Nozīme kopienas dzīvē

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Rucavas tradicionālo kultūrtelpu raksturojošās iezīmes izpaužas:
• tautastērpā,
• valodā,
• dziedāšanā,
• folklorā,
• saimniekošanas veidā,
• darba un sadzīves tradīcijās,
• gadskārtu svētkos.

RUCAVAS TAUTASTĒRPS ir viens no trim (līdzās Bārtas un Nīcas) Dienvidkurzemes bagātīgākajiem, krāšņākajiem un senākajiem tērpiem, kam ir būtiska nozīme vietējās identitātes uzturēšanā, lokālpatriotisma veidošanā.

RUCAVAS VALODAS (izloksnes) savdabība veidojusies daudzu gadsimtu garumā, uzsūcot liecības gan par baltu tautu (kuršu, prūšu, lietuviešu) savstarpējiem kontaktiem, gan par slāvu un vācu valodas ietekmi.

Atšķirībā no Nīcas un Bārtas, kur ir izteikta burdona daudzbalsīgā dziedāšana, Rucavas kultūrā saglabājušās senās VIENBALSĪGĀS DZIEDĀŠANAS pēdas. Tā uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu.
Folklora, kas senāk bijusi komunikācijas un mākslinieciskās izpausmes forma, mūsdienās ir kļuvusi par bagātu izziņas avotu.

RUCAVAS FOLKLORĀ rodami Rucavas senās valodas paraugi, bagātīgs tautasdziesmu četrrinžu klāsts, kas atbilstoši norisei liekamas klāt dažādos godos – krustūbās, bērēs, talkās un ikdienas dzīves situācijās. Folklora ir vērtīgs izziņas materiāls par senākiem laikiem: vēsturi, notikumiem, vietām, personām, nodarbošanos, mājsaimniecību, darba un sadzīves tradīcijām u. c.

Cauri laikiem rucavnieki, būdami kuršu kultūras pēcteči, ir centušies uzturēt SENO SAIMNIEKOŠANAS VEIDU – iztikt un pārtikt no tā, ko dod zeme, meži un ūdeņi. Tradicionāli tā ir zemkopība, lopkopība, zvejniecība, amatniecība. Arī mūsdienu Rucavā zemkopībai un lopkopībai ir dziļas saknes, ikdienā tiek apgūtas un pārmantotas dzīvei derīgas prasmes.


RUCAVAS DARBA UN SADZĪVES TRADĪCIJAS. Rucavas folklorā un tradīciju aprakstos rodam bagātīgi aprakstītas godu norises ar plašu folkloras materiālu. Kāzu un krustūbu tradīcijas, tāpat talku godu tradīcijas ir mazpētītas, ir vēl ļoti lielas iespējas kāzu, krustūbu un talku godu folkloras apguvē un atsevišķu šo seno godu tradīciju elementu iekļaušanai mūsdienu situācijās.

GADSKĀRTU SVĒTKI. No aizlaikiem līdz mūsdienām atnākusi pa kādai gadskārtu svētku melodijai: rucavniekiem ir sava Lielās dienas melodija, dažas līgotnes un ir savs ķekatu balss. Mūsdienās gadskārtu svētku tradīcijas kopj Rucavas tradīciju klubs.
Rucavas pašvaldība un tradīciju kopēji apzinās sava kultūras mantojuma vērtību un tā nozīmi gan novada attīstībā, gan katra indivīda dzīves kvalitātes paaugstināšanā. Daudzu rucavnieku goda lieta ir tikt pie sava tautas tērpa, apgūt vietējās tradīcijas.
Papildu informāciju skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Lasīt vēl

Vēsture

Kaut arī Rucavas kultūrtelpa atrodas tieši blakus Nīcas un Bārtas kultūrtelpai un to centri ir vien 20 km attālumā no Rucavas, tajās ir gan kopīgas iezīmes, kas ir saistāmas ar senāku izcelsmi (piemēram, lindruku zilā krāsa Nīcas un Rucavas senajam tērpam, sarkanais ielasītais raksts lindruku apakšmalā, baltās villaines, villaiņu kā gurnu autu nozīme u.c.), bet ļoti daudz ir atšķirīgu iezīmju, kas skaidrojams ar šo kultūru atšķirīgām ietekmēm kā senākos, tā jaunākos laikos.
Tas spilgti izpaužas valodā (Rucavas valodā atšķirībā no kaimiņiem ļoti daudz lituānismu), dziedāšanas veidā (atšķirībā no Nīcas un Bārtas, kur ir izteikta burdona daudzbalsīgā dziedāšana, Rucavas kultūrā saglabājušās senās vienbalsīgās dziedāšanas pēdas, kas uzskatāma par savdabīgu komunikācijas veidu) un tautastērpa darināšanas un nēsāšanas tradīcijās (tautastērpā atšķirīgas iezīmes no kaimiņiem ir sievu galvasauts nāmats, meitu galvas rota kaspina, 3 villaines: baltā, rūtainā jeb mārģine un lina villaine drābule jeb snātene, kas atšķirībā no kaimiņiem tiek sastiprinātas ar vienu vai divām saktu čupām virs elkoņa).

Rucavas kultūrtelpa veidojusies uz baltu kultūras (kuršu, prūšu) pamata, jaunākos laikos mijiedarbojoties ar lietuviešu, poļu, krievu, baltvācu, zviedru un citu tautu kultūrām.

Rucavas kultūrtelpa ar savu bagāto, savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām joprojām piesaista interesentus un kultūras pētniekus gan no Latvijas, gan citām zemēm.
Mūsdienās senās tradīcijas ir mainījušās. Jāņem vērā, ka ir citi saimnieciskie apstākļi, sabiedriskās attiecības. Ja, piemēram, goda tērpu senāk gatavoja un godos nēsāja katra rucavniece, tad mūsdienās šo tradīciju piekopj tikai aktīvākās un pašapzinīgākās rucavnieces.
Tāpat zudusi krāšņā kāzu un krustūbu norise. Mūsdienu kāzās un krustūbās tiek izmantoti vien atsevišķi elementi un folkloras piemēri.

Lasīt vēl

Meistari

1. Rucavas tautastērpa darinātājas – meistares
Šuvējas:
Māra Tapiņa, Aija Cinkmane, Inese Rusmane.
Izšuvējas:
Katrīna Vilma Pērkona, Inga Tapiņa, Dace Tapiņa, Aina Erna Antonija, Rasma Kleina, Elga Ozola, Maija Vajevska, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta.
Adītājas:
Mirdza Ārenta, Vilma Pričina, Rasma Kleina, Rasma Paupere, Māra Tapiņa, Aleksandra Maksakova, Dace Liparta, Inga Tapiņa.
Audējas:
Inga Tapiņa, Aina Erna Antonija.

2. Rucavas valodas pratēji, aktīvie Rucavas teicēji, stāstnieki
Miķelis Balčus – konkursa “Laiks Ziedonim” 2018. gada nominants nominācijā “Bize”, skat. www.YouTube.com Aizputes TV filmu “Ciemos pie Sventājas latviešiem” 23.04.2016.
Dzintra Skrube – skat. www.YouTube.com. Aizputes TV filmu “Satikšanās Papes ciemā” 29.12.2017.
Inga Tapiņa – konkursa “Laiks Ziedonim” 2018. gada nominante nominācijā “Bize”, www.rucava.lv sadaļā “Rucavas sievas” lasāmi I. Tapiņas raksti “rucavnieku valodā" .
Dace Tapiņa – skat. www.youtube.com. Aizputes TV filmu “Rucavas pūra vēdināšana kopā ar Daci Tapiņu”. 27.10.2014.
Skaidrīte Zeme – Rucavas valodas pratēja, stāstniece.
Anna Ilona Roga – Rucavas valodas pratēja, stāstniece.

3. Rucavas vienbalsīgās dziedāšanas (godu balsu) pratēji
Anna Veita – ierakstīta Latvijas kultūras kartē, kāzu un kūmu balsu pratēja, dziedāšanas manieri un dziesmu pūru mantojusi no savas mātes, pazīstamās teicējas Katrīnas Grabovskas.
Olga Dūrēja – Rucavas tradīciju kluba priekšdziedātāja, kāzu un kūmu balsu pratēja, spēj lietot atbilstoši situācijai un improvizēt, dziedāšanu netieši apguvusi savā bērnībā no vecāsmammas un kaimiņienēm.
Inga Tapiņa – kāzu un kūmu balsu pratēja, bērnībā gūto iespaidu rezultātā apguvusi Rucavas vienbalsīgo dziedāšanu, joprojām apgūst bagāto Rucavas folkloras materiālu, ļoti laba materiāla izjūta, spēj pielietot tautasdziesmas visdažādākajās situācijās, manifestē Rucavas tautasdziesmu teikšanu balsos kā seno komunikācijas veidu.
Aija Dejus – bērnībā no vecmammas dzirdējusi tautasdziesmu teikšanu Rucavas kāzu un kūmu balsos, atceras bērnībā dzirdētās tautasdziesmas, apgūst prasmi teikt dziesmas kāzu un kūmu balsos.
Sandra Aigare – Rucavā ienācēja, RTK priekšdziedātāja, Rucavas godu balsus apguvusi no Rucavas teicējām (ierakstos un dzīvajā kontaktā).

4. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavotājas
Mirdza Ārenta – Rucavas baltā sviesta meistare,
Olga Dūrēja – Rucavas cietā siera un saldskābmaizes meistare,
Maija Vajevska – Rucavas siera un medalus meistare,
Lilija Vītola – gaļas ēdienu gatavotāja,
Gunita Pričina – maizes cepēja, desu un gaļas meistare,
Sandra Aigare – rupjmaizes cepēja, kvasa meistare,
Ruta Ķestere – rieža, rīvētu kartupeļu kukulīšu ar mērci, bimbalu tīres u.c. Rucavas ēdienu gatavošanas meistare,
Skaidrīte Zeme – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare,
Aleksandra Maksakova – Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare, zivju kūpināšanas un zivju ēdienu gatavošanas meistare,
Sandra Roze – Rucavas baltā sviesta u.c. Rucavas tradicionālo ēdienu gatavošanas meistare.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

RUCAVAS KULTŪRTELPAS ATTĪSTĪBAS BIEDRĪBA (vadītāja Daiga Straupeniece) - biedrība
Rucavas tradīciju klubs (vadītāja Sandra Aigare) – biedrība
Tradīciju kopa “Rucavas sievas” (vadītāja Māra Tapiņa) – neformāla apvienība
Rucavas amatniecības kopa (vadītāja Aleksandra Maksakova) - biedrība
“SVENTĀJA” (vadītāja Daiga Straupeniece) – biedrība Liepājā
Kuršu kultūras biedrība (vadītājs Miķelis Balčus) – biedrība Sventājā
Kuršu Iniciatīvu Fonds (valdes loceklis Māris Muitenieks) – biedrība
Papes attīstības biedrība (biedrības vecākais Māris Muitenieks) – biedrība
Dienvidkurzemes novada dome (priekšsēdētājs Aivars Priedols)
Dienvidkurzemes novada kultūras pārvalde (vadītāja Linda Pričina, kultūras pasākumu organizētāja Rucavā un Dunikā Linda Čable Vindiga)
Dienvidkurzemes novada Tautas tradīciju un folkloras centrs (vadītāja Ieva Tālberga)
Rucavas pamatskola (direktore Liena Trumpika)
Rucavā PII “Zvaniņš” (vadītāja Līga Jaunzeme)
Sikšņos Pirmsskolas grupa “Purenītes”, filiāle (vadītāja Līga Jaunzeme)
Nīcas mūzikas skolas Rucavas mācību punkts (direktore Dina Sleže)
Rucavas filiālbibliotēka (vadītāja Gunta Timbra)
Dunika pagasta filiālbibliotēka (vadītāja Rasma Juzupa)
„Lauksargi” - senlietu krātuve, privātmuzejs Dunikā (īpašniece, krātuves vadītāja, Rucavas - Dunikas NKM kolekcijas glabātāja Ausma Padalka)
“Ciestomi”– senlietu krātuve, privātmuzejs Jūrmalciemā (privātkrātuves īpašniece, Rucavas, Bārtas, Nīcas NKM kolekcijas glabātāja Arta Vecbaštika)
Liepājas Universitātes ( LiepU) Kurzemes humanitārais institūts (KHI), (direktore, Dr.phil. Anita Helviga, pētnieki: Dr.hab. philol. Benita Laumane, Dr. philol. Ieva Ozola, Dr.philol. D. Straupeniece)
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve (vadītāja, Dr.philol. Rita Grīnvalde, pētnieki Dr.philol. Māra Vīksna, Dr. hab.philol. Beatrise Reidzāne)
Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs (direktors, Dr.hist. Arnis Radiņš, Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna)
Liepājas muzejs (direktore Dace Kārkla)
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (direktors Dr.hist. Gvido Straube, pētnieki: Dr.hist. Anete Karlsone, Dr.hist. Aija Jansone, Guntis Zemītis)
Apgāds “Zinātne” (direktore Ingrīda Segliņa)
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, filiāle Papes Ķoņu ciemā – zvejnieka/zemnieka sēta “Vītolnieki” (direktore Zanda Ķergalve, sētas pārzinis Zigmārs Miemis)
z/s “Timbras” (īpašniece un vadītāja Aija Dejus)
IK “Segliņi” (vadītāja Aleksandra Maksakova)
Gunita Pričina – mājražotāja, maizes cepēja
IK “Radošā darbnīca Ligate” (vadītāja Līga Ate)
SIA “Pods” (vadītāja, keramiķe Zane Eltermane)
TLMS “Kursa” Liepājā (vadītāja, TLM meistare Ilma Rubene)

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim paveiktais, lai nodrošinātu Elementa pastāvēšanu un turpināšanos.

1. Kopš 1980. gada aktīvi notiek novadpētniecības darbs.
2. Kopš 1982. gada notiek Rucavas etnogrāfiskā ansambļa darbība.
3. "Impulsi” Rucavas mantojuma apzināšanā, saglabāšanā, attīstībā un popularizēšanā:
• Vispasaules rucavnieku saiets (1999),
• 3x3 saieti Rucavā (2001. un 2014. gads).

To ietekmē:
1. Tiek savests kārtībā Jauru dzimtas īpašums “Zvanītāji” (1999).
2. Izveidojas Rucavas danču kapela “Paurupīte” (2001).
3. Izveidojas Rucavas tradīciju klubs (RTK, 2001).
4. Izveidots Rucavas tradicionālās kultūras centrs (RTKC, 2004).
4. Kopš 2008. gada Rucavas novada pašvaldībā tiek izveidota amata vieta "tradicionālās kultūras pasākumu vadītāja”, savukārt budžetā – atsevišķa sadaļa “tradicionālā kultūra”.
5. 2011. gadā izveidojas tradīciju kopa “Rucavas sievas” (vadītāja M. Tapiņa).

Iepriekš minētās aktivitātes ir atstājušas nozīmīgu iespaidu.
1. Sadarbībā ar valsts augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem veikti atzīstami pētījumi, kas rezultējušies nozīmīgās publikācijās.
2. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Liepājas muzeju, vietējām sabiedriskajām krātuvēm un privātkolekcionāriem projektu rezultātā apzināts, arhivēts un digitalizēts ievērojams daudzums Rucavas TK materiālu, kas kalpo par metodisko materiālu visdažādāko prasmju apguvē.
3. Sadarbībā ar Aizputes TV tapušas vērtīgas 30–40 minūšu garas filmas, kuras regulāri tiek pārraidītas reģionālajā TV. Filmas ir atrodamas interneta vietnē www.YouTube. lv
4. Apgādā “Upe” izdots mūzikas materiāls “Pa vējame es dziedāju”. Sadarbībā ar Latvijas Radio 1 (I. Medene) ierakstīts materiāls 2 diskiem “Rucavas sievas dzied Rucavas kāzu dziesmas” un “Rucavas sievas dzied Rucavas krustūbu un šūpļa dziesmas”, CD ierakstītas Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dziedātās dziesmas.
5. Visdažādākajās “skolās”, meistarklasēs apgūtās amatniecības prasmes (adīšana, šūšana, izšūšana, tradicionālo ēdienu gatavošana, dziedāšana, muzicēšana u.c.) devušas iespēju aktīvākajām un prasmīgākajām rucavniecēm tikt pašām pie sava goda tērpa, kā arī tās kalpo par zināmu peļņas un iztikas avotu.
6. Būtiski augusi rucavnieku pašapziņa, vietējās kultūras apziņa.
7. Rucava ir kļuvusi pazīstama, Rucavas kultūras tūrisma produkti ir iecienīti un pieprasīti.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

1. Turpināsies pētniecība mazāk pētītās jomās:
• Rucavas senvēsture, veicot arheoloģiskos izrakumus,
• Rucavas podniecība u.c. amatu attīstība,
• Rucavas sadzīves tradīcijas (kāzas, krustūbas, Paurupes tirgus),
• valsts krātuvēs esošo, līdz šim nepublicēto materiālu publicēšana.
Sadarbībā ar LFK Rucavas folkloras materiāla atšifrēšana un publicēšana (2018. gadā grāmata “Rucavas garamantas I”, 2019.–2020. gadā grāmata “Rucavas garamantas II).
Sadarbībā ar LNVM un Liepājas muzeju – muzejos esošo Rucavas priekšmetu katalogu veidošana (sadarbības līgumu noslēgšana 2019. gadā, katalogu veidošana 2019.–2022. gadā).
2. Dažādos krājumos esošā Rucavas mūzikas materiāla (nošu un tekstu) apkopošana un publicēšana (nošu materiālu digitalizējusi D. Nasteviča 2016. gadā, grāmatas sagatavošana 2020, 2021. gadā).
3. Praktisku grāmatu (piemēram, “Rucavas tautastērpa darināšana”, “Rucavas cimdu adīšana” Rucavas tradicionālie ēdieni” u.tml.) sagatavošana un izdošana (2019.–2022. Paredzēts sagatavot un izdot vismaz vienu šādu grāmatu).
4. Turpināsies RTKC uzkrāto materiālu (tekstu, nošu, fotogrāfiju, audio un video materiālu) sakārtošana, apstrāde un saglabāšana ārējā cietā diskā (pastāvīgi).
5. Interneta vietnes www.rucavasmantojums. lv vai atsevišķas Rucavas sadaļas izveide Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēšanas projektā (2019.–2020. gadā).

Elementa aizsardzības un attīstības plānu skatīt sadaļā "Teksta materiāli".

Plānoto pasākumu mērķi:
1. Rucavas kultūrtelpā dzīvojošo ļaužu labklājība, savas kultūras vērtības apziņa.
2. Rucavas atpazīstamība Latvijā un pasaulē.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

Apdraudējumi ir vispārēja rakstura, kas saistīti ar globalizāciju, iedzīvotāju migrāciju, kā arī ar Rucavas novada domes ierobežotajām finansiālajām iespējām (maza pašvaldība un salīdzinoši mazi ienākumi no nodokļu maksātājiem).

Lasīt vēl

Publikācijas

Gintnere, U. (2007) Kā apģērbt rucavnieci. Grām. Rucavā, tur Paurupē. Liepāja: LiePA, 24–38.

Jansone, A. (2010) Līdz mūsdienām Rucavā saglabātie 19.gs. beigu - 20.gs. pirmās puses sieviešu apģērbi. Krāj. Arheoloģija un Etnogrāfija, XXV. Rīga: Zinātne, 243-266.

Jansone, A. (2010) Krievijas Etnogrāfijas muzeja Riharda Zariņa 1909.–1911. gadā vāktā kolekcija. Krāj. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 55–67.

Jansone, A. (2011) Rucavas rakstaino adījumu mantojums. 19. gadsimta beigas – 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne

Jansone, A.(2017) Rucavnieku apģērbs cauri laikiem. Rīga: Zinātne

Rozenberga,V. (1997) Dienvidkurzemes novada tautas tērpi. Grām. Latviešu tautas tērpi II Kurzeme, Rīga: Jāņa sēta, 198.-209.

Ziņģīte, I. (2009) Dažādu kultūras paralēļu apliecinājumi Dienvidkurzemes tautastērpos. Krāj. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Letonika. Rīga: LZA Vēstis, 214–224.

Ābele, A. (1927.,1928) Rucavas izloksne. Krāj. Filologu biedrības raksti,VII unVIII. Rīga

Laumane, B. (2008) Rucavas izloksnes dzīvotspēja. Grām. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 293.-378.

Markus – Narvila, L. (2011) Rucavas izloksnes vārdnīca: leksiogrāfiskais un leksiskais aspekts. Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības nozares latviešu diahroniskās valodniecības apakšnozarē. Liepāja novada valoda: Lejaskurzeme.Liepāja: LiePA, 2004.

Markus – Narvila, L. (2012) Krišjāņa Barona Dainu skapja materiāli Rucavas izloksnes morfoloģijas vēsturei. Krāj. Letonikas ceturtais kongress. Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē. Liepāja: Liepājas Universitāte, 125.-145

Markus – Narvila, L. (2016) Dienvidrietumkurzemes izloksnes: Bārta, Rucava. Grām. Avoti vēl neizsīkst. Latviešu valodas dialekti 21.gadsimtā. Rīga, 142.-211.

Ozola, I. (2008) Gramatiskās īpatnības un to pārmaiņas rucavnieku valodā. Grām. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 379.-400.

Rucavas izloksnes teksti. Grām. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda Liepāja, 2008., 401.-468

Izlokšņu teksti: Sventāja, Būtiņģe, Nida, Pape. Grām. No Sventājas līdz Ancei. Liepāja, 2008., 11.- 74.

Straupeniece, D. (2018) Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā. Liepāja

Aigare, S. (2008.)Rucavas tradīcijas mūsdienās. Grām. Rucavā, tur Paurupē…Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 50. -92.

Melngailis, E. (1951.) Latviešu mūzikas folkloras materiāli. Korsa.-Rīga, 151.-172., 767.-184., 201., 205.

Bendorfs, V. Pielikums Renātes Mielavas ( Vītolas) diplomdarbam, LFK, 16335

Vīksna, M.(2008.). Folkloras vākumi Rucavā un Sventājā. Grām. Rucavā, tur Paurupē…Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepāja, 144. – 212.

Andersons, E. Latvju enciklopēdija 1962–1982. 1. sēj. Linkolna : Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts, 1983–1990.

Ansulis, V. Baltijas dzintars. Rīga : Liesma, 1979.

Bērzs, A. Kūlis, Ē. Jūras dēli : no senatnes līdz veco zvejas laivu kapsētai. Rīga: Jumava, 2018

Bumbieris, J. Rucavas pagasta monogrāfija. [Rokraksts. 1920. gadu sākums. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Jēkaba Janševska fonds.]

Juškevičs, J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga : Valstspapīru spiestuves izdevums, 1931.

Kurši senatnē. Rīga : Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2008.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 6. sēj. Faksimilizdevums. Sagat. pēc izd. Gulbja apgādībā. Rīga : Grafīts; Oreols; BaltPRESS LTD, 1992, 1. – 2046. sl

Latviešu konversācijas vārdnīca. 1. sēj. Faksimilizdevums. Sagat. pēc izd. A. Gulbja apgādībā. Rīga : Grafīts; Oreols; BaltPRESS LTD, 1992, 1. – 2046. sl.

Lazdiņš, J.Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.). Rīga : Biznesa augstskola „Turība”, 2000.

Laipeniece,L. Vize, I. Kultūrvēsturiskās ainavas un mantojuma izpēte Nīcas un Rucavas pašvaldībās. 2004, 8. lpp. Pieejams:www.daba.gov.lv/upload/

Lasīt vēl

Tīmekļa vietnes

http://www.rucava.lv

http://khi.liepu.lv/Markus-Narvila, Liene. Rucavas izloksnes vārdnīca. Prospekts.

http://garamantas.lv/lv

http://kfvc.liepu.lv/

Lasīt vēl