LV EN
LV EN
Siguldas spieķa darināšanas prasmes (2017)
Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs.
Uz NKM sarakstu

Autors:

Ieva Vītola

Tradicionālās amatniecības prasmes

Zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu

Nosaukums

Siguldas spieķa darināšanas prasmes (2017)

Siguldas spieķi, štoki, spieķīši

Ģeogrāfija

Sigulda (Siguldas novads, Sigulda) un Turaida (Krimuldas novads, Krimuldas pagasts).

Ar Siguldas spieķiem un to darināšanas prasmēm šaurākā aplocē ir saistīti spieķu meistari, kuri amata prasmes ieguvuši vai nu pārmantošanas, vai iemācīšanās ceļā. Šobrīd Siguldas un Krimuldas novadā ir zināmi pavisam 11 vietējie dzīvotāji, kuri prot gatavot Siguldas spieķus.
Plašākā tvērumā ar Siguldas spieķiem un tā darināšanas prasmēm ir saistīts teju ikviens Siguldas novada iedzīvotājs. Sigulda jau izsenis bijusi iecienīts apskates objekts un daudzu ceļotāju galamērķis.
Laika gaitā spieķis no praktiskas nepieciešamības kļuvis par ļoti raksturīgu Siguldas atpazīstamības simbolu. Lai gan vietējo amatnieku veidotā piemiņas lieta lielākoties domāta Siguldas viesiem, tomēr mūsdienās Siguldas spieķis ir viens no vietējās kopienas identitātes elementiem – tas veido piederību un lepnumu par savu dzīvesvietu.

Elementa apraksts

Nosaukums

Siguldas spieķa darināšanas prasmes (2017)

Siguldas spieķi, štoki, spieķīši

Ģeogrāfija

Sigulda (Siguldas novads, Sigulda) un Turaida (Krimuldas novads, Krimuldas pagasts).

Kopiena

Ar Siguldas spieķiem un to darināšanas prasmēm šaurākā aplocē ir saistīti spieķu meistari, kuri amata prasmes ieguvuši vai nu pārmantošanas, vai iemācīšanās ceļā. Šobrīd Siguldas un Krimuldas novadā ir zināmi pavisam 11 vietējie dzīvotāji, kuri prot gatavot Siguldas spieķus.
Plašākā tvērumā ar Siguldas spieķiem un tā darināšanas prasmēm ir saistīts teju ikviens Siguldas novada iedzīvotājs. Sigulda jau izsenis bijusi iecienīts apskates objekts un daudzu ceļotāju galamērķis.
Laika gaitā spieķis no praktiskas nepieciešamības kļuvis par ļoti raksturīgu Siguldas atpazīstamības simbolu. Lai gan vietējo amatnieku veidotā piemiņas lieta lielākoties domāta Siguldas viesiem, tomēr mūsdienās Siguldas spieķis ir viens no vietējās kopienas identitātes elementiem – tas veido piederību un lepnumu par savu dzīvesvietu.

Lasīt vēl

Nozīme kopienas dzīvē

Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs.
Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir vismaz 150 gadu ilga vēsture – kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Sākotnēji ceļotāji spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veicams ceļš stāvo Gaujas krastu un gravu takās.
Laika gaitā Siguldas spieķis kļuvis par nozīmīgu vietas atpazīstamības simbolu, kuru kā piemiņas lietu no Siguldas un Turaidas līdzi aizved gan Latvijas, gan ārvalstu tūristi. Siguldā labi zināms teiciens – ja nav spieķīša, tad neesi bijis Siguldā!
Spieķis ir arī iecienīta siguldiešu dāvana draugiem un viesiem Latvijā un ārvalstīs.

Lasīt vēl

Aktivitātes/darbības

Siguldas spieķi tiek gatavoti no lapu koku sugām, kas padodas liekšanai – galvenokārt krūkļiem, kārkliem, ievām, arī lazdām, vītoliem, kļavām, kazenājiem. Katram kokam ir savas īpašības, piemēram, no ievām sanāk izturīgi, gaiši jeb tā sauktie baltie spieķi, mazie suvenīrspieķīši tiek darināti tikai no krūkļiem, kas ir elastīgi un ar dzeltenīgu nokrāsu.
Katrs spieķis tapšanas procesā vismaz 20 reižu nonāk meistara rokās – tas tiek griezts, sutināts, mizots, liekts, masēts jeb spaidelēts, pulēts, rotāts, krāsots, lakots, līdz iegūst savu unikālo izskatu.
Mūsdienās amatnieki piedāvā vismaz astoņus dažāda izmēra spieķus, sākot no pavisam maziem mazītiņiem suvenīrspieķīšiem, beidzot ar liela izmēra spieķiem, kurus mēdz izmantot praktiskai nepieciešamībai – fiziskam atbalstam, raitākai un drošākai kustībai.

Lasīt vēl

Ticējumi, rituāli, nerakstīti noteikumi

Katrs Siguldas spieķis ir atšķirīgs – neviens no daudzajiem tūkstošiem, ko tūrisma sezonai izgatavo Siguldas spieķu meistari, nelīdzinās citiem.
Siguldas spieķa izskatu veido bagātīgi iededzināti raksti – gan uzraksts “Sigulda” uz spieķa liekuma jeb galviņas, gan dažādi ornamenti (riņķīši, punktiņi, svītriņas, rombiņi, līkloči, skujiņas, saulītes u.c.), gan arī zaru vietās iededzinātās tā sauktās “velna galvas” jeb velniņi, zvēriņi, lācīši, sunīši, mājas gariņi, sejiņas – kā nu kurš meistars tos sauc.
Pēdējos 50–60 gados Siguldas spieķi ir kļuvuši koši, meistariem rotājumos izmantojot zaļo un sarkano krāsu.
Spieķu darināšanā tiek izmantoti lielākoties pašgatavoti instrumenti – ruļļi jeb locāmais steķis spieķu liekšanai, dažāda izmēra speciālas elektriskas iekārtas rakstu iededzināšanai u.c.
Meistariem raksturīga arī savam arodam specifisku vārdu lietošana, piemēram, stilbiņš, galviņa, iztušēt, izmasēt, izspaidelēt u.c.
Gatavojot spieķus, meistaram jāprot novērtēt un izmantot koka īpašības, tostarp ievērot dabas norises un mēness ciklu; vajadzīgs arī labs acumērs, lai veidotu samērīgu spieķa loka izmēru attiecībā pret spieķa kāta garumu un resnumu; no svara ir arī roku veiklība un iemaņas, kas nepieciešamas gan spieķu liekšanā, gan rotāšanā, gan krāsošanā. Katram Siguldas spieķu meistaram ir savs rokraksts – to veido gan noteiktas mantotas un praksē iegūtas zināšanas, gan katra amata meistara radošums.

Lasīt vēl

Pārmantošana un tālāknodošana

Siguldas spieķa saglabāšanā svarīgas ir amatniecības prasmes, nevis forma vai spieķa funkcija, kas mainījusies laika gaitā, lielā mērā atsaucoties pieprasījumam.
Neatkarīgi no tā, vai tiek darināts lielais vai mazais suvenīrspieķītis, spieķu meistaram jāliek lietā tās pašas zināšanas.
Arī veidojot spieķveidīgos suvenīrus – magnētiņus, piekariņus, tiek izmantoti spieķu koki, dedzināšana, krāsošana, tas viss ir saistīts un pamatos balstīts amatnieka prasmēs, tāpēc uzskatāms par spieķu gatavošanas tradīcijai piederīgu.
Ja tiks veicināta spieķa atpazīstamība un roku darba unikalitāte, vietējās tradīcijas vēsture, tad spieķus un attiecīgi amatniekus vajadzēs vairāk.
Amatniecības prasmju saglabāšanā liela nozīme ir pieprasījumam, turklāt Sigulda ar savu kūrortvietas raksturu to nodrošinās arī turpmāk.

Lasīt vēl

Vēsture

Siguldas spieķu darināšanā vērojami pavisam četri attīstības posmi – tie atklāj, kā spieķis no praktiskas nepieciešamības kļuvis par nozīmīgu un daudzveidīgu Siguldas suvenīru.
Siguldas spieķu darināšanas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū – tā laika ceļvežos var lasīt par iespēju iegādāties spieķus, kas lieti noderēs pastaigām pa Siguldas gravām.
Sigulda, Turaida un Krimulda par iecienītu atpūtas un kūrorta vietu kļuva 19. gadsimta otrajā pusē, kad, pateicoties Krimuldas un Siguldas muižas īpašniekiem (firstiem Līveniem, grāfiem fon der Borhiem, kņaziem Kropotkiniem), Gaujas senielejā pēc Eiropas kūrortu paraugiem tika ierīkotas tā sauktās Alpu takas ar tiltiņiem, laipiņām un pakāpieniem, skatu vietām.
Sākotnēji Siguldas spieķus gatavoja no lazdām, tie netika rotāti, un nomizota bija tikai spieķa roktura daļa.
20. gadsimta 20.–30. gados, kad dzimtenes apceļošana tika īpaši popularizēta, Siguldas spieķu izskats mainījās. Vietējie meistari tos sāka greznot ar dažādiem rakstiem, iegriežot vai iededzinot spieķos zīmes un ornamentus.
Savu tagadējo izskatu spieķi ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad Sigulda kļuva par ļoti populāru kūrortu Padomju Savienības tūristu vidū.
Pateicoties Gaujas Nacionālā parka darbībai un taku labiekārtošanai, lielie pastaigu spieķi kļuva mazāk pieprasīti un tos izkonkurēja dažāda izmēra suvenīrspieķi.
Spieķu meistari savus izstrādājumus sāka darināt spilgtākus, izmantojot zaļās un sarkanās krāsas tušas krāsojumu, tādējādi reaģējot uz padomju tūristu gaumi un pieprasījumu. Šajā laikā spieķus sāka arī lakot.

Mūsdienās spieķis kā Siguldas novada atpazīstamības elements tiek izmantots arī citos suvenīros – koka magnētiņos, lietussargu rokturos, piekariņos, dažādos apdrukas darbos, dizainā un mārketinga aktivitātēs. Siguldas spieķim ierādīta arī goda vieta Siguldas ainavā – 2007. gadā, atzīmējot Siguldas astoņsimtgadi, pilsētvidē tika izveidots Spieķu parks.

Lasīt vēl

Papildu informācija

Spieķu darināšanā (tiesa, ne visu meistaru vidū) vērā tiek ņemtas zināšanas, kas saistītas ar dabu: ir jāzina ne tikai koku sugu īpašības, bet vēlams arī ievērot dabas ciklu – materiāli spieķu gatavošanai tiek ievākti rudenī vai ziemā, kad kokos ir mazāk sulas, pretējā gadījumā spieķi var zaudēt kvalitāti.
Tāpat no svara ir mēness cikla ievērošana – materiālus spieķiem labāk iegūt vecā mēnesī, bet spieķus liekt – jaunā mēnesī.

Lasīt vēl

Meistari

Šobrīd Siguldas un Krimuldas novadā ir zināmi pavisam 11 vietējie iedzīvotāji, kas prot gatavot spieķus.
Seši no viņiem ir praktizējoši amatnieki – Siguldas spieķu meistari:
1. Antra Plavgo (dz. 1958),
2. Eduards Poškus (dz. 1938),
3. Anita Pulle (dz. 1951),
4. Rolands Glāznieks (dz. 1987),
5. Uldis Glāznieks (dz. 1985),
6. Andris Celms (dz. 1946).

Spieķu gatavošanas prasmes ir vēl četriem bijušajiem spieķu meistariem – Vīgantu dzimtas pārstāvjiem Edgaram Vīgantam (dz. 1954), Vizmai Loginai, Mārtiņam Pullem, Sandrim Komarovam, kā arī vienai siguldietei, kura, prasmes apguvusi no tēva un vīra, joprojām gatavo mazos spieķīšus, taču vēlējās palikt anonīma.

Lasīt vēl

Iestādes un institūcijas

Siguldas spieķu meistari pagaidām nav apvienojušies vienā organizācijā, taču viņiem ir sadarbība ar vairākām institūcijām un iestādēm Siguldas un Krimuldas novados:
1. Siguldas novada pašvaldību,
2. Krimuldas novada pašvaldību,
3. Turaidas muzejrezervātu,
4. Siguldas novada bibliotēku,
5. Pierīgas lauku konsultāciju biroju,
6. Krimuldas novada vēstures draugu biedrību,
7. Siguldas un Krimuldas novadu uzņēmējiem – suvenīru tirgotājiem.

Lasīt vēl

Nostiprināšana

Līdz šim nav tikusi pievērsta uzmanība spieķu darināšanas prasmju pastāvēšanai un mērķtiecīgai saglabāšanai.
Siguldas spieķu meistari, katrs individuāli un savstarpēji konkurējot, ir likuši lietā prasmes – gatavojuši un realizējuši savus darbus.
Materiālus par spieķu gatavošanas vēsturi dokumentējuši un vākuši Turaidas muzejrezervāta darbinieki – Turaidas muižas ekspozīcijā Siguldas spieķim un tā vēsturei veltīta neliela sadaļa ar eksponātiem, kas atklāj izmaiņas Siguldas spieķu izskatā.
Siguldas novada bibliotēkas novadpētniecības fondā tiek apkopotas publikācijas, kas saistītas ar Siguldas spieķi un spieķu meistariem.
Būtisku ieguldījumu Siguldas spieķa gatavošanas prasmju popularizēšanā sniedzis Siguldas novada pašvaldības un programmas “Brigāde” atbalsts (2846 eiro apmērā) 2013. gadā, pateicoties tam, spieķu meistare Antra Plavgo ir atvērusi Siguldas pilsmuižas kompleksā Siguldas spieķu darbnīcu, kurā ikviens apmeklētājs var vērot spieķa meistara prasmes un arī pats iesaistīties, izmēģinot roku spieķu mizošanā, liekšanā un rotāšanā. Tiesa, šī aktivitāte izveidojusi monopoltiesības spieķu tirgošanā, neļaujot citiem Siguldas spieķu meistariem Siguldas pilsmuižā realizēt savus darbus.
Siguldas spieķa atpazīstamību sekmējusi arī Siguldas novada pašvaldība, gan 2007. gadā izveidojot un labiekārtojot vides objektu – Siguldas Spieķu parku (tā izveidē tika ieguldīti 32 815 eiro), gan izmantojot Siguldas spieķu meistaru roku darbus kā dāvanas novada viesiem.

Lasīt vēl

Turpinājums/attīstība

Lai nākotnē saglabātu Siguldas spieķu darināšanas prasmes, Siguldas novada Izglītības un kultūras komiteja 2017. gada 29. jūnijā apstiprināja “Siguldas spieķa darināšanas ilgtspējas nodrošināšanas plānu 2018.–2022. gadam”.
To izstrādāja Siguldas novada Kultūras pārvalde, izdiskutēja Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome un atbalstu sniedza iedzīvotāji, akcijā Siguldas spieķa darināšanas prasmju saglabāšanas nepieciešamību atbalstot ar 819 parakstiem. Šobrīd notiek Siguldas novada Attīstības programmas 2018.–2024. gadam publiskā apspriešana.
Plāns paredz:
1. Veicināt spieķa atpazīstamību plašākā sabiedrībā, jo amatniecības pastāvēšana ir cieši saistīta ar pieprasījumu.
2. Sekmēt spieķu darināšanas prasmju pārmantošanu nākamajās paaudzēs.

Sākot ar 2018. gadu, spieķu darināšanas prasmju saglabāšanai un attīstīšanai Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar spieķu meistariem iecerējusi izveidot izglītības programmu “Siguldas spieķa darināšana”, iekļaujot šīs prasmes amatu mācības un vēstures mācību programmās, kā arī interešu izglītībā Siguldas novada izglītības iestādēs. Tāpat plānota sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru spieķu darināšanas kā radošas industrijas attīstīšanā.
Esošo un jauno spieķu darinātāju darbības atbalsts tiks nodrošināts, vietējās amatniecības prasmes iekļaujot kā prioritāti Siguldas pašvaldības kultūras projektu konkursā, kā arī piesaistot finansējumu citos kultūras un radošās uzņēmējdarbības projektu konkursos.
Lai sekmētu Siguldas spieķa darināšanas saglabāšanu – amatniecības prasmju pieprasījumu, ar dažādām mārketinga aktivitātēm plānota kultūrvēsturiskā mantojuma elementa popularizēšana plašākā sabiedrībā – gan publiskajā telpā, elektroniskajā vidē, drukātā formā, gan tūrisma izstādēs un pasākumos, gan Siguldas novada pasākumos un kultūrizglītojošos procesos.

Lasīt vēl

Apdraudējumi

1. Siguldas spieķu darināšanas prasmes ir cieši saistītas ar tūrisma nozari – samazinoties tūristu skaitam un piemiņas lietu pieprasījumam, pastāv draudi spieķu meistaru darbībai un spieķu gatavošanas prasmju pastāvēšanai un pārmantošanai.
2. Spieķu darināšanu apdraud arī uzņēmējdarbības faktors – ja radīsies iespēja spieķus izgatavot industriāli un lētāk, amatniecības prasmes un roku darbs kļūs konkurētnespējīgs. Jau šobrīd vērojama ieguldītā darba un cenas neatbilstība.
3. Siguldas spieķu darināšanu nākotnē apdraud arīdzan meistaru trūkums – mūsdienās, kad tiek izvērtēta ieguldītā darba un laika rentabilitāte, roku darbs jaunās paaudzes vidū netiek uzskatīts par vērā ņemamu ienākumu avotu un nodarbi.
4. Spieķu gatavošana ir kaitīga meistara veselībai, putekļi, kas rodas no slīpēšanas, dūmi – no rakstu dedzinšānas, smaka – no lakošanas, izraisa dažādas saslimšanas, kas, kā liecina prakse, var likt pieņemt lēmumu pārtraukt darbību šajā arodā.

Lasīt vēl

Pieteikuma iesniedzējs

Siguldas novada pašvaldība, reģ. nr. 90000048152

Attēlu galerija

1

Spieķu gatavošana
Spieķu meistari Anita Pulle un Rolands Glāznieks rāda, kā top Siguldas spieķi. Krimuldas pagasta “Cerības”, 2017. gads. Andra Jenerta foto

2

Spieķu vārīšana
Lielo spieķu vārīšana. Krimuldas pagasta “Cerības", 2017. gads. Andra Jenerta foto

3

Spieķa liekšana
Spieķu meistars Rolands Glāznieks rāda, kā notiek spieķa liekšana. Krimuldas pagasta “Cerības", 2017. gads. Andra Jenerta foto

4

Spieķu gatavošanas darbarīki un saliektie spieķi
Spieķu meistares Antras Plavgo darbarīki (mizojamie naži, šķēres, ruļļi spieķu liekšanai) un žāvēšanai nostiprinātie spieķi ar drātiņu. Siguldas spieķu darbnīca, 2017. gads. Andra Jenerta foto

5

Spieķa pucēšana
Spieķu meistare Antra Plavgo veic spieķa pucēšanu. Siguldas spieķu darbnīca, 2017. gads. Andra Jenerta foto

6

Spieķa rotāšana - rakstu dedzināšana
Spieķu meistare Anita Pulle iededzina rotājumus Siguldas spieķī. Krimuldas pagasta “Cerības", 2017. gads. Andra Jenerta foto

7

Spieķa krāsošana
Spieķu meistare Antra Plavgo izkrāso Siguldas spieķi. Siguldas spieķu darbnīca, 2017. gads. Andra Jenerta foto

8

Siguldas spieķa raksturīgais ornaments
Siguldas spieķa raksturīgais ornaments – velna galva, arī velniņš, mājas gariņš, sunītis, lācītis, zvēriņš. Siguldas spieķu darbnīca, 2017. gads. Andra Jenerta foto

9

Anitas Pulles un Ulda Glāznieka darinātie Siguldas spieķi
Spieķu meistaru Anita Pulles un Ulda Glāznieka darinātie spieķi dažādās gatavības pakāpēs. Krimuldas pagasta “Cerības", 2017. gads. Andra Jenerta foto

10

Meistars Andis Celms ar saviem spieķiem
Spieķu meistars Andris Celms ar saviem gatavotajiem spieķiem pie Gūtmaņalas. Siguldas spieķu darbnīca, 2017. gads. Andra Jenerta foto

11_TMR 21800_2

Spieķu meistars Jānis Kļaviņš ar pašizgatavotajiem spieķiem
Spieķu meistars Jānis Kļaviņš ar pašizgatavotajiem spieķiem kioskā pie Gaujas, netālu no "Villa France" 20. gadsimta 20.-30. gados. Foto no Turaidas muzejrezervāta krājuma (TMR 21800:2)

12_SM 12566_24

Ekskursanti ar turaidiešu darinātajiem spieķiem
Ekskursanti ar turaidiešu darinātajiem spieķiem Gaujmalā pie "Cīruļu" mājām 20. gadsimta 20. gados. Foto no Turaidas muzejrezervāta krājuma (SM 12566:24)

Video materiāli

Spieķu meistare Antra Plavgo demonstrē spieķu gatavošanas procesu
Siguldas spieķu darbnīca, 2017. gads. Reiņa Auguļa video

Spieķu meistari Anita Pulle un Rolands Glāznieks izrāda Siguldas spieķa darināšanas prasmes
Turaidas “Cerības”, 2017. gads. Reiņa Auguļa video

Teksta materiāli

Siguldas spieķu meistaru vārdu krājums

Siguldas spieķu meistru vārdu krājums

Spieķu meistaru intervijas fragments

Interviju fragmenti ar Siguldas spieķu meistariem

Publikācijas

Siguldas novadmācība (2002). Spieķu meistari. Sigulda: Siguldas Valsts ģimnāzija. - 156. - 158. lpp.

Turaidas muzejrezervāts (2007). Siguldas spieķis. (Buklets)

Lūse L. (2007). Siguldas spieķa stāsts. Komersanta Vēstnesis. Nr.32 (88). 8.08.2007.

Lasīt vēl