Nozīme kopienas dzīvē

Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs.
Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir vismaz 150 gadu ilga vēsture – kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Sākotnēji ceļotāji spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veicams ceļš stāvo Gaujas krastu un gravu takās.
Laika gaitā Siguldas spieķis kļuvis par nozīmīgu vietas atpazīstamības simbolu, kuru kā piemiņas lietu no Siguldas un Turaidas līdzi aizved gan Latvijas, gan ārvalstu tūristi. Siguldā labi zināms teiciens – ja nav spieķīša, tad neesi bijis Siguldā!
Spieķis ir arī iecienīta siguldiešu dāvana draugiem un viesiem Latvijā un ārvalstīs.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Siguldas spieķi tiek gatavoti no lapu koku sugām, kas padodas liekšanai – galvenokārt krūkļiem, kārkliem, ievām, arī lazdām, vītoliem, kļavām, kazenājiem. Katram kokam ir savas īpašības, piemēram, no ievām sanāk izturīgi, gaiši jeb tā sauktie baltie spieķi, mazie suvenīrspieķīši tiek darināti tikai no krūkļiem, kas ir elastīgi un ar dzeltenīgu nokrāsu.
Katrs spieķis tapšanas procesā vismaz 20 reižu nonāk meistara rokās – tas tiek griezts, sutināts, mizots, liekts, masēts jeb spaidelēts, pulēts, rotāts, krāsots, lakots, līdz iegūst savu unikālo izskatu.
Mūsdienās amatnieki piedāvā vismaz astoņus dažāda izmēra spieķus, sākot no pavisam maziem mazītiņiem suvenīrspieķīšiem, beidzot ar liela izmēra spieķiem, kurus mēdz izmantot praktiskai nepieciešamībai – fiziskam atbalstam, raitākai un drošākai kustībai.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Katrs Siguldas spieķis ir atšķirīgs – neviens no daudzajiem tūkstošiem, ko tūrisma sezonai izgatavo Siguldas spieķu meistari, nelīdzinās citiem.
Siguldas spieķa izskatu veido bagātīgi iededzināti raksti – gan uzraksts “Sigulda” uz spieķa liekuma jeb galviņas, gan dažādi ornamenti (riņķīši, punktiņi, svītriņas, rombiņi, līkloči, skujiņas, saulītes u.c.), gan arī zaru vietās iededzinātās tā sauktās “velna galvas” jeb velniņi, zvēriņi, lācīši, sunīši, mājas gariņi, sejiņas – kā nu kurš meistars tos sauc.
Pēdējos 50–60 gados Siguldas spieķi ir kļuvuši koši, meistariem rotājumos izmantojot zaļo un sarkano krāsu.
Spieķu darināšanā tiek izmantoti lielākoties pašgatavoti instrumenti – ruļļi jeb locāmais steķis spieķu liekšanai, dažāda izmēra speciālas elektriskas iekārtas rakstu iededzināšanai u.c.
Meistariem raksturīga arī savam arodam specifisku vārdu lietošana, piemēram, stilbiņš, galviņa, iztušēt, izmasēt, izspaidelēt u.c.
Gatavojot spieķus, meistaram jāprot novērtēt un izmantot koka īpašības, tostarp ievērot dabas norises un mēness ciklu; vajadzīgs arī labs acumērs, lai veidotu samērīgu spieķa loka izmēru attiecībā pret spieķa kāta garumu un resnumu; no svara ir arī roku veiklība un iemaņas, kas nepieciešamas gan spieķu liekšanā, gan rotāšanā, gan krāsošanā. Katram Siguldas spieķu meistaram ir savs rokraksts – to veido gan noteiktas mantotas un praksē iegūtas zināšanas, gan katra amata meistara radošums.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Siguldas spieķa saglabāšanā svarīgas ir amatniecības prasmes, nevis forma vai spieķa funkcija, kas mainījusies laika gaitā, lielā mērā atsaucoties pieprasījumam.
Neatkarīgi no tā, vai tiek darināts lielais vai mazais suvenīrspieķītis, spieķu meistaram jāliek lietā tās pašas zināšanas.
Arī veidojot spieķveidīgos suvenīrus – magnētiņus, piekariņus, tiek izmantoti spieķu koki, dedzināšana, krāsošana, tas viss ir saistīts un pamatos balstīts amatnieka prasmēs, tāpēc uzskatāms par spieķu gatavošanas tradīcijai piederīgu.
Ja tiks veicināta spieķa atpazīstamība un roku darba unikalitāte, vietējās tradīcijas vēsture, tad spieķus un attiecīgi amatniekus vajadzēs vairāk.
Amatniecības prasmju saglabāšanā liela nozīme ir pieprasījumam, turklāt Sigulda ar savu kūrortvietas raksturu to nodrošinās arī turpmāk.

Lasīt vēl

Vēsture

Siguldas spieķu darināšanā vērojami pavisam četri attīstības posmi – tie atklāj, kā spieķis no praktiskas nepieciešamības kļuvis par nozīmīgu un daudzveidīgu Siguldas suvenīru.
Siguldas spieķu darināšanas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū – tā laika ceļvežos var lasīt par iespēju iegādāties spieķus, kas lieti noderēs pastaigām pa Siguldas gravām.
Sigulda, Turaida un Krimulda par iecienītu atpūtas un kūrorta vietu kļuva 19. gadsimta otrajā pusē, kad, pateicoties Krimuldas un Siguldas muižas īpašniekiem (firstiem Līveniem, grāfiem fon der Borhiem, kņaziem Kropotkiniem), Gaujas senielejā pēc Eiropas kūrortu paraugiem tika ierīkotas tā sauktās Alpu takas ar tiltiņiem, laipiņām un pakāpieniem, skatu vietām.
Sākotnēji Siguldas spieķus gatavoja no lazdām, tie netika rotāti, un nomizota bija tikai spieķa roktura daļa.
20. gadsimta 20.–30. gados, kad dzimtenes apceļošana tika īpaši popularizēta, Siguldas spieķu izskats mainījās. Vietējie meistari tos sāka greznot ar dažādiem rakstiem, iegriežot vai iededzinot spieķos zīmes un ornamentus.
Savu tagadējo izskatu spieķi ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad Sigulda kļuva par ļoti populāru kūrortu Padomju Savienības tūristu vidū.
Pateicoties Gaujas Nacionālā parka darbībai un taku labiekārtošanai, lielie pastaigu spieķi kļuva mazāk pieprasīti un tos izkonkurēja dažāda izmēra suvenīrspieķi.
Spieķu meistari savus izstrādājumus sāka darināt spilgtākus, izmantojot zaļās un sarkanās krāsas tušas krāsojumu, tādējādi reaģējot uz padomju tūristu gaumi un pieprasījumu. Šajā laikā spieķus sāka arī lakot.

Mūsdienās spieķis kā Siguldas novada atpazīstamības elements tiek izmantots arī citos suvenīros – koka magnētiņos, lietussargu rokturos, piekariņos, dažādos apdrukas darbos, dizainā un mārketinga aktivitātēs. Siguldas spieķim ierādīta arī goda vieta Siguldas ainavā – 2007. gadā, atzīmējot Siguldas astoņsimtgadi, pilsētvidē tika izveidots Spieķu parks.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Spieķu darināšanā (tiesa, ne visu meistaru vidū) vērā tiek ņemtas zināšanas, kas saistītas ar dabu: ir jāzina ne tikai koku sugu īpašības, bet vēlams arī ievērot dabas ciklu – materiāli spieķu gatavošanai tiek ievākti rudenī vai ziemā, kad kokos ir mazāk sulas, pretējā gadījumā spieķi var zaudēt kvalitāti.
Tāpat no svara ir mēness cikla ievērošana – materiālus spieķiem labāk iegūt vecā mēnesī, bet spieķus liekt – jaunā mēnesī.

Lasīt vēl

Meistari

Šobrīd Siguldas un Krimuldas novadā ir zināmi pavisam 11 vietējie iedzīvotāji, kas prot gatavot spieķus.
Seši no viņiem ir praktizējoši amatnieki – Siguldas spieķu meistari:
1. Antra Plavgo (dz. 1958),
2. Eduards Poškus (dz. 1938),
3. Anita Pulle (dz. 1951),
4. Rolands Glāznieks (dz. 1987),
5. Uldis Glāznieks (dz. 1985),
6. Andris Celms (dz. 1946).

Spieķu gatavošanas prasmes ir vēl četriem bijušajiem spieķu meistariem – Vīgantu dzimtas pārstāvjiem Edgaram Vīgantam (dz. 1954), Vizmai Loginai, Mārtiņam Pullem, Sandrim Komarovam, kā arī vienai siguldietei, kura, prasmes apguvusi no tēva un vīra, joprojām gatavo mazos spieķīšus, taču vēlējās palikt anonīma.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Ar Siguldas spieķiem un to darināšanas prasmēm ir saistīti spieķu meistari, kuri amata prasmes ieguvuši vai nu pārmantošanas, vai iemācīšanās ceļā. Šobrīd Siguldas un Krimuldas novadā ir zināmi pavisam 11 vietējie dzīvotāji, kuri prot gatavot Siguldas spieķus. Siguldas pils kvartālā darbojas “Spieķu darbnīca”.
Siguldas spieķis ir viens no vietējās kopienas identitātes elementiem - tas veido piederību un lepnumu par savu dzīvesvietu un aktīvi tiek izmantots pašvaldības vizuālā informācijā komunikācijā.
Siguldas spieķu meistariem ir sadarbība ar vairākām institūcijām un iestādēm Siguldas novadā:
✓ Siguldas novada pašvaldību;
✓ īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu;
✓ Siguldas novada bibliotēku;
✓ Krimuldas novada vēstures draugu biedrību;
✓ Siguldas un Krimuldas novadu uzņēmējiem – suvenīru tirgotājiem.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

1. Spieķu meistarošana ir paaudzēs nodots un pārmantots amats, ar to savulaik nodarbojušās veselas dzimtas. Tagad arvien mazāk. Izglītības programmas „Siguldas spieķa darināšana” izveidi Siguldas novada izglītības iestādēm bija iespējams īstenot ierobežoti, jo daļa meistaru nodod prasmi no paaudzes uz paaudzi, saglabājot to kā komercpraksi. Savukārt spieķu meistare Antra Plavgo iekārtojusi Spieķu darbnīcu Siguldas pils kvartālā un sniedz iespēju apgūt praksi gan individuāli, gan grupās. Vasarās skolēnu nodarbinātības programmā 2 skolēni ir apguvuši spieķu darināšanas prasmi.
2. Atbalstot esošos spieķu darinātājus, tika nodrošināta iespēja spieķus pārdot visos novada suvenīru tirdzniecības punktos. Mārketinga atbalsts meistarklasēm Pils kvartālā Antras Plavgo Spieķu darbnīcā. Meistare saņem arī nodokļu atlaides.
3. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru Spieķu meistarklase iekļauta Latvijas tūroperatoru vizītēs. Spieķu darbnīca ir Siguldas Pils kvartāla tūrisma piedāvājumā. Vairākas Latvijas skolas spieķu darināšanas darbnīcu iekļāvuši programmā “Latvijas skolas soma”. Gidu skolas absolventiem tika pasniegta nozīmīte ar spieķa simbolu.
4. Lai saglabātu amata prasmi, spieķu darbnīcas tiek iekļauta LNKC rīkotajā akcijā “Satiec savu meistaru”.
5. 2020. gadā īstenojot pastaigu maršrutu “Eņģeļu taka”, tās maršruts tika izveidots spieķa formā un noslēdzās Pils kvartālā “Spieķu darbnīcā “
6. Siguldas novada pašvaldība piedalījās starpreģionu sadarbības programmā URBACT III, tās ietvaros īstenojot projektu INT-HERIT jeb „Mazu un vidēja izmēra Eiropas pilsētu kultūras mantojuma stratēģiju ieviešanas tīkls”. Projekta mērķis ir ieviest inovatīvus risinājumus kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanā maza un vidēja izmēra Eiropas pilsētās, fokusējoties uz integrētu pieeju stratēģiju īstenošanā un nodrošinot kvalitatīvu izaugsmi sociālajā un ekonomiskajā attīstībā.
2018. gadā mainījās kultūras pārvaldības modelis Siguldas novadā un speciālistu nomaiņa arī ietekmējusi elementa saglabāšanas nodrošināšanas plāna īstenošanu.

Aizvien vairāk tiek izmantots spieķa simbols vizuālā komunikācijā un pasākumos. Izveidots video materiāls par spieķa darināšanas prasmi, kurā iesaistīta meistare Antra Plavgo un tas pieejams https://youtu.be/EJ4JVUkxtYo. Ekskursiju piedāvājumā iekļauta spieķu darbnīca un to labprāt izvēlas skolas, organizējot gan ekskursijas, gan īstenojot programmu “Latvijas skolas soma”.

Siguldas spieķu meistaru rokdarbi kā dāvanas novada reprezentācijai, tai skaitā Starptautiskajā tautas deju festivālā “Sudmaliņas”, un balvas dažādos konkursos 2753 eiro apmērā, radošās darbnīcās viesu vizītēs – 450 eiro, uz realizāciju iepirkts Tūrisma informācijas punktos – 11407 eiro, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros Siguldas skolās – 280 eiro un Projekta INT-HERIT jeb „Mazu un vidēja izmēra Eiropas pilsētu kultūras mantojuma stratēģiju ieviešanas tīkls” ietvaros – 563 eiro.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai sekmētu Siguldas spieķa darināšanas saglabāšanu – amatniecības prasmju pieprasījumu, ar dažādām mārketinga aktivitātēm plānota kultūrvēsturiskā mantojuma elementa popularizēšana plašākā sabiedrībā – gan publiskajā ārtelpā, elektroniskajā vidē, drukātā formā, gan tūrisma izstādēs un pasākumos, gan Siguldas novada pasākumos un kultūrizglītojošos procesos.
1. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novada kultūras centra struktūrā ir kultūrvides speciālista amats un tā pienākumos ietilpst pētnieciskā darbība kultūrvides mantojuma jomā.
2. Siguldas pašvaldība plāno izdot ceļvedi drukātā formā par spieķa darināšanas vēsturi.
3. Spieķu darināšanas kā radošas industrijas attīstīšana sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Esošo un jauno spieķu darinātāju darbības atbalsts, vietējās amatniecības prasmes iekļaujot kā prioritāti Siguldas pašvaldības kultūras projektu konkursā.
1. Spieķu darināšanas prasmes regulāra iekļaušana akcijas “Satiec savu meistaru” ietvaros.
2. Siguldas spieķu darināšanas prasmju popularizēšana publiskajā ārtelpā, elektroniskajā vidē.
3. Siguldas spieķu darināšanas prasmju popularizēšana pasākumos, izmantojot gan kā elementu scenogrāfijā, gan kā balvas vai dāvanas viesiem.

Mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, tai skaitā nemateriālā kultūras mantojuma elementu attīstīšanu, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu, arī neformālās izglītības ceļā.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

1. Siguldas spieķu darināšanas prasmes ir cieši saistītas ar tūrisma nozari – samazinoties tūristu skaitam un piemiņas lietu pieprasījumam, pastāv draudi spieķu meistaru darbībai un spieķu gatavošanas prasmju pastāvēšanai un pārmantošanai.
2. Spieķu darināšanu apdraud arī uzņēmējdarbības faktors – ja radīsies iespēja spieķus izgatavot industriāli un lētāk, amatniecības prasmes un roku darbs kļūs konkurētnespējīgs. Jau šobrīd vērojama ieguldītā darba un cenas neatbilstība.
3. Siguldas spieķu darināšanu nākotnē apdraud arīdzan meistaru trūkums – mūsdienās, kad tiek izvērtēta ieguldītā darba un laika rentabilitāte, roku darbs jaunās paaudzes vidū netiek uzskatīts par vērā ņemamu ienākumu avotu un nodarbi.
4. Spieķu gatavošana ir kaitīga meistara veselībai, putekļi, kas rodas no slīpēšanas, dūmi – no rakstu dedzinšānas, smaka – no lakošanas, izraisa dažādas saslimšanas, kas, kā liecina prakse, var likt pieņemt lēmumu pārtraukt darbību šajā arodā.

Lasīt vēl

Publikācijas

Siguldas novadmācība (2002). Spieķu meistari. Sigulda: Siguldas Valsts ģimnāzija. - 156. - 158. lpp.

Turaidas muzejrezervāts (2007). Siguldas spieķis. (Buklets)

Lūse L. (2007). Siguldas spieķa stāsts. Komersanta Vēstnesis. Nr.32 (88). 8.08.2007.

Lasīt vēl