Nozīme kopienas dzīvē

Ziemeļlatgalē, kuras iedzīvotāji lielākoties pieder katoļticībai, līdzās baznīcas rituālos praktizētajai mūzikai, ir sastopamas ar baznīcas darbību tieši nesaistītas dziedāšanas tradīcijas, kas tiek praktizētas arī bez priesteru piedalīšanās. Viena no tām ir psaļmu (saļmu) dzīduošona – lūgšanas par nomirušajiem, kas jau vismaz pusotru gadsimtu šeit dzīvo mutiskā tradīcijā.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Aptuveni pusotru līdz divu stundu garas dziedātas lūgšanas, ko izpilda galvenokārt mājās. Dziedāts tiek no baznīcas lūgšanu grāmatām, kurās, kā zināms, ir publicēts tikai teksts. Melodijas un dziedāšanas veids tiek pārmantots no paaudzes paaudzē mutiskā ceļā, līdz ar to, protams, tiek dziedāts “no galvas”.
Pieredzējušākās dziedātājas nereti pēc atmiņas izpilda arī tekstu, par spīti lielajam apjomam, taču dziesmu grāmatas tik un tā tiek turētas priekšā, jo to prasa tradīcija.
Par šī unikālā fenomena pētniecības sākumu Latvijas etnomuzikoloģijā var uzskatīt psalmu dziedāšanas ierakstu Ziemeļlatgalē, ko 1995. gadā Šķilbēnu pagasta Upītē veica Anda Beitāne, lai to iekļautu latviešu tradicionālās mūzikas antoloģijā.
Tam sekoja sistemātisks dokumentēšanas un izpētes darbs, ko tūlīt pēc tam aizsāka un joprojām turpina Mārtiņš Boiko. Viņš šīs tradīcijas apzīmējumam lieto latīnisko nosaukumu "Officium Defunctorum", raksturo to kā lūgšanas, ko parasti notur garīdznieki latīņu valodā, un atzīst, ka ir pārsteidzoši to kopš 18. gadsimta beigām uziet Austrumlatvijas iedzīvotāju tradicionālajā repertuārā viņu dzimtajā valodā kā daļēji mutiski pārmantojamu, folklorizētu fenomenu, tāpat kā tautasdziesmu – bez kādas ārējas organizācijas (Boiko 2012: 14).
Psalmu dziedājumiem nomirušajiem ir ļoti nozīmīga vieta Ziemeļlatgales tradicionālās mūzikas repertuārā. Kā raksta Boiko: “Tas ir kaut kas, kas pieder pie mājas dzīves. Tāpat kā nāve pati” (Boiko 2012: 14). Domājams, tieši tādēļ šī tradīcija daudzviet ir dzīva vēl arī mūsdienās. Tai var būt vairāki konteksti. Viens no tiem ir laiks pirms bērēm, kamēr nelaiķis vēl atrodas mājās – kādā blakus telpā vai saimniecības ēkā. Šajā laikā, parasti vakaros, tiek izpildīti psalmu dziedājumi.
Cits konteksts ir t.s. “gadadienas”, proti, diena, kad pagājis gads kopš tuvinieka nāves, un “piemiņas aizlūgums”, ko katru gadu rīko ģimenēs par visiem tās aizgājējiem. Vienreiz gadā Saļmas izskan arī baznīcā – Visu dvēseļu dienā – 2. novembrī, un kapsētās – kapu svētkos. (Boiko 2012: 15–16).

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Mājas apstākļos saļmu dziedāšana parasti notiek dzīvojamā istabā pie galda, kas klāts ar baltu linu galdautu. Uz galda stāv aizdegtas sveces un krucifikss, bieži tiem līdzās novietoti arī mājas svētības simboli – rupjmaize un sāls.
Dziedāšanu uzsāk un vada galvenā dziedātāja jeb priekšdziedātāja, kurai pievienojas pārējās dziedātājas. Vairākos gadījumos ir divas dziedātāju grupas un divas priekšdziedātājas.
Šādās reizēs abas grupas dzied pārmaiņus. Dziedātāju skaits mēdz variēties, taču visbiežāk vienu dziedātāju grupu veido piecas vai sešas dziedātājas. Psalmu dziedāšanas veidu var raksturot kā ļoti spēcīgu. Dziedātājas vairākkārt ir atzinušas, ka tas viņām prasa daudz spēka.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Melodijas un dziedāšanas veids tiek pārmantots no paaudzes paaudzē mutiskā ceļā, līdz ar to, protams, tiek dziedāts “no galvas”. Pieredzējušākās dziedātājas nereti pēc atmiņas izpilda arī tekstu, par spīti lielajam apjomam, taču dziesmu grāmatas tik un tā tiek turētas priekšā, jo to prasa tradīcija.

Lasīt vēl

Vēsture

Psaļmu dziedāšanas tradīcijas ieviešanos un nostiprināšanos Latgalē Mārtiņš Boiko saista ar jezuītu darbību. Tās izplatīšanās sākumu viņš datē ar lūgšanu grāmatas "Nabożeństwo ku czci y chwale Boga w Trójcy Swiętey Jedynego" [Lūgšanu grāmata Trīsvienīgā Dieva godam] iznākšanu 1771. gadā. Tā ir jezuītu sastādīta grāmata, kurā publicētas lūgšanas, dziesmas un ticības pamācības latgaliešu valodā (Boiko 2012: 16).
Ontons Slišāns – ievērojamais Ziemeļlatgales kultūras darbinieks un tradicionālās kultūras aktīvists, kurš 1971. gadā sadarbībā ar Miķeli Jermacānu – kapucīnu tēvu Jēkabu – veica pirmos Ziemeļlatgales psaļmu dziedāšanas ieskaņojumus – par psalmu dziedāšanu Upītē raksta šādi: “Šobrīd visstabilākā no garīgo dziesmu dziedāšanas tradīcijām ir saļmu dziedāšana sētā, arī kapsētās. Kaut arī padomju gados, 20. gadsimta otrajā pusē, saļmu dziedāšanas tradīcija sāka apsīkt, tā tomēr ir izturējusi laika pārbaudi un šobrīd ir būtiska nepieciešamība gandrīz katras ģimenes aizgājēju pieminēšanas un godināšanas sakrālajās tradīcijās (… ) Vēl 20. gadsimta vidū katrā lielajā ciemā darbojās saļmu dziedātāju kopas, bet mazajos ciemos tās tika veidotas, kopā sanākot saļmu teicējām no vairākiem ciemiem. (…) Kad vairums sievu no saļmu dziedātāju kopām aizgāja mūžībā, saļmu dziedāšanas tradīcijas saglabāšanu pārņēma Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievas, piesaistot dziedāšanas reizēs vēl dzīvās bijušo kopu saļmu dziedātājas” (Slišāns 2012: 48).

Mūsdienās Ziemeļlatgalē psalmu dziedāšana tiek praktizēta arī tautas namos, bibliotēkās, muzejos un citās šim nolūkam pašvaldību atvēlētās telpās.
Arī 21. gadsimta sākumā saļmu dziedājumi ir būtiska Latgales katoļu garīgās dzīves sastāvdaļa, kas veido trauslo saikni starp dzīvajiem un mūžībā aizgājušajiem.

Lasīt vēl

Meistari

Neraugoties uz laikmeta straujo ritējumu, Ziemeļlatgalē pastāv un funkcionē lieliskas dziedātāju kopas, kuras spēj izpildīt sarežģīto un arī fizisku piepūli prasošo psalmu dziedājumu.

1. Anna Griestiņa Balvu novada Bērzpils pagastā,
2. Aija Ikstena Balvu novada Bērzpils pagastā,
3. Anna Bitaine Balvu novada Bērzpils pagastā,
4. Marcijana Livzeniece Balvu novada Bērzpils pagastā,
5. Genovefa Ločmele Balvu novada Briežuciema pagastā,
6. Genovefa Zelča Balvu novada Briežuciema pagastā,
7. Leontīna Šakina Balvu novada Briežuciema pagastā,
8. Antonija Jermacāne Balvu novada Vectilžas pagastā,
9. Solveta Logina Baltinavas novada Baltinavā,
10. Silvija Strupka Balvu novada Bērzkalnes pagastā,
11. Regīna Kuļša Balvu novada Balvu pagastā,
12. Zita Zujāne Balvu novada Balvu pagastā,
13. Maija Laicāne Balvu novada Balvu pagastā,
14. Janīna Lapsa Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
15. Natālija Circene Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
16. Natālija Šakina Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
17. Anna Šakina Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
18. Stefānija Šakina Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
19. Anna Tutiņa Viļakas novada Škilbēnu pagastā,
20. Jadviga Kovaļevska Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
21. Marija Griestiņa Rugāju novada Rugāju pagastā,
22. Antoņina Grāvere Rugāju novada Rugāju pagastā,
23. Helēna Krauča Rugāju novada Lazdukalna pagastā,
24. Irēna Grigāne Rugāju novada Rugāju pagastā,
25. Stefānija Masa Rugāju novada Lazdukalna pagastā,
26. Marta Bogdane Rugāju novada Lazdukalna pagastā,
27. Emīlija Bondare Rugāju novada Rugāju pagastā,
28. Zane Puļča Rugāju novada Rugāju pagastā,
29. Anna Sīle Balvu novada Tilžas pagastā,
30. Jūlija Zelča Balvu novada Tilžas pagastā,
31. Marija Bukša Balvu novada Kubulu pagastā,
32. Maruta Ozola Balvu novada Kubulu pagastā,
33. Tekla Kozlovska Balvu novada Kubulu pagastā,
34. Anna Eisaka Balvu novada Balvos,
35. Iveta Logina Balvu novada Briežuciema pagastā,
36. Anastasija Slišāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
37. Marija Supe Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
38. Valentīna Keiša Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
39. Irmina Slišāne Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
40. Līvija Supe Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
41. Anna Keiša Viļakas novada Šķilbēnu pagastā,
42. Zenta Grižibovska Balvu novada Kubulu pagastā,
43. Anita Zaremba Viļakas novada Susāju pagastā,
44. Marina Logina Viļakas novada Viļakā,
45. Valentīna Dortāne Viļakas novada Viļakā,
46. Inita Sprukule Viļakas novada Viļakā,
47. Anna Strupka Viļakas novada Susāju pagastā,
48. Aldis Pušpurs Viļakas novada Susāju pagastā,
49. Anna Šumska Viļakas novada Kupravas pagastā,
50. Elizabeta Logina Viļakas novada Vecumu pagastā,
51. Jevgenija Račāne Viļakas novada Vecumu pagastā,
52. Leontīna Čigure Viļakas novada Medņevas pagastā,
53. Silvija Babāne Viļakas novada Medņevas pagastā,
54. Marijanna Kokoreviča Viļakas novada Medņevas pagastā,
55. Helēna Locāne Viļakas novada Medņevas pagastā,
56. Lucija Keiša Baltinavas novadā,
57. Helēna Slišāne Baltinavas novadā,
58. Aija Keiša Baltinavas novadā,
59. Anita Kaša Baltinavas novadā,
60. Marija Circene Baltinavas novadā,
61. Anele Vizule Baltinavas novadā,
62. Anna Mežale Baltinavas novadā,
63. Lūcija Kaša Baltinavas novadā,
64. Anna Daukste Baltinavas novadā,
65. Felicita Avišāne Baltinavas novadā,
66. Lucija Logina Baltinavas novadā.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Ar psalmu dziedāšanu nav saistīta kāda konkrēta institūcija vai iestāde. Tas ir dziļi personisks, intīms pārdzīvojums un lūgšana. Tas joprojām pastāv bez kādas ārējas organizācijas. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita, tai skaitā psalmu dziedāšanas meistaru un pratēju, samazināšanos un apzinoties tradīcijas lielo nozīmīgumu latgalieša dzīves ceļā, kopš 21. gadsimta sākuma psalmus arvien biežāk aicina nodziedāt arī publiski pieejamās vietās: tautas namos, bibliotēkās, muzejos, atsevišķās pašvaldībās tam speciāli atvēlētās telpās, draudzes mājās un baznīcās.

Piemēram, psalmes tiek dziedātas Bērzpils saieta namā, Rugāju tautas namā, Baltinavas kultūras namā, Naudaskalna tautas namā, Lazdulejas tautas namā, Kubulu kultūras namā, Medņevas tautas namā, Susāju pagasta Vēršukalna muzejā, Briežuciema pagasta tautas namā, Balvu novada muzejā, Borisovā garīgo dziedājumu veikšanai atvēlētās telpās un citur.

Šķilbēnu draudzē arvien biežāk psalmu dziedāšana notiek baznīcā. Tas notiek katru svētdienu novembra mēnesī un arī konkrēto bēru gadījumu psalmu dziedājumi, kā arī piemiņas dziedājumi gadu pēc aiziešanas mūžībā un citās reizes arvien biežāk pārceļas uz baznīcu. Tā ir apkurināma ziemā un tas ir ērti visiem.

Pslamu dziedāšanai būtu grūti pastāvēt institucionalizētā veidā – savas specifikas dēļ.
Tomēr, apzinoties šīs tradīcijas unikalitāti, Ziemeļlatgales sabiedriskie un kultūras darbinieki ne tikai vēro to, bet cenšas radīt to norisei piemērotus apstākļus un vidi.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Lai arī pasauli pārņēma vīruss, tika ļoti daudz paveikts. Konkrēti:
• Ruta Cibule rīkoja un prezentēja lekciju Vectilžas pagastā "Īpašā Ziemeļlatgale", lekcijas “Nemateriālais kultūras mantojums: Ziemeļlatgales pieredze” Kuldīgā un Balvos;
• Andas Beitānes un Rutas Cibules teksti grāmatā “Nemateriālais kultūras mantojums Latvijā - Nacionālais saraksts”, par psalmu dziedāšanas tradīciju Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados (12.-18.lpp), izdevējs Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2019;
• "Nemateriālais kultūras mantojums : Ziemeļlatgales pieredze" Kuldīgā un Balvos.
• Sadarbībā ar Ziemeļlatgales laikrakstu “Vaduguns” tika publicēti četri raksti, ar e-žurnālu LaKuGa viens raksts, ar informatīvo izdevums “Viļakas novadā” divi raksti un ar laikrakstu “Latvijas avīze” viens raksts (skatīt informāciju par rakstiem 1. pielikumā);
• 2018. gadā Nacionālais kultūras centra direktore Signe Pujāte saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē – “Latgaliskūs vierteibu īkļaušona Nacionālajā Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā”;
• Pateicoties etnomuzikologu ilgstošai interesei par Ziemeļlatgales tradicionālajām vērtībām, Anda Beitānes vērienīgajā publikācijā, kas domāta Eiropas auditorijai "Notes from Latvia" Multipart Music in the Field bagātīgi tiek pārstāvēts Ziemeļlatgales NKM;
• Psalmu dziedāšana publiskajā vidē – tautas namos (Medņevā, Baltinavā, Kubulos, Borisovā, Lazdulejā, Krišjāņos), bibliotēkās, muzejos un citās sabiedrībai pieejamās vietās, piemēram, Rekovas baznīcā, Viļakas sabiedrisko organizāciju centrā u.c.

Arvien vairāk cilvēku tiek iepazīstināti ar psalmu dziedāšanu. Vērtība tiek nesta pasaules līmenī, tiek atzīta un novērtēta. Vērojama jaunu dziedātāju iesaistīšanās – paaudžu maiņa.
Covid-19 ietekmēja tradīcijas dinamiku, pulcēšanās bīstamība radīja bailes cilvēkiem sanāk kopā, tādā veidā ietekmējot, transformējot psalmu izpildes vietas, kā, piemēram:
• Upītes sievas nepulcējās mājās, kā tas būtu pēc tradīcijas, bet ir sākušas dziedāt psalmus Rekovas baznīcā;
• Kubulu sievas sarunā konkrētu laiku, kad dzied psalmus katra savās mājās;
• Arvien biežāk pirms bērēm izmanto psalmu ierakstus;
• Psalmu dziedāšana reizēm notiek arī kapos, kas iepriekš netika novērota.

Balvu novada pašvaldības labprāt iesaistās atbalsta sniegšanā dokumentācijai un pētniecībai. Tas izpaužas transporta nodrošinājumā lokālajiem pārbraucieniem, naktsmītņu un ēdināšanas nodrošinājumā, pētījumu sagatavošanai nepieciešamās informatīvās bāzes nodrošināšanai. No pašvaldību puses tiek nodrošināta pozitīva komunikācija un atbalsts tad, kad tas ir nepieciešams.
Kā arī neskatoties uz to, ka ir dažādi pulcēšanās ierobežojumi, cilvēki uzskata par vajadzīgu dziedāt psalmus. Ir tādi cilvēki, kas nekad nav tos dziedājuši, bet kad nomirst kāds tuvinieks, viņi vienmēr iesaistās un zina sava novada psalmu dziedātājus, pie kuriem vēršas. Un šie vērtību nesēji vienmēr atbalsta un nekad neatsaka.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Nākamo 5 gadu laikā:
1. Balvu novada muzejs, Balvu novada kultūras pārvalde un Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” turpinās un atbalstīs pētniecisko sadarbību ar Latvijas Mūzikas Akadēmijas pētniekiem, kā arī uzsāks jaunu sadarbību ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi.
2. Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” metodiķe Kate Slišāne un Balvu centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule pētīs, kā Covid-19 laika apstākļi ietekmējuši tradicionālo norišu dinamiku. Konkrēti:
2.1. Pārliecināsimies cik no tradīciju nesējām ir aizgājušas pa mūžības ceļu, cik turpina aktīvu darbību;
2.2. Pārliecināsimies un apkoposim, cik bieži un kādos formātos notikušas pārmantošanas aktivitātes ierobežotas iespējas komunikācijas apstākļos.
3. Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” metodiķe Kate Slišāne un Balvu centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule veiks elementāro revīziju, apzinot jau zināmos vērtības nesējus, kā arī pētot vai veidojas jauna paaudze;
4. Balvu novada muzejs, Balvu novada kultūras pārvalde, biedrība Upītes jauniešu folkloras kopa un Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” turpinās saļmu ierakstīšanu tieši no notikuma vietas, un nodos tās Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” arhīvam tākajai apstrādei;
5. Pašvaldības sadarbībā ar Balvu novada kultūras pārvaldi un pašvaldības kultūras iestāžu vadītājiem, liks uzsvaru uz ikgadējo psalmu dziedāšanu par nomirušajiem, kā arī turpinās atbalstīt psalmu dziedāšanu publiskajā vidē – tautas namos, bibliotēkās, muzejos un citās sabiedrībai pieejamās vietās.

1. Balvu novada muzejs izveidos mehānismu, lai pasargātu visas lokālās versijas, jo katra lokālā versija ir unikāla vērtība.
2. Šo gadu laikā esam secinājuši, ka saļmas Ziemeļlatgalē, katrā ciemā dzied atšķirīgi, ar lokālām īpatnībā, tāpēc mūsu uzdevums – neveidot un nepataisīt vienu lokālo versiju pārāku par citām, bet mēģināt saglabāt katras lokālās versijas bagātību, cenšoties to bagātību nenonivelēt, tāpēc Balvu novada muzejs, Balvu novada kultūras pārvalde, biedrība Upītes jauniešu folkloras kopa un Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” turpinās veikt saļmu dziedājumu ierakstus, nevis inscenētus, bet tieši no notikuma vietas, jo tā precīzāk izceļas saļmu daudzveidība.
3. Neveikt uzspiedošu vai pieprasošu darbību, bet, vērojot procesus, atbalstīt no pašvaldību puses dziedātāju grupu lūgumus transporta jautājumu vai infrastruktūras jautājumu risināšanai.

Šo pasākumu mērķi: saglabāt, lai nepazaudētu. Popularizēt, lai piesaistītu jaunus cilvēkus. Pētīt un dokumentēt, lai neietu seklumā. Neiejaukties, bet būt līdzās, lai nekropļotu un nedegradētu.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Saļmu iespējamie apdraudējumi:
1. Iedzīvotāju skaita dramatiska samazināšanās laukos, tai skaitā Ziemeļlatgalē.
2. Ņemot vērā saļmu dziedāšanas jauno dinamiku, kas arī zināmā mērā saistīta ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, iespējams apdraudējums lokālo formu un versiju nonivelēšanai par labu kādam vienam saļmu dziedāšanas variantam.

Lasīt vēl

Publikācijas

Boiko, Mārtiņš. (2001). „Psalmu dziedāšanas tradīcija Latgalē.” Krāj. Acta Latgalica. Zinōtniski roksti, dokumenti, apceres. 11. sēj. Daugavpiļs: Latgolas pētnīceibas instituta izdevnīceiba: 348-377.

Boiko, Mārtiņš. (2002). „Tikšanās ar mirušajiem sapņos: tipizēti un netipizēti stāstījumi un to funkcionālie un kultūrvēsturiskie konteksti.” Krāj. Agita Lūse (red.) Cilvēks. Dzīve. Stāstījums. Rīga: Latvijas Antropologu biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts: 115-125.

Boiko, Mārtiņš. (2004). „Nāve, rudens, sapņi un mirušo ofīcijs Latgalē.” Mūzikas Saule, Nr. 5(25): 24-27.

Boiko, Mārtiņš. (2005). „Mirušo ofīcijs: Tradīcijas dinamika 20. gadsimtā.” Krāj. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls: literatūra, folklora, māksla, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts: 79-93.

Boiko, Mārtiņš. (2005). „Latgales tradicionālās mūzikas vēsturiskie un stilistiskie slāņi. Katoliskā tradicionālā mūzika.” Kultūras Forums, 2005. gada 27. maijs – 3. jūnijs, Nr. 20(160): 4.

Boiko, Mārtiņš. (2006). „Latgales tradicionālā mūzika un identitāte.” Krāj. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls: literatūra, folklora, māksla, Nr. 14. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts: 50-57.

Boiko, Mārtiņš. (2009). (Līdzautores Gita Lancere un Anda Beitāne). Latviešu tradicionālās mūzikas antoloģija. Anthology of Latvian Traditional Music. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Boiko, Mārtiņš. (2010). „Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē.” Mājaslapā Kultura.lv (nodrošina Latvijas Kultūras ministrija) (Adr. http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/143/).

Boiko, Mārtiņš. (2012). (Līdzautors Aigars Lielbārdis). Psalmu dziedāšana Latgalē. Officium defunctorum. The Office of the Dead in Latgale. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Cibule, Ruta. Psalmu dziedāšana Breksenes kapsētā : [Anele Vizule, Baiba Supe, Cekīna Kaupēra, Valentīna Keiša, Irmīna Slišāne, Lucija Logina] / Ruta Cibule. - Digitālā fotogrāfija. - Balvi : [b.i.], 2013. - 1 fotogrāfija.

Sprudzāne, Maruta. Svētīga un laba tradīcija : [par psalmu dziedāšanu Susāju pagastā] / Maruta Sprudzāne; tekstā stāsta Vēršukalna muzeja vadītājs Aldis Pušpurs // Vaduguns. - ISSN 1407-9844. - Nr.98 (2012, 18. dec.), 11. lpp.

Mārtiņš Boiko par latgalīšu saļmu rošonūs i nūzeimi [elektroniskais resurss]. - Tiešsaistes pakalpojums. - Lakuga : Latgolys studentu centrs, 2012.

Ločmele, Sandra. Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievas : [dzied psalmus sv.Marijas Magdalēnas baznīcā starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2012" laikā: pirmajā rindā no kreisās - Marijanna Kokoreviča, Antoņina Pabērza, Ņina Circene, Antonija Pabērza, Malvīne Ločmele; otrajā rindā no kreisās - Eleonora Kaimiņa, Silvija Babāne, Natālija Smuška] / Sandra Ločmele. - Digitālā fotogrāfija. - Viļaka : [b.i.], 2012.

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=637 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Baltinavas pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām.

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=1055 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Briežuciema pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=216 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Bērzpils pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=217 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Kupravas pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=242 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Lazdukalna pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=1114 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Medņevas pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=218 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Rugāju pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=220 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Rugāju pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=219 - Sniedz ieskatu par psalmu dziedāšanu Rugāju pagastā, kā arī par nozīmīgākajām tradīcijas kopējām

Lasīt vēl