Autors:
Dagmāra Prīberga
Tradicionālās amatniecības prasmes
Nosaukums
Knipelēšanas prasme (2018)
Pētījums par knipelēšanas amata pratējiem Latvijā vēl nav veikts. Ar knipelēšanu šobrīd regulāri nodarbojas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele” un “Rota” dalībnieces.
Prasme tiek kopta arī Valkas Tautas lietišķās mākslas studijā “Saulīte”.
Nozīme kopienas dzīvē
Aktivitātes/darbības
Knipelēšana ir viena no mežģīņu darināšanas tehnikām. Šādas mežģīnes rotā austos dvieļus, kabatlakatiņus, šalles, dažādas apģērbu detaļas. Rokdarbs jāstrādā ar vairākiem desmitiem un pat simtiem pāru “knipelīšu”, adata vai tamboradata ir tikai palīgrīks.
“Knipelītes” ir no koka veidotas, apmēram 15 cm garas vālītes, kurām vienā galā ir spolīte diega uztīšanai. Krustojot knipelītes un mainot vietām, savstarpēji krustojas un vijas arī uz tām uztītie pavedieni.
Diegu vīšanas un krustošanas rezultātā veidojas pinumi, un, kārtojot tos dažādās variācijās, top mežģīne. Pavedienu krustpunktos sprauž kniepadatas, kas palīdz veidot stingru un precīzu mežģīnes formu.
Knipelējot zīmējumu piestiprina pamatnei – īpašam knipelēšanas spilventiņam vai galdiņam – un pēc tam noņem kopā ar gatavo izstrādājumu.” (D. Prīberga “Senās mežģīnes Latvijā”, 107. lpp.)
“Latvijā knipelēšanas tehnoloģija pieļauj kompozīcijas ar krāšņiem augu motīviem, izteiktiem lentīšu rakstiem vai lakoniskiem ģeometriskiem ornamentiem.” (D. Prīberga “Mežģīņu mantojums Latvijā”, 289. lpp.)
Pārmantošana un tālāknodošana
Par knipelēšanas prasmes meistari uzskatāma TLMS “Bārbele” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Prīberga, kura, pētot mežģīņu mantojumu Latvijā, īpašu uzmanību pievērsusi arī knipelētu mežģīņu darināšanas prasmei.
D. Prīberga jau gandrīz 30 gadus vada TLMS “Bārbele”.
Knipelēšanas prasmes saglabāšana un pārmantojamības procesa nodrošināšana ir viens no TLMS "Bārbele” pamatuzdevumiem. Studijas nodarbībās ik nedēļu tiekas desmit studijas dalībnieces, kuras ar knipelēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus.
Vēsture
Vissenākie knipelēto mežģīņu paraugi Latvijā ir saglabājušies Kurzemes hercogu apbedījumos un katoļu baznīcu kapenēs, tie datēti ar 17. un 18. gadsimtu.
Muzeju speciālisti mežģīnes ir iztīrījuši un iekonservējuši, un tās ir labā stāvoklī. Avotos nav ziņu, ka 17.–18. gadsimtā Latvijā būtu knipelētas mežģīnes, acīmredzot hercogi tās ieveduši no ārvalstīm.
To izgatavošanas vieta pagaidām nav noskaidrota.
Par knipelētu mežģīņu amatniecības, tāpat kā citu tekstila rokdarbu, uzplaukumu Latvijā var uzskatīt 18. un 19. gadsimta miju. 18. gadsimtā atbilstoši Eiropas modei apģērbu ar knipelētām mežģīnēm rotāja galvenokārt Latvijas turīgie augstāko kārtu iedzīvotāji. Baronešu tērpu mežģīnēs dominēja Rietumeiropas skola.
Interesanti, ka knipelēja ne tikai smalkas un greznas tērpu mežģīnes, bet arī rupjas prieves, lentes un auklas, grozus, somas, zirglietas un citus saimniecībā izmantojamus priekšmetus. Knipelēšanas elementi parādījās arī metāla, ādas un citos izstrādājumos.
Par latviešu lokālo mežģīņu amatu tradīciju izveidošanos un attīstību liecina etnogrāfiskās tekstilijas.
Viskrāšņākās mežģīnes no atlases knipelēto mežģīņu objektiem ir sastopamas: Latgalē – tautastērpa galvas autos, kreklos un priekšautos, Vidzemē un Zemgalē – sievu cepurēs, Kurzemē – nāmatos, snātenēs un dvieļu galos, tās lietotas brunču, palagu un citu sadzīves tekstiliju rotāšanai.
Gandrīz visas 20.–21. gadsimtā darinātās tautastērpu vai linu dvieļu galu mežģīnes ir 19. gadsimtā darināto etnogrāfisko mežģīņu atdarinājumi vai to variācijas.
Tas liecina, ka lokālo mežģīņu amatu saglabāšanos un attīstību veicina tautā esošās, dzīvās tradīcijas – Dziesmu svētki, kāzas, bēres, kristības un citi pasākumi.
Meistari
Šobrīd TLMS “Bārbele” darbojas izcilas knipelēšanas amata pratējas:
1. TDM Lienīte Dimitre (dz. 1940),
2. TDM Laima Garā (dz. 1956),
3. TDM Vanda Podiņa (dz. 1964),
4. Māra Rožuleja (dz. 1977),
5. Gita Prīberga (dz. 1979).
Pēc D. Prībergas organizētajiem knipelēšanas kursiem šo prasmi turpina praktizēt TLMS “Rota”, vadītāja Aija Krūmiņa (dz. 1953).
Studijas dalībnieces:
1. Skarleta Mežale (dz. 1973),
2. Iveta Cielava-Volkovska (dz. 1977),
3. Indra Liedskalniņa (dz.1966),
4. Sandra Platniece (dz.1985),
5. Elīna Liepa (dz. 1981).
Valkas TLMS “Saulīte” knipelēšanas meistare Inese Pētersone (dz. 1957).
Iestādes un institūcijas
1. Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”,
2. Latvijas Mežģīņu darinātāju apvienība “Savija”,
3. Liepājas muzejs,
4. Jelgavas Latviešu biedrība.
5. "Latviešu tautas mākslas savienība"
Nostiprināšana
Kopš 2017. gada pavasara trīs reizes KTMC “Ritums” sadarbībā ar Rīgas Izglītības un informatīvi metodisko centru Rīgas iedzīvotājiem ir organizējis knipelēšanas tehniku pamatu kursus.
Kursu ilgums 36 akadēmiskās stundas, un to noslēgumā tika izsniegta RIIMC apliecība.
Kursu programmu katrā reizē vidēji apmeklēja 15 dalībnieki.
Turpinājums/attīstība
TLMS “Bārbele” vadītāja Dagmāra Prīberga veiks pētījumu par esošo Elementa situāciju Latvijā (2019–2020).
Elementa aizsardzībai un attīstīšanai plānots veikt dažādas aktivitātes.
1. TLMS “Bārbele” vadītāja Dagmāra Prīberga izstrādās vienotas apmācības metodikas kursu Elementa saglabāšanai un popularizēšanai neformālās izglītības sistēmā līdz 2021. gadam. Apmācību programmā iekļaus tēmas "Latvijas novadu tradicionālās prasmju īpatnības (kopīgais un atšķirīgais)" un "Elements pasaules pieredzes kontekstā".
2. KTMC “Ritums” ierosinās aktualizēt finansiālā atbalsta sistēmas izveidi pašvaldību līmenī, kura atbalstītu cienījamo TDM meistaru iesaistīšanu Elementa tālāk nodošanas procesos.
Šobrīd plānotās darbības tiks veiktas ar pašfinansējumu, bet iespēju robežās tiks gatavoti projekti papildu finansējuma piesaistīšanai.
3. Izstrādāt kultūras mantojuma tekstilrokdarbu prasmju un tehnoloģijas tekstilrokdarbu kursu vadīšanas programmu "Knipelētu mežģīņu meistarklase" interesentiem mūžizglītības kontekstā. (Kursi tiek vadīti Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem no 2021.gada septembra un patlaban turpinās līdz 2022.gada maijam).
Apdraudējumi
Iespējamie apdraudējumi.
1. Bērniem un jauniešiem nav vienotas apmācību sistēmas par tautas lietišķo mākslu, izzūdošiem vai apdraudētiem tradicionālajiem amatiem, t.s. knipelēšanu.
2. Prasmju zinātāju ir maz, meistari noveco.
Pieteikuma iesniedzējs
Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”, reģ. nr. 90011524360
Attēlu galerija
Video materiāli
Publikācijas
Prīberga, D. (2007) Senās mežģīnes Latvijā. Rīga: Zelta grauds
Prīberga, D. (2016) Mežģīņu mantojums Latvijā. Senās mežģīnes. Praktiskā grāmata. Rīga: Biedrība Latviešu tautas mākslas savienība
Tīmekļa vietnes
https://www.ritums.lv/lv/galerija/video-2018 - Informācija par knipelētu mežģīņu kursiem TLMS “Bārbele”,video uzņemts 2017. gada maijā