LV EN
LV EN
Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (2018)
Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Sandra Aigare

Mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju

Paražas, rituāli, svētki

Spēles/performatīvās mākslas

Tradicionālā virtuve

Tradicionālās amatniecības prasmes

Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu

Nosaukums

Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (2018)

Ģeogrāfija

Dienvidrietumkurzeme: Rucavas novads (Rucavas un Dunikas pagasti), Kalnišķu ciems Nīcas novadā, kā arī Būtiņģe un Sventāja Lietuvā (bijušās Latvijas teritorijas).

Rucavas kultūrtelpas kopienu veido gan indivīdi, gan grupas.
Indivīdi, kuri sevi apzinās kā Rucavas kultūrtelpai piederoši un ir ieinteresēti Rucavas kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, ir gan Rucavas, gan Nīcas novadā, Liepājā un citviet Latvijā dzīvojošie rucavnieki, gan Lietuvā dzīvojošie Rucavas-Sventājas kultūrai piederošie latvieši.
Tie indivīdi (kopumā 238 ), kurus vieno īpaša atbildība par Rucavas mantojuma apguvi un kuri ieinteresēti un aktīvi darbojas tradīciju uzturēšanā, apvienojoties interešu grupās (11 grupas), apliecinot ar parakstu savu gatavību kopt Rucavas tradīcijas. Tās ir:

1. Rucavas etnogrāfiskais ansamblis,
2. Rucavas lauku kapela,
3. Rucavas pamatskolas f/k “Ķocītis”,
4. biedrība “Rucavas tradīciju klubs”,
5. tradīciju kopa “Rucavas sievas”,
6. “Rucavas tradicionālās kultūras centrs”,
7. “Rucavas amatniecības kopa”,
8. biedrība ”Sventāja” Liepājā,
9. biedrība “Kuršu kultūras biedrība” Sventājā,
10. biedrība “Atpūta” Klaipēdā,
11. biedrība “Kuršu iniciatīvu fonds”.

Elementa apraksts

Nosaukums

Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (2018)

Ģeogrāfija

Dienvidrietumkurzeme: Rucavas novads (Rucavas un Dunikas pagasti), Kalnišķu ciems Nīcas novadā, kā arī Būtiņģe un Sventāja Lietuvā (bijušās Latvijas teritorijas).

Kopiena

Rucavas kultūrtelpas kopienu veido gan indivīdi, gan grupas.
Indivīdi, kuri sevi apzinās kā Rucavas kultūrtelpai piederoši un ir ieinteresēti Rucavas kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, ir gan Rucavas, gan Nīcas novadā, Liepājā un citviet Latvijā dzīvojošie rucavnieki, gan Lietuvā dzīvojošie Rucavas-Sventājas kultūrai piederošie latvieši.
Tie indivīdi (kopumā 238 ), kurus vieno īpaša atbildība par Rucavas mantojuma apguvi un kuri ieinteresēti un aktīvi darbojas tradīciju uzturēšanā, apvienojoties interešu grupās (11 grupas), apliecinot ar parakstu savu gatavību kopt Rucavas tradīcijas. Tās ir:

1. Rucavas etnogrāfiskais ansamblis,
2. Rucavas lauku kapela,
3. Rucavas pamatskolas f/k “Ķocītis”,
4. biedrība “Rucavas tradīciju klubs”,
5. tradīciju kopa “Rucavas sievas”,
6. “Rucavas tradicionālās kultūras centrs”,
7. “Rucavas amatniecības kopa”,
8. biedrība ”Sventāja” Liepājā,
9. biedrība “Kuršu kultūras biedrība” Sventājā,
10. biedrība “Atpūta” Klaipēdā,
11. biedrība “Kuršu iniciatīvu fonds”.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Rucavas tradicionālo kultūrtelpu raksturojošās iezīmes izpaužas:
• tautastērpā,
• valodā,
• dziedāšanā,
• folklorā,
• saimniekošanas veidā,
• darba un sadzīves tradīcijās,
• gadskārtu svētkos.

RUCAVAS TAUTASTĒRPS ir viens no trim (līdzās Bārtas un Nīcas) Dienvidkurzemes bagātīgākajiem, krāšņākajiem un senākajiem tērpiem, kam ir būtiska nozīme vietējās identitātes uzturēšanā, lokālpatriotisma veidošanā.

RUCAVAS VALODAS (izloksnes) savdabība veidojusies daudzu gadsimtu garumā, uzsūcot liecības gan par baltu tautu (kuršu, prūšu, lietuviešu) savstarpējiem kontaktiem, gan par slāvu un vācu valodas ietekmi.

Atšķirībā no Nīcas un Bārtas, kur ir izteikta burdona daudzbalsīgā dziedāšana, Rucavas kultūrā saglabājušās senās VIENBALSĪGĀS DZIEDĀŠANAS pēdas. Tā uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu.
Folklora, kas senāk bijusi komunikācijas un mākslinieciskās izpausmes forma, mūsdienās ir kļuvusi par bagātu izziņas avotu.

RUCAVAS FOLKLORĀ rodami Rucavas senās valodas paraugi, bagātīgs tautasdziesmu četrrinžu klāsts, kas atbilstoši norisei liekamas klāt dažādos godos – krustūbās, bērēs, talkās un ikdienas dzīves situācijās. Folklora ir vērtīgs izziņas materiāls par senākiem laikiem: vēsturi, notikumiem, vietām, personām, nodarbošanos, mājsaimniecību, darba un sadzīves tradīcijām u. c.

Cauri laikiem rucavnieki, būdami kuršu kultūras pēcteči, ir centušies uzturēt SENO SAIMNIEKOŠANAS VEIDU – iztikt un pārtikt no tā, ko dod zeme, meži un ūdeņi. Tradicionāli tā ir zemkopība, lopkopība, zvejniecība, amatniecība. Arī mūsdienu Rucavā zemkopībai un lopkopībai ir dziļas saknes, ikdienā tiek apgūtas un pārmantotas dzīvei derīgas prasmes.


RUCAVAS DARBA UN SADZĪVES TRADĪCIJAS. Rucavas folklorā un tradīciju aprakstos rodam bagātīgi aprakstītas godu norises ar plašu folkloras materiālu. Kāzu un krustūbu tradīcijas, tāpat talku godu tradīcijas ir mazpētītas, ir vēl ļoti lielas iespējas kāzu, krustūbu un talku godu folkloras apguvē un atsevišķu šo seno godu tradīciju elementu iekļaušanai mūsdienu situācijās.

GADSKĀRTU SVĒTKI. No aizlaikiem līdz mūsdienām atnākusi pa kādai gadskārtu svētku melodijai: rucavniekiem ir sava Lielās dienas melodija, dažas līgotnes un ir savs ķekatu balss. Mūsdienās gadskārtu svētku tradīcijas kopj Rucavas tradīciju klubs.
Rucavas pašvaldība un tradīciju kopēji apzinās sava kultūras mantojuma vērtību un tā nozīmi gan novada attīstībā, gan katra indivīda dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Daudzu rucavnieku goda lieta ir tikt pie sava tautas tērpa, apgūt vietējās tradīcijas.
Papildu informāciju skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

Lasīt vēl

Vēsture

Kaut arī Rucavas kultūrtelpa atrodas tieši blakus Nīcas un Bārtas kultūrtelpai un to centri ir vien 20 km attālumā no Rucavas, tajās ir gan kopīgas iezīmes, kas ir saistāmas ar senāku izcelsmi (piemēram, lindruku zilā krāsa Nīcas un Rucavas senajam tērpam, sarkanais ielasītais raksts lindruku apakšmalā, baltās villaines, villaiņu kā gurnu autu nozīme u.c.), bet ļoti daudz ir atšķirīgu iezīmju, kas skaidrojams ar šo kultūru atšķirīgām ietekmēm kā senākos, tā jaunākos laikos.
Tas spilgti izpaužas valodā (Rucavas valodā atšķirībā no kaimiņiem ļoti daudz lituānismu), dziedāšanas veidā (atšķirībā no Nīcas un Bārtas, kur ir izteikta burdona daudzbalsīgā dziedāšana, Rucavas kultūrā saglabājušās senās vienbalsīgās dziedāšanas pēdas, kas uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu) un tautastērpa darināšanas un nēsāšanas tradīcijās (tautastērpā atšķirīgas iezīmes no kaimiņiem ir sievu galvasauts nāmats, meitu galvas rota kaspina, 3 villaines: baltā, rūtainā jeb mārģine un lina villaine drābule jeb snātene, kas atšķirībā no kaimiņiem tiek sastiprinātas ar vienu vai divām saktu čupām virs elkoņa).

Rucavas kultūrtelpa veidojusies uz baltu kultūras (kuršu, prūšu) pamata, jaunākos laikos mijiedarbojoties ar lietuviešu, poļu, krievu, baltvācu, zviedru un citu tautu kultūrām.

Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.
Mūsdienās senās tradīcijas ir mainījušās. Jāņem vērā, ka ir citi saimnieciskie apstākļi, sabiedriskās attiecības. Ja, piemēram, goda tērpu senāk gatavoja un godos nēsāja katra rucavniece, tad mūsdienās šo tradīciju piekopj tikai aktīvākās un pašapzinīgākās rucavnieces.
Tāpat zudusi krāšņā kāzu un krustūbu norise. Mūsdienu kāzās un krustūbās tiek izmantoti vien atsevišķi elementi un folkloras piemēri.

Lasīt vēl

Meistari

1. Rucavas tautastērpa darinātājas – meistares
Šuvējas:
Māra Tapiņa, Aija Cinkmane, Inese Rusmane.
Izšuvējas:
Katrīna Vilma Pērkona, Inga Tapiņa, Dace Tapiņa, Aina Erna Antonija, Rasma Kleina, Elga Ozola, Maija Vajevska, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta.
Adītājas:
Mirdza Ārenta, Vilma Pričina, Rasma Kleina, Rasma Paupere, Māra Tapiņa, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta, Inga Tapiņa.
Audējas:
Inga Tapiņa, Aina Erna Antonija.

2. Rucavas valodas pratēji, aktīvie Rucavas teicēji, stāstnieki
Miķelis Balčus – konkursa “Laiks Ziedonim” 2018. gada nominants nominācijā “Bize”, skat. www.YouTube.com Aizputes TV filmu “Ciemos pie Sventājas latviešiem” 23.04.2016.
Dzintra Skrube – skat. www.YouTube.com. Aizputes TV filmu “Satikšanās Papes ciemā” 29.12.2017.
Inga Tapiņa – konkursa “Laiks Ziedonim” 2018. gada nominante nominācijā “Bize”, www.rucava.lv sadaļā “Rucavas sievas” lasāmi I. Tapiņas raksti “rucavnieku valodā" .
Dace Tapiņa – skat. www.youtube.com. Aizputes TV filmu “Rucavas pūra vēdināšana kopā ar Daci Tapiņu”. 27.10.2014.
Skaidrīte Zeme – Rucavas valodas pratēja, stāstniece.
Anna Ilona Roga – Rucavas valodas pratēja, stāstniece.

3. Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas (godu balsu) pratēji
Anna Veita – ierakstīta Latvijas kultūras kartē, kāzu un kūmu balsu pratēja, dziedāšanas manieri un dziesmu pūru mantojusi no savas mātes, pazīstamās teicējas Katrīnas Grabovskas.
Olga Dūrēja – Rucavas tradīciju kluba priekšdziedātāja, kāzu un kūmu balsu pratēja, spēj lietot atbilstoši situācijai un improvizēt, dziedāšanu netieši apguvusi savā bērnībā no vecāsmammas un kaimiņienēm.
Inga Tapiņa – kāzu un kūmu balsu pratēja, bērnībā gūto iespaidu rezultātā apguvusi Rucavas vienbalsīgo dziedāšanu, joprojām apgūst bagāto Rucavas folkloras materiālu, ļoti laba materiāla izjūta, spēj pielietot tautasdziesmas visdažādākajās situācijās, manifestē Rucavas tautasdziesmu teikšanu balsos kā seno komunikācijas veidu.
Aija Dejus – bērnībā no vecmammas dzirdējusi tautasdziesmu teikšanu Rucavas kāzu un kūmu balsos, atceras bērnībā dzirdētās tautasdziesmas, apgūst prasmi teikt dziesmas kāzu un kūmu balsos.
Sandra Aigare – Rucavā ienācēja, RTK priekšdziedātāja, Rucavas godu balsus apguvusi no Rucavas teicējām (ierakstos un dzīvajā kontaktā).

4. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavotājas
Mirdza Ārenta – Rucavas baltā sviesta meistare,
Olga Dūrēja – Rucavas cietā siera un saldskābmaizes meistare,
Maija Vajevska – Rucavas siera un medalus meistare,
Lilija Vītola – gaļas ēdienu gatavotāja,
Gunita Pričina – maizes cepēja, desu un gaļas meistare,
Sandra Aigare – rupjmaizes cepēja, kvasa meistare,
Ruta Ķestere – rieža, rīvētu kartupeļu kukulīšu ar mērci, bimbalu tīres u.c. Rucavas ēdienu gatavošanas meistare,
Skaidrīte Zeme – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare,
Aleksandra Maksakova – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare, zivju kūpināšanas un zivju ēdienu gatavošanas meistare,
Sandra Roze – Rucavas baltā sviesta u.c. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

1. Rucavas novada pašvaldība,
2. Rucavas kultūras nams,
3. Dunikas Tautas nams,
4. Rucavas bibliotēka,
5. Sikšņu bibliotēka,
6. Rucavas pamatskola,
7. Sikšņu pamatskola ar pirmsskolas izglītības grupu,
8. PII “Zvaniņš”,
9. Nīcas vidusskola,
10. Nīcas mūzikas skolas Rucavas mācību punkts,
11. Rucavas mākslas studija,
12. Rucavas keramikas darbnīca,
13. LEBM filiāle – zvejnieka zemnieka sēta “Vītolnieki” Papē,
14. Rucavas Tūrisma informācijas centrs,
15. Rucavas tradicionālās kultūras centrs – RTKC,
15. biedrība "Rucavas tradīciju klubs" – RTK,
16. tradīciju kopa “Rucavas sievas” – RS,
17. “Rucavas amatniecības kopa” – RAK,
18. ”Sventāja” – biedrība Liepājā,
19. “Kuršu kultūras biedrība” – biedrība Sventājā,
20. “Atpūta” – biedrība Klaipēdā,
21. biedrība “Kuršu iniciatīvu fonds”,
22. “Lauksargi” – senlietu krātuve, privātmuzejs Dunikā,
23. “Ciestomi”– senlietu krātuve, privātmuzejs Jūrmalciemā,
24. Liepājas Universitātes (LiepU) Kurzemes humanitārais institūts (KHI),
25. Latviešu folkloras krātuve,
26. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs,
27. Liepājas muzejs,
28. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts,
29. apgāds “Zinātne”,
30. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs,
31. z/s “Timbras”,
32. IK “Segliņi”,
33. Gunita Pričina – mājražotāja, maizes cepēja,
34. Olga Dūrēja – mājražotāja, maizes cepēja,
35. Sandra Aigare – mājražotāja, maizes cepēja,
36. IK “Radošā darbnīca Ligate”,
37. SIA “Pods”,
38. TLMS “Kursa”,
39. SIA “G.M. KOKS”.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim paveiktais, lai nodrošinātu Elementa pastāvēšanu un turpināšanos.

1. Kopš 1980. gada aktīvi notiek novadpētniecības darbs.
2. Kopš 1982. gada notiek Rucavas etnogrāfiskā ansambļa darbība.
3. "Impulsi” Rucavas mantojuma apzināšanā, saglabāšanā, attīstībā un popularizēšanā:
• Vispasaules rucavnieku saiets (1999),
• 3x3 saieti Rucavā (2001. un 2014. gads).

To ietekmē:
1. Tiek savests kārtībā Jauru dzimtas īpašums “Zvanītāji” (1999).
2. Izveidojas Rucavas danču kapela “Paurupīte” (2001).
3. Izveidojas Rucavas tradīciju klubs (RTK, 2001).
4. Izveidots Rucavas tradicionālās kultūras centrs (RTKC, 2004).
4. Kopš 2008. gada Rucavas novada pašvaldībā tiek izveidota amata vieta "tradicionālās kultūras pasākumu vadītāja”, savukārt budžetā – atsevišķa sadaļa “tradicionālā kultūra”.
5. 2011. gadā izveidojas tradīciju kopa “Rucavas sievas” (vadītāja M. Tapiņa).

Iepriekš minētās aktivitātes ir atstājušas nozīmīgu iespaidu.
1. Sadarbībā ar valsts augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem veikti atzīstami pētījumi, kas rezultējušies nozīmīgās publikācijās.
2. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Liepājas muzeju, vietējām sabiedriskajām krātuvēm un privātkolekcionāriem projektu rezultātā apzināts, arhivēts un digitalizēts ievērojams daudzums Rucavas TK materiālu, kas kalpo par metodisko materiālu visdažādāko prasmju apguvē.
3. Sadarbībā ar Aizputes TV tapušas vērtīgas 30–40 minūšu garas filmas, kuras regulāri tiek pārraidītas reģionālajā TV. Filmas ir atrodamas interneta vietnē www.YouTube. lv
4. Apgādā “Upe” izdots mūzikas materiāls “Pa vējame es dziedāju”. Sadarbībā ar Latvijas Radio 1 (I. Medene) ierakstīts materiāls 2 diskiem “Rucavas sievas dzied Rucavas kāzu dziesmas” un “Rucavas sievas dzied Rucavas krustūbu un šūpļa dziesmas”, CD ierakstītas Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātās dziesmas.
5. Visdažādākajās “skolās”, meistarklasēs apgūtās amatniecības prasmes (adīšana, šūšana, izšūšana, tradicionālo ēdienu gatavošana, dziedāšana, muzicēšana u.c.) devušas iespēju aktīvākajām un prasmīgākajām rucavniecēm tikt pašām pie sava goda tērpa, kā arī tās kalpo par zināmu peļņas un iztikas avotu.
6. Būtiski augusi rucavnieku pašapziņa, vietējās kultūras apziņa.
7. Rucava ir kļuvusi pazīstama, Rucavas kultūras tūrisma produkti ir iecienīti un pieprasīti.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

1. Turpināsies pētniecība mazāk pētītās jomās:
• Rucavas senvēsture, veicot arheoloģiskos izrakumus,
• Rucavas podniecība u.c. amatu attīstība,
• Rucavas sadzīves tradīcijas (kāzas, krustūbas, Paurupes tirgus),
• valsts krātuvēs esošo, līdz šim nepublicēto materiālu publicēšana.
Sadarbībā ar LFK Rucavas folkloras materiāla atšifrēšana un publicēšana (2018. gadā grāmata “Rucavas garamantas I”, 2019.–2020. gadā grāmata “Rucavas garamantas II).
Sadarbībā ar LNVM un Liepājas muzeju – muzejos esošo Rucavas priekšmetu katalogu veidošana (sadarbības līgumu noslēgšana 2019. gadā, katalogu veidošana 2019.–2022. gadā).
2. Dažādos krājumos esošā Rucavas mūzikas materiāla (nošu un tekstu) apkopošana un publicēšana (nošu materiālu digitalizējusi D. Nasteviča 2016. gadā, grāmatas sagatavošana 2020, 2021. gadā).
3. Praktisku grāmatu (piemēram, “Rucavas tautastērpa darināšana”, “Rucavas cimdu adīšana” Rucavas tradicionālie ēdieni” u.tml.) sagatavošana un izdošana (2019.–2022. Paredzēts sagatavot un izdot vismaz vienu šādu grāmatu).
4. Turpināsies RTKC uzkrāto materiālu (tekstu, nošu, fotogrāfiju, audio un video materiālu) sakārtošana, apstrāde un saglabāšana ārējā cietā diskā (pastāvīgi).
5. Interneta vietnes www.rucavasmantojums. lv vai atsevišķas Rucavas sadaļas izveide Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēšanas projektā (2019.–2020. gadā).



Elementa aizsardzības un attīstības plānu skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

Plānoto pasākumu mērķi:
1. Rucavas kultūrtelpā dzīvojošo ļaužu labklājība, savas kultūras vērtības apziņa.
2. Rucavas atpazīstamība Latvijā un pasaulē.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Apdraudējumi ir vispārēja rakstura, kas saistīti ar globalizāciju, iedzīvotāju migrāciju, kā arī ar Rucavas novada domes ierobežotajām finansiālajām iespējām (maza pašvaldība un salīdzinoši mazi ienākumi no nodokļu maksātājiem).

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Rucavas novada dome, reģ. nr. 90000059230

Attēlu galerija

1_1_Skaidrite_Zeme_19_gs_II_puses_rekonstrueta_terpa_2017

Rucavniece Skaidrīte Zeme personīgajā 19. gs. 2. puses rekonstruētajā tautastērpā
Tautastērpa komplekta daļas: tresotais lindruks un bruste, krūmotais krekls, 3 villaines – baltā, izšūtā, mārģine, lina villaine snātene jeb drābule, kas sastiprinātas uz labās rokas elkoņa ar saktu (bundulinu) čupu, ap galvu sievas galvas rota nāmats, kam pa virsu uzsiets smalkas vilnas lakats – musline, kakla apkakle sastiprināta ar dzintara kniepķenu, ap kaklu virs krūtīm dzintara krelles, kājās baltas vilnas zeķes – caurlielines, kājas ieautas ādas kurpēs. 2017. gads. Arnolda Aigara foto

1_2_Rucavas_sievas_rekonstuētos_19_gs_II_puses_tautas_terpos_2017

Rucavnieces Vendija Miklāva, Aija Cinkmane, Skaidrīte Zeme, Sandra Aigare, Dzintra Skrube 19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma rekonstruētajos tērpos
2017. gads. Arnolda Aigara foto

1_3_rucavnieces_tautas_terpos-dziesmu_svetkos__VII_1931

Rucavnieces tautastērpos VII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos
Rīga, 1931. gads, Liepājas muzeja krājuma foto (LM 44513)

5_21_edieni_Rucavas_baltais_sviests

Rucavas baltais sviests, ko gatavo meistare Mirdza Ārenta
Baltā sviesta gatavošanas tradīcijas iekļautas Eiropas AĢIN sarakstā. 2017. gads. Arnolda Aigara foto

5_24_edieni_maize_putra_baltais_sviests_kurzemes_diena_brivdabas_muzeja

Kurzemnieku goda mielasts, kas nebūtu iedomājams bez rupjmaizes un baltā sviesta
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, 2008. gads. Arnolda Aigara foto

5_25_edieni_kukulu_gatavosanas_meistarklase_japaniem_2016

Rīvētu kartupeļu kukulīšu gatavošanas meistarklase japāņu ciemiņiem
2016. gads. Arnolda Aigara foto

5_31_edieni_bimbalu_tire_pirmas_dienas_pusdienas_ZVS_2015

"Zvanītāju vasaras skoliņas” dalībnieki pusdienās mielojas ar bimbalu tīri
2015. gads. Arnolda Aigara foto

7_1_Jani_Janaberni

Vasaras saulgriežu Jāņu svinēšana "Vītolnieku" sētā
Pape, 2010. gads. Arnolda Aigara foto

7_2_jani_goda_mielasts

Vasaras saulgriežu Jāņu mielasts "Vītolnieku" sētā
Pape, 2013. gads. Arnolda Aigara foto

7_3_Jani_rotalas

Vasaras saulgriežu Jāņu rotaļas "Vītolnieku" sētā
Pape, 2013. gads. Arnolda Aigara foto

7_4_jani_ar_lapam_no_juras

Vasaras saulgriežu Jāņu svinētāju došanās uz sētu pēc Saules pavadīšanas jūrā
2013. gads. Arnolda Aigara foto

7_5_Liela_diena_Zvanitajos

Lielās dienas goda mielasts ar olu sišanu un ēšanu
Zvanītāji, 2010. gads. Arnolda Aigara foto

Audio materiāli

Rucavas valodas
1. Sventājas valodas paraugs (0:00-1:35). Teicējas Margarita Penkoka un Elvīra Mielava, intervē B. Laumane. Sventāja, 2000. gads / 2. Būtiņģes valodas paraugs (1:40-2:18). Teicēja Anna Šmite, intervē E. Trampa un L. Markus-Narvila. Rucava, 2006. gads / 3. Nidas valodas paraugs (2:23-4:00). Teicēji Jānis Liparts un Anita Šteina, intervē A. Trumpa un E. Trumpa. Rucava, 2006. gads / 4. Papes valodas paraugs (4:05-4:31). Teicēja Margieta Štammere, intervē A. Trumpa un E. Trumpa. Pape, 2007. gads / 5. Rucavas valodas paraugs (4:36-5:41). Teicēja Emīlija Dejus, intervē G. Girņus, G. Timbra, L. Markus-Narvila. Pape, 2007. gads / Visi piemēri atrodas Liepājas Universitātes arhīvā, paraugus sagatavoja L. Markus-Narvila

Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas paraugs. Kūmu balss
Rucavas kūmu balsā dzied Katrīna Grabovska. Rucava, 1961. gads. A. Miķelsones audio, atrodas LFK krājumā (Nr.0000709, paraugu sagatavoja Aldis Pūtelis)

Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas paraugs – kāzu balss
Rucavas kāzu balsā dzied Katrīna Grabovska un Anna Vilkaule. Rucava, 1961. gads. A. Miķelsones audio, atrodas LFK krājumā (Nr. 000844, paraugu sagatavoja Aldis Pūtelis)

Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas paraugs – kāzu balss (“braucamā”, “vedamā” melodija)
Rucavas kāzu balsā ( panāksnieku balss – “braucamā”, “vedamā”’ melodija) dzied Anna Vilkaule. Rucava, 1961. gads. A. Miķelsones audio, atrodas LFK krājumā (Nr. 000848. Paraugu sagatavoja Aldis Pūtelis)

Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas paraugs – kūmu balss
Rucavas kūmu balsā dzied Anna Vilkaule. Rucava, 1961. gads. A. Miķelsones audio, atrodas LFK krājumā (Nr. 000848. Paraugu sagatavoja Aldis Pūtelis)

Video materiāli

Rucavas tautastērps
2018. gads. Selgas Dreimanes un Edvīna Sveiļa video

Rucavas valoda
2018. gads. Selgas Dreimanes un Edvīna Sveiļa video

Rucavas vienbalsīgā dziedāšana
2018. gads. Selgas Dreimanes un Edvīna Sveiļa video

Gadskārtu svētki
2018. gads. Selgas Dreimanes un Edvīna Sveiļa video

Rucavnieku saimniekošanas veids
2018. gads. Selgas Dreimanes un Edvīna Sveiļa video

Rucavas kultūrtelpa
2018. gads. Selgas Dreimanes un Edvīna Sveiļa video

Teksta materiāli

21_2.1_Rucavas valoda

Rucavas valoda

21_3.1_Rucavas vienbalsiga dziedasana

Rucavas vienbalsīgā dziedāšana

21_4.2_Folklora_Viksna_raksts_folkloras_vakumi_Rucava_un_Sventaja_

Rucavas folkloras materiāli

21_5_1 Saimniekosanas_veids__

Saimniekošanas veids Rucavā

10_Rucavas_kulturtelpas_ilgtspejas_nodrosinasanas_ plans_5_gadiem_pieteikums_RUCAVAS_KULTURTELPA

Rucavas kultūrtelpas ilgspējas nodrošināšanas plāns