrošināšana ir viens no TLMS "Bārbele” pamatuzdevumiem. Studijas nodarbībās ik nedēļu tiekas desmit studijas dalībnieces, kuras ar knipelēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus.

Lasīt vēl

Vēsture

Vissenākie knipelēto mežģīņu paraugi Latvijā ir saglabājušies Kurzemes hercogu apbedījumos un katoļu baznīcu kapenēs, tie datēti ar 17. un 18. gadsimtu.
Muzeju speciālisti mežģīnes ir iztīrījuši un iekonservējuši, un tās ir labā stāvoklī. Avotos nav ziņu, ka 17.–18. gadsimtā Latvijā būtu knipelētas mežģīnes, acīmredzot hercogi tās ieveduši no ārvalstīm.
To izgatavošanas vieta pagaidām nav noskaidrota.

Par knipelētu mežģīņu amatniecības, tāpat kā citu tekstila rokdarbu, uzplaukumu Latvijā var uzskatīt 18. un 19. gadsimta miju. 18. gadsimtā atbilstoši Eiropas modei apģērbu ar knipelētām mežģīnēm rotāja galvenokārt Latvijas turīgie augstāko kārtu iedzīvotāji. Baronešu tērpu mežģīnēs dominēja Rietumeiropas skola.
Interesanti, ka knipelēja ne tikai smalkas un greznas tērpu mežģīnes, bet arī rupjas prieves, lentes un auklas, grozus, somas, zirglietas un citus saimniecībā izmantojamus priekšmetus. Knipelēšanas elementi parādījās arī metāla, ādas un citos izstrādājumos.

Par latviešu lokālo mežģīņu amatu tradīciju izveidošanos un attīstību liecina etnogrāfiskās tekstilijas.
Viskrāšņākās mežģīnes no atlases knipelēto mežģīņu objektiem ir sastopamas: Latgalē – tautastērpa galvas autos, kreklos un priekšautos, Vidzemē un Zemgalē – sievu cepurēs, Kurzemē – nāmatos, snātenēs un dvieļu galos, tās lietotas brunču, palagu un citu sadzīves tekstiliju rotāšanai.

Gandrīz visas 20.–21. gadsimtā darinātās tautastērpu vai linu dvieļu galu mežģīnes ir 19. gadsimtā darināto etnogrāfisko mežģīņu atdarinājumi vai to variācijas.
Tas liecina, ka lokālo mežģīņu amatu saglabāšanos un attīstību veicina tautā esošās, dzīvās tradīcijas – Dziesmu svētki, kāzas, bēres, kristības un citi pasākumi.

Lasīt vēl

Meistari

Šobrīd TLMS “Bārbele” darbojas izcilas knipelēšanas amata pratējas:
1. TDM Lienīte Dimitre (dz. 1940),
2. TDM Laima Garā (dz. 1956),
3. TDM Vanda Podiņa (dz. 1964),
4. Māra Rožuleja (dz. 1977),
5. Gita Prīberga (dz. 1979).
Pēc D. Prībergas organizētajiem knipelēšanas kursiem šo prasmi turpina praktizēt TLMS “Rota”, vadītāja Aija Krūmiņa (dz. 1953).
Studijas dalībnieces:
1. Skarleta Mežale (dz. 1973),
2. Iveta Cielava-Volkovska (dz. 1977),
3. Indra Liedskalniņa (dz.1966),
4. Sandra Platniece (dz.1985),
5. Elīna Liepa (dz. 1981).
Valkas TLMS “Saulīte” knipelēšanas meistare Inese Pētersone (dz. 1957).

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

1. Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”,
2. Latvijas Mežģīņu darinātāju apvienība “Savija”,
3. "Latviešu tautas mākslas savienība",
4. TLMS "Saulīte",
5. TLMS "Rota",
6. TLMS "Bārbele".

Lasīt vēl

Nostiprināšana

1) KTMC „Ritums” sadarbībā ar Rīgas Izglītības informatīvi metodisko centru Rīgas iedzīvotājiem ir organizējis knipelēšanas tehniku pamatu kursus. (2018.,2019.)
2) Biedrības „Latviešu tautas mākslas savienība” valdes priekšsēdētāja Dagmāra Prīberga ir izstrādājusi kultūras mantojuma Tekstilrokdarbu prasmes un tehnoloģijas pieaugušo neformālās mūžizglītības programmu – tekstilrokdarbu kursi „Seno mežģīņu meistarklase” un sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Izglītības pārvaldi organizēti kursi Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotājiem Aspazijas mājā, Jūrmalas muzeja filiālē (2022).
3) Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” organizēja knipelēšanas seminārus – Smiltenē Mēru muižā (2018.) un Tukumā (2019.), Liepājā izstādes „Mežģīņu šarms un noslēpumi” norises laikā (2019.).
4) Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru organizēja knipelēšanas mežģīņu darināšanas semināru Tukumā (2022) TLMS „Bārbele” izstādes „Baltais rokdarbu ceļš” norises laikā.
5) Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru organizēja knipelēšanas mežģīņu darināšanas meistarklasi Vērmanes dārzā Festviāla Baltica 2022 norises laikā.
6) Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” ar Valsts kultūras kapitāla fonda atbalstu dalījās ar labās prakses piemēru par Nemateriālā kultūras mantojuma elementa Knipelēšanas prasmes iekļaušanu NKM sarakstā starptautiskajā Eiropas Amatniecības organizācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmē Budapeštā, Ungārijā (2022.)
7) Latvijas Mežģīņu darinātāju apvienība “Savija” rīko ikgadējas knipelēto mežģīņu izstādes (2018.-2022.) un VKKF ir atbalstījis ideju par knipelēšanas prasmju un tradīciju nodošanas telpas izveidi (2021.)
8) Tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele”, “Saulīte” un “Rota” savā darbībā organizē knipelēšanas prasmju apmācības, kā arī tiek veiktas publikācijas žurnālā “Praktiskie rokdarbi”.

Šo aktivitāšu ietekme:
1) Zināšanu paplašināšana interesentiem. Rezultāts ir redzams izstāžu ekspozīcijās.
2) Ar pasākumiem un meistarklasēm veiktas iestrādes pēctecības nodrošināšanai (piemēram, apmācība) - iedzīvotājiem ir dota iespēja mācīties knipelēšanas prasmi.
3) Knipelētas mežģīnes ir atgriezušās tautas tērpu rotājumos un detaļās, kas 20.gs.90.gados gandrīz bija izzudušas. Tās aizstāja ar izšuvumiem un tamborējumiem.

Ir saņemts atbalsts no Valsts Kultūrkapitāla Elementa popularizēšanai un prezentēšanai Eiropā (līgums 2022-R-RK002; 709€) – dalība Eiropas Amatniecības organizācijas Ģenerālās asamblejas sēdē Budapeštā 2022. –prezentācija par labās prakses piemēru – Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstu un Knipelēšanas prasmi Latvijā).
Ir saņemts atbalsts no Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Izglītības pārvaldes mūžizglītības kursu (120 stundas) organizēšanai (veikta samaksa lektoram un nodrošinātas telpas Jūrmalas muzeja filiālē Aspazijas mājā).
Ir saņemts atbalsts no Latvijas Nacionālā kultūras centra knipelēšanas semināru un meistarklašu organizēšanai (veikta samaksa meistariem pasākumu nodrošināšanai).
Ir saņemts atbalsts no Valsts Kultūrkapitāla fonda datu bāzes izveidošanai un Elementa popularizēšanai (līgums 2022-1-STP-M26050; 1300€).

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai nodrošinātu Elementa atpazīstamības veicināšanu (dokumentēšanu un pētniecību):
1) Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība”ar Valsts kultūras kapitāla fonda atbalstu izveidos interesentiem pieejamu datorizētu datu bāzi tīmekļa vietnē www.krustokrustovij.lv, kurā ievietota pamatinformācija par Elementa - Knipelēšanas prasmes savdabību, ņemot vērā novadu tradicionālās prasmju īpatnības. 2023
2) Projekta “Pētījums par knipelēšanas amata pratējiem Latvijā. Datu bāzes www.krustokrustovij.lv papildināšana” izstrāde un īstenošana, kura ietvaros plānots veikt pētījumu un tā dokumentēšanu. Datu un faktu papildināšana dos jaunu un pieejamu informāciju par Elementa saglabāšanas un attīstības iespējām. Tiks izveidota sistematizēta pētījuma sadaļa par knipelēšanas prasmes amata pratējiem – meistariem Latvijā. Papildināta datu bāze, piemēram, ar zīmējumiem, kas vispirms ir zīmēti ar roku un skenēti datorā, pilnveidoti, izmantojot grafiskā dizaina programmas un izmantojami Elementa darināšanas specializāciju popularizēšanai. Šajā procesā tiks apzināti esošie prasmju zinātāji, kurus varētu iesaistīt apmācību programmas izveides procesā visā Latvijā. Datu bāze dos pamatu nākotnē izveidot interaktīvu mācību palīglīdzekli, kura galvenais mērķis ir radīt priekšstatu par Elementu (tradicionālo prasmi), kas savukārt sniegtu atbalstu izpētes rosināšanā, stilizēšanā un veidošanā, un dizaina domāšanas veicināšanā. 2023-2028
3) Plānots izveidot audiovizuālu materiālu - meistarklasi, kuru ievietot tīmekļa vietnē iesaistot amatu pratējus. Plānots papildināt datu bāzi ar kvalitatīvām, augstas izšķirtspējas fotogrāfijām un tehniskajiem zīmējumiem, lai varētu tos izmantot izpētes, kopiju un precīzu atdarinājumu veikšanai (2024-2028).
4) Biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Ungārijas Nemateriālā kultūras mantojuma māju plāno izstrādāt Eiropas Struktūrfondu projektu par elementa prasmju popularizēšanu dizaineru/ amatnieku/ mākslinieku vidū (projekts iesniegts 2023., īstenošanas laiks projekta apstiprināšanas gadījumā no 2023.-2025.)

Lai vairotu interesi par knipelēšanu, tiks organizētas meistarklases, kursi un informatīvi semināri, kā arī papildināta interneta platformā esošā datu bāze par mežģīnēm Latvijā:
1) biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Izglītības pārvaldi plāno ikgadēji turpināt pieaugušo neformālās mūžizglītības programmu Jūrmalas iedzīvotājiem (plānotā aktivitāte atkarīga no finansiāla atbalsta piesaistes 2023-2028);
2) biedrība „Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Tukuma muzeju un Tukuma audēju darbnīcu plāno organizēt knipelēšanas apmācības kursus pedagogiem Tukumā 2023-2024 (plānotā aktivitāte atkarīga no finansiāla atbalsta piesaistes);
3) plānots ikgadēji TLMS „Bārbele” izstāžu ietvaros popularizēt knipelētu mežģīņu pielietošanu dvieļu izstrādājumos, veidot informatīvus seminārus un meistarklases (2023-2028);
4) Ikgadēji papildināt interneta platformā esošo datu bāzi par mežģīnēm Latvijā ar mērķi apzināt esošo mežģīņu krājumu un turpināt to vākšanu un saglabāšanu (2023-2028).

Mērķis ir stiprināt šī nemateriālā kultūras elementa izdzīvošanu un veidot izpratni par Elementu. Novērst potenciālos riskus, kas skar knipelēšanas amatu prasmes tālāknodošanu un pārmantojamību. Pilnveidot zināšanas un prasmes veicot Elementa izpēti un pētījumos balstītas informācijas izmantošanu izglītojošu materiālu sagatavošanā.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Iespējamie apdraudējumi.
1. Bērniem un jauniešiem nav vienotas apmācību sistēmas par tautas lietišķo mākslu, izzūdošiem vai apdraudētiem tradicionālajiem amatiem, t.s. knipelēšanu.
2. Prasmju zinātāju ir maz, meistari noveco.

Lasīt vēl

Publikācijas

Prīberga, D. (2007) Senās mežģīnes Latvijā. Rīga: Zelta grauds

Prīberga, D. (2016) Mežģīņu mantojums Latvijā. Senās mežģīnes. Praktiskā grāmata. Rīga: Biedrība Latviešu tautas mākslas savienība

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

https://www.ritums.lv/lv/galerija/video-2018 - informācija par knipelētu mežģīņu kursiem TLMS “Bārbele”, video uzņemts 2017. gada maijā

Lasīt vēl