Autors:
Ilze Griezāne
Tradicionālās amatniecības prasmes
Nosaukums
Stikla pūšanas amata prasme Līvānos (2020)
Ģeogrāfija
Līvāni. Teicienā: “Īstenībā visi stiklinieki nākuši no Līvāniem!” ir liela daļa patiesības. Jau 19. gadsimta beigās Līvānos tika ražoti stikla izstrādājumi, pielietojot pūšanas tehnoloģisko procesu. Mainoties laikiem un apstākļiem, Līvānu stiklinieki vienmēr ir vēlējušies, lai Līvānos stikls būtu dzīvs, lai aktīvi notiek stikla izstrādājumu ražošana, tiek uzturētas dzīvas stikla pūšanas tradīcijas un nodotas stikla pūšanas zināšanas jauniem mācekļiem. Līvānu stiklinieki glabā senas stikla pūšanas tradīcijas un amata noslēpumus, kurus stikla pūtēji nodevuši no paaudzes paaudzē, strādājot pie karstās stikla krāsns, veidojot augstas kvalitātes stikla izstrādājumus. Nav tādas dzimtas, kurai nebūtu kāds stāsts saistībā ar stiklu un Līvānu stikla fabriku, jo gandrīz katram līvānietim kāds ģimenes pārstāvis ir strādājis bijušajā fabrikā. 2008. gadā darbību pārtrauca SIA “Lettglass”, sākotnējā Līvānu stiklu fabrika. Daudzi stikla pūtēji šobrīd strādā citās jomās, un tikai daži meklēja iespēju turpināt seno amata prasmi, atrodot darbu stikla pūšanas darbnīcās Latvijā un ārzemēs. Pēc stikla fabrikas slēgšanas ikvienam līvānietim vienmēr ir saglabājusies cerība, ka stikls Līvānos atkal būs dzīvs, lai turpinātu Līvāniem tik raksturīgās, vairāk nekā simt gadu senās stikla pūšanas tradīcijas. Pateicoties līvānieša Aleksandra Košeļeva iniciatīvai un degsmei, 2016. gadā Līvānu novada pašvaldība īstenoja ieceri – stikla pūšanas darbnīcas izveidi Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānos, lai saglabātu stikla pūšanas amatu tradīcijas un nodrošinātu amata prasmju pārmantojamību un attīstību. Nu Līvānos stikls atkal ir dzīvs, darbnīcā strādā divi stikla pūtēji, kuri no karstās stikla masas izgatavo stikla izstrādājumus un uztur dzīvas stikla pūšanas tradīcijas Līvānos.
Līvānu novada pašvaldība saglabā amata tradīciju un nodrošina pastāvīgu finansējumu stikla pūšanas darbnīcas darbībai, kā arī atbalsta aktivitātes, kas saistās ar stikla pūšanas amata prasmes saglabāšanu.
Šī amata prasme ir Līvānu identitātes zīme un unikāla vērtība visas Latvijas mērogā.
Šobrīd darbnīcā strādā divi stikla pūtēji – Aleksandrs Logvins un Valērijs Veiss. Savukārt citi Līvānu stikla fabrikas bijušie darbinieki novērtē, ka šī tradīcija Līvānos ir atdzimusi un ir iespēja iegriezties un pakavēties atmiņās, dalīties pieredzē par stikla pūtēju darbu. Izprotot un novērtējot stikla pūšanas amata prasmi, Līvānu novada iedzīvotāji lepojas ar iespēju pilsētas viesiem demonstrēt stikla pūšanas procesu. Tāpat tiek veidota un attīstība sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmijas un ārvalstu stikla māksliniekiem.
Nozīme kopienas dzīvē
Stikla pūšanas tradīcijas kopienai nozīmē piederību unikālai, šauras nišas amatniecības nozarei Latvijā un pasaulē. Vēlme saglabāt stikla pūšanas tradīcijas vieno dažādu paaudžu cilvēkus. Lai kopienai būtu iespēja satikties, dalīties atmiņās un pieredzē, tiek rīkoti dažādi pasākumi.
Aktivitātes popularizē tradīcijas saglabāšanu, līdz ar to veicina vietējā tūrisma attīstību, kā arī Līvānu iedzīvotāju patriotisma un piederības sajūtu.
Līvānu novada pašvaldība ir spējusi saglabāt ekspozīciju “Līvānu stikla muzejs”, tā ir tieša stikla pūšanas procesa liecību glabātāja, kas kopienai sniedz pārliecību, ka vēsturiskais mantojums atrodas drošībā, tiek attīstīts un popularizēts.
Aktivitātes/darbības
Stikla pūšana nevar būt tikai darbs, tai jābūt arī sirdslietai. Darbs ar karstu (ap 1400 C˚) stikla masu prasa ne tikai izturību, bet arī neizmērojamu pacietību un meistarību.
Kā katram amatniekam, arī stikla pūtējiem ir raksturīgi rituāli. Stikla pūtējiem tā ir – stiklinieka dvēseles saruna ar stiklu. Redzot stikla pūtēju darbībā, var novērot, kā ar žestu palīdzību stikla pūtējs sarunājas ar izstrādājumu, virza domas uz gaidāmo rezultātu.
Vērojot procesu, sākotnēji ir grūti uzminēt, kas no karstās stikla masas taps – vāze, augļu trauks vai gaismas ķermenis.
Stikla izstrādājumu izgatavošana sākas ar karstas stikla masas uzņemšanu uz stikla pūtēja pīpes. Tālāk seko process, kad stikla pūtējs ik pa laikam vienmērīgi pūš gaisu karstā stikla masā un veido to, piešķirot masai formu, izmantojot palīginstrumentus.
Katra mākslas darba radīšana ir unikāls priekšnesums. Apmeklētājam process šķiet aizraujošs un interesants. Vien daži var novērtēt stikla pūtēja spēju izjust un kontrolēt karsto stikla masas varenību. Lai šo mākslu apgūtu, stikla pūtējam ir jābūt ne vien praktiskai pieredzei, bet arī jāzina stikla krāšņu tehniskā uzbūve, to darbības principi un stikla kā materiāla fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Stikla izstrādājumu izgatavošanas tehnika prasa strādāt divatā. Stikla pūtēja asistenta klātbūtne ļauj izveidot sarežģītākus stikla izstrādājumus, tāpēc darbs komandā ir viena no šīs profesijas raksturotājiem.
Stikla pūtējiem ir svarīgi strādāt radoši iekārtotā darbnīcā. Piedomājot pie detaļām, stikla pūtēji ir radījuši apmeklētājiem interesantu vidi. Darba instrumentu un materiālu izkārtojums ļauj apmeklētājiem pieskarties un izjust daļu šīs profesijas unikalitātes.
Pārmantošana un tālāknodošana
Stikla pūtējus neapmāca neviena profesionāli tehniskā skola Latvijā, nedarbojas arī neviena stikla rūpnīca, tādēļ amata saglabāšana ir atkarīga no prasmes nodošanas tiešā apmācības ceļā, no meistara mācoties praktiskās iemaņas. Tāpat nepieciešamas arī teorētiskās zināšanas, kas iegūstamas, lasot specifisku literatūru.
Vēsture
Pateicoties labvēlīgiem ekonomiskiem, ražošanas un izejvielu ieguves nosacījumiem, 19. gadsimta beigās Līvānos tika uzcelta pirmā stikla fabrika.
Pirms Pirmā pasaules kara Līvānu stikla fabrika bija lielākā Latvijā, tajā strādāja aptuveni 500 strādnieku. Kara laikā fabrika tika sagrauta, bet 20. gadsimta 20. gados A/S “Latvijas stikls” atsāka stikla ražošanu, taču tā nenesa gaidīto peļņu un drīz vien bankrotēja.
1944. gadā Līvānos sapulcējās pieredzējuši stikla pūtēji, vēlēdamies atsākt stikla ražošanu, lai strādniekiem būtu darbs un atdzimtu stikla ražošanas nozare, kas pirms Pirmā pasaules kara bijusi Līvānu lepnums.
Tā laika stiklinieki – vienkārši ļaudis, bet ar lielisku amata prasmi – bija klāt Līvānu stikla atdzimšanas procesā, jaunos stikla pūtējus apmācīja vecie meistari.
20. gadsimta 60. gadu pirmajā pusē sāka veidoties moderna stikla lielražošanas uzņēmuma – Līvānu stikla fabrikas – kontūras.
Fabrikā ieviesa stikla ražošanas automātus. Veiksmīgi attīstoties ražošanai, auga arī stikla pūtēju meistarība. 70. gadi iezīmējās ar krāsainā stikla šķirnes trauku ražošanas apgūšanu.
80. gados viens no ievērojamākajiem sasniegumiem Līvānu stikla fabrikas vēsturē bija bezkrāsainā kristāla trauku ražošanas apguve.
Lai stiklā pārvērstu mākslinieku idejas, stikla pūtējiem bija jāspēj strādāt filigrāni un ļoti radoši. 80. gadi Līvānu stikla fabrikai bija uzplaukuma un stabilas augšupejas laiks.
Šajā laikā fabrikā stiklinieku jauno maiņu apmācīja aptuveni 50 augstas klases meistari. Mākslinieku un augstas kvalitātes stikla pūtēju sadarbībā tapušie izstrādājumi veicināja Līvānos ražoto stikla izstrādājumu atpazīstamību.
90. gadu sākumā fabrika tika privatizēta un kļuva par A/S “Līvānu stikls”, lai gan šajā laikā samazinājās ražošanas apjomi, stikla pūtēji izgatavoja tikai šķirnes traukus, fabrika saglabāja rūpnieciskus apmērus.
2001. gadā, attīstoties sadarbībai ar Vācijas firmām, fabrika kļuva par vācu uzņēmumu SIA “Lettglass”. Šajā laikā radās jaunas izstrādājumu sērijas, un palikušie stikla pūtēji pielāgojās jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Tomēr ražošana neritēja, kā iecerēts, un 2008. gadā fabrika pārtrauca darbību.
Pārdzīvojot dažādus laikus un apstākļus, stikla izstrāde un stikla pūšanas tradīcijas Līvānos vienmēr ir atjaunojušās.
Kopš 2016. gada Līvānu novada domes Latgales mākslas un amatniecības centrā darbojas stikla pūšanas darbnīca, un atkal tiek pūsts stikls.
Līdz ar amatniecības vērtību saglabāšanas aktualizēšanu, cilvēki arvien vairāk sāk novērtēt roku darbu, ne tikai jau gatavu rezultātu, bet arī procesu, kā amatniecības darbi top.
Šobrīd Līvānos stikla pūšanas darbnīcā cilvēki ar interesi vēro stikla pūtēju darba procesā. Redzot ieguldīto darbu un meistarību, mainās izpratne par stikla izstrādājuma vērtību un profesijas unikalitāti.
Stikla pūšanas tradīciju atdzimšanu Līvānos novērtē arī stikla mākslinieks Juris Dunovskis (stikla studija “Dunovglass”), ar kuru izveidojusies veiksmīga sadarbība dažādos projektos.
Mūsdienās stikls kļūst aktuāls dizaina elements, tādēļ daudzi stikla mākslinieki un Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla katedras studenti un pasniedzēji savas ieceres realizē stikla pūšanas darbnīcā.
Šāda pieredze ir abpusēji noderīga, jo stikla pūtējiem ir iespēja mēģināt un eksperimentēt sadarbībā ar stikla māksliniekiem, izgatavot tādus stikla mākslas darbus, kas ikdienā netiek veidoti.
Papildu informācija
Stikla pūšanas tradīcijas ietver arī mutvārdu tradīcijas, kas veidojušās un attīstījušās līdz ar stikla pūšanas amata prasmēm.
Apzināts neliels vārdu krājums, kas raksturīgs stikla pūšanas amatam un izmantots izstrādājumu ražošanas procesā.
Vārdnīca izveidota, izpētot pieejamo dokumentāciju un intervējot bijušos stikliniekus Līvānos.
Mutvārdu tradīcijas ir atsevišķa tēma, kurai būtu nepieciešama padziļinātāka izpēte.
Meistari
Latgales mākslas un amatniecības centra stikla pūšanas darbnīcā strādājošie ir vienīgie Latvijā ikdienā praktizējošie stikla pūtēji – meistars Aleksandrs Logvins un stikla pūtēja asistents Valērijs Veiss.
Aleksandram Logvinam darba pieredze šajā profesijā ir 36 gadi.
Valērijs Veiss ir stikla pūtēja asistents un arī māceklis.
Specifisku iemaņu pratējs, stikla pūšanas tradīcijas zinātājs ir stikla mākslinieks Juris Dunovskis no Jūrmalas, stikla māksliniece Anda Munkevica, kā arī bijušie Līvānu, Grīziņkalna un Iļģuciema stikla fabriku stikla pūtēji, kuri mūsdienās vairs nepraktizē.
Iestādes un institūcijas
Līvānu novada dome Stikla pūšanas darbnīcas darbību nodrošina finansiāli. Stikla pūšanas darbnīca atrodas Latgales mākslas un amatniecības centrā, kas ir Līvānu novada domes struktūrvienība. Tiek finansēti patērētie energoresursi, iegādāti nepieciešamie izejmateriāli un instrumenti, kā arī nodrošināta stikla pūtēju darba samaksa.
Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā inovatīvas idejas stikla mākslas un tehnoloģiju attīstībai. Stikla pūšanas darbnīcā, sadarbojoties ar stikla pūtējiem, tās arī realizē.
Nozīmīgs atbalsts ir no uzņēmuma SIA “Ceram Optec”, kas konsultē un sniedz tehnisku palīdzību stikla pūšanas darbnīcas ekspluatācijā.
Nostiprināšana
Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz stikla pūšanas tradīciju novērtēšanu bija Līvānu stikla muzeja kolekcijas saglabāšana pēc fabrikas bankrota un ekspozīcijas “Līvānu stikla muzejs” iekārtošana Latgales mākslas un amatniecības centrā 2013. gadā.
Lai nodrošinātu stikla pūšanas tradīciju saglabāšanu, Līvānu novada pašvaldība 2016. gadā izveidoja Stikla pūšanas darbnīcu. Darbnīca aprīkota ar visām darbam nepieciešamajām iekārtām: stikla kausēšanas iekārtu, atlaidināšanas krāsni pakāpeniskai stikla izstrādājumu atdzesēšanai, ir iepirkti nepieciešamie instrumenti (stikla pūtēju pīpes, knaibles, šķēres, spīles), speciāls stikla pūtēju darba galds, nodrošināts materiāls stikla kausēšanai. Darbnīcā strādā stikla pūtējs un stikla pūtēja asistents.
Tas nozīmē, ka stikla pūtējam ir iespēja strādāt, attīstīt pūšanas prasmes, apmācīt stikla pūtēju asistentu, nodot savas meistara zināšanas sakārtotā darba vidē.
Stikla pūšanas darbnīcu ir iespējams apmeklēt plašākai sabiedrībai (tūristiem, skolēniem u.c. interesentiem).
Latgales mākslas un amatniecības centru apmeklē vidēji 10000 apmeklētāju gadā. Interesenti redz, kā no karstas stikla masas top stikla izstrādājumi, tiek stāstīts par stikla pūtēja darbu.
Iespēja klātienē vērot, kā strādā stikla pūtējs, ir veicinājusi arī tūristu skaita pieaugumu Līvānos.
Latgales mākslas un amatniecības centrā apmeklētāju skaits ir palielinājies aptuveni par 1500 apmeklētājiem gadā.
Stikla pūšanas darbnīca strādā ceturto gadu, šajā laikā ir izveidojusies sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla katedras pasniedzējiem (Vinetu Grozu, Ilzi Dūdiņu, Initu Ēmani ), kā arī ar stikla mākslinieci, stikla studijas “GLASSPOINT” īpašnieci Annu Varnasi.
Stikla pūšanas darbnīcā tapušos stikla izstrādājumus – traukus un suvenīrus – ir iespēja iegādāties Latgales mākslas un amatniecības centra veikalā. Gadā tiek organizētas vismaz divas izstādes. Viena stikla pūšanas darbnīcā tapušo izstrādājumu izstāde un otra stikla mākslinieku izstāde.
Līdz šim izstādes ir bijušas vairākiem māksliniekiem – Jurim Dunovskim, Markam Ekstrandam, Inetai Pudžai un LMA pasniedzējiem un studentiem sadarbībā ar studiju "Glasstone”.
Lai attīstītu stikla pūšanas amata tradīcijas, tiek gatavoti projekti, piesakoties dažādās programmās.
1. 2015. gada nogalē, VKKF atbalstot projektu “Dzīvais stikls”, tika izdots buklets ar Līvānu stiklinieku stāstiem.
2. 2016. gadā ar Līvānu novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Līvānos izveidota pilnībā aprīkota stikla pūšanas darbnīca, kurā darbu uzsāka stikla pūtējs Aleksandrs Logvins.
3. 2018. gadā, iesniedzot projekta pieteikumu Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmai 2014.–2020. gadam, tika apstiprināts projekts “The preservervation of glass making traditions and glass craft development” (“Stikla izgatavošanas tradīciju saglabāšana un stikla amatniecības attīstība”).
Šī projekta īstenošana 2021. gadā ir tuvākais Latgales mākslas un amatniecības centra uzdevums, attīstot un aizsargājot stikla pūšanas tradīcijas.
Projekta mērķis ir saglabāt izzūdošo stikla amatniecības tradīciju vēsturisko mantojumu un popularizēt vērtīgās stikla pūšanas prasmes, veicinot stikla amatniecības nozares atpazīstamību jauniešu vidū un apmainoties pieredzē ar ārzemju partneriem.
Projektā plānotās aktivitātes ir interesentu apmācības stikla pūšanā, stikla pūtēja mācekļa apmācības stikla slīpēšanā un gravēšanā, pieredzes apmaiņas braucieni, meistarklases gan stikla pūtējiem, gan stikla dizaineriem, tematiskas un izglītojošas konferences un semināri, stikla mākslas simpoziji.
Projektā iekļauti arī reklāmas pasākumi, darbnīcas aprīkojuma iegāde, simpoziju katalogu izdošana.
Šobrīd stikla pūšanas darbnīcu pilnībā finansē Līvānu novada pašvaldība.
2019. gadā darbnīcas izmaksas bijušas 62 684 eiro. Paralēli pašvaldības finansējumam tiek piesaistīti līdzekļi, sniedzot projektus dažādās programmās.
Ir izstrādāts plāns turpmākajiem 5 gadiem – “Stikla pūšanas darbnīcas ilgtspējas nodrošināšanas plāns 2020.–2025.”, kas nodrošinās darbnīcas plānveidīgu attīstību.
Turpinājums/attīstība
1. Darbs pie ekspozīcijas “Līvānu stikla muzejs” attīstīšanas, krājuma sakārtošanas, papildināšanas un pētniecības.
2. Atpazīstamības veicināšanai izveidots Līvānu stikla logo. Ar šo logo suvenīru veikalā Latgales mākslas un amatniecības centrā tiek pārdoti stikla pūtēju darbnīcā veidotie stikla izstrādājumi.
Lai parādītu amatu prasmi, stikla pūšanas darbnīcā tiek uzņemti apmeklētāji. 2018. gadā stikla pūšanas darbnīca ieguva kultūras zīmi “Latviskais mantojums”, kas tiek pasniegta tūrisma vietām, kuras daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem.
Pēc šīs zīmes apmeklētāji pazīst vietas, kur amatnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt, stāstīt un mācīt amatus.
3. Sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla katedras nodaļu veicina stikla pūšanas tradīciju atpazīstamību stikla mākslinieku vidū un interesi par stikla pūšanas tradīciju apguvi.
Atpazīstamību ārvalstīs ir iespēja iegūt arī, uzņemot studentus ERASMUS programmas ietvaros.
2020. gadā tika uzņemts students no Igaunijas “Olustvere School of Service and Rural Economics” (Olustveres servisa un lauku ekonomikas skola), kurš stikla pūtēja Aleksandra Logvina vadībā apguva iemaņas stikla pūtēja asistenta amatā.
4. Sadarbība ar lielveikaliem, kur tiek izvietotas Līvānu stiklam veltītas fotoizstādes. Ir iecere sadarboties ar muzejiem un izstāžu vietām Latvijā, eksponējot ceļojošas Līvānu stikla izstādes.
Apdraudējumi
1. Izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģija ir sarežģīts un finansiāli dārgs process.
Lai izgatavotu stikla izstrādājumus, jāiekārto stikla pūšanas darbnīca.
Jāparedz energoresursu (gāzes, elektrības) padeves iespējas, kas nodrošina stikla kausēšanas krāsns, stikla pūtēju pīpju uzkarsēšanas krāsns, stikla uzkarsēšanas krāsns darbību, kā arī izstrādājumu atdzesēšanu.
Krāšņu uzstādīšanā un apkalpošanā ir vien daži zinoši speciālisti. Stikla pūšanas darbnīcu iekārtošanai nepieciešamais aprīkojums ir specifisks, līdz ar to arī dārgs. Darbnīca jāaprīko ar darba instrumentiem un izejmateriāliem, kas iegādājami ārpus Latvijas.
2. Amata pratēju niecīgais skaits.
Līvānos šobrīd strādā divi stikla pūtēji. Lai saglabātos stikla pūšanas amata tradīcijas, esošajiem stikla pūtējiem ir nepieciešami mācekļi.
Latvijā nav skolas vai mācību programmas, kas piedāvātu apgūt šo profesiju.
Stikla pūtēja amata prasmi var iemācīties no strādājošiem meistariem Līvānos. Nākotnē paredzēts izveidot apmācību programmu sadarbībā ar kādu no izglītības iestādēm.
Mācekļiem jābūt ieinteresētiem apgūt seno amatu. Stikla pūšanas apmācības var uzsākt “Olustvere School of Service and Rural Economics” Igaunijā. Apmācoties par stikla pūtēju, jārēķinās, ka darba tirgus ir ierobežots. Stikla pūtēja profesija prasa nepārtraukti mācīties un pilnveidoties.
3. Pašvaldības ieinteresētības zudums.
Mainoties Līvānu novada domes deputātiem, pastāv risks, ka stikla pūšanas tradīcijas var netikt atbalstītas, līdz ar to finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem var samazināties un apdraudēt stikla pūšanas tradīciju saglabāšanu. Tradīciju saglabāšanai stikla pūšanas darbnīcu varētu piedāvāt nomā stikla pūtējiem vai kādai privātpersonai, kurai būtu uzņēmība darbību turpināt, līdz ar to saglabātos stikla pūtēju darba vietas un šīs tradīcijas tiktu turpinātas.
4. Darba apstākļu specifika un ietekme uz veselību, darba drošība.
Ir izstrādāti darba drošības noteikumi, kas noteikti jāievēro stikla pūtējiem. Meistariem atbilstoši jāģērbjas, jāievēro piesardzība darba procesa laikā, jālieto acu aizsargbrilles un aizsargstikls. Tiek izietas ikgadējās veselības pārbaudes. Drošība un veselības stāvoklis ir arī pašu pūtēju atbildība, kas nozīmē to, ka strādājot jābūt maksimāli piesardzīgiem un jāvēro savs veselības stāvoklis.
Pieteikuma iesniedzējs
Līvānu stikla un amatniecības centrs, reģ. nr. 40900005397
Attēlu galerija
Video materiāli
Teksta materiāli
Publikācijas
Pintāns, P. (1980). Meistarības kāpieni. Rīga: Liesma
Anspaks, A. (1983). Līvāni. Rīga: Avots
Vilcāns P. (1987.) Līvānu stikls pasaules ceļos. Līvāni
(2015.)Dzīvais stikls. Līvāni. Latgales mākslas un amatniecības centrs.
Tīmekļa vietnes
http://www.livanustikls.lv/par-mums/livanu-stikla-muzejs/ - Īss Līvānu stikla fabrikas vēstures apraksts.
https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/aleksandrs-logvins-pedejais-ikdiena-stradajosais-stikla-putejs-l.a75303/ - Lasāma un klausāma intervija ar stikla pūtēju A. Logvinu. Stikla pūtējs stāsta, kā apguvis profesiju.
https://www.youtube.com/watch?v=YtKMbIWmdjY - Līvānos atdzimst stikla pūšanas tradīcijas
https://www.youtube.com/watch?v=Tb6793-SiRU - Stikla izstrādājuma izgatavošanas demonstrējums
https://www.youtube.com/watch?v=dV2qwERpMZs - Stikla pūtēja A. Logvina izstādes atklāšana 2018.gads.
https://www.youtube.com/watch?v=a-1uxpxbNyE - Aleksandrs Logvins saņem kultūras zīmi “Latviskais mantojums”, video redzams stikla pūtēja asistents/māceklis Valērijs Veiss