Nozīme kopienas dzīvē

Latvijas muzejos glabājas daudz rakstaino cimdu un to fragmenti. Etnogrāfiskie cimdi muzeju krājumos ir datēti 18. gs. b. - 20. gs., tie sevī glabā daudz lokālu savam novadam raksturīgo prasmju un adīšanas tradīciju. Pateicoties savāktajam materiālam un etnogrāfu pētījumiem, rakstainie cimdi tautā tiek uzskatīti par īpašu latviešu materiālās kultūras vērtību. Atdarinot senos adījumus, tiek veicinātas un nostiprinātas zināšanas par Latvijas novadiem un to kultūru, tiek iepazīti cimdu rakstu kompozīcijas pamati, krāsu salikumi un dažādi adīšanas tehniskie risinājumi.
Individuālie adītāji, meistari visbiežāk cimdus ada savam priekam, jo pats adīšanas process sniedz cilvēkam gandarījumu, labsajūtu un prieku. Dažiem adītājiem tas ir uz sevi vērsts process, savas iekšējās pasaules sakārtošanas veids, bet citam – iespēja tikt pamanītam, veids kā pašapliecināt sevi, parādot savas izcilās adīšanas prasmes. Vēl kādam citam - vienkārša nepieciešamība apģērbt ģimeni vai sarūpēt dāvanas. Jebkurā gadījumā - rezultāts ir viens - skaists cimdu pāris, kas sevī nes paaudžu paaudzēs pārmantotās vērtības.
Adīšanas kopu dalībniekiem ir papildus gandarījums savus rūpīgi adītos cimdus ieraudzīt izstādēs, kur tie papildina un bagātina viens otru, iemirdzas savā krāšņumā un priecē skatītājus.
Protams, ka cimdu adīšana var būt arī kā darbs, kas dod iespēju nopelnīt, 20. gs. 2. pusē tas bija tikai papildus ienākumu avots. Mūsdienās, kad rakstainie cimdi ir arvien lielākā cieņā, tos pērk ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī mūsu zemes viesi, kuri neko daudz nezina par latviešu cimdu adīšanas tradīcijām, bet kuri novērtē meistaru gaumīgo rokdarbu. Mums ir paveicies, ka Latvijā ir meistari, kas ada etnogrāfiskos cimdus un labprāt dalās ar savām prasmēm, tādējādi nodrošinot cimdu adīšanas tradīcijas nepārtrauktību.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Cimdu adīšana realizējas gan kā individuāls process, gan kā sabiedrisks notikums ar socializēšanos un pieredzes apmaiņu. Adot cimdus vienatnē, adītāja izvēlas cimdu rakstu un krāsu salikumu saskaņā ar savu prasmi un pieejamiem materiāliem. Šādos gadījumos ļoti noder speciālā literatūra par etnogrāfisko cimdu adīšanu. Adot interešu grupā, prasmju apguve notiek dinamiskāk, kļūdas un neskaidrības tiek novērstas efektīgāk, jaunie adīšanas tehniskie paņēmieni tiek apgūti vieglāk. Tādēļ adīšana meistarklasēs, kursos vai kopā ar kādu adīšanas meistaru nodrošina ātrāku un veiksmīgāku procesa norisi mērķa sasniegšanai. Latviešu cimdu adīšanas meistarklases kļūst arvien populārākas un pieprasītākas. Cimda tapšanas procesā ir vairāki etapi – cimda raksta izvēle, cimda materiālu un krāsu izvēle, cimda raksta saskaņošana ar nepieciešamo cimda izmēru, cimda adīšana sākot ar valnīti, delnas daļu un beidzot ar cimda noraukumu un īkšķi. No tā, cik prasmīgi cimda radītāja būs veikusi priekšdarbus un būs zinoša adīšanas niansēs, būs atkarīgs radošais iznākums – cimds.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Rakstaino cimdu adīšana ir sens un tradīcijām bagāts rokdarbs. Tajā savijas dažādas sfēras - gan praktiskā, gan radošā, gan sakrālā un arī mītiskā. Latviešu grafikas dizainers Valdis Celms cimda adīšanu salīdzina ar pasaules radīšanu un universāliem pasaules uzbūves modeļiem. Cimda ģeometriskajos rakstos var nolasīt saikni starp esamību tagadnē, pagātni un nākotni. Cimdā ietvertās zīmes, kas veido cimda rakstu, joprojām interesē un saista cilvēku prātus, jo rakstainajos cimdos var ierakstīt savu vēstījumu, kas sniegs cimdu valkātājam vēlamo spēku un atbalstu.
"Tūkstoš dzīparu, rakstu un krāsu. Cimdiņa adīšana, bērniņ, nav nekas cits kā Pasaules Radīšana." Māra Zālīte

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Cimdu adīšanas prasmes visbiežāk iegūst ģimenē no mātēm un vecmāmiņām, adīt māca arī pamatskolā. Apgūt cimdu adīšanu piedāvā arī vairākas TLMS un pulciņi. Latvijas Nacionālais kultūras centrs organizē pasākumus “Satiec savu meistaru”, kuru laikā ikviens interesents var iepazīties ar dažādu amatu meistariem, arī cimdu adītājiem.
Arvien lielāku interesi rada attālinātās cimdu adīšanas nodarbības, kuru laikā var satikties adītāji no visas pasaules un iepazīt rakstaino cimdu adīšanas tehnikas, latviskās vērtības, tradīcijas. Internetā šobrīd var atrast daudz video, kas sniedz ieskatu un padomus rakstaino cimdu adīšanā.
Viens no ideju avotiem etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīciju turpināšanai un tālāk nodošanai nākamām paaudzēm ir bagātais cimdu krājums muzejos. Tikai LNVM Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijā adīto cimdu, to fragmentu un cimdu adījumu paraugu skaits pārsniedz 3500 glabāšanas vienību. Arī citos muzejos ir ievērojamas (18. gs. beigu – 21. gs. sāk.) adījumu kolekcijas. Daudzām cimdu adītājām muzeja fondu iepazīšana un apguve ir bijusi un būs iedvesmas avots un galvenā zināšanu krātuve.

Lasīt vēl

Vēsture

Daudzus gadsimtus adītie cimdi mūsu tautai ir bijuši siltuma virsdrēbe, kas kalpoja cilvēku dzīves ne tikai praktisko, bet arī estētisko vajadzību apmierināšnai. Adījumu mūžs ir īss, kad tos novalkā, to vietā tiek adīti jauni. Katru nākamo cimdu izpildījums ir konkrētā laika nosacīts: mainās izejmateriāla šķiedra, krāsa, rotājošais raksts un visbeidzot cimda pielietojums.
Ar vārdu cimdi latviešu valodā apzīmē kā pirkstaiņus, tā dūraiņus. Dūrainus cimdus sauc arī par gulaiņiem, kulačiem, kulaiņiem, plaukstaiņiem, reizēm saka arī delnaini cimdi. Ir zināms, ka cimdi Latvijas teritorijā adīti jau 14.-15. gadsimtā. Laika gaitā seno cimdu darināšanu adatas pinuma tehnikā nomainīja cimdu adīšana ar piecām adatām. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās adāmadatas datē ar 14.gs., bet adīto cimdu fragmenti datēti ar 15. gs. Senākie Rīgā atrastie pirkstainie un dūrainie cimdi adīti no baltas vilnas dzijas ar krāsainu rakstu joslām.
Gadsimtiem ilgi saglabājusies tradīcija goda cimdus adīt no smalkas aitas vilnas dzijas, mainījās un attīstījās tikai cimdu rotāšanas tehniskie paņēmieni. 19. gs. skaistākos, greznākos dūraiņus vilka godos, uz baznīcu vai ciemos braucot. Speciāli tika adīti dāvināmie un ceremoniju cimdi. Pat darba cimdi atšķīrās pēc pielietojuma: vīriem, kuri mežā cirta malku, tie bija biezāki. Cimdu adītājas zināja, ka siltākie un izturīgākie darba cimdi top no dabīgas nekrāsotas dzijas, adot smalkā rakstā, bet goda cimdiem piemeklēja vismaz trīs krāsu dzijas, lai pārsteigtu citus ar savu izdomu un varēšanu.
Senāk dzijas krāsoja ar augu krāsvielām, tradicionāli ieguva četras pamatkrāsas: sarkanu, dzeltenu, zaļu un zilu. Baltā, brūnā, pelēkā un melnā krāsa bija nekrāsota dzija aitas vilnas dabīgajā tonī.
1856. gadā Eiropā sintezēja ķīmiskās krāsvielas, ar kurām varēja iegūt daudz košākus toņus. Šajā laikā cimdi kļuva krāsaināki, daudzveidojās rakstaino cimdu krāsu zieds. Ja vēl 18. gs. b. – 19. gs. 1. pusē cimdos rakstainu adīja tikai valni, tad ar 19. gs. 2. pusi sāka adīt viscaur rakstainus cimdus ar uzsvērtu vaļņa rakstu. Parasti tas ir ģeometrisks ornaments, bet 19. -20. gs. mijā adījumos ienāk arī florālie un zoomorfie zīmējumi. Senākie cimdu raksti bija smalki, bet ar gadiem raksti kļuva arvien lielāki. Cimdu adīšanu visos laikos ietekmēja ne tikai tradīcija, bet arī mode. Rakstaino cimdu adīšana Latvijā nepārtraukti pilnveidojas, klāt nāk jauni raksti un tehniskie risinājumi.

Cimdu adīšana, tāpat kā citi rokdarbi un tautas daiļamati, kas senāk bija plaši izplatīti, šobrīd pastāv salīdzinoši šaurā meistaru lokā. Mūsdienās daļa seno tradīciju, kas saistītas ar cimdu adīšanu, valkāšanu ikdienā un ģimenes godos, kāzu un bēru tradīcijas nodrošināšanā, ir transformējušās vai izzudušas pavisam. Ir mainījies cilvēku dzīves ritms, vērtību sistēma un vajadzības. Patērētāju sabiedrībā nereti akcents ir likts uz kvantitāti nevis kvalitāti arī adīšanas sfērā. Adītājas arvien retāk izvēlas adīt etnogrāfiskos cimdus, jo to adīšanai nepieciešamas niansētākas zināšanas, vairāk laika un pacietības. Zīmīgi, ka mūsdienās cimdi tiek adīti ar mazāku valdziņu skaitu, izmantoti vienkāršāki krāsu salikumi, vienkāršoti raksti, aktuāli kļūst puscimdiņi bez pirkstiem, kā arī mauči jeb pulsa sildītāji. Daudzus gadu desmitus to adīšana bija nepelnīti piemirsta, bet pēdējā laikā arvien vairāk tiek darinātas tieši adītas roku dekoratīvās aproces, kur lieti noder cimda adīšanas prasmes.
Cimds, tāpat kā cilvēka pasaule, ietekmējas no sabiedrībā un pasaulē notiekošajiem procesiem, tas mainās laikam līdzi. Tomēr būtiski ir saglabāt etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas, rakstu un krāsu bagātību, kas ir mūsu tautas latviskās identitātes kodols.
Izsekojot cimdu adīšanas attīstībai Latvijas teritorijā redzam, ka 19. gs. beigās cimdus adīja daudz, jo ar siltiem cimdiem mājas kārtībā vajadzēja nodrošināt visu ģimeni. 20. gs. beigās cimdus adīja un valkāja mazāk, jo pārsvarā tika valkāti rūpnieciski darinātie dažādu materiālu un dizainu cimdi. 21. gs. sākumā vērojama tendence atgriezties pie latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas, var pat teikt, ka ir zināma cimdu adīšanas atdzimšana. Caur rakstainajiem cimdiem mēs atkal mācamies un iepazīstam savu latvisko identitāti, bet mūsu zemes viesi apbrīno mūsu adītāju meistarību, kuras līdz mūsdienām ir saglabājušas un praktizē no senčiem mantotās cimdu adīšanas tradīcijas.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Zināšanas par etnogrāfisko cimdu adīšanu nevar uzskatīt par pilnīgām bez praktiskām nodarbībām un materiāla sagādi un sagatavošanu darbam. Līdz 20. gs. 1. pusei latvietes pašas pārzināja visu cimdu tapšanas procesu – sākot ar aitas audzēšanu un cirpšanu, dzijas vērpšanu un krāsošanu, rotājošā rakstu izvēli, adīšanas paņēmienu apguvi un konkrētā cimda adīšanu, līdz pat uzadīta cimda valkāšanai un dāvināšanas tradīcijām. Mūsdienu apstākļos kvalitatīvas dzijas ieguvi un sagatavošanu lielākoties nodrošina specializēti dzijas ražošanas un apstrādes uzņēmumi. Adītājai ir tikai prasmīgi jāsaskaņo dzija ar adatām un adāmo rakstu. Vislabāk to veikt prasmīga meistara vadībā, bet var arī to darīt individuāli.
Senāk latviešiem cimdi bija visvairāk dāvinātais priekšmets dažādos ģimenes un citos godos. Arī mūsdienās ar rokām adīti cimdi ir populāra dāvana kā tuvinieku un draugu lokā, tā arī starptautiski prezentējot Latviju.

Lasīt vēl

Meistari

Lietišķās mākslas studijas un pulciņi ir vietas, kur iespējams apgūt cimdu adīšanas prasmes, ja to nav iespējams izdarīt ģimenē. Rīkojot izstādes un tematiskas nodarbības, TLMS un pulciņi zināmā mērā nosaka cimdu adīšanas “modes tendences”. Tajās rodas jaunas idejas cimdu rakstiem, faktiski tās ir kā praktiskās adīšanas ideju, zināšanu un pieredzes krātuves. Katrā šādā kolektīvā ir pieredzes bagātas meistares, kas dažādās meistarklasēs un nodarbībās dalās savās prasmēs un pieskaita sevi cimdu adītāju kopienai. Viņas cimdu adīšanu uzskata par vērtību:
Agnese Rozentāle, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Agrita Freiberga, Lietišķās mākslas kolektīvs "Nāmetiņš",
Agrita Migla, ada cimdus Berlīnē,
Agrita Rimkus, Tautas lietišķās mākslas studija "Saldus",
Aiga Ģēģere, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Aija Granta, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Aija Stāraste, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Aina Pelēkā, cimdu adītāja no Allažiem,
Aina Zvirbule, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Aiva Dzenīte, Tautas lietišķās mākslas studija "Kursa",
Albīna Klints, cimdu adītāja no Rīgas,
Alīda Linde, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija,
Alīda Plase, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Alla Koršunova, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Alvīne Urbāne, Tautas lietišķās mākslas studija "Vīkale",
Anastasija Slišāne, Tautas lietišķās mākslas studija "Urga",
Anda Mazvērsīte, Tautas lietišķās mākslas studija "'Draudzība",
Anda Vēvere, Tautas lietišķās mākslas studija "Bārbele",
Anda Vipule, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Anese Salma, Druvas Amatnieku centrs,
Anete Dorše, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Anita Bareika, cimdu adītāja no Piņķiem,
Anita Kaša, cimdu adītāja no Baltinavas,
Anita Ozoliņa, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Anita Sīle, rokdarbu kopa "Čaupe",
Anita Šeimane, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Anitra Tooma, cimdu adītāja no Rīgas,
Anna Jurisone, Tautas lietišķās mākslas studija "Urga",
Antaņina Dorofejeva, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Antoņina Vējiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Antra Blāze, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Antra Cildermane-Ģigule, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Arita Svenča, rokdarbu kopa "Čaupe",
Arnita Bunere, Sabiles kultūras nama rokdarbu pulciņš,
Astrīda Alksne, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Astrīda Kinne, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Astrīda Lesnika , cimdu adītāja no Ķekavas,
Ausma Lakstīgala, Tautas lietišķās mākslas studija "Saldus",
Austra Bukava, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Austra Kālberga, Tautas lietišķās mākslas studija "Durbe"
Ārija Ratkus, Jaunpils Amatu māja,
Ārija Vikmane, rokdarbu kopa "Čaupe",
Baiba Apse, rokdarbu kopa "Čaupe",
Baiba Grīva, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Baiba Gulbe, cimdu adītāja no Rīgas,
Baiba Horste, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Baiba Kalna, Tiņģeres saieta nama lietišķās mākslas kolektīvs "Tinga",
Baiba Kečko, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Baiba Ošmane, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija,
Baiba Pilāne, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Baiba Riekstiņa, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Benita Frēliha, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Biruta Kroģere, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Dace Bahtinova, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Dace Baltkāje, cimdu adītāja no Kaunatas,
Dace Eglīte- Zīrupa, Druvas Amatnieku centrs,
Dace Gaile, Tautas lietišķās mākslas studija "Draudzība",
Dace Jēkabsone, Lietišķās mākslas kolektīvs "Nāmetiņš",
Dace Līparte, cimdu adītāja no Rucavas
Dace Marauska, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Dace Rieksta, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Dace Sermolīte, Druvas Amatnieku centrs,
Dace Zvirgzdiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Dagnija Lamberga, ada cimdus Norvēģijā,
Dagnija Nāckalne, meistare no Valdemārpils,
Daiga Berkolde, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Daiga Ēķe-Silirova, rokdarbu kopa "Čaupe",
Daiga Melnace, cimdu adītāja no Jēkabpils,
Daiga Saidāne, cimdu adītāja no Lēdmanes,
Daiga Valkovska, Ķekavas kultūras nama rokdarbu pulciņš "Labieši",
Daila Kļaviņa, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Daina Ieviņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Daina Ješkevica, rokdarbu kopa "Čaupe",
Daina Klišāne, Lietišķās mākslas kolektīvs "Nāmetiņš",
Dzidra Reine, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Dzidra Sabule, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Dzidra Vikmane, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Dzintra Alkšņazara,, rokdarbu kopa "Čaupe",
Dzintra Kāne, rokdarbu kopa "Čaupe",
Dzintra Pole, Druvas Amatnieku centrs,
Elita Kocere, cimdu adītāja no Talsiem,
Elita Krūkliņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Dzīpars",
Elita Salaka, Tautas lietišķās mākslas "Kalme",
Elita Upe, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija,
Elita Vitenberga, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre"
Erna Saleniece, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Eva Kulmane, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Evita Lisovska, cimdu adītaja no Rīgas,
Evita Šīrante, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Ērika Apsāne, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Ginta Petra, cimdu adītāja no Mārupes,
Gita Brinkmane, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Gita Krīgere, cimdu adītāja no Raunas,
Guna Lāčauniece, Saulkrastu lietišķās mākslas studija "Krustaines",
Guna Vaivare, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Gundega Pētersone, Tautas lietišķās mākslas studija "Vīgrieze",
Gunita Bileskalna, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Gunta Batuhtina, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Gunta Hāne, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Gunta Indriksone, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Gunta Ļuļe, Tautas lietišķās mākslas "Kalme",
Gunta Tuča, Tautas lietišķās mākslas "Kalme",
Ieva Brinkmane, ada cimdus Beļģijā,
Ieva Dārzniece, cimdu adītāja no Liepupes,
Ieva Jansone, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Ieviņa Ziemane, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Ilga Bērziņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Bārbele",
Ilga Gaugere, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Ilga Medne, cimdu adītāja no Tilžas,
Ilona Skrūzmane, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Ilze Arbidāne, Tautas lietiškās mākslas studija "Dzīpariņš",
Ilze Buivida, Lietišķās mākslas studija "Sauldare",
Ilze Ezermale, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Ilze Jansone, rokdarbu kopa "Čaupe",
Ilze Kopmane, Vangažu amatnieku kopa,
Ilze Kumerdanka, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Ilze Kupča-Ziemele, Lietišķās mākslas studija "Tīna",
Ilze Lazdāne, cimdu adītāja no Upmalas,
Ilze Lāma, Druvas Amatnieku centrs,
Ilze Nikele, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Ilze Pūpoliņa, rokdarbu kopa "Čaupe",
Ina Dātava, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Ina Valtere, Latvijas Amatniecības kameras meistare,
Ināra Saifuļina, rokdarbu kopa "Čaupe",
Ināra Vizma, uzņēmuma "Tīnes" vadītāja,
Indra Dziļuma, rokdarbu kopa "Čaupe",
Indra Kviatkovska, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Inese Akmane, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Inese Lazdiņa, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Inese Lormane, rokdarbu kopa "Čaupe",
Inese Midrjāne, rokdarbu kopa "Čaupe",
Inese Vēvere, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Ineta Donska, Tautas lietišķās mākslas "Urga",
Ineta Krastiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Atkalnis",
Ineta Leja, Tautas lietišķās mākslas studija ''Kalme" ,
Inga Baltā, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Inga Bērziņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots"
Inga Delpere, Tautas lietišķās mākslas "Kalme",
Inga Gailuma, cimdu adītāja no Smiltenes,
Inga Lījvaka, Vangažu amatnieku kopa,
Inga Meirupska, rokdarbu kopa "Čaupe",
Inga Pētersone, ada cimdus Minsterē,
Inga Tapiņa, cimdu adītāja no Rucavas,
Inga Trukmane, Tautas lietišķās mākslas "Kurši",
Inga Vīksna, cimdu adītāja no Kuldīgas,
Ingrīda Balode, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre"
Ingrīda Zadvinska, rokdarbu kopa "Čaupe",
Inguna Krastiņa, ada cimdus Beļģijā,
Inguna Ojere, cimdu adītāja no Vidrižiem,
Inguna Sīmansone, Tautas lietišķās mākslas studija ''Urga",
Ingūna Hofmane, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Ingūna Sīmansone, Tautas lietišķās mākslas "Urga",
Inita Uzkure, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Inta Feldmane, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Inta Gavariņa, Jaunpils Amatu māja,
Inta Jansone, Luksemburgas latviešu rokdarbu kopa “Sāntāpslis”,
Inta Salinieka, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija,
Inta Zīle, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Irēna Daukste, cimdu adītāja no Saldus,
Irēna Fjodorova, cimdu adītāja no Auces,
Irēna Gudermane, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Irēna Žukovska, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Irma Kuzņecova, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Iveta Ābola, rokdarbu kopa "Čaupe",
Iveta Daugule, cimdu adītāja no Salaspils,
Iveta Grantiņa, Jaunpils Amatu māja,
Iveta Raipala, Druvas Amatnieku centrs,
Iveta Seimanova, cimdu adītāja no Vidsmuižas,
Iveta Tambaka, cimdu adītāja no Rīgas,
Iveta Tindenovska, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Iveta Vilcāne, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Ivita Peipiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Īrisa Blumate, Tautas lietišķās mākslas studija "Draudzība",
Jeļena Treide, Druvas Amatnieku centrs,
Jolanta Beinaroviča, ada cimdus Skotijā,
Jonika Tērvide, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Jūlija Mālniece, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Karmena Upīte, Saulkrastu lietišķās mākslas studija "Krustaines",
Kristiāna Avota, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Kristine Sakse, cimdu adītāja no Lēdmanes,
Kristīne Bergholce, rokdarbu kopa "Čaupe",
Kristīne Kanaša, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Kristīne Vētra, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Laila Irbe, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Laima Garā, Tautas lietišķās mākslas studija "Bārbele",
Laima Gradauska, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Laimdota Kalva, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Lauma Rudzīte, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Lauma Tomiņa , Tautas lietišķās mākslas studija "Urga",
Laura Krustiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre"
Laura Raupe, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Leontīne Jākobsone, Tautas lietišķās mākslas studija "Dzīpars",
Liāna Pētersone, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Lidija Petrevica, rokdarbu kopa "Čaupe",
Liene Zeidlere, rokdarbu kopa "Čaupe",
Liesma Jēkabsone, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Liesma Prūse, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Ligija Priede, Tautas lietišķās mākslas "Kalme",
Lilija Kokareviča, Ances pagasta rokdarbnieku kopa "Paukers",
Linda Celma, Sabiles kultūras nama rokdarbu pulciņš,
Linda Krūmiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Linda Puriņa, cimdu adītāja no Rīgas,
Linda Rubena, cimdu adītāja no Rīgas,
Līga Barbara, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Līga Grīnberga, Ances pagasta rokdarbnieku kopa "Paukers",
Līga Muižarāja, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”
Līga Ozoliņa, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Līga Rozīte, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Līga Smilga, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija,
Līga Sokolovska, rokdarbu kopa "Čaupe",
Līga štrausa, Sabiles kultūras nama rokdarbu pulciņš,
Līvija Bondarenko, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Ludmila Gubāne, rokdarbu kopa "Čaupe",
Maiga Cīrule, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Maija Biķerniece, Luksemburgas latviešu rokdarbu kopa “Sāntāpslis”,
Maija Eņģe, cimdu adītāja no Balviem,
Maija Neilande, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Maira Kuguliņa, Druvas Amatnieku centrs,
Marija Liekmane, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Marika Rutkovska, cimdu adītāja no Jelgavas,
Marita Špickopfa, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija,
Maruta Arāja, cimdu adītāja no Stopiņiem,
Maruta Birzniece, rokdarbu kopa "Čaupe",
Maruta Strada, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Māra Gavare, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Māra Krieviņa, Tautas lietišķās mākslas "Kalme",
Māra Mertena, Lietišķās mākslas kolektīvs "Nāmetiņš",
Melita Medne, Tautas lietiškās mākslas studija "Saldus",
Milda Dīriņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Kursa",
Miralda Stripkāne, cimdu adītāja no Ķekavas
Mirdza Bibikova, Tautas lietišķās mākslas studija "Kamolītis",
Mudīte Ozola, rokdarbu kopa "Čaupe",
Mudīte Pētersone, Tautas lietišķās mākslas studija "Kalme"
Mudīte Roķe, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Niedra Indriksone, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Ņina Bondare, Jaunpils Amatu māja,
Olga Prūse, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Raima Dirda, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Rasma Freimane, cimdu adītāja no valmieras
Rasma Zālīte,Saulkrastu lietišķās mākslas studija "Krustaines",
Rita Pogoska, Tautas lietišķās mākslas studija "Kursa",
Rita Smiltniece, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Rita Valdmane, Tautas lietišķās mākslas studija "Bārbele",
Ritma Melbārde, Druvas Amatnieku centrs,
Rudīte Krūze, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Ruta Averčenko, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Ruta Ilgaža, cimdu adītāja no Salaspils,
Ruta Platace, Lietišķās mākslas kolektīvs "Nāmetiņš",
Ruta Ziemele, Tautas lietišķās mākslas studija "Vīkale",
Rūta Sukovska, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Sandra Bakuļina, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Sandra Eglīte, cimdu adītāja Zaubes,
Sandra Lismane, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Sandra Paula, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Sanita Lepere, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Sanita Vārpiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Vīkale",
Sanita Vilciņa, cimdu adītāja no Alūksnes,
Santa Žaime, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”
Sarmīte Grīnfogele, Jaunpils Amatu māja,
Sarmīte Rožkalne, Rokdarbu kopa "Čaupe",
Saulcerite Līne, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Sigita van Bruchem, ada cimdus Kanādā
Silva Ziemiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Sintija Rudzit, ada cimdus Minsterē,
Skaidrīte Karlovica, Lutriņu rokdarbu kopa,
Skaidrīte Muzika, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Skaidrīte Pūre, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Skaidrīte Voitaha, Tautas lietišķās mākslas studija "Urga",
Skaidtrīte Pūre, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Skarleta Mežale, Tautas lietišķās mākslas studija "Rota",
Smaida Rozenfelde, Ventspils rokdarbu studija “Spārni”,
Sniedzīte Zonenberga, rokdarbu kopa "Čaupe",
Solveiga Skujiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Solvita Zarupska, ada cimdus Itālijā,
Svetlana Mukane, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Tabita Saulīte, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”,
Tekla Rožkalne, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Ulrika Zeberiņa, Sabiles kultūras nama rokdarbu pulciņš,
Vaira Briede, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Vaira Jansone, Ventspils rokdarbu studijas “Spārni”
Valda Dedze, Tautas lietišķās mākslas studija "Dzīpars",
Valentīna Pozņaka, cimdu adītāja no Brunavas,
Vanda Podiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Bārbele",
Velga Pavlovska, Jaunpils Amatu māja,
Velga Štamgūte, Jaunpils Amatu māja,
Velta Jeroņina, Tautas lietišķās mākslas studija "Kursa",
Vera Grigale, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Vigeta Bruce, uzņēmuma "Tīnes" meistare,
Vija Lapiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Vija Štausa, cimdu adītāja no Puzes,
Vija Šubina, Tautas lietišķās mākslas studija "Avots",
Viktorija Razuma, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Viola Rusele, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Virgīnija Sīmansone, Saulkrastu lietišķās mākslas studija "Krustaines",
Vita Bužas, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi",
Vita Ošeniece, rokdarbu kopa "Čaupe",
Vita Purcēna, Tautas lietišķās mākslas studija "Cēre",
Viveta Kēlere, cimdu adītāja no Kuldīgas,
Vizma Dulberga, cimdu adītāja no Ērģemes,
Zaiga Ceimere, Druvas Amatnieku centrs,
Zaiga Fadejeva, Jaunpils Amatu māja,
Zane Podiņa, Tautas lietišķās mākslas studija "Valdziņš",
Zenta Bogatska, cimdu adītāja no Cēsīm
Zinaida Kļaviņa, Lizuma amatnieki kopa "Laipa",
Zinta Blanka, Druvas Amatnieku centrs,
Zinta Vārpiņa, Druvas Amatnieku centrs,
Ženija Krūzmētra, Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi".
Citu tautību cilvēki, kas izjūt saikni ar Latviju tieši caur cimdu adīšanas tradīciju:
Ai Suzuki, Japāna,
Aja Eddins, ASV,
Barbara McWilliamd, ASV,
Barbro Holmberg, Zviedrija,
Callie Maidhof, ASV,
Carla Meijsen, Nīderlande,
Cornelie Müller-Gödecke, Vācija,
Daiga Helmeste, Kanāda,
Diane Pearsall, ASV,
Elisabeth Kopff, Francija,
Ineke Dillmann, Nīderlande,
Jana Moore, ASV,
Jeanne Giberson, ASV,
Līna Lohmus, Igaunija,
Margot Bailey, ASV,
Martha Bus, Nīderlande,
Mary Germain, ASV,
Nicolette Theunisz, Nīderlande,
Sandy De Master, ASV.
Cimdu adīšanas entuziaste, pedagoģe un pētniece Maruta Grasmane daudzu gadu garumā dalījās ar savām praktiķes zināšanām, strādājot ciešā sadarbībā ar adītājām, kuras vēlējās noadīt rakstainos cimdus, bet ne vienmēr zināja - kā to veiksmīgāk izdarīt. Daudzas savas skolnieces un adītājas M. Grasmane ir apmācījusi etnogrāfisko cimdu smalkumos, pievēršoties tieši cimdu dažādībai, tehniku sarežģītībai un pārsteidzošajiem krāsu salikumiem.
M. Grasmanes skolnieces: Ingūna Ojere, Linda Rubena, Anda Mazvērsīte, Ziedīte Muze, Baiba Vaivare un citas, turpina cimdu adīšanas popularizēšanu, veidojot dažādus pasākumus un notikumus, kuri piesaista arvien jaunus cimdu adītājus, paplašinot etnogrāfisko cimdu adītāju loku.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm ar savu darbību veicina "Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS". Latvijas Nacionālais kultūras centrs veido pasākumus, kas saistīti gan ar cimdu adīšanas apmācību, gan dažādu izstāžu veidošanu. Rakstaino cimdu adīšana ir arī uzņēmumu Tīnes un Hobby wool darbības pamatā.
Cimdus ada daudzās studijās un pulciņos, bet jo īpaši cimdiem pievēršas tādas organizācijas kā TLMS :“Irbi”, "Valdziņš", „Bārbele”, „Cēre”, “Vīgrieze”, “Liepava”, “Kursa”, "Kalme", "Sagša", "Rota", "Kamolītis", "Dzīpars", "Urga", "Avots" "Rītausma", "Atkalnis", "Vīkale", Ventspils rokdarbu studija "Spārni", rokdarbu kopa "Čaupe", Rucavas amatniecības kopa, Druvas amatnieku centrs, Jaunpils Amatu māja, rokdarbu kopa "Paukers", Luksemburgas latviešu rokdarbu kopa, lietišķās mākslas kolektīvs "Nāmetiņš", Saulkrastu lietišķās mākslas studija "Krustaines", Etniskās kultūras centrs “Suiti”.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

20. gs. beigās interese par etnogrāfisko cimdu adīšanu mazinājās, par vērtīgākiem uzskatīja veikalā nopērkamos cimdus, līdz Mirdza Slava – 1990. gadā grāmatā “Latviešu rakstainie cimdi” sniedza ieskatu latviešu cimdu vēsturē un to daudzveidībā.
2012. g. klajā nāca Marutas Grasmanes sarakstītā grāmata “Latvieša cimdi”, kas bija jau nākamais pakāpiens etnogrāfisko cimdu adīšanas popularizēšanā. M. Grasmane balstoties uz muzeju krājumiem un speciālo literatūru, uz savu meistares un rokdarbu pasniedzējas pieredzi, grāmatā akcentēja pirmavotu nozīmību un vērtību.
Etnogrāfe Aija Jansone ir veikusi pētījumus etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās, kas rezultējies monogrāfijās par Latgales – Vārkavas (Jansone 2008), Kurzemes – Rucavas (2011) un Vidzemes (2014) cilvēku adīšanas paradumiem mūsdienās.
Minētie izdevumi iedvesmoja adītājas pievērsties sava novada rakstaino cimdu adīšanai, uzsverot katra novada cimdu adīšanas savdabību.
Labs stimuls cimdu adīšanas tradīcijas saglabāšanā, gaumes un skaistuma izjūtas izkopšanā ir vietējā un valsts līmeņa cimdu izstādes, kurās ar saviem darbiem piedalās Tautas lietišķās mākslas studiju un rokdarbu kopu dalībnieces. Arī projekts - “Satiec savu Meistaru” un meistarklases pievēršas konkrētām adīšanas tehnikām. Arvien vairāk cimdu adītāju Vispasaules publiskās adīšanas dienās iesaistās cimdu adīšanas “zibakcijās”. Cimdiem un to adīšanai tiek veltītas konferences un izdotas pastmarkas. 2018. gadā aicinājums uzvilkt rakstainos cimdus, sagaidot Latvijas simtgadi, radīja lielu interesi par cimdu adīšanu, tos adīja ne tikai Latvijā, bet arī latvieši ārzemēs un adītājas no dažādām pasaules valstīm.

Etnogrāfisko cimdu adīšana šobrīd ir aktuāla, jo tā sniedz daudz jaunu atklājumu un iespēju. Ar savu iekšējo sakārtotību un dvēseliskumu dūrainis spēj uzrunāt pat tos, kas agrāk nav adījuši. Ar Mirdzas Slavas grāmatu “Latviešu rakstainie cimdi” aizsākās latviešu rakstaino cimdu renesanse. Pēc grāmatā apkopotajiem rakstiem ilgus gadus tika adīti cimdi visā Latvijā. Marutas Grasmanes grāmata “Latvieša cimdi” ļāva iepazīt krāsu un rakstu ritma izjūtu un smalkumu – nianses, kas laika gaitā pabalējušas. Lasītāji iepazina etnogrāfisko cimdu pasauli, radās adītāju kopienas, kas adīja tieši latviešu etnogrāfiskos cimdus visos Latvijas kultūrvēsturiskajos apgabalos, arī ārvalstīs. Aijas Jansones grāmatas rosināja adītājas pievērsties novada cimdu apzināšanai un adīšanai. Rokdarbu studiju organizētās tautas lietišķās mākslas izstādes uztur un turpina etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas. Redzēt savus adītos cimdus izstādītus Dziesmu un Deju svētkiem veltītajā tautas lietišķās mākslas izstādē adītājai ir liels gods, kas dod stimulu strādāt un darināt arī jaunrades cimdus, kuros veiksmīgi apvienojas tradīcijas ar katra meistara vēlmi veidot savu individuālu rokrakstu, strādājot ar rakstu elementiem, krāsu salikumiem, cimda formu un adījuma faktūru.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda (turpmāk VKKF) atbalstu ir izdotas vairākas grāmatas par adītiem cimdiem, tostarp 2012. gadā Marutas Grasmanes etnogrāfisko cimdu grāmata "Latvieša cimdi", kuru var lasīt jau septiņās valodās un pasaulē to sauc par "latviešu cimdu bībeli". VKKF finansējumu ir saņēmuši daudzi ar cimdu adīšanu saistīti projekti, piemēram, starptautiskā zinātniski-praktiskā konference Rīgā „Cimdu pasaule” 2014. gadā, cimdu adīšanas programma “Adīsim Kurzemē” 2017. gadā. Pateicoties šai programmai jau vairāk kā 160 adītājas no 20 pasaules valstīm ir iepazinušās ar latviešu cimdu adīšanas un dāvināšanas tradīcijām, bagātinājušas savu pieredzi cimdu adīšanā. Jaunākais VKKF atbalstītais projekts ir digitālā “Latvijas cimdu karte”, kurā iekļauti cimdi no visiem novadiem, pagaidām vēl tikai 100, no katras vietas pa vienam. Pateicoties VKKF finansiālajam atbalstam norit darbs pie nākamiem projektiem.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai vairotu interesi par etnogrāfisko cimdu adīšanu, iepazītu rakstaino cimdu daudzveidību, vairākas cimdu adīšanas kopas un autori strādā pie cimdu izpētes un jauniem izdevumiem. Rucavas amatnieku kopa un Etniskās kultūras centrs “Suiti” strādā pie savu novadu cimdu grāmatas izveides. Izstrādes stadijā ir VKKF atbalstītais projekts - Marutas Grasmanes grāmata par cimdu adīšanas tehnisko procesu, kurā soli pa solim paskaidrota cimda adīšanas gaita, sniegti padomi, lai cimds izdotos. Grāmata būs kā mācību metodiskais materiāls adītājām. Tāpat norit darbs pie Jettes Užānes cimdu grāmatas sastādīšanas. Lai arī šie cimdi ir autordarbs, to būtība ir dziļi sakņojusies latviešu etnogrāfisko cimdu tradīcijās.
Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS, konsultējot interesentus par tautas tērpiem, katru reizi aktualizē arī rakstaino cimdu tēmu, rīko cimdu adīšanas meistarklases, organizē izstādes, veido metodiskos materiālus par cimdu adīšanu, kuri tiek izmantoti apmācot cilvēkus cimdu adītprasmēs.

Mūsu vecmāmiņas cimdu adīšanas prasmes apguva ģimenē - prasmīga adītāja vadībā, bet mūsdienās, kad ģimene vairs nav šo seno prasmju nesēja, ļoti svarīga ir rokdarbu literatūra - grāmatas, kurās var rast atbildes uz interesējošiem jautājumiem, kur apskatīts adīšanas process ar visām tehniskajām niansēm un ir uzzīmēti raksti. Tuvākajā laikā visā Latvijas teritorijā adītājas plāno izdot grāmatas par etnogrāfisko cimdu adīšanu savā novadā. TLMS, rokdarbu kopas un adīšanas darbnīcas plāno turpināt adīt cimdus, lai nepazaudējam latviešu tautas īpašo kultūras bagātību – rakstaino cimdu daudzveidību. Etnogrāfisko cimdu adīšanas prasmju saglabāšanai un attīstīšanai SENAJĀ KLĒTĪ katru gadu tiks veidotas meistarklases, meistardienas un citi adīšanas pasākumi, kuros tiks mācīta latviešu cimdu tradicionālā adīšana. Meistarklases nodrošina adīšanas meistaru un entuziastu pieredzes apmaiņu rakstaino cimdu adīšanā. Plānots pievērst cimdu adītāju uzmanību vietējiem un reģionālajiem muzejiem, lai iepazītu un apgūtu mazāk zināmu cimdu krājumu. SENĀ KLĒTS kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru 2022. gadā plāno organizēt Pirmo starptautisko latviešu cimdu izstādi, lai vispusīgi parādītu latviešu etnogrāfiskos cimdus un to īpašo vietu Latvijas kultūras telpā.

Cimdi ir ļoti īpaša mūsu tautas mākslas daļa un mēs esam atbildīgi, lai tie saglabā rakstu bagātību un katram novadam raksturīgo krāsu gammu. Nākotnē ir doma turpināt latviešu etnogrāfisko cimdu izpēti, adīšanu un popularizēšanu. Ja adīšana tiek apgūta meistarklasēs, tad svarīgi ir piesaistīt gados jaunus interesentus, kuriem adītprasmju sākuma posmā padziļināti jāiedziļinās etnogrāfisko cimdu materiālā. Etnogrāfisko paraugu tieša atkārtošana būs laba skola cimdu adīšanas tradīciju apgūšanai un turpināšanai - rakstu un krāsu izvēles principi rosinās adītājas sacerēt arvien jaunas un interesantas cimdu kompozīcijas, radīt izteiksmīgus jaunrades cimdus un, vienlaicīgi, nepazaudēs latviešu tautas īpašo cimdu kultūras bagātību.
2022. gadā plānotajā starptautiskajā latviešu raksatino cimdu izstādē plašam skatītāju lokam būs iespēja iepazīt etnogrāfisko cimdu daudzveidību, kur cimdi tiks pozicionēti kā viens no Latvijas tradicionālās kultūras simboliem.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Mūsdienās skolās arvien samazinās mājturības stundu skaits, tajās nav iespējams iemācīties adītprasmes. Ja šāda iespēja nākotnē skolēniem tiks liegta, tad turpmākajās paaudzēs cimda adīšanas prasmju apgūšana un saikne ar tradicionālo kultūru būs apdraudēta.
Iezīmējas arī tendence, ka cimdu raksti vienkāršojas, adījums kļūst rupjāks, ar mazāk valdziņiem, ada ar veikalā piedāvāto dziju pieticīgā krāsu izvēlē. Salīdzinoši maz plašākai sabiedrībai tiek stāstīts par katra novada cimdu darināšanas un rotāšanas tradīcijām. Visvairāk Latvijā tiek darināti Kurzemes novada cimdi – jo tie ir viskošākie. Svarīgi ir apzināties katram sava novada rakstu bagātību, turpināt to izkopšanu un saglabāšanu. Ja nebūs zināšanu vismaz par sava novada kultūras mantojumu, ja par to neinteresēsies, tad arī cimdu adīšanas tradīcija būs apdraudēta.
Apdraudējums materiālu līmenī – ir kvalitatīvas un piemērotas dzijas iegāde - Latvijā ir tikai daži uzņēmumi, kas ražo labu, etnogrāfiskajiem cimdiem piemērotu dziju. Tā bieži mēdz būt nevienmērīga, mainās tās biezums, kas apgrūtina gludu adījumu un rakstu precizitāti. Meistari pērk importa dzijas, kuras ir kvalitatīvas, tikai nereti krāsa ir patālu no latvisko krāsu zieda, kā arī dzijas sastāvam mainoties, cimdi bieži vien kļūst mīkstāki, pat - pūkaini.

Lasīt vēl

Publikācijas

Grasmane M. (1992). Mājturība: Tamborēšana un adīšana. Rīga

Grasmane M. (2012). Latvieša cimdi. Rīga

Jansone A. (2008). Dzīvā cimdu un zeķu adīšanas tradīcija Vārkavā. Rīga: Zinātne

Jansone A. (2011). Rucavas rakstaino adījumu mantojums Rīga: Zinātne

Jansone A. (2014). Austrumvidzemes rakstainie dūraiņi. Rīga: Zinātne

Latviešu tautas tērpi: 1. d. Vidzeme (1995) Rīga

Latviešu tautas tērpi: 2. d. Kurzeme (1997) Rīga

Latviešu tautas tērpi: 3. d. Zemgale, Augšzeme, Latgale (2003) Rīga

Rubene E., Ivanova G. (1956) Adījumu raksti un adīšanas tehnika. Rīga

Slava M. (1990) Latviešu rakstainie cimdi Rīga: Zinātne

Sudmalis J. (1961) Cimdu raksti. Rīga

Upītis L. (1981) Latviešu cimdi. Raksti un tehnikas. Minesota

Viļuma, I. (Sast.). (2019). Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota. Dagda: Dagdas novada pašvaldība

Ziedonis I. (1999) Cimdi.Dūraiņi.Rīga: Jumava

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

Latvijas novadu cimdu karte. - Latvijas cimdu karte ir informācijas krātuve un izziņas avots, kurā var iepazīt Latvijas tradicionālās kultūras unikālo vērtību – latviešu cimdus. Kartē redzami vairāk kā 100 cimdi no dažādiem Latvijas novadiem.

Cimdu adīšana Rucavā. - Cimdu adītājas no Rucavas tiekas, lai pie zinošas meistares mācītos adīt Rucavas robiņus.

Cimdu adīšana Rucavā. - Rucavas cimdu adīšanai sapulcējušās adītājas, lai dalītos ar savām prasmēm, runātu par Rucavas cimdu adīšanas tradīcijām.

Grāmata "LATVIEŠA CIMDI". - TV ziņu sižets par grāmatas "LATVIEŠA CIMDI" izdošanu, intervija ar grāmatas autori M.Grasmani.

Cimdu adīšana Gaujienā. - TV ziņu sižets par cimdu adīšanu un cimdu izstādi Gaujienā.

Rucavas cimdu adīšanas skola. - Aizputes TV ziņu sižets par Rucavas cimdu adīšanas skolas noslēguma pasākumu.

Spundiņraksta adīšana. - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības virtuāla nodarbība adītājām “Cimda valnītis spundiņrakstā”.

Etnogrāfisko cimdu adīšana. - Jūrmalas Amatnīcas virtuālā meistarklase etnogrāfisko cimdu adīšanā.

Latviešu cimdi ārzemju sociālajos tīklos. - Latviešu cimdi, ko adījušas dažādu valstu Raverly vietnes dalībnieces.

Cimdu adīšanas zibakcija. - Video sižets par cimdu adīšanas zibakciju Stacijas laukumā.

Cimdu adīšana Rēzeknē. - Rēzeknē apgūst senās cimdu adīšanas tradīcijas un atjauno vēsturiskos cimdus.

Cimdu izstāde Madonā. - Cimdu izstāde Madonas muzejā, lai godinātu adītos rakstainos latviešu cimdus.

Starptautiska konference "Cimdu pasaule". - Žurnālistes Ilzes Strengas sagatavots TV sižets raidījumam Rīta Panorāma par Starptautisko praktisko cimdu adīšanas konferenci "Cimdu pasaule".

Latviešu cimdus filmē japāņi. - Japānas TV veido sižetu par SENĀS KLĒTS cimdu kolekciju. Sižetu veido Japānā ļoti zināma raidījumu vadītāja Imoto Ayako.

18. novembrī velc rakstainus cimdus! - Jautrs Latvijas simtgades reklāmas sižets par adītu rakstainu cimdu valkāšanu 18.novembrī.

Cimdu adīšana Talsos. - Cimdu adīšanas pasākuma "Adīsim Kurzemē!" dalībnieces no dažādām valstīm piedalās meistarklasē “Sieviešu pirkstaiņu adīšana” Talsos pie Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpars” dalībniecēm.

Cimdu adītāja Marija Dorša. - Vidzemes TV sižets par cimdu adītāju Mariju Doršu no Skujenes.

"Vecmāmiņu" un klasiskais valdziņu adīšanas paņēmieni. - Šajā video palīdz noteikt adīšanas paņēmienu un saprast ar ko ir jāsaskarās tā vai citādi adot labiskos un kreiliskos valdziņus.

Adīšanas apmācība pa telefonu. - Telefoniska pamācība cimda adīšanas uzsākšanai, kad adītājai aizmirsies nesen apgūtais jaunais uzmetuma veids.

Kūlainis, pērstainis, delnainis. - LTV ziņu sižets par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja cimdu izstādi.

Lasīt vēl